Mūsu ceļš ar kopienu “Chemin Neuf”. Rūta un Kaspars Poikāni

Kopiena ”Chemin Neuf” ir dzimusi no harismātiskas lūgšanu grupas. Tas bija 1973. gadā. Kāds jezuītu tēvs, beidzot savas studijas, juta aicinājumu dibināt šo kopienu; kopienu, kam būtu divas saknes: jezuītu garīgums un harismātiskā atjaunotne. Liekas, nesavienojamas lietas, bet, ja iedziļināmies, tās viena otru ļoti labi papildina. Iedrošinājies par to runāt ar savu noviciāta atbildīgo, viņš saņēma “zaļo gaismu”.

Ir vēl trešais aspekts. Tas ir ekumenisms. “Chemin Neuf” ir katoļu kopiena ar ekumenisku aicinājumu (tā kā pirmā lūgšanu grupa, no kuras izveidojās kopiena, bija ekumeniska, tas mums ir svarīgs aspekts). Tā ir

vīzija, ka varam būt vienoti dažādībā.

Īstenībā arī Sv. Ignācija vingrinājumi ir ekumeniski. Luterāņu baznīcai arī ir savs rekolekciju centrs Mazirbē! Pēc manām domām, arī Sv.Ignācijs mūs vieno.

Man Sv.Ignācija doma, ka Dievu var atrast visās lietās, ka varam visu darīt lielākam Dieva godam, ir ļoti būtiska. Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs. Mums ir 5 bērni. Ja ceļos pie bērniņa, kas naktī raud, varu teikt Kungam, ka tas ir viņa lielākam godam. Un arī harismātiskas atjaunotnes spontānās lūgšanas,

apziņa, ka Svētais Gars ir tikpat dzīvs, darbīgs un tuvs kā pirms 2000 gadiem, to reāli just… tā ir laime.

Mēs kopienu satikām caur Kānas brālību 1996. gadā. Pēc tam mūsu ceļš veda uz Franciju, jo gribējām ar kopienu pavadīt vienu sabata gadu. Bet sanāca, ka palikām ilgāk… Jo tik ļoti iemīlējām kopienu, ka vēlējāmies, lai tā būtu arī Latvijā, un mēs palikām Francijā, lai formētos, kalpotu, pamazām iestājās vēl daži brāļi un māsas. Kopiena Latvijā nodibinājās 2013. gadā. Mēs uz Latviju pārcēlāmies tikai pirms nepilniem četriem gadiem.

Latvijā ir gan Kānas misija (tā ir misija pāriem un ģimenēm), gan pusaudžu un jauniešu misija. Nu jau Latvijas kopiena ir liela un skaista, mēs esam 37 brāļi un māsas. Kopienai ir rekolekciju māja Liepājā, tur notiek Sv.Ignācija vingrinājumi rekolekcijas klusumā, Kānas vasaras un ziemas sesijas un nedēļas nogales, jauniešu Jērikas rekolekcijas. Visām šīm rekolekcijām cauri iet doma:

sakārtot dzīvi zem Dieva skatiena.

Jebkurā dzīves posmā ir nepieciešams sakārtot dzīvi, pārbaudīt “iekšējo kompasu”, vai bultiņa ir pareizajā virzienā.

Sv.Ignācijs ir uzrakstījis brīnišķīgu tekstu “Princips un pamats“. Tajā viņš saka, ka visas radītās lietas Dievs mums devis, lai tās mums palīdzētu nokļūt līdz mērķim, dzīvot lielākam Dieva godam. Un, ja tās mums kavē tikt līdz mērķim, no tām jāatsakās. Izvēlēties Dievu visos laikos, visās vietās. Bet kopā ar Dievu tas ir prieks, lai gan ne vienmēr viegli.

Nesen, 2025. gada maijā, tika iesvētīta mūsu kopienas jaunā kapela. Tā atdzima no vecas noliktavas. Tagad tā ir liela, gaiša, vienkārša un cēla, tur nekas netraucē lūgšanai. Kapelā aiz altāra pa visu sienu top mozaīka “Debesu Jeruzaleme”. Šis sižets ir būtisks mūsdienu trauksmainajā laikā. Tas, ka kapela ir uzbūvēta no kaut kā veca, pussagruvuša, simbolizē gara spēka uzvaru pār brutālu, fizisku spēku, vēl vairāk — kapela atrodas Karostā, bijušajā militārajā kvartālā.

Mozaīkā ir paredzēts attēlot debesu Jeruzalemi. “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju, jo kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, es visu daru jaunu.” (Jāņa atklāsmes grāmata 21.nodaļa 3-5.pants ; pasvītrojumi – autoru).

Mozaīkas centrā ir Kristus uz goda krēsla un apkārt svētie, kas dzied godu mūsu Kungam. Katrā pusē ir kāds Augšāmcelšanās sižets: Marija Magdalēna pie tukšā kapa un Jēzus parādīšanās mācekļiem pie Tiberiādes ezera. Augšāmcelšanās vēsts mums dod spēku izvēlēties dzīvību.

Mani ļoti aizkustināja pāvesta Franciska teiktais par māksliniekiem un mākslas nozīmi, ka tā nav izklaide vai greznība, bet misija;

mākslinieki padara redzamo neredzamu, uzrunā cilvēka dvēseli.

Mozaīkas tapšana. Foto no Rūtas Poikānes profila ”Facebook”

Tas mūs iedrošina turpināt vākt ziedojumus un strādāt pie mozaīkas (tā top tikai un vienīgi par ziedojumiem). Nu jau gatavi 15 personāži, kas atdod godu Dieva troņa priekšā. Katrs personāžs ir īpašs, unikāls ar savām attiecībām ar Dievu, parādot, kāda bijusi viņa loma izredzētās tautas vēsturē vai vēlāk Baznīcā. Interesanti, ka mums, šī darba veicējiem, mozaīkā gribējās iekļaut arī piecas izcilas Bībeles sievietes: Miriamu, Sāru, Ruti, Esteri, Deboru. Katrai savs īpašs, autentisks stāsts, kas iedvesmo šodien.

Būsim no sirds pateicīgi, ja ziedosiet mozaīkas tapšanai.

Rekvizīti ziedojumiem:

Kopiena Chemin Neuf

Swedbank Latvia

BIC/SWIFT: HABALV22

Konts: LV19HABA0551030608510 ar maksājuma norādi “Liepājas mozaīkai”.

Uzziņa

Rūta un Kaspars Poikāni ir gleznotāji, mozaīku meistari. Radījuši ikonas, freskas, sienas gleznojumus, mozaīkas, liturģiskās mēbeles baznīcām un kapelām, ir daudzu mākslas projektu autori. Francijā izveidojuši savu darbnīcu, kas nes Sv.Lukas vārdu. Plašāk par māksliniekiem un viņu darbību izlasīsiet Rūtas un Kaspara darbnīcas mājas lapā www.ateliersaintluc.fr

Vairāk par kopienas “Chemin Neuf” darbību Latvijā un pasaulē var uzzināt www.chemin-neuf.lv.