Sācies Lielais gavēnis: lai atgrieztos un mainītu dzīvesveidu

14. februārī, kas šogad sakrita ar Valentīndienas datumu, bija Pelnu trešdiena, kad miljoniem kristiešu pasaulē sāk ievērot 40 dienu ilgu Lielo gavēni, gatavojoties svinēt Kristus Augšāmcelšanās svētkus jeb Lieldienas.

Šogad Lieldienas svinēsim 31. martā. Gavēņa laikā kristieši tiek aicināti ne vien atturēties no gaļas ēšanas, bet arī nodoties grēku nožēlai, lūgšanām un veikt tā saucamos žēlsirdības darbus.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas lapā “lelb.lv” publicēts Lutera Akadēmijas docenta Viļa Kolma skaidrojums:

”Lieldienu Gavēņa laiks, neieskaitot svētdienas (katra svētdiena ir Kristus Augšāmcelšanās piemiņa, tāpēc tā pilnā mērā neietilpst Gavēnī), ilgst 40 dienas līdz Lieldienu Rītam. Gavēņa laikā parasts turēt tikai vienu ēdienreizi dienā, proti, vakarā. Kvantitatīvajam gavēnim pievienojas arī kvalitatīvs – atteikšanās no zināmas pārtikas, piemēram, gaļas un vīna. Lielajā Piektdienā un Klusajā Sestdienā pastāv paradums vispār atteikties no ēdiena. Šī prakse domāta vispirmāmkārtām

kā ierocis cīņai ar kārdināšanām un kā līdzeklis, lai padarītu intensīvāku lūgšanu dzīvi

(viduslaiku tradīcijā dažkārt sastopamais nopelna moments neatbilst sākotnējam gavēņa nodomam). Cits nozīmīgs gavēņa aspekts ir arī atsacīšanās par labu citiem – atgādinājums par tuvākmīlestību un žēlsirdību. Šajā nozīmē Zaļajā Ceturtdienā tiek turēts īpašs agapes mielasts, kurā tiek svinēta sadraudzība īpaši ar trūkumcietējiem. Sākotnēji tam bija arī nozīme grēku nožēlnieku atkaluzņemšanā draudzē.”

Tikmēr portālā katolis.lv lasāms pāvesta Franciska vēstījums šī gada Lielajam gavēnim: “ [..] ir nepieciešams palēnināt dzīves ritumu un apstāties! Kontemplatīvās dzīves dimensija, ko Lielais gavēnis mums palīdz atklāt no jauna, atbrīvos jaunus spēkus. Dieva klātbūtnē mēs kļūstam par brāļiem un māsām, jūtīgāki viens pret otru: draudu un ienaidnieku vietā mēs atklājam ceļabiedrus. Tāds ir Dieva sapnis, apsolītā zeme, uz kuru mēs dodamies, kad esam atstājuši verdzību. [..] Ļaujiet man atkārtot to, ko es teicu jauniešiem, kurus es satiku pagājušajā vasarā Lisabonā: „Meklējiet un esiet gatavi riskēt.

Šobrīd mēs saskaramies ar milzīgiem izaicinājumiem, sāpīgām vilšanām, piedzīvojam trešo pasaules karu, kas notiek “pa daļām”, bet uzņemsimies risku domāt, ka neesam agonijā, bet dzimšanas brīdī; nevis lielas izrādes beigās, bet gan sākumā.

Mums ir vajadzīga drosme, lai šādi domātu.” (Uzruna Portugāles katoļu universitātes studentiem, 2023. gada 3. augusts) Tāda ir atgriešanās drosme, kas dzimusi, izejot no verdzības.”

Kā ik gadu Radio Marija Latvija Lielā gavēņa laikā piedāvā iespēju gatavoties Lieldienām, ik dienu izmantojot Gavēņa kalendāru. Šī gada Gavēņa kalendāra tēma ir “Cerības un miera svētceļnieki“.

Askēze

Māsa Inese Šteina skaidro, ka, lai saprastu gavēņa būtību, vispirms nepieciešams saprast, ko nozīmē termins ”askēze”.

Grieķu valodā ,,askesis” nozīmē vingrinājums, praktizēšana. Tas ir kopīgs visām reliģijām. No kristīgā skatu punkta askēze ir sistemātiska, ilglaicīga darbība, kuras mērķis ir

kādas garīgas vai morālas īpašības veidošana, lai cilvēks garīgi pilnveidotos un tuvotos Dievam.

Askēze ir ļoti sena prakse. Tā ir saistīta ar labprātīgu pašdisciplīnas aktivitāti augstāka mērķa sasniegšanai. Tas ir ceļš, vairāk nekā mērķis. To var dēvēt par praviešu ceļu. Kristietis šos vingrinājumus praktizē Dieva dēļ, neizvairoties no sāpēm un ciešanām, izprotot to cēloni un jēgu, bet nepaliekot tajās, tikai samierinoties, pieņemot notiekošo, piedodot pāri darītājiem, pateicībā par visu. Askēze ir saistīta ar atgriešanos uz ceļa pie Dieva,” skaidro māsa Inese.

Atgriešanās

“Atgriešanās ir garīgās dzīves sākums, Dieva žēlastības piedzīvošana, ko pavada grēku nožēla un radikāla dzīvesveida maiņa.

Termins “atgriešanās”, ko svešvārdā lieto “metanoia” [domāt, mainīt], radies no grieķu vārda un tezaurs.lv to definē šādi: “atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla”. Psiholoģijā to definē kā sabrukuma un tam sekojošas pozitīvas psiholoģiskas atjaunošanas vai dziedināšanas procesu. “Metanoia” ir arī Austrālijas kristīgās metāla mūzikas grupa.

No kristīgā viedokļa patiesa atgriešanās sākas ar sevis iepazīšanu un savu grēku nosaukšanu vārdos. Mēs esam kārdināti ,,pievērt acis”, lai izvairītos no sāpīgā skatiena pašam uz sevi, veicinot ilūzijas. Bet mūsos ir garīgā telpa, kuru nevar apmānīt, tajā Jēzus runā uz mums, aicinot atgriezties, jo citādi staigājam ,,tumšā ielejā”( Ps 23, 4). Pazīstam Dievu tik daudz, cik lielā mērā mūsos pieaug sevis iepazīšana, grēka apziņa, saredzot savu iekšējo nesakārtotību.

Ko darīt, lai veicinātu atgriešanos? Ignācijs Lojola grāmatā “Garīgie vingrinājumi” ieteicis grēka iepazīšanai izmantot iztēlē spēcīgus tēlus, lai izjustu nepatiku pret grēku, piemēram, pūžņojošu augoni, atceroties to, kad esam bijuši aizvainojušies, pilni ambīciju, nespējīgi kaut ko piedot utml.

Tikai caur cīņu ar savu grēku kristietis kļūst spējīgs patiesi mīlēt Dievu un līdzcilvēkus,” uzsver Inese.

Kārdinājums

“Kārdinājums ir morālas nostājas pārbaudījums, parasti šķietami labs, bet ved uz garīgo nāvi, piemēram, pamudinājums atstāt lūgšanas grūtību laikā vai šauboties par Dieva mīlestību ciešanu laikā.

Dievs nevienu nekārdina. Katru kārdina tikai paša dziņas. Psiholoģiski kārdinājums ir nekontrolējama dziņa pēc baudas, kas prasa tūlītēju realizāciju, tai ir sveši morāli ētiskie apsvērumi. Jau paradīzē čūska kārdināja Ievu. Kārdinājums var būt vara, bagātība, slava, kaisle, jo reizēm pat kristieši svārstās starp labo un ļauno, ko bez Dieva palīdzības nespēj atšķirt. Jēkaba 1. vēstulē no 12. -18. pantam teikts: “Svētīgs ir vīrs, kas iztur kārdinājumu, jo tad, kad būs pārbaudīts, saņems dzīvības kroni, ko Dievs ir apsolījis.”

Apkopojot visu, nonākam vēlreiz līdz terminam ,,gavēnis”. Tātad, gavēnis ir askētiska prakse, atturēšanās no kādas darbības, kas var būt kaitīga; tas ir saistīts ar mērenības tikumu, piemēram, atturoties no tā, kas sagādā baudu. Tas ir paredzēts, lai sakārtotu iekšējos emocionālos stāvokļus, nevis uzlabotu bojātu veselību. Gavēnis ir domāts garīgajai izaugsmei un iekšējai brīvībai,” uzsver Inese Šteina.