Pirmizrāde filmai par latviešu luterāņu garīdzniecēm, kurām liegts kalpot Latvijā (+VIDEO)

Pirmizrādi piedzīvos Kristīnes Briedes dokumentālā filma “Svārstības”, kas ir stāsts par latviešu luterāņu garīdzniecēm, kuras ir ordinētas ārvalstīs un vēlas kalpot arī dzimtenē, taču Latvijā viņām tas ir liegts. Filma, kas ir izvirzīta “Lielā Kristapa” balvai četrās nominācijās, pirmizrādi piedzīvos 23. februārī kinoteātrī “Splendid Palace”, portālam TUVUMĀ.lv pastāstīja filmas veidotāji.

Pēc filmas režisores Kristīnes Briedes teiktā, “dīvainā kārtā vārdu savienojums sieviete-mācītāja 21.gadsimta Latvijā vēl aizvien skan neparasti, daudziem – pat izaicinoši”. Tas būs stāsts par latviešu sievietēm, kuras vēlas kļūt par mācītājām un arī saņem ordināciju, taču – ārvalstīs. Tādēļ spiestas doties kalpot citur pasaulē, kur atzīst sieviešu ordināciju.

Ārpus Latvijas darbojas Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē, ko izveidoja latviešu bēgļi pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija okupēta un ar varu iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Apmēram puse no visiem tā brīža latviešu luterāņu mācītājiem, viņu vidū arī arhibīskaps un vairums prāvestu, kopš 1944. gada atradās trimdā.

“Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir teju vienīgā luterāņu baznīca pasaulē, kas liegusi sievietēm ordināciju garīgā amatā. Pēc tam, kad gandrīz 20 gadu garumā sievietes tika ordinētas un veiksmīgi kalpoja par mācītājām. Kamēr daļa garīdznieču, nespējot ar to samierināties, emigrē, lai varētu īstenot savu aicinājumu citviet pasaulē, citas turpina ieņemt hierarhiski otršķirīgus amatus Latvijas baznīcās, strādājot par evaņģēlistēm un mācītāja pienākumu izpildītājām,” tā filmas režisore.

Abpusēji stingras nostājas

Skaidrs, ka šī filma atkal uzjundīs šūmēšanos Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tā arvien pastāv uz to, ka par mācītāju var kalpot tikai vīrieši, to 2016. gadā nostiprinot arī LELB Satversmē. Arī publiskajā vidē sagaidāma asas diskusijas.

Pati režisore uzsvēra, ka “filma ir ne tik daudz par sievietēm un vīriešiem, pat ne par baznīcu, ticību un pat par feminismu ne”.

“Tā ir par sabiedrību, kurā mēs dzīvojam un kuras ziņā ir izvēlēties – pievērt acis un klusēt vai apzināties, celt augšā un runāt par problēmu, kura acīmredzot kaut kur tur – “apakšās” gruzd arī pēc trim desmitgadēm. Ar filmu vēlos simboliski dot vārdu sievietēm, kas, neraugoties uz šķēršļiem un aizliegumiem, izvēlējušās nodarboties ar to, kam tikušas aicinātas.” Tā par šī dokumentālā stāsta galveno domu stāstīja režisore Kristīne Briede.

Četras nominācijas

Filma par latviešu luterāņu garīdzniecēm piedzīvos pirmizrādi publiski, pēc tās šo dokumentālo stāstu varēs noskatīties arī uz “K. Suns” un “Kino Bize” ekrāniem. Taču jau šobrīd filma ir nominēta Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” četrās nominācijās. Kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, labākais dokumentālās filmas režisors, labākais dokumentālās filmas operators un labākais komponists.

Uzziņa. Kristīne Briede ir latviešu dokumentāliste un publiciste, kā arī dažādu kultūras, sociālu un pētniecības projektu producente. Režisores pūrā ir vairākas atzinības par saviem veikumiem kino, laikmetīgās mākslas un sociālajiem projektiem. Viņas iepriekšējā filma “Laika tilti” (2018. gads, līdzrežijā ar lietuviešu režisoru Audriusu Stonisu) saņēma galveno balvu Starptautiskajā Šanhajas filmu festivālā (2019. gads). Arī saņēma “Lielo Kristapu” 2018. gadā kā labākā dokumentālā filma.

Foto: Ekrānšāviņš no filmas