Svētais Nikolajs, pirmais Ziemsvētku vecītis

Līdzās silītē dusošajam Jēzusbērniņam viens no atpazīstamākajiem Ziemsvētku tēliem populārajā kultūrā arvien ir Ziemsvētku vecītis jeb Santa Klauss. Ne katram tomēr zināma šī tēla izcelsme no kristīgās Baznīcas vēstures un kristīgās tradīcijas. Santa Klauss pilnā vārdā ir Sanctus Nicolaus (latīņu val.), Sankt Nikolaus (vācu val.), Saint Nicholas (angļu val.) jeb Svētais Nikolajs — pats pirmais Ziemsvētku vecītis.

Bīskapa spēle

Sv. Nikolajs. Foto: Jorisvo, Dreamstime.com

Sv. Nikolajs patiešām ir vēsturiska persona, taču par viņa dzīvi nav daudz zināms. Nikolajs dzimis laikā starp 280. un 286. gadu Patarā, Mazāzijā. 19 gadu vecumā viņš tika iesvētīts par priesteri un jau drīz pēc tam konsekrēts par Mīras bīskapu Likijā. Šodien mazpilsētu Mīru sauc Demre, un tā atrodas aptuveni 100 kilometrus uz dienvidrietumiem no Turcijas pilsētas Antālijas. Mirā neilgi pēc bīskapa iecelšanas Romas imperatora Galerija Valērija Maksimīna (305–311) vadībā sākās kristiešu vajāšanas. Arī Nikolajs tika sagūstīts un spīdzināts. Vēlāk viņš piedalījās pirmajā ekumeniskajā koncilā Baznīcas vēsturē — Nīkajas koncilā 325. gadā. Bīskapa nāves diena bija 6. decembris, kaut kad starp 345. un 351. gadu.

Šodienas Sv. Nikolaja tradīcijas iesākumi meklējami viduslaiku “bīskapa spēlē”: klostera skolās kādu audzēkni decembrī mēdza iecelt par “bīskapu” vai “abatu”. Bērnu ietērpa atbilstošā tērpā, un viņam piešķīra tiesības apbalvot vai sodīt pārējos skolēnus par viņu uzvedību. Sākotnēji šis bīskapa uzvedums notika 28. decembrī — Nevainīgo bērnu, martīŗu dienā, bet vēlāk tas tika pārcelts uz Svētā Nikolaja dienu.

Foto: allani Kinderhospiz Bern

Dāvanu devējs

Ar Sv. Nikolaju saistīti stāsti, kas rāda viņu kā dāsnu dāvanu devēju, gādnieku par nabagu bērniem un kā tādu, kas Dieva spēkā darījis gan dziedināšanas, gan paēdināšanas, gan vētras apklusināšanas brīnumus. Kādu nakti bīskaps gājis garām kādas ģimenes mājai, kas bija tik trūcīga, ka trim meitām nācās pelnīt iztiku kā prostitūtām. Lai jaunās sievietes varētu tikt ārā no šīs dzīves un apprecēties, Nikolajs iemeta trīs zelta gabalus pa mājas logu. Tāpēc svētbildēs Sv. Nikolajs bieži tiek attēlots ar trim zelta bumbām vai āboliem.

Zināms, ka bīskaps Nikolajs visu savu mantu novēlējis nabagiem.

Ir izplatīts paradums Ziemsvētku vai 6. decembra priekšvakarā ārdurvju priekšā nolikt zābakus, lai naktī tie tiktu piepildīti ar dāvanām. Mūsdienu apavu vietā agrāk kalpoja mazi papīra kuģīši. Bērni no papīra vai citiem materiāliem veidoja mazus kuģīšus, kuros bija paredzēts ievietot dāvanas Svētā Nikolaja dienā. Kāpēc kuģi? Stāsts vēstī, ka bīskaps izglābis no nāves nelaimē nonākušos jūrniekus, nomierinot jūrā spēcīgu vētru. Tādēļ Nikolajs kļuva arī par jūrnieku aizstāvi, un kuģis — par viņa atribūtu ikonās. Vēlāk papīra kuģīši tika aizstāti ar kurpēm, zeķēm vai dāvanu šķīvi.

Nav izslēgts, ka mūsdienās zināmā Sv. Nikolaja tēla veidošanā piedalījies vēl cits Nikolajs — Pināras bīskaps, kas dzīvojis sestajā gadsimtā.

Vāka foto: Nheyob, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons