Kristietis un nauda — svētība vai posts? Ieskats labklājības teoloģijā

Par mums — Dieva bērniem – mīlošais, visuvarenais debesu Tēvs gādā ik dienu. To pierāda miljoniem kristiešu dzīves visā pasaulē. Piemēram, TUVUMĀ publicējām, kā Dievs grūtā brīdī gādājis par Aļesju Lavrinoviču un Gunu Sniedziņu. Tajā pašā laikā liela daļa kristiešu pasaulē katru dienu cieš finansiālu trūkumu. Arī Latvijā ekonomiskā situācija spiež tautiešus, tostarp daudzus kristiešus, atstāt mājas un doties darba meklējumos uz ārzemēm. Draudžu soli nebūt nav pārpildīti ar turīgiem cilvēkiem. Kāpēc tā? Vai iemesls finansiāliem sarežģījumiem ir kristiešu mazticība? Varbūt pie vainas ir grēki, no kuriem neesam spējuši atbrīvoties? Vai mums trūkst izpratnes par Dieva Vārdu un mēs nespējam saskatīt Viņa apsolījumus?

Svētajos Rakstos teikts, ka Jēzus ir apsolījis gādāt par mums visās dzīves jomās, tostarp finansiālajā. Vai kristietis vispār drīkst tiekties pēc bagātības? Šie jautājumi izskan aizvien biežāk. Arī TUVUMĀ komandai radās vairāki jautājumi par to, kāda nozīme naudai ir kristiešu dzīvē. Veicot pētījumu, atklājās daudz pārsteidzošu viedokļu.

Pēdējos gados manāms, ka kristiešu vidū parādījušies tā saucamā labklājības evaņģēlija piekritēji. Pētīju, kāda ir šīs mācības vēsturiskā izcelšanās un kādu iespaidu tā atstāj uz mūsdienu draudzēm, tostarp Latvijā.

Kas ir labklājības evaņģēlijs?

“Vēlies dzīvi bez problēmām? Lūk, risinājums: sāc domāt pozitīvi, apliecini Svētos Rakstus, kā arī neaizmirsti dāsni ziedot mūsu draudzes kristīgiem projektiem un Dieva svētības sekos!”- šādi īsi var raksturot vēsti, kas skan neskaitāmās draudzēs pasaulē.

Teologi par “labklājības evaņģēliju’’ (saukta arī par labklājības teoloģiju) iesaukuši mācību, kuras aizsākumi meklējami 19. gadsimta beigās ASV, dzimstot “Jaunās domas” (no angļu valodas — “New Thought”) kustībai. Šīs mācības pamatā ir pozitīva domāšana, kas esot atslēga ikkatra veiksmīga cilvēka dzīvei. “Jaunās domas” pārstāvji skaidroja, ka Dievs cilvēku ir radījis kā dievišķu būtni, kura ar pareizas domāšanas palīdzību un labā apliecināšanu spēj apkārtējos dzīves apstākļus pielāgot labvēlīgus sev. Piemēram, kādu kaiti cilvēka organismā ir iespējams novērst, mainot slimnieka domāšanu un liekot tam apliecināt veselību. Nereti šī formula nostrādāja un dziedināšanu cilvēki patiesi piedzīvoja.
Vēlāk ap 70. un 80. gadiem “Jaunās domas” atziņas sāka pielietot kristīgā organizācija “Ticības Vārds”, kļūstot populārai televīzijas evaņģelizācijai.

Kenets Heigens. Foto: rhemafamilychurch.org.au

Sludinātāju vidū bijuši Kenets Heigens (attēlā), Kenets Koplands un Frederiks K.C. Praiss, kuri, atsaucoties lielākoties uz Vecās Derības rakstu vietām, apgalvoja, ka ticīgie nepiedzīvo materiālu trūkumu, slimības un neveiksmes. Ciešanas tika skaidrotas kā grēka rezultāts vai mazticība.

Labklājības evaņģēlijs nekur nav pazudis arī šodien, tam izskanot daudzu tā saucamo megabaznīcu un TV evaņģēlistu dievkalpojumos.

Benijs Hins. Foto: jesus-is-savior.com

Gan kritizētais, gan apbrīnotais brīnumu darītājs, TV evaņģēlists Benijs Hins (attēlā) atzinis: “Man nav vajadzīgs zelts debesu valstībā, man to vajag tagad”; “Nabadzība nāk no elles, bet bagātība no debesīm!”

Amerikāņu multimiljonārs, sludinātājs Kreflo Dolars, kuru 2012.gadā aizturēja policija par vardarbīgu izturēšanos pret savu meitu, apgalvojis, ka: “Bībele māca, ka labklājība ir taupīta priekš taisnajiem. Taču tā paliks apslēpta, līdz tu to nepieprasīsi. Tāpēc pieprasi to Dievam tagad! Tevī ir spēks apliecināt un iemantot bagātību, lai tā nāk pie tevis!”

 “Sudraba un zelta man nav…”

Mārtiņš Balodis

Palīdzēt izprast, kas par materiālu labklājību kristieša dzīvē teikts Bībelē, aicināju Liepājas baptistu Pāvila draudzes mācītāju un Baltijas Pastorāla institūta, kā arī Pāvila draudzes skolas pasniedzēju Mārtiņu Balodi.

Viņš skaidro, ka labklājības teoloģija ir balstīta uz dažādām rakstu vietām gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā, taču kristīgai ticībai un mācībai gan primāri būtu jābalstās Jaunajā Derībā, jo ir lietas, kuras pie Kristus krusta izšķiroši mainās. Viņaprāt kristietim pēc materiālas labklājības nebūtu jātiecas. “Jaunā Derība ļoti daudz norāda uz to, ka dzīšanās pēc šīs pasaules mantas un vieglas dzīves cilvēkam var nodarīt lielu postu. Apustulis Pāvils 1.vēstulē Timotejam 6.nodaļā raksta, ka visa ļaunuma sakne ir mantas kārība un ka cilvēka dzīšanās pēc bagātības to noved pie problēmām un sāpēm. Arī Kristus rakstu vietā par bagāto jaunekli (Marka evaņģēlijā 10.nodaļā no 17. – 25.pantam ) norāda, ka liela bagātība var traucēt cilvēkam iemantot debesu valstību. Tas gan nenozīmē, ka Dievs nostājas pret pārticību. Dievs nav pret to, ka mēs daudz pelnām, bet mums ir jābīstas daudz paturēt. Viņa dotā bagātība mums ir uzticēta tāpēc, lai to lietotu citu vajadzībām — spētu ieraudzīt tuvāko grūtībās un sniegt savu palīdzīgu roku”, skaidro M.Balodis.

Šodien daudzās baznīcās materiāls trūkums tiek sludināts kā nesvētības pazīme, kurai iemesls esot kāds neizsūdzēts grēks. Taču šādu vienpusēju atziņu M.Balodis noraida, norādot uz vairākiem Jaunās Derības stāstiem, kuros Dieva acīs materiāla pieticība un pat liela nabadzība tiek augsti novērtēta: “Stāstā par nabaga Lācaru un bagāto vīru tieši Lācars, kurš bija apklāts ar vātīm un ēda druskas no bagātnieka galda, nokļuva debesīs, turpretī bagātnieks cieta elles mokas. Tāpat arī Jēzus runā par to, ka lapsām ir alas, putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav pat galvu, kur nolikt. Viņa dzīve nebija viegla.”

Šajā grēcīgajā pasaulē ir kā bagātu, tā nabadzīgu cilvēku. Mācītājs un pasniedzējs Mārtiņš Balodis ir pārliecināts, ka tad, ja tu no sirds kalpo Dievam, tad Viņš par tevi parūpēsies un tev pietiks.

  Kur aitas, tur cirpēji

Labklājības evaņģēlija mācība jau kopš 90. gadiem izskan arī vairākās Latvijas draudzēs. Neesot apmierinātiem ar pieticību, bet gan uzsverot, ka Dieva bērniem neklājas dzīvot mantiskā trūkumā, arvien vairāk kristiešu, dzīvojot mūsdienu komerciali
zētajā un informācijas pārpildītajā sabiedrībā, tiek pievilti.

Atskan aicinājumi ziedot dažādiem kristīgiem projektiem un pasākumiem, kuros cilvēki burtiski tiek “izsūkti”. Taču par posta sekām, sekojot šai mācībai, runāts tiek maz vai nemaz.

Par labklājības teoloģiju 2012. gada 20. janvāra raidījumā “Kas ir cilvēks?” runājis LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs un misionārs, teologs Juris Doveiko, izsakot šādu novērojumu:

”Nav daudz draudžu, kas klasiski pieder šai kustībai, varbūt divas, kas sevi deklarē kā ticības vārda kustības draudzes, bet šīs kustības iespaids caur literatūru, kasetēm, caur televīziju, caur populāriem sludinātājiem ir tik liels, ka pat grūti atrast kādu vidi, kas pilnīgi un absolūti norobežojas no tā.”

Kāda sieviete ASV dalās ar savu liecību par to, kādus pārdzīvojumus labklājības evaņģēlijs atnesis viņas dzīvē:

https://www.youtube.com/watch?v=DuQIoZV2KRY

Kāpēc Dieva bērni iekrīt šajās lamatās?

M. Balodis uzsver trīs iemeslus. “Pirmkārt, mums patīk labas lietas un mēs dabiski nevēlamies grūtības un ciešanas. Mums ir vēlēšanās justies labi arī fiziski — nejust sāpes, izvairīties no grūtībām, sagādāt sev komfortablu dzīves vidi utt. Taču ir lietas, kuras Jēzus šajā pasaulē nav garantējis. Gluži pretēji, mums ir bēdas, grūtības un slimības. Līdz ar to mācība, kas aicina sagaidīt tikai labo, ir ļoti pievilcīga,” atzīst M. Balodis.

“Otrkārt, Bībelē aprakstītos nākotnes labumus pārticības sludinātāji attiecina uz šo laikmetu, kuru pavadām šajā zemes dzīvē. Treškārt, šo sludinātāju vēsts nereti tiek balstīta atsevišķos piedzīvojumos, kas ir devuši vēlamo rezultātu. Lai paturētu labumu nākšanu, ir izdevīgi to mācīt arī citiem cilvēkiem. Tas veido piramīdu, kura uztur vadību,” skaidro M. Balodis.

Kam būtu jāuzņemas atbildība par šiem maldiem? M. Balodis norāda gan uz draudzes ganu, kuram ir jāmāca tas, kas atbilst Bībelei kontekstā, gan uz pašu draudzi. “Draudze ir atbildīga runāt ar savu mācītāju, lai norādītu uz kādiem jautājumiem, ja tie saskatīti citādi. Cilvēki bieži baidās oponēt saviem draudzes ganiem. Galu galā tieši draudze apmierina cilvēka vienu no lielākajām vajadzībām — piederību. Darīt kaut ko, kas var beigties ar noraidījumu vai izstumšanu, nav viegli,” savā pieredzē dalās M. Balodis.

IESAKĀM! Jēdzienu ”labklājības teoloģija”, stāstot par saviem pārbaudījumiem dzīvē, pieminējusi arī TUVUMĀ video intervijā Rita Brūvere.