Kandidēt pašvaldību vēlēšanās – ko tas nozīmē kristietim. Fragments no diskusijas Ķurbē

Medija Tuvumā.lv komanda ar draugiem un atbalstītājiem, kā ierasts vasarā, satikāmies Ķurbē, Vizmas Šulcas mājās ”Līdumkalni”. Pasākuma laikā sarīkojām diskusiju, lai pārrunātu, ko kristiešiem nozīmē kandidēšana pašvaldību vēlēšanās. Šogad trīs mūsu medija uzturētāja, nevalstiskās organizācijas – nodibinājuma ”Kristīga dzīvesveida izpētes fonds” – dalībnieki bija iesaistījušies politikā: katrs citā pašvaldībā un pārstāvot atšķirīgus politiskos spēkus.

Ilggadēja rakstu autore, dzejniece, fonda ziedotāja Vizma Šulca šogad kandidēja pašvaldību vēlēšanās Talsu novadā no Latvijas Zaļās partijas saraksta.

Rakstu autors, bijušais Tuvumā.lv redaktors un fonda valdes priekšsēdētājs, agrākais radio raidījuma ”Savienots” vadītājs Augusts Kolms Jūrmalā kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta.

Medija Tuvumā.lv dibinātāja, galvenā redaktore un ”Kristīga dzīvesveida izpētes fonda” valdes priekšsēdētāja Aija Volka kā bezpartejiska kandidāte piedalījās vēlēšanās Ventspilī, pārstāvot partiju apvienību: ”Apvienotais saraksts” un ”Jaunā konservatīvā partija”.

Sarunu par šo pieredzi vadīja Ineta Lansdovne.

Ineta Lansdovne: Pastāstiet katrs, kāpēc iesaistījāties politikā tieši tajās partijās, no kurām kandidējāt?

Vizma Šulca: Esmu “Latvijas Zaļās partijas” biedre, jo mana misija ir aizstāvēt Dieva radītās, neskartās zaļās pļavas, kuras vismaz pēdējos trīsdesmit gadus nav uzartas un saķīmiķotas. Tādas Latvijā palikušas ļoti ļoti maz. Es ļoti novērtēju, ka Dievs man šeit, Ķurbē, ir devis dabiskās zaļās pļavas, un

man ir sajūta, ka Dieva interesēs ir, ka es aizstāvu tādu dabu: bez izskaistinājumiem, izpostījumiem un uzlabojumiem.

Aija Volka: Es nolēmu iesaistīties politikā kopā ar vīru (Linardu Volku). Mēs esam pret [Aivaru] Lembergu. Esmu bezpartejiska, joprojām neesmu iestājusies nevienā partijā. Piedalījos neformālās sarunās ar dažādiem cilvēkiem. Mani mēģināja iesaistīt arī kustībā ”Par”. Bija pat tik absurda situācija, ka man teica: mēs ar vīru varot kandidēt katrs citā sarakstā. Bet mana galvenā doma bija, ka, apvienojoties (dažādām opozīcijas partijām) ir lielāks spēks, nekā savā starpā konkurējot. Mēs visi gribam pārmaiņas. Es nespēju pieņemt to, ka pēc pārcelšanās no Rīgas, dzīvojot Ventspilī, ir sajūta, ka esi nokļuvis pilnīgi citā laikmetā. Es teiktu, komunisma režīmā. No ārpuses redzamais ir butaforija.

Vizma Šulca: Arī mums Latvijas Zaļajā partijā ir lielas grūtības ar to, ka agrāk bijām kopā ar ”Zaļo Zemnieku partiju”. Lemberga afēru dēļ un arī pašu zemnieku rīcības dēļ no šīs savienības izstājāmies. Savā mājaslapā rakstījām, ka zemnieki indē kukaiņus un slimības ar pesticīdiem, herbicīdiem, un cik tas ir kaitīgi. Viņiem galvenais: nauda, nauda, nauda. Bet viņi sacēla lielu brēku. Mums šo pretrunu dēļ galīgi nebija pa ceļam. Bet viņi joprojām paturēja nosaukumā vārdu ”zaļie”. Lielākā daļa cilvēku to nezina, un milzīga skaidrošana vajadzīga.

Augusts Kolms: Līdzīgi kā Aija minēja, ka mērķis bija pret Lembergu, tad “Nacionālās apvienības” kampaņa Jūrmalā bija pret gadiem ilgo [Gata] Trukšņa režīmu un par izmaiņām pilsētā. Mums ir arī rezultāti: iepriekš Nacionālajai apvienībai bija divas deputātu vietas, tagad ir četras. Esam dubultojuši savu pārstāvību. Personīgi mani kopš kara [Ukrainā] sākuma uzrunā nacionālais aspekts: man rūp Latvijas pastāvēšana, Latvijas vērtība, Latvijas tauta. Tāpēc sevi identificēju ar šo partiju.

Aija Volka (no kreisās), Augusts Kolms, Ineta Lansdovne

Ineta: Pastāstiet par savu ģimeni, kurā uzaugāt! Vai arī ģimenē rūpēja politiski jautājumi? Un kā jūs priekšvēlēšanu laikā atbalstīja jūsu otrās pusītes: vīrs vai sieva?

Aija: Es par politiku esmu interesējusies jau kopš bērnības, jo mans tētis ir bijis 5.Saeimas deputāts.

Agrāk man gan šķita, ka politikā iet tikai vīrieši, tāpat kā par mācītājiem kļūst tikai vīrieši.

Iespējams, mana darbība žurnālistikā bija neapzināti veids, kā es kā sieviete varēju izpausties jomās, kuras biju uzskatījusi par sev liegtām.

Interesanti, ka šī gada sākumā mani uzrunāja, lai iesaistītu politikā, un vienlaikus arī manu vīru bija nodomājuši uzrunāt kādi citi cilvēki. Es tajā saskatīju dievišķu veidu, kā mūsu ģimeni ”salīmēt kopā”, jo iepriekš tieši meklējām, kas varētu mūs pašus laulībā apvienot, jo, ja neskaita ikdienišķās rūpes par mūsu trim bērniem, pēdējos gados mums bija izveidojusies situācija, ka esam aizgājuši katrs savā virzienā: katram savi draugi, profesionālais darba lauks un hobiji, un atšķirīgas tēmas, par ko interesanti ir runāt. Politika mums abiem tiešām ļoti interesē, un mums ir kopīgs redzējums.

Vizma: Manam vīram politika galīgi neinteresē, bet es viņu ņemu līdzi uz sapulcēm. Viņam patīk, ka man ir savas intereses, un tad viņam nezūd interese par mani (smaida).

Augusts: Mani vecāki nebija sevišķi aktīvi politikā, bet viņi cītīgi balsoja katrās vēlēšanās, pārsvarā par Nacionālo apvienību. Domāju, ka mana interese par politika sakņojas manā darbā, jo strādāju uzņēmumā, kas koordinē ”Rail Baltica” projektu visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmumā strādā ļoti kompetenti ļaudis: augsta līmeņa eksperti par dzelzceļiem, drošību, ceļu būves inženieri u.c. Vienlaikus redzu, cik Satiksmes ministrijā ierēdniecība dažkārt negribīgi virza kādas lietas uz priekšu: uz galda stāv mēnešiem. Trūkst pamudinājuma, motivācijas. Es gribētu iesaistīties virzīt lietas, pielietojot savu pieredzi un zināšanas infrastruktūras, likumu rakstīšanas vai nekustamā īpašuma jautājumu jomā. Piemēram, strādāju ar datiem par ceļu kvalitāti. Kad startēju vēlēšanās, es zināju, ka man nav cerību tikt ievēlētam. Biju sarakstā 17.vietā, un būtu vajadzīga liela plusiņu kampaņa, bet

man bija svarīgi, lai ievēlē manu partiju: apliecināju savu varēšanu dot ieguldījumu komandas darbā pilsētas labā.

Ineta: Vai vietēji kristieši atbalsta jūsu darbību politikā?

Vizma Šulca

Vizma: No vietēju kristiešu puses nekādu pretestību nejutu, kad iestājos partijā. Tas brīdis gan sakrita ar laiku, kad mūsu Ķurbes luterāņu draudze tika pievienota Valdemārpils draudzei. Faktiski Ķurbes draudze vairs nepastāv, jo bija palicis maz cilvēku. Turklāt Covid- 19 pandēmija izdarīja savu: vecie draudzes locekļi aizgāja Mūžībā, jaunie pārcēlās uz citurieni, un Svētdienas skola nenotika. Pandēmijas dēļ arī radās šķelšanās: vieni bija par vakcināciju, citi pret to, jo domāja, ka Dievs mūs pasargās un mums nevajag vakcinēties. Es iestājos par to, lai Dievs dod cilvēkiem prātu, saprašanu, un arī dakteriem. Bez tam pašvaldībai bija ietekme uz draudzes dzīvi sakarā ar nomas maksu. Mūsu Ķurbes draudze agrāk pulcējās Tiņģeres pils kapellā, kura pieder pašvaldībai. Bērni no ciema tur bez maksas apmeklē pulciņus, bet mūsu draudzes svētdienas skolai pēkšņi pašvaldība noteica maksāt nomas maksu. Izrādījās, ka pašvaldībai nav vajadzīgs, ka mēs bērniem mācām labu un rādām ceļu. Vecajās luterāņu baznīcās savukārt ir problēma, ka uz sienām veidojas pelējums. Tāpēc, manuprāt, nav pareizi, ka visi baznīcu un kristiešu kopienām būtiski jautājumi ir nošķirti no valsts un pašvaldības.

Inese Šteina

Pēcvārds. Inese Šteina (diskusijas klausītāja):

“Ja runājam par politisko varu, tad galvenais ir sabiedrības labums. Ja kaut kas netiek darīts sabiedrības labumam vai ja tiek atņemta brīvība drosmīgajiem, mēs kā kristieši varam šādu varu neakceptēt, paliekot valdošajai varai opozīcijā. Tomēr ir labi, ja kristieši ir vismaz klātesoši laicīgajā varā. Kaut gan pasaulē politiskā vara ir tālu no pilnības, tā ir Dieva pieļauta. Pāvils vēstulē romiešiem 13.nodaļā (1.-4.pantā) rakstīja: “Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..]Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Dari to, kas labs.”

Brīvība politikā ir tā, pateicoties kurai esam Dieva attēls, līdzīgi Dievam. Dieva vara izpaužas mīlestībā, kalpošanā, pazemībā.

Savukārt korumpētu cilvēku vara izpaužas, uzkundzējoties un citus pakļaujot sev, kas nav ne kalpošana, ne mīlestība.

Ieejot politikā kristiešiem ar stipru mugurkaulu un vēlmi pavairot nevis savu labumu, bet sabiedrības labumu, politikā tiks ienesta mīlestība un kalpošana.

Par sabiedrības labumu rakstījis Marks evaņģēlija 12.nodaļā: 14.-18.pantā

“Un tie nāca un Viņam saka: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un negribi iztapt nevienam; jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci patiesi Dieva ceļu: vai ir atļauts dot ķeizaram nodevas vai ne? Vai lai dodam vai nedodam?” Bet, viņu viltību pazīdams, Viņš tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt? Atnesiet Man denāriju, lai Es to redzu. 16 Un tie atnesa. Tad Viņš tiem saka: “Kā attēls šis ir un uzraksts?” Bet tie Viņam sacīja: “Ķeizara.”
Un Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder. [..]” /Marka evaņģēlijs 12.nodaļa, 14.-17.pants/

Šī Rakstu vieta parāda, ka arī pirmo kopienu kristieši maksāja nodokļus valstij, vienlaikus mēs, būdami kristieši, varam iesaistīties jautājumu lemšanā, kā nodokļi tiek izlietoti. Esam aicināti strādāt sabiedrības labā, iestāties pret netaisnīgu nodokļu izlietojumu.”

Nākamais nodibinājuma 
''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' 
pasākums mūsu redakcijas komandai, 
draugiem un atbalstītājiem notiks 
8.novembrī Garkalnē. 
Diskusijas tēma: 
kāpēc Latvijā veidojas brīvdraudzes. 
Vairāk informācija par pasākumiem 
un iespēju pievienoties mūsu 
ekumēniskajai kopienai, 
sazinoties: 
aija@tuvuma.lv, 
mob.29233624.