Studiju jēga, ja tici Dievam. Elīna Tomasa iesaka grāmatu ”Why study?”
Pagājušajā vasarā es absolvēju Liepājas universitāti – saņēmu diplomu, kas apliecina iegūto augstāko izglītību un priecājos par to, ka ir noslēdzies aizraujošs dzīves posms. Atskatoties uz četriem studiju gadiem, jutos gandarīta par paveikto – tik daudz grāmatu izlasītas, studiju darbu uzrakstīti, eksāmeni nokārtoti, iegūta pieredze, izveidotas draudzības. Taču dziļi sirdī bija sajūta, ka būtu varējusi iegūt vēl vairāk. Godīgi sakot, es biju paslinka studente, jo labi pratu aprēķināt, kāds būtu minimālais piepūles daudzums, lai saņemtu labu atzīmi. Kaut kur pa ceļam biju pazaudējusi entuziasmu par savu studiju jomu.
Iespējams, šāda attieksme radās tādēļ, ka man nekad nav īsti paticis rakstīt akadēmiskus rakstus – daudz ērtāk jūtos, izpaužot savas domas brīvā formā. Bet varbūt iemesls bija mana darbošanās dinamiskā kristīgā studentu organizācijā, un nereti tās tikšanās, nometnes vai pasākumi bija svarīgāki par studijām. Katrā ziņā nekad neieliku sevi visu studijās, papildus neinteresējos par aktualitātēm savā jomā un vienkārši piecietu mācības, nevis biju aizrāvusies ar tām.
Daudzi teiktu, ka tas taču ir normāli, jo reti kurš students mūsdienās studē aiz mīlestības pret mācīšanos. Tagad, kad esmu jau absolvente, to saredzu kā problēmu – nevaru atsaukties uz statistikas datiem par studentu motivāciju, taču, esot studentu vidē, mani pārņem sajūta, ka lielākā daļa jauniešu studē augstskolā tikai diploma saņemšanas pēc – lai iegūtu darbu; jo mamma lika; jo visi tā dara. Mūsdienās studijas augstskolā vairs nav pieejamas tikai elitei, kā tas bija pirms dažiem gadu desmitiem vai simtiem. Jaunieši iespēju studēt vairs nevērtē kā lielu privilēģiju. Neskaitāmi daudz studentu mācības atstāj pusratā un nepabeidz vispār, daudzi knapi izvelk līdz bakalaura darbam, mēģina studijas apvienot ar entajām citām nodarbēm.
Kādai vajadzētu būt motivācijai studēt?
Tiem, kuri sauc sevi par kristiešiem, studijās, manuprāt, būtu jāsaredz daudz lielāka jēga par vienkārši izglītības iegūšanu – studiju laikā varam uzzināt vairāk par mūsu Radītāju.
Jebkura studiju joma kādā veidā atspoguļo Dieva stāstu šai pasaulē – radīšanas brīnumu, grēkā krišanas traģiskās sekas vai nākotnes cerību uz pasaules atjaunošanu.
Piemēram, medicīnas students var padziļinātāk ieraudzīt, cik brīnišķīgi Dievs veidojis cilvēka organismu un, pētot smagas slimības atklāt to, cik ļoti pasaule ir novirzījusies no Dieva nospraustā kursa. Tie, kuri mācās inženierzinātnes, var iepazīt Dievu, kā Visuvareno inženieri. Mākslas studenti savās studijās var ieraudzīt visa radošuma Autoru. Fiziķi – to, Kurš ir veidojis un satur kopā visumu. Pedagogi – visas gudrības Avotu un diženāko Skolotāju Jēzu Kristu. Filologi – Dievu, kurš ar vārdu radījis pasauli un izstāstījis savu stāstu caur visu laiku ietekmīgāko Grāmatu…
Esmu pamanījusi, ka kristiešu motivācija studēt bieži vien stipri neatšķiras no tiem, kuri nav ticīgi. Tieši Kristus sekotāji reizēm ir tie, kuri vēlas izšmaukt cauri augstskolai pēc iespējas ātrāk un vieglāk, neiesaistoties universitātes diskusijās un neiedziļinoties savā studiju jomā vairāk kā nepieciešams. Kristieši mēdz uzskatīt, ka labāk vajag pasargāt savu prātu no augstskolā mācītām “nekristīgām” idejām. Vai arī īsti nerūp tas, kas notiek akadēmiskajā vidē – ir taču svarīgākas lietas, ko darīt, piemēram, kalpošana draudzē! Es ļoti labi pazīstu šo domāšanas veidu, jo, kā jau minēju, pati biju šāda veida studente.
Taču, ja nu Dievs mūs ir ielicis augstskolā ar lielāku mērķi? Varbūt patiesībā mums ir jābeidz norobežoties no mācībām, bet gluži otrādi – jāveltī uzmanība, jābūt uzticamiem un jāsāk novērtēt, kas man ir dots, kur es varu piedalīties un būt par svētību. Kādas ir vajadzības, aktualitātes manā studiju jomā, universitātē? Kā es varu padarīt to par taisnīgāku vietu?
Iesaku izlasīt grāmatu “Why study? Exploring the Face of God in the Academy” (2017), kas atklāj, kā kristieši var pagodināt Dievu jebkurā jomā – pielūgsme nav tikai tas, ko darām svētdienā baznīcā, bet arī, pētot apkārtējo pasauli un iegūstot akadēmisku vai profesionālu izcilību, mēs patiesībā iepazīstam Dievu.
Grāmatā atrodami 10 dažādu studiju jomu – bioloģijas, biznesa, izglītības, inženierijas, vēstures, likumdošanas, literatūras, medicīnas, fizikas un sociālā darba – pārstāvju stāstus par savu studiju un ticības pieredzi.
Pāvils vēstulē Kolosiešiem 1:16-17 raksta: “Viņā (Jēzū) radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Ja ticam, ka viss – tātad arī mūsu studiju priekšmets – ir radīts un pastāv Kristū. Iedziļinoties studijās, mēs nedarām kaut ko nevērtīgu un neizniekojam laiku, ko varētu veltīt, piemēram, misijas darbam. Rokoties savā studiju jomā, mēs pilnīgi noteikti varēsim sastapt Kristu.
Dieva patiesība
Kad es biju pirmā kursa studente, dzirdēju teicienu, ka “visa patiesība ir Dieva patiesība”. Toreiz es īsti nesapratu, ko tas nozīmē. Man šķita, ka Dieva patiesība ir Bībeles mācība, evaņģēlijs un tas, ko māca augstskolā ir kaut kāda pasaulīga gudrība, kam ar manu ticību ir maz sakara. Taču, gadiem ejot, sāku saprast, ko šis teiciens nozīmē. Protams, ka ne visas teorijas un informācija, ar ko mēs sastopamies universitātē, ir patiesas. Dažas pat ir klajā pretrunā Bībeles mācībai. Taču katrā studiju jomā kaut kur ir patiesība.
Mēs varam būt veiksmīgi uzņēmēji, izcili dizaineri vai mūziķi, ietekmīgi žurnālisti, pateicoties gudrībai, kas nāk no Dieva. Viņam rūp visas jomas, ne tikai cilvēku ticības dzīve.
Kāds students tu gribi būt? Tāds, kurš izsteidzas cauri augstskolas gadiem, knapi saskaroties ar vidi, kurā mācies, jo vienmēr ir kaut kas “kristīgāks”, kam pievērst savas domas? Vai tomēr būt vienlaikus gan simtprocentīgs kristietis, gan simtprocentīgs students, kurš nepalaiž garām izdevību pagodināt to Kungu ar savām akadēmiskajām gaitām un nest taisnīgumu un gaismu jomā, kuru esi izvēlējies. Izvēle ir tavās rokās!
JAUNĀKIE KOMENTĀRI