Miera dienā Miera ielā. ”TUVUMĀ” atklāšana starpkonfesionālā sadraudzībā

 Starptautiskajā miera dienā, 21.septembrī, mēs, ”TUVUMĀ” komanda, aicinājām visdažādāko konfesiju un kristiešu organizāciju pārstāvjus satikties klātienē Miera ielas kafejnīcā “DAD cafe”, lai beidzot oficiāli un visi kopā atklātu šo jauno mediju – www.tuvuma.lv. Kā pārliecinājāmies, pasākums bija lieliska iespēja draudzēties un tuvināties cits citam. Esam pateicīgi un priecīgi par lielo atsaucību un atbalstu mūsu idejai un sauklim: “Tuvāk Dievam- tuvāk cilvēkiem”.

Vakars sākās ar dziesmu, kas man joprojām skan galvā. “Šonakt gaiss savādi mirdz,” — tā ir frāze no dziedātājas Madaras Dzintaras Plušas sarakstītās un pasākumā izpildītās dziesmas “Elpo viss”. Pasākumā jutos tieši tā: gaiss mirdzēja, jo klātesošo acīs bija manāms prieks un mīlestība.

Mēs no viesiem saņēmām iedrošinājuma vārdus un vairākas vērtīgas atziņas.

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs:

“Gribu izteikt savu gandarījumu un atzinību Aijai [Volkai], viņas komandai un arī [Rīgas Āgenskalna baptistu] draudzei, no kuras viņa nāk, par šo iniciatīvu, jo tā ir svarīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir mūsdienu tehnoloģiju izmantošana evaņģēlija sludināšanai. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs ejam līdzi laikam un lai mēs neatstājam internetu un mūsdienu medijus ļaunā gara kalpībā, bet lai mēs izmantojam kā evaņģelizācijas instrumentu.

Otrkārt, ka tas ir starpkonfesionāls projekts. Tāds, kurš veido tiltiņus starp kristiešiem. Katra konfesija, protams, pirmkārt, nodarbojas ar to, lai paplašinātu savas robežas. Katrs sludina evaņģēliju, kā to saprot. Bet ir svarīgi, lai mēs respektējam viens otru. Diemžēl pēdējā laikā mani sarūgtina, ka tā vietā, lai sludinātu evaņģēliju, notiek citas konfesijas apkarošana, izrēķinoties ar to, kas ir nesaprotams. Apskatījos jūsu mājaslapu, tā man patika. Tā ir mūsdienīga un tur ir tā tiltiņu būvēšana — cieņpilna attieksme pret katru konfesiju un arī vēlme mācīties vienam no otra. Arī jūsu ieteikumos! Ļoti pozitīvi! Tiltiņu būvēšana starp kristiešiem man ir dziļi sirdī, jo es atgriezos pie Dieva, pie Kristus caur ekumēnisku pagrīdes kopienu – lūgšanu grupu. Gribu izteikt atbalstu ar pilnu sparu! Trešais punkts, kas arī ir svarīgs, ir tiltiņu veidošana starp kristīgo vēsti un mūsdienu sekulāro sabiedrību [..]. Darīt to veidā, kas ir saprotams un pievilcīgs. Galu galā Jēzus Kristus [..] saviem mācekļiem teica: pēc mīlestības jūsu starpā  pasaule pazīs to, ka esat mani mācekļi. Citā vietā [Bībelē] Viņš saka: esiet vienoti, lai pasaule ticētu, ka [Dievs] mani sūtījis. Pasaule nevar noticēt, kamēr kristieši savā starpā  plēšas vai apkaro cits citu. Šis portāls ir ļoti laba iniciatīva, kura pārvar atsvešinātības garu un veido šos tiltus un veido kopīgu liecību arī sekulārās sabiedrības priekšā. Protams, ilgtermiņā katram arī būs jāizšķiras, kurai draudzei viņš grib būt piederīgs. Mēs respektējam katra izvēli! Lai katrs pats izdara šo izvēli!”

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs, Rīgas apriņķa prāvests, LELB Jauniešu centra vadītājs Krists Kalniņš:

“Man ļoti patīk pati ideja, protams, nosaukums [”TUVUMĀ”] to izsaka.

Manuprāt, cilvēki ir sačakarējuši trīs labas Dieva dotas lietas. Divas mēs nevaram mainīt, bet vienu mēs varam mainīt.

Pirmā lieta ir, ka Dievs mums dāvāja brīnišķīgu dārzu, Ēdeni, bet mēs to sabojājām — mums likās, ka mēs paši mākam labāk. Tad Viņš nāca pasaulē caur Jēzu Kristu, mēs Viņu rūpīgi piesitām krustā. Mums likās, ka arī bez Viņa varam. [..] Trešā lieta, ko mēs esam sabojājuši, — esam sašķēluši to skaisto baznīcu, ko Kristus radīja un atstāja zemes virsū. Tas nevar nesāpēt. Man pašam svarīgs pagrieziens, dziļš iekšēji, bija tajā brīdī, kad es sapratu: baznīca bija viena, kad Kristus viņu radīja, un viņa būs viena, kad noslēgsies šis laiks. Vienīgais veids, kā mēs varam pārvarēt šo atšķirību, pretstatu pilno pasauli, ir atcerēties, ka baznīca ir viena.

Man ļoti patīk vārds “tuvumā”, jo no tālienes mēs dzīvojam savos aizspriedumos, nožogojumos. Šodien, runājot ar kādu cilvēku, mēs sapratām, ka žēlsirdībai nav konfesijas, vai ne? Piedošanai nav konfesijas. Daudzām lietām, kad mēs tuvojamies viens otram, nav nekādas konfesijas. Atšķirības pastāv tāpēc, ka mēs tā gribam, bet  dziļākajā būtībā Kristus sirdī nekā tāda nav. Ir labi, ka mēs šodien varam mēģināt būt kopā, mācīties būt kopā. Tuvākmīlestība vienmēr ir ar daudziem izaicinājumiem, bet mēs šeit esam tādēļ, ka mīlestība mums var dot daudz iespēju. Iedomājieties, ja mēs paliktu tikai savā baznīcā, savā konfesijā, savā norobežotajā telpiņā, cik daudz mēs zaudētu! Visas tās draudzības un vietas, kur mēs kopīgi kā ticīgi cilvēki esam piedzīvojuši Dievu!  Ļoti ceru, ka šis portāls būs vēl viens solis tajā virzienā, ka mēs varam apzināties, ka baznīca, ko mēs neredzam, bet ko mēs nesam, ir viena Kristus baznīca. Tajā Dievam ir iespējams darīt neiedomājamākās lietas. Visskaistākās!”

Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis:

“Veidot starpkonfesionālu portālu šodien ir viens bīstams pasākums. Pieļauju, ka visās konfesijās, ieskaitot manējo, būs cilvēki, kuriem liksies, ka mēs esam pārāk negarīgi, ka mums vajag kaut ko apkarot. Viens iemesls, kāpēc esmu iesaistījies portālā, ir [vēlme] mācīties būt jūtīgam pret dažādajām kristīgajām tradīcijām. Līdz šim es esmu ticis bagātināts no šīm tradīcijām un es ticu, ka tikšu bagātināts arī turpmāk. Tam ir vajadzīga pazemīga sirds un arī veselīgs filtrs, [saprotot], ka ne viss [rakstītais], kur ir [pieminēts] Dievs, ir draudzes celšanai. Svarīgi, lai portāls kļūst par vietu, kurā cilvēki- — ne tikai kristieši, bet arī cilvēki, kuri meklē Dievu, — tiktu iedrošināti, celti un stiprināti meklēt Dievu. [..]  Jo apustulis Pāvils saka: Dievs nav tālu nevienam no mums. Pārfrāzējot: Dievs ir tuvu visiem.”

Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas pārstāve, bijusī superintendante Gita Medne:

“Ielūkojos mājaslapā un es esmu ļoti priecīga, ka ir organizācija, kas ir balstīta uz ekumenismu, ko mēs kā metodisti ļoti atbalstām. [..] Metodistu dibinātājs Džons Veslijs ir teicis tā: es pasniegšu roku manam brālim vai māsai, ja mēs varam vienoties, ka viņš vai viņa arī mīl Dievu un ka atzīst Jēzu Kristu kā savu Kungu un Pestītāju. [..]  Mums, metodistiem, ir tāda saprašana, ka Bībele ir pirmajā vietā, bet, [..] lai [Bībelē rakstīto] pielietotu ikdienas dzīvē, ir svarīgas citas lietas. Pirmkārt, tradīcija. Otrkārt, piedzīvojums. Treškārt, prāta lietošana. Dievs mums dāvāja prātu. Tikai tad, kad mēs lietojam prātu, mēs varam iedziļināties mūsu ticībā. Man bija iespēja izlasīt dažus rakstus [portālā www.tuvuma.lv], un man patīk, ka tie veicina cilvēkiem domāt. Iziet no šaurās perspektīvas un palīdz ielikt vārdos savu ticību, iedziļināties tajā. Novēlu jums Dieva svētību, novēlu, lai jūsu profesionalitāte palīdz mūsu tautai augt Dievā, augt svētumā. Lai ne tikai augam ticībā, bet ka mēs to arī pielietojam savā dzīvē. Tikai tā mēs varam mainīt mūsu pasauli. Tikai tā mēs varam to negatīvo, kas dažreiz parādās internetā, pasniegt inteliģenti un runāt par mūsu piedzīvojumu, kāpēc mēs ticam Dievam.”

Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode:

“Mēs dzīvojam laikā, kad ļoti ātri mainās informācijas telpa. Lielo mediju —  lielo televīziju un lielo avīžu — nozīme arvien samazinās. Tviteris, feisbuks… Kāda ziņa tiek palaista, tā aiziet kā uguns pa sausu mežu. Nezinu, kā jūs, bet es arvien vairāk novērtēju kvalitatīvu informāciju. Kvalitāte var būt ļoti dažādos līmeņos. Vispirms – ja raksts tiek uzrakstīts bez pareizrakstības kļūdām [..]. Komati ir īstajās vietās, uzrakstīts labskanīgā valodā. Otrs līmenis ir faktoloģiskais materiāls, kam vajadzētu daudz maz saskanēt ar īstenību. Bet jūs pretendējat uz vēl vienu līmeni — uz kvalitatīvu informāciju sirdī. No sirds vēlam, lai jums pietiek spēka un lai rodas labas izdevības! Kā mēs, ticīgi cilvēki, zinām, labas izdevības nenāk no zila gaisa, tās nāk no Dieva. Ejiet to ceļu, kas jums ir dāvāts! Novēlam Dieva svētību no visas mūsu fakultātes!”

Mūsdienu tendences publiskajā telpā pieminēja arī rakstnieks Otto Ozols, kurš bija pasākuma vadītājs. Vakara gaitā viņš ieminējās: “Ja jūs tviterī ieliekat vienu ziņu, to ierauga vairāki tūkstoši cilvēku. Nezinu, kurā baznīcā vienkopus būtu tik daudz cilvēku. Tuvuma.lv ir fantastiska iespēja izplatīt [evaņģēlija] vēsti ar sociālo tīklu starpniecību un ar piepildītu skaistu saturu.”

Esam saņēmuši tik daudz labu vārdu par līdz šim paveikto. Tagad jo īpaši apzināmies milzīgo atbildību darīt visu iespējamo, lai attaisnotu cerības. Protams, tas nebūs viegli. Mediju esam izveidojuši kā brīvprātīgie kalpotāji — gan ģimenes cilvēki ar ikdienas rūpēm, gan profesionāļi atbildīgos amatos savās pamata darbavietās. Starp mums ir arī kādi bezdarbnieki, trūcīgie vai slimie. Esam dažādi. Normāli cilvēki, nekādi pārcilvēki. Daudziem no mums vēl paralēli ir vairākas citas jomas, kurās tiek darīts brīvprātīgs baznīcas kalpotāja darbs.

Lai arī zinām, ka būs grūti, tomēr viss būs iespējams ticībā Kristus vadībai un lūgšanu spēkam, un tiekot iedrošinātiem ar dažāda veida cilvēcisku vai morālu atbalstu. Esam atvērti sarunām ar mūsu lasītājiem un sadarbībai ar līdzīgi domājošajiem. Aicinām pievienoties komandai vai iesūtīt liecības, sprediķus, informāciju par pasākumiem un idejas kādiem kopīgi īstenojamiem misijas projektiem nākotnē. Atklāšanas pasākumā jau saņēmām kaudzi ar ieteiktām tēmām, par kurām varēsim turpmāk rakstīt jaunākajās publikācijās. Vakara gaitā aprakstītās lapiņas ar ierosinātajām tēmām apkopojām un izspēlējām loterijā.

Paldies SIA “AMNIS” un “Art and place” par sarūpētajām dāvanām, kā arī atbalstītājiem SIA ”Amber Distribution Latvia”, “AJL Sound”, “Radio Jelgava” par tiešraidi, fotogrāfei Anitai Austvikai un ”TUVUMĀ” īpašnieka nodibinājuma “Kristīga dzīvesveida izpētes fonds” ziedotājiem!

Paldies mūzikas grupai “Happy Family”, dziedātājai Anetei Kozlovskai, kā arī flautistei Ievai Supjevai un ģitāristei Veltai Skolmeistarei!

Starp citu, tā droši vien nav nejauša sakritība, ka teju katrs mūziķis, kurš sacer dziesmas Dieva godam, šķiet, vismaz vienā kompozīcijā ir pieminējis šo tik nozīmīgo vārdu  — tuvumā.

Klausoties dziedātājas Anetes Kozlovskas dziesmas, varējām būt Dieva klātbūtnē un kolosālā kopībā, kad, Anetes vārdiem, “mēs tuvojamies viens otram gan konfesionāli, gan tīri cilvēcīgi.’’