LiteratūraPersonasUkraina

Līdz gaismas uzvarai! Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks un dzejnieks Volodimirs Timčuks

Ar Volodimiru Timčuku (Volodymyr Tymchuk) personīgi iepazinos, šķiet, 2018.gadā, kad strādāju Ventspils bibliotēkas Mūzikas un mākslas sektorā. Viņš tobrīd bija rezidents Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Pērn viņš atsūtīja lūgumu, vai varu palīdzēt kādus viņa dzejoļus iztulkot latviešu valodā. Divus no atsūtītajiem piekrita iztulkot Aļesja Lavrinoviča. Ar autora atļauju pārpublicējam tos Tuvumā.lv, kā arī vēl vairākus, ko latviski atdzejojis Māris Salējs.

Par autoru

Volodimirs Timčuks dzimis 1979. gada 11. janvārī Rahovā – Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā. Viņš ieguvis armijas inženiera specialitāti, kā arī zinātņu kandidāta grādu tehniskajās zinātnēs Žitomiras Radioelektronikas institūtā un absolvējis arī Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes Filoloģijas fakultāti. Viņš aktīvi darbojies vairākās sabiedriskajās organizācijās, vokālos un deju kolektīvos: Svēto Borisa un Gļeba Kijevas jaunatnes pareizticīgo brālībā, Starptautiskajā jauno zinātnieku un zinātnes darbinieku organizācijā, Ukrainas virsnieku apvienībā, biedrībā “V. Stusa memoriāls”, Ukrainas dziesmu kapelā “Bojan” u.c.”, raksta la.lv. Jau 2015.gadā viņš bijis Latvijā, piedalījies literārā vakarā ”Doņeckas lidosta” Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, godinot Ukrainas Vienotības dienu.

V. Timčuks sarakstījis grāmatas “Весенние водовороты” (“Pavasara atvari”, 2009), “Словодием” (2014), “Гуцульское восстание” (“Gucuļu sacelšanās, 2014) un “Донецкий аэропорт” (“Doņeckas lidosta”, 2014), vairākas citas, kā arī ir vairāku māksliniecisko akciju producents.

Autora mājaslapā  teikts, ka viņš piedalījies arī unikālas bilingvālas grāmatas sagatavošanā, kas ir sarakstīta ukraiņu un Krimas tatāru valodās.  Pētījis un salīdzinājis Lietuvas un Ukrainas kultūras, kopīgās vērtības un vēsturi. No 2018. gada ir tulkojis Pirmā pasaules kara laika dzejoļus no angļu, vācu, ungāru valodām, Ziemassvētku dzejoļus no baltkrievu, latviešu, itāļu, portugāļu un citām valodām.  Saņēmis vairākas literārās balvas.

Šobrīd strādā pie sava nākamā dzejas krājuma «Те слово, що зцілює» (“Ukraina: dziedinošais vārds”).

Kāda ir situācija Ukrainā?

Mūsu sarakstē 14. janvārī V.Timčuks pēc apvaicāšanās, kā klājas šobrīd, atbildēja:
“Mēs pateicamies visām brīvajām valstīm par atbalstu mums! Es zinu, ka Baltijas valstis ir atbalsta līderes ar daļu no IKP, kas ir vairāk nekā 1,5% no valsts budžeta. Kopējais atbalsts ir vēl lielāks papildus ar privātajiem ziedojumiem. Mēs redzam arī diplomātisko, kultūras un citu humāno atbalstu.
Mums ir zaudējumi. Regulāri zaudējumi un tas sāp. Karš ir kļuvis pastāvīgs un stabili intensīvs. Šādos apstākļos sabiedrībā ir dažas iekšējas problēmas. Tas mums ir izaicinājums. Bet es ticu, ka mēs tiksim galā ar šiem izaicinājumiem — briesmām.
Mēs ceram atbrīvot dažas teritorijas līdz 2024. gada beigām, taču mēs zinām, ka katrā karā ir daudz nenoteiktības. Tāpēc mums ir jāsaglabā mūsu nodoms būt efektīviem un kļūt stiprākiem.
Tā kā esmu Ukrainas bruņoto spēku virsnieks, es nevaru komentēt visas detaļas vai sniegt savus aprēķinus, tāpēc vislabākais veids, kā runāt par karu, ir lasīt savus kara laika dzejoļus.”

No ukraiņu valodas latviski atdzejojusi Aļesja LavrinovičaTas pats divdesmit ceturtais februārisKaimiņš kupejā mani modinaesam divatāPiektās pieturas vēl nav, bet viņš jau kliedz smartfonāKā es izkāpšu no vilciena? Nedod Dievsmetro tiks aizvērts ciet, kam man jāpiedzīvo tas mirklis?Aiz loga ir Hlevaha, strādā luksofors,šķiet viss kā vienmēr, kāds dodas darbos,Bet acīmredzot Bosforu jau šķērsojis,mirdz iznīcinātājs – kuģis šur un turDovženko bij’ teicis, ka uguni Ukraina izturēsUn Kijevā nav panikas, nav arī rinduTu nomierinies draugs, un labākMan foto uzņem, kamēr es spēju atšķirt,kur augša un kur apakšavilcienā no Fastivas uz Bojarku24.ІІ.2022, 05:30–07:52Pretestības lūgšanaPasaule pie ekrāniem sastingusi –Gan bailēs, gan izbrīnā, gan apbrīnā, par to, ka pastāv tauta Ukrainā, kas cīnās pret Impērijas pēdējo ļaunumu.Svētas dusmas –Neviens nevar pateikt, no kurienes ir tik daudz spēkaKaravīru un visu citu sirdīsPaņemts. Mēs zinām, kā pastāvēt – patiesībā esam vienoti.Līdz gaismas uzvarai! Radītāj, nepieļauj šai pasaulei bez spārniem būt!Stariči, Ļvivas apg.3.ІІІ.2022, 07:15–07:44


No ukraiņu valodas latviski atdzejojis Māris Salējs (05.09.2018, Rīga)

Senāk, padomju laikosSenāk, padomju laikosPar visām fotogrāfijām, kuras es uzņēmu Venstpils ostā –Ko es runāju – pat par mēģinājumu iemūžināt iespaidus personiskajā arhīvā – kāgēbēešņiku sapnī, bet tagad feisbuka dosjē –Sapņi piepildās –Mani ietupinātu – kādas tur vēl tiesas – pēc pilnas programmas,Jo tilts pār Ventu paceļas tikai nakts tumsā,Bet patruļas, kuru ir vairāk nekā sauskravas kuģu komandu, siroja vēl vakar –Atomzemūdene devās sirot pa Baltijas vai Ziemeļjūras kaktiem,Viegli izslīdot cauri “dzelzs aizkaram”Kā nazis caur sviestu, kas ražots no Ventspils govju, kuras slauc tūristus, piena…Senāk, padomju laikosPar visām piezīmēm, kuras es veicu pieturā “Sarkanmuižas dārzs” – parks līdzās –Ko es runāju – pat par mēģinājumu iemūžināt kustību sarakstu un visu proletārisko ielu nosaukumus,Un, galu galā, kādi saraksti? – visi tos zināja no galvas –Bija jāgaida, kamēr pienāks, kamēr atnāks pakaļ,Pieklājīgi pieklaudzinot pie durvīm – tomēr durvīm – uz Eiropu –Sataisieties!…Nakts.Tilts – pacelts.Ventspils27.09.2018, 13:07CilvēksCilvēks… ieskaties acīs –Tajās ir saredzams viss:Nākotne – kāda tā atnāks?Šaubas – vai izgaisīs?Cilvēks… Pieskarties rokai –Siltums tik savāds šķiet,Bet ledus – lūgšanas sākums,Un pieskāriens tūdaļ dziest.Cilvēks… kā noteikt tam cenuKā augstāk novērtēt viņu?Vien uzticīgi to mīlot,Un… ar spārnu vēzienu… cīņā.Lviv14.02.2011Pret debesīmTik tikko, sķiet, sākās.Dzīvība sākāsZeltainām vārpām, pļauja.…Plēšu sev matus,– Kā gan tas nākas?Kālab es viena un dzīva?Lūk, tavs dēls izstiepj pret debesīm rokas,Un tagad tam gribētos lidot!Taču debess man atņēma teviUn aizmirsa atdot.Kolomyja23.06.2014

Nr. 2399 (Gājiena opuss)divdesmit trīsdeviņdesmitun deviņiuz Golgātu apslacīts ceļšne jau asarāmsviedriemvai asinīm –ar fanfarāmditirambiemun smaidiemLīksmojiet! Jūs piesit krustāUn vienīgi sēro kādanevienam nepazīstama mātevientuļagluži kā asins vaisviedru lāse vaiasaras drumsla uz jautrā Golgātas ceļaLviv18.11.2014
Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Šobrīd ir ceļā uz otro maģistra grādu bibliotēkzinātnē, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv