Ko partijas apsolīja kristiešiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Mēdz teikt, ka vēlētājiem ir īsa atmiņa. Pašvaldību vēlēšanu nedēļā atgādinu, kas priekšvēlēšanu programmās bija rakstīts pirms trim gadiem, kad bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Raksts pirmoreiz tika publicēts blogā ”manapasaule.lv”.  Papildus pievienoju ilustrāciju no ievēlēto deputātu atskaites par paveikto pirmajā gadā Eiroparlamentā. Atskaiti par 2.darbības gadu var apskatīt šeit.  Saprotams, ka dažkārt ne skaisti vārdi programmās, ne arī skaisti vārdi atskaitēs var neatbilst realitātei. Ne par to šoreiz stāsts…  Rosinu aizdomāties par vērtībām, ar kurām ticis būvēts ceļš uz vēlētāju sirdīm līdz šim. Vērtības, solījumi vai varbūt smuks uzvalks vai plats smaids- kas uzrunās šajās vēlēšanās?

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām [2014.gadā- red.] skaļākās debates, piesaucot kristīgās vērtības, bija saistītas ar ģimenes politiku. Daudzus satrauca atsevišķu partiju attieksme pret cilvēku tiesībām ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Lai gūtu plašāku priekšstatu par kandidātu vērtību skalu, der ielūkoties partiju programmās, lai aptvertu, par kādu morāli politiķi vienojās.

No 14 sarakstu programmām kristīgās vērtības (lietojot tieši vārdu “kristīgs’’) tika piesauktas tikai divās – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) programmās.
Neviena no šīm partijām neiekļuva Eiropas Parlamentā. Tiesa, arī citu partiju programmās bijušas tiešas vai netiešas norādes uz reliģiju, ētikas principiem, vērtību pamatu.

Partija “Vienotība’’

Visvairāk vēlētāju balsis guvušās partijas “Vienotība” programmā bija teikts, ka tā atbalstīs ģimenes ar bērniem. Nebija gan precizēts, kādas tieši ģimenes (atšķirībā no citām partijām, piemēram, “Zaļo un Zemnieku savienību’’, kas solīja aizstāvēt “tradicionālas ģimenes’’, vai KDS- ”laulību starp vīrieti un sievieti”). Vispārīgi minēta arī cīņa pret nevienlīdzību, tāpat iestāšanās par godīgu konkurenci Latvijas uzņēmējiem un par nabadzības mazināšanu.
Galvenās vērtības, kuras tika uzsvērtas – brīvība, drošība, tiesiskums. Jādomā, ka arī ticības un vārda brīvība. Vēl programmā minēts, ka partija iestāsies par valodu un kultūru daudzveidību, īpaši par latviešu valodas, kultūras un latviskās identitātes stiprināšanu. Vai te domāts arī reliģiskais mantojums, nebija precizēts (atšķirībā, piemēram, no Latvijas Atdzimšanas partijas).

Nacionālā apvienība

Eiropas Parlamentā Latviju pārstāv arī viens kandidāts no Nacionālās apvienības ‘’Visu Latvijai!’’ – ‘’Tēvzemei un Brīvība’’/LNNK’’. Tā programmā uzsvēra, ka iestāšoties par ģimenes kā tradicionālas vērtības nostiprināšanu. Interesanti, vai formulējums ‘’tradicionāla vērtība’’ jāsaprot tāpat kā ‘’tradicionāla ģimene’’? Apvienība sargāšot arī ES ‘’kopējās vērtības’’, nepaskaidrojot, kas tieši ar to domāts. Kas attiecas, piemēram, uz nevienlīdzību (ko vispārīgi minēja ‘’Vienotība’’), Nacionālā apvienība (NA) konkretizējusi, ka ir pret dalībvalstu diskrimināciju lauksaimniecības politikā. Nav arī minēta vispārīgi kultūru daudzveidība, tā vietā – rūpes par ‘’latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu interesēm’’, ‘’latviešu nācijas izaugsmi’’, ‘’latviešu valodas un kultūras kopšanu’’, “jāveicina pilsoņu ieinteresētība dzīvot valstī, no kuras tie nākuši’’. Noprotams, ka runa ir par vērtību – tēvzemes mīlestība.
Tāpat kā “Vienotība”, NA solīja iestāties par godīgu biznesa konkurenci.

‘’Saskaņa’’

Sociāldemokrātiskā partija ‘’Saskaņa’’, kuras viens kandidāts arī pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā, pirms vēlēšanām solījusi, ka iestājas par reliģiju daudzveidības atzīšanu un atbalstīšanu. Tāpat kā par kultūru un valodu daudzveidību. Tā cīnīšoties par visu veidu diskriminācijas izskaušanu. Programmā vispārīgi uzsvērts, ka partija iestājas par cilvēktiesībām, tiesiskumu, demokrātiju, taisnīgu un atbildīgu sabiedrību, Eiropas valstu solidaritāti. Īpaši uzsvērtas sociālās tiesības – solīts apkarot nabadzību un apmierināt cilvēku pamatvajadzības, lai pārvarētu dažādu sabiedrības grupu atsvešinātību, novērstu sociālo atstumtību. Ģimenes īpaši nebija pieminētas. Arī par principiem uzņēmējdarbībā nekas nebija teikts (ja neskaita vispārīgi- uzņēmēju ‘’intereses’’ un ‘’tiesības’’). Partija solījusi aizstāvēt darba ņēmējus, jauniešus, kā arī cilvēkus, kas saņem pensijas vai pabalstus.

‘’Zaļo un Zemnieku savienība’’

‘’Zaļo un Zemnieku savienība’’ (ZZS) solījusi stingri aizstāvēt un popularizēt ‘’Latvijas nacionālās vērtības, kultūras savdabību’’, tajā skaitā tradicionālo ģimeni. Citos solījumos īpaši uzsvērtas vērtības – miers, veselība, demokrātiskums. ZZS palīdzēšot cilvēkiem ar invaliditāti, vardarbībā cietušām personām, senioriem (jeb pensionāriem), jauniešiem, pirmspensijas vecuma personām. Īpaši morālie principi uzņēmējdarbībā nebija minēti, ja neskaita nacionālo interešu ‘’lobēšanu’’, iestāšanos par ‘’taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem mūsu lauksaimniekiem’’ un solījumu nepieļaut ‘’plašāku ģenētiski modificēto organismu audzēšanas atļaujas izplatību ES’’, iestāšanos par tradicionālā dzīvesveida dažādību (naturālo saimniekošanu un ģimenes saimniecībām).

‘’Latvijas Krievu savienība’’

‘’Latvijas Krievu savienība’’ (LKS), kas arī pārvarēja 5% barjeru un darbojas Eiropas Parlamentā, solīja, ka iestāsies par ģimenes institūtu kā ‘’dabisku morālo vērtību sabiedrībā avotu’’, kā svarīgāko cilvēka audzināšanas un socializācijas instrumentu. LKS bijusi pārliecība, ka Eiropā ģimenes institūts ticis sagrauts, tāpēc esot jāatgriežas pie saknēm. LKS arī iestājās par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos un dzimtās valodas lietošanu. Solīja cīnīties pret hegemonismu, ksenofobiju, rasismu un nacisma veidiem. LKS solīja cīnīties arī par Eiropas tautu un dažādu iedzīvotāju grupu līdztiesību un vienlīdzīgām sociālajām garantijām, tajā skaitā taisnīgu darba samaksu.

Neievēlētās partijas

Kā nu redzams pēc iepriekš aprakstītā, no piecām ievēlētajām partijām vienīgi ”Saskaņa” nebija programmā minējusi ģimenes. Bet no neievēlētajām sīkpartijām vēl tikai ‘’Latvijas Reģionu Apvienības’’, ”Latvijas Sociālistiskās partijas” un ”Latvijas attīstībai” programmās nebija minētas ģimenes. Visu pārējo partiju programmās vienā vai citā kontekstā doti kādi solījumi ģimenēm.
Politiskā partija “Alternative’’ solīja iestāties par sievieti kā valsts pamatvērtību un cīnīties ‘’pret vardarbību ģimenēs’’, kā arī pret alimentu parādniekiem.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija solīja: “Izglītībai, sākot ar pirmsskolu, ir jāveicina patriotisma, nacionālās kultūras un mākslas apgūšana, tai jābalstās uz cilvēktiesībām, kristīgām un ģimenes vērtībām.” Partija ‘’Par prezidentālu republiku’’ solīja Eiropas līmenī aizstāvēt ‘’ģimeni kā pamatvērtību’’. ‘’Latvijas Atdzimšanas partija’’ solīja ‘’veicināt tradicionālo ģimeņu atbalstu’’.
Kristīgi demokrātiskā savienība norādīja, ka tā ”atzīst ģimeni kā prioritāti” un ”aizstāv ģimeni, kas balstīta uz laulību starp vīrieti un sievieti, un uzskata, ka Eiropas Savienības mazākuma iniciatīvas likumdošanā nevar uzspiest tās dalībvalstīm legalizēt viendzimuma laulības.” Partija ”Suverenitāte” iestājās par Latvijas Republikas suverēnām tiesībām noteikt ģimenes un morāles standartus.

Iepriekš jau minēju, ka tikai divās programmās bija minēts atbalsts ”kristīgajām vērtībām” vispārīgi – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) programmā tās piesauktas izglītības kontekstā, bet KDS programmā – solīts iestāties par ‘’kristīgajām vērtībām Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām’’.
Arī vārdu ”reliģisks” pavisam atšķirīgi, dažādos kontekstos lietojušas divas no visām 14 partijām. ”Latvijas Atdzimšanas partija” solījusi iestāties par reliģiskā mantojuma saglabāšanu, turpretī ”Latvijas Sociālistiskā partija” solījusi nešķirot cilvēkus pēc ”reliģiskās pārliecības” vai jebkā citādi.
Mazo partiju programmās bija atrodami vēl dažādi citi morāli izteikumi. Piemēram, partija ”Alternative” deklarēja: ”Latvijas vēsture – vēsture, nevis pamats pazemojumam.” LSDSP iestājās par banku atbildību, jo tās bijušas patiesās krīzes izraisītājas, jo ”vienmēr ir pelnījušas uz vienkāršo cilvēku rēķina”. Tikmēr ”Latvijas Reģionu apvienība” apgalvoja, ka valstij un tautai jāsakņojas ”stingrā morālē, ētiskos principos”, ka atbalstāma ir Eiropas valodu un kultūru daudzveidība, atmiņu politikas veidošana, brīvība, taisnīgums, solidaritāte un nevienlīdzības mazināšana. ”Latvijas attīstībai” kā vērtību izvirzīja pašcieņu, solot rādīt Latvijas ”gara bagātību un izcilību, akcentējot mūsu atrašanos Ziemeļeiropas centrā”. Neesot jāuzvedas ”kā pazemīgiem nabaga radiniekiem, kas gadu no gada apelē pie Latvijas smagā vēsturiskā likteņa.”
Lūk, visdažādākie mēģinājumi ietērpt politiskus, ekonomiskus vai juridiskus uzstādījumus morāles mērcē.
Cik šie solījumi bija kristīgi, spriedām katrs pats, pirms atdevām savu balsi. Pieļauju, ka viena daļa programmās pat neielūkojās, izdarot savu izvēli, bet, ceru, šis apkopojums radīs vielu pārdomām… Gan vēlētājiem, gan- jo īpaši- programmu sastādītājiem.

Raksts pirmoreiz publicēts manapasaule.lv 2014.gada 29.maijā