Mīlestības pārbaude Latvijai. Kuri draudzēsies ar Tezē pasākumu viesiem?


405
Teodors Avramovs
Teodors Avramovs atbraucis uz Latviju…
Jau divus mēnešus Latvijā apmeties 22 gadus vecais Teodors Avramovs no Bulgārijas. Teodors ir no pareizticīgo draudzes, un Latvijā viņam ir iespēja izjust kristiešu kopību gan ar katoļiem, luterāņiem, baptistiem, gan citu konfesiju kristiešiem. Viņš ir viens no jauniešiem, kas kā brīvprātīgais palīdz organizēt Tezē Eiropas jauniešu tikšanās pasākumus, kas šogad  no 28.decembra līdz 2017.gada 1.janvārim notiks Rīgā. Sagatavošanās darbi ritot tik intensīvi, ka nav bijis īsti laika apskatīt Rīgu kā vienkārši tūristam. Viņa mērķis ir iepazīt jaunus cilvēkus un viņus savā starpā vienot. Teodoru priecē sastapt draudzībai atvērtus cilvēkus.

Vieta Rīgā, kur ik dienu pulcējas brīvprātīgie no visdažādākajām valstīm un kur tiek koordinēti visi darbi, ir īpaši šim nolūkam ierīkotajā sagatavošanās centrā bijušajā Poligrāfijas centra ēkā Palasta ielā 3. Brīvprātīgie ir sadalījuši Rīgu zonās, uz kurām katram doties uzrunāt cilvēkus. Teodora pārziņā ir Rīgas Austrumu priekšpilsētas draudzes, tostarp viņš apciemojis kristiešus Ogrē, Salaspilī, Skrīveros un citur.

Brīvprātīgie pie sagatavošanās centra durvīm Palasta ielā 3
Brīvprātīgie pie sagatavošanās centra durvīm Palasta ielā

Vērienīgo notikumu kristiešiem organizē ekumēniskā Tezē kopiena. Jaunā gada sagaidīšanas pasākumi, ko Tezē kopiena katru gadu rīko citā valstī, ir plaši apmeklēti. Rīkot jauniešu tikšanos Rīgā pirms diviem gadiem kopīgi uzaicināja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas Latvijā, pareizticīgo baznīcas un baptistu baznīcas vadītāji. Šajā jauniešu tikšanās reizē Rīgā piedalīsies ap 11 000 viesu no ārzemēm. Dažādos semināros, pēcpusdienu pasākumos, koncertos un Jaunā gada sagaidīšanas dievkalpojumos draudzēs un lielajos kopīgo lūgšanu un dziedāšanas pasākumos “Arēnā Rīga” un Ķīpsalas hallē varēs piedalīties bez maksas arī ikviens interesents no Latvijas. Pasākumi ir orientēti jauniešiem no 17 līdz 35 gadiem.

 

Skeptiķu bažas

Tezē kopiena ( franču valodā: Communauté de Taizé) ir ekumēnisks kristiešu mūku ordenis Francijā, Burgundijas reģionā, Tezē ciemā.  Šobrīd Tezē kopienā ir vairāk kā simts brāļu, kas ir gan katoļi, gan protestanti.

Tezē apmeklējis ir gan katoļu pāvests Jānis Pāvils II, gan pareizticīgo metropolīti, gan luterāņu bīskapi, gan arī neskaitāmi mācītāji no visas pasaules.

Atbildīgais par Rīgas jauniešu tikšanās sagatavošanas darbiem ir Tezē kopienas brālis korejietis Sin Hanjols. Interviju lasi delfi.lv šeit

Par šo mazās Latvijas mērogam milzīgo notikumu pēdējās nedēļās ziņo teju visi latviešu mediji, arī vairāki blogeri, un individuāli katrs domubiedrs un atbalstītājs reklamē pasākumu sociālajos tīklos. Attieksme kristiešu vidū gan ir dažāda. Vieni par gaidāmo vērienīgo gada nogali ir sajūsmā, citi ir skeptiski vai pasīvi nogaida. Centos noskaidrot dažādos pieredzes stāstus un argumentus.

Manuprāt, vērā ņemams ir fakts, ka Rīga ir pirmā pilsēta no līdzšinējām Jaunā gada sagaidīšanas vietām, kur būtiska iedzīvotāju daļa ir pareizticīgie. Šis aspekts ir uzsvērts Tezē kopienas mājaslapā. Tomēr no vietējiem kristiešiem esmu dzirdējusi, ka radies iespaids: pareizticīgie izvairoties iesaistīties. Kāpēc tā?

“Tezē kopienā pareizticīgie nav vairākumā, tomēr katru nedēļu uz Tezē ciematu dodas arī pareizticīgie, viņu skaits pieaug,” zina teikt Teodors. Skeptiķus viņš aicina iepazīties vairāk ar Tezē kopienas izveidošanas vēsturi.

Kad uzrunāju vietējās pareizticīgo mājaslapas “pareizticiba.com” dumubiedrus par attieksmi pret gaidāmo Tezē jauniešu tikšanos, atbilde liecināja, ka viņi interesējušies par Tezē kopienas vēsturi. E-pastā īpaši pieminēja, ka iepriekšējais patriarhs Aleksejs II 2005.gadā veltīja vēstījumu pasākumam Milānā. Tajā galvenais aicinājums jauniešiem bija nest mieru pasaulē. Tomēr attieksme šodien pret Tezē esot dažāda, jo pareizticīgie neatbalsta “ekumēnismu tā vienotas reliģijas mērķa formā, taču sadraudzības formā uz Tezē ceļo arī pareizticīgi ļaudis un pat priesteri.”

Ekumēnismu kritizē arī daļa protestantu, skaidrojot savu noraidošo attieksmi pret Tezē iniciatīvām. Piemēram, Roberto, lapas ebaznica.lv veidotājs, teic:

“Tezē ir jaungada tusiņš, citādi to nosaukt nevaru. Esmu bijis un redzējis, dzirdējis, tas nav tikai teorētiski. Es pārstāvu tos kristiešus, kuri uzskata, ka ekumēnisms iespējams  vienīgi ap pareizi saprastu Bībeles vēsti, nevis patikā vai sajūtās.”

Viņaprāt Tezē piedāvā garīgumu ārpus Bībeles, jo neviens negribot klausīties patiesību par grēku, sodu un vienīgo glābiņu Jēzū. Roberto arī uzskata, ka šobrīd Tezē pasākumus organizē Romas baznīca, plaši izplatot universālisma maldus.

 

Arturs Gills
Arturs Gills

Līdzīgi izsakās Arturs Gills no reformātu draudzes, kurš šobrīd dzīvo Lielbritānijā, bet aktīvi iesaistās domu apmaiņā par jauniešu tikšanos Rīgā sociālajos tīklos. Tezē klosterī viņš bijis ap 1991.gadu. Tolaik visas runas bijušas ”katoliski filosofiskas par mīlestību”. Kāds brālis, piemēram, stāstījis par ikonu, kas esot logs uz Debesīm. “Man ir skaidrs, ka Tezē ir Romas baznīcas kontrreformācijas darbs. Pēc tam daudzi no mūsu Latvijas grupas pārgāja katoļos. Kad es tur runāju ar cilvēkiem, taisnošana no žēlastības viņu ausīs izklausījās kā murgs, bet nekas, draudzīgi runājāmies vienalga. Protams, tolerantie rietumu jaunieši ir draudzīgi, labi, jauki cilvēki.”  Arturs uzskata, ka rīdziniekiem jauniešus vajadzētu izmitināt mājās, jo  “protestanti varēs evaņģelizēt,” bet pašiem der piedalīties galvenokārt skaisto dziedājumu dēļ.

“Smukie dziedājumi rada tādu fascinējošu gaisotni, ka pat rūdītākajam skeptiķim asariņa nobirs un sirds būs aizkustināta. Es pats šad tad paklausos un iegremdējos šķīstos garīguma dziļumos.”

 Bez aizspriedumiem

Viktorijai Slavinskai- Kostigovai ir pavisam cits pieredzes stāsts no viesošanās reizes Tezē klosterī 2006.gadā.  Viņa piedzīvojusi izšķirīgus Dieva klātbūtnes mirkļus, kam bija būtiska nozīme turpmākajā jaunietes dzīvē. Viņa personīgi pazīst vēl daudzus citus jauniešus, kuri devušies uz kādām Jaunā gada sagaidīšanas reizēm un atgriezušies piepildīti ar Dieva Vārdu, ar garīgām pārdomām un iespaidiem par tās valsts sirsnību un viesmīlību.

Viktorija Tezē klostera Klusuma dārzā
Viktorija Tezē klostera Klusuma dārzā

“Ļoti ceru, ka šogad Rīgas un tuvākās apkaimes iedzīvotāji atsauksies un uzņems pēc savām iespējām uz Rīgu atbraukušos svētceļniekus. Atvērt sava nama durvis kādam svešiniekam vienmēr var atnest kādas personīgās neērtības, iziešanu no sava vienpatņa komforta un iespējams sastapt kādu pilnīgi atšķirīgas pieredzes un skatījuma cilvēku. Bet, ja tam tiek pāri un no tā cilvēks ir gatavs paņemt labāko, tad tas var pārvērsties par kolosālāko mīlestības darbu. Parādīt kādam viesmīlību, manuprāt, liecina arī par kristīgo briedumu, jo tu esi gatavs dalīties ar kādu tajā, kas tev dots un tu esi kādam gatavs atklāt to, ka Dievam šis cilvēks rūp. Jaunā 2017. gada sagaidīšana Latvijā būs vērtīga pieredze, ko atcerēties. Abām pusēm.”

 

Vita Dreijere no luterāņu draudzes ir pieteikusies savās mājās uzņemt divus jauniešus. Viņa apmeklēja Tezē Jaungada tikšanos pagājušogad Valensijā. Vita Dreijere savā ”facebook.com” kontā ierakstījusi: “Mani izmitināja ļoti jauka spāņu ģimene — Anhels un Rosa ar saviem bērniem. Rosa strādāja vietējā skolā, savukārt Anhels — apelsīnu plantācijā, tāpēc viņiem vienmēr mājās bija svaigi apelsīni. Kad ģimenei telefona aplikācijā demonstrēju, kāda gaisa temperatūra decembra beigās ir Latvijā, visi klabināja zobus un šķita, ka Anhels drebinoties no krēsla nokritīs. Viņi bija mazas katoļu draudzītes locekļi. Ar šīs draudzes izskatīgo priesteri es Jaungada naktī dejoju “Tūdaliņ, tāgadiņ”.
Atceros mūsu sirsnīgās sarunas pie vēlo vakariņu galda. Neviens no šīs ģimenes cilvēkiem nerunāja angliski, savukārt es nerunāju spāniski. Neraugoties uz šo nelielo šķērsli, mēs pat pārsteidzoši labi sapratāmies. Kopā ar mani šajā viesģimenē mitinājās arī divas meitenes no Polijas. Viena no viņām arī nesaprata angliski, toties runāja itāliski, un reizēm tas bija ļoti noderīgi. Jauki, ka mums jau tik ātri ir dota iespēja atdarīt par saņemtajām pozitīvajām emocijām.”

rita-bruvere-teze
Rita Brūvere uzņems jauniešus savās mājās…

Jāņa Bidzāna, Annas Haļčickas un Ivara Ciša pieredzes stāsti lasāmi portālā la.lv

Aidis Tomsons par viesošanos Tezē kopienā aprakstjis lapā blogs.adventistiem.lv

Jeļena Seņkāne ir viena no pareizticīgajām rīdziniecēm, kura atvērs savas mājas durvis, atvēlot guļvietu tālajiem braucējiem. Par iespēju pieteikties kā viesģimenei uzzinājusi, esot Maskavā, kur satikusi vienu no kopienas brāļiem. Jeļena pieļauj, ka atsaucība trūkst no tiem, kas vēl dzīvo aizspriedumos no seniem gadiem, jo tiem ir ”bail pazaudēt to patiesību, ko viņi ir atraduši”. Otrs iemesls varētu būt gluži vienkārši informācijas trūkums, jo, kā novērojusi Jeļena, viņas apmeklētajā draudzē lielākais vairums ir sievietes pensijas gados, kuras maz lieto medijus, nemaz nerunājot par internetu.

Interesanti, ka Tezē jauniešu tikšanās ir uzrunājusi arī ticīgos, kas nav noteiktas draudzes locekļi. Blogere Tīna Sidoroviča rakstā “Svešinieks mājās” atklāj savu motivāciju uzņemt viesus:

“Es nepieskaitu sevi nevienai kristīgai draudzei, kaut esmu kristīta pareizticīgo baznīcā. Un es nebaidos, ka pareizticīgā vietā man atsūtīs melnādainu baptistu… Kas tas vispār par sviestu? Vai tiešām cilvēki aizdomājas par kaut ko tādu? Ja šādi vai līdzīgi būtu domājušas tās – vismaz piecas, ja ne vairāk – ģimenes Zviedrijā un Norvēģijā, tad savos pusaudža gados nebūtu piedzīvojusi fantastisku pieredzi, apguvusi jaunu attiecību, komunikācijas un iespaidu gūšanas skolu jau sākot no 14 gadu vecuma.”

Viesģimenes arī vietējiem

Vēl salīdzinoši nesen situācija ar viesģimenēm bija pavisam kritiska, tāpēc arī daudzi izsaka savus minējumus, kāpēc Latvijā ir problēma ar viesmīlību. Ārvalstu organizatoru komandai steiguši palīgā vietējie brīvprātīgie, kas izveidojuši mediju grupu. Gunta Ziemele  ir viena no vietējām brīvprātīgajām no Latvijas, kura sajutusi aicinājumu ik dienas no rīta līdz pat vakaram palīdzēt ar organizatoriskiem darbiem sagatavošanās centrā. Viņu norīkojusi Romas katoļu baznīca. Gunta atklāj, ka iegūtās mediju uzmanības rezultātā pēdējo divu nedēļu laikā papildus atrastas viesģimenes ap 3000 jauniešiem.

Šobrīd vēl nepieciešams atrast viesģimenes ap 6000 jauniešiem. Gunta tic, ka līdz Ziemassvētkiem izdosies viesģimenes atrast. Ir padomā īpaši uzrunāt medijus krievu valodā, kur līdz šim informācija tikpat kā nav izskanējusi.

otto
Lai aicinātu pieteikties viesģimenes, publicists Otto Ozols rīkoja akciju Vērmaņdārzā  (lasi TVNET ), kā arī atvēra savas mājas durvis “Panorāmas” veidotājiem.

Ja nu tomēr neizdotos atrast nepieciešamo viesģimeņu skaitu, rezerves plāns ir ļaut ciemiņiem nakšņot Rīgas centra skolu zālēs.

Kā zināms, publiski atbalstu pauduši un sabiedrību aicinājuši būt atvērtiem gan Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan premjers Māris Kučinskis, gan valsts prezidents Raimonds Vējonis.prezidents-teze

usakovs
Rīgas mērs Nils Ušakovs pēc preses konferences

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pasākumu rīkotāji ir paredzējuši ar naktsmājām nodrošināt arī vietējos Latvijas iedzīvotājus, kuri uz pasākumiem ieradīsies no tālākām pilsētām vai laukiem. Šādi viesi var reģistrēties un iegādāties biļeti 40 eiro vērtībā (tajā iekļauts nodrošinājums ar naktsmājām, ēdināšanu, pilsētas karti un citu nepieciešamo informāciju).
Aicināti pieteikties arī brīvprātīgie palīgi sagatavošanās dienām 26. un 27.decembrī, kad kopīgi tiks locīti bukleti, izlīmēti plakāti un veikti citi darbiņi. Brīvprātīgie varēs iegādāties biļeti par puscenu. Gunta Ziemele gan uzsver, ka jebkuram būs iespējams pasākumus apmeklēt bez maksas, ja naktsmājas un ēdināšanu var sagādāt sev paši.