Vai sekot politiķiem, kuri baro mūsu bailes?


162
 “Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvo, ka ir padarījis Krieviju “atkal varenu”, un tagad paši krievi un visa pasaule to “atkal ciena”. Vai vismaz no tās baidās. Biznesmenis Donalds Tramps savā ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā sola, ka padarīs Ameriku “atkal varenu”, un tad paši amerikāņi un visa pasaule to “atkal cienīs”. Un vairāk neizmantos. Somijā, Austrijā, Francijā, Ungārijā, Lielbritānijā… politiķi un līderi Eiropā un citviet dod līdzīgus populārus solījumus saviem vēlētājiem.” Šādu novērojumu jau pavasarī pauda Ineta Lansdovne savā personīgajā blogā peaceroads.com.

 

Foto: muffin, flickr.com
Foto: muffin, flickr.com

Kad notika referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jeb tā saucamais “Brexit”, arī tika izmantots lozungs par Lielbritānijas varenības atjaunošanu, tagad piebilst I. Lansdovne. Viņa ir Latvijas pilsone, strādā starptautiskā kristīgā organizācijā un daudz ceļo.

“Mans kristietes uzskats ir, ka jebkura ideja, kas veicina izolēšanos no citiem, sava pārākuma sajūtu, naidīgumu un līdzcietības trūkumu, nav “varena” un “cienījama”. Tieši pretēji!” pārliecināta ir I.Lansdovne. Publicējam fragmentu no viņas pārdomām.

Kāpēc mūs tik ļoti pievelk populisms?

Foto: kl801, flickr.com
Foto: kl801, flickr.com

“Kāpēc cilvēku sirdis un prāti to visu tik labprāt pieņem? Ir daudz un dažādi skaidrojumi. “Cilvēki ir novesti dusmu stāvoklī…” ASV to vien tik dzirdu, cik visi dusmīgi uz patreizējo lietu kārtību, uz patreizējo valdību, uz saviem politiķiem. “Cilvēki jūtas bezspēcīgi; viss ierastais un pazīstamais tik strauji mainās…” Atkal un atkal dzirdu, ka imigranti ienes svešas kultūras, ticības, paražas un neciena ‘veco’ kultūru. “Cilvēkiem ir bail…” Draudi tiek saskatīti visur, un viss jaunais liekas tik svešs, nesaprotams, neparedzams un bīstams. Tie ir visbiežāk minētie iemesli – dusmas, satraukums, bailes, nedrošība… Tātad pārsvarā negatīvas emocijas.

Man prātā nāk Jēzus laikabiedri. Jēzus skaidroja Dieva Valstības principus cilvēkiem, kuriem bija visas šīs emocijas. Ja kāds varēja teikt, ka jūtas dusmīgs, bezspēcīgs, pazemots, apdraudēts, tad tā bija Izraēla tauta Romas impērijas okupācijas laikā. Taču gan laicīgie, gan garīgie tautas vadītāji noraidīja un ienīda Jēzu, jo viņš izaicināja viņu “izolēšanos, pārākuma sajūtu, naidīgumu un līdzcietības trūkumu.”

Jāņa evaņģēlijā ir pierakstīta vienreizēja saruna. “Ko mēs ar to visu panāksim?”, sprieda tautas vadītāji. “Šis cilvēks rāda tik daudz zīmes. Ja mēs ļausim viņam tā turpināt, tad visi sāks viņam ticēt, un tad romieši nāks un atņems gan mūsu templi, gan mūsu nāciju.” Tā viņi nolēma, ka Jēzus ir vislielākais drauds nācijas drošībai, un viņa piedāvātais ceļš galīgi neatbilst viņu priekšstatiem par “varenību” un “cieņu” un “Dieva svētību”.

Ir cilvēcīgi just dusmas, kad redzi netaisnību; ir cilvēcīgi justies bezspēcīgiem, kad tevi neņem vērā; ir cilvēcīgi just bailes, kad tu nevari kontrolēt lietu gaitu. Taču nedrīkstam šīm emocijām kļūt par virzītājspēku, kas ātri sāk meklēt iekšējos un ārējos ienaidniekus, uz kuriem novelt vainu. Jā, tā var cilvēkus ātri apvienot – meklējot ienaidniekus. Arī par šo ‘ienaidnieku’ un ‘svešinieku’ tēmu Jēzum bija daudz ko teikt.

Ko mēs ar to visu panāksim? Es ceru, ka mēs nekļūsim par auglīgu augsni idejām, kas Dievam nav pieņemamas.”

Komentē politologs Oskars Gozis:

Oskars Gozis
Oskars Gozis

“Mūsdienu pasaule ir pēdējās desmitgadu globalizācijas rezultāts. Tas ir noticis gana strauji un katrs, paskatoties apkārt, var konstatēt, ka pat sīka ikdienišķa lieta blakus ir globalizācijas produkts. Spilgtākais, masveidīgākais un, iespējams, negatīvākais globalizācijas piemērs ir šobrīd novērotā migrācijas krīze Eiropā.

Šāds globalizācijas process daudziem izraisa negatīvas sajūtas un tie vēlas noslēgties savās valsts robežās un pateikt lielu “NĒ” visam, kas nāk no ārpuses – migrantiem, lielajām korporācijām, ES “diktātam” un tamlīdzīgām lietām.

Bet vai šādai medaļai – globalizācijai – ir tikai viena puse? Kāpēc sabiedrība neredz medaļas otru pusi? Eiropas Savienības priekštece – Eiropas Ogļu un tērauda kopiena – tika izveidota ar mērķi radīt apstākļus, kuros karš vairs nebūtu iespējams. Tie, kas deklarē tikai vienu medaļas pusi, bīstami manipulē ar sabiedrību.

Sabiedrība nedrīkstētu akli paļauties uz politiķu viedokļiem, jo, pirmkārt, mums nav zināma politiķu motivācija šādai viedokļa paušanai, otrkārt, informācijas kritiska analīze sabiedrībai palīdzēs būt nemanipulējamai. Sabiedrībai jābūt gudrai, domājošai un jāizmanto labais no medaļas abām pusēm. Proti, uzņēmējiem jāizmanto liberālās tirgus ekonomikas iespējas, tādējādi radot jaunas darba vietas un maksājot nodokļus stimulējot valsts labklājību. Un pārējai sabiedrības daļai jāaudzina sava nākotnes paaudze patriotiskās sajūtās – mīlot un cienot savu valsti un kopjot tās tradīcijas. Šāda sabiedrība būs laimīga un tikai laimīgs cilvēks ar prieku un mīlestību spēj palīdzēt līdzcilvēkam, neklasificējot tos pēc tautības, ādas krāsas vai reliģiskās piederības.”

 Komentē mācītājs Edgars Mažis:

Edgars Mažis
Edgars Mažis

”Kad mājās ir miers un sapratne, tad tur ir droši un cilvēks jūtas pieņemts. Bet, kad mājās ir nedroši, mēs meklējam kaut ko mainīt. To var attiecināt uz pašreizējo situāciju pasaulē. Dzīvot kļuvis nedroši. Nebeidzamie terora akti, atsevišķu indivīdu neadekvātā rīcība, vienkārši nogalinot cilvēkus, kara draudi un politiķu solījumi, kuriem daudzi netic. Tikai dažas no daudzajām negācijām. Referendums Lielbritānijā par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit parādīja, ka joprojām cilvēki vairāk ļaujas emocijām un populistiskiem solījumiem, kā reāli novērtē situāciju. Donalda Trampa triumfa gājiens ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā ir tikai turpinājums tam, kas notika Lielbritānijā.

Cilvēki alkst pārmaiņu, bet tā sarežģītā lieta ir, ka jebkura pārmaiņa ir sāpīga un nedrošību radoša. Vieglas pārmaiņas notiek tikai pasakās. Un tie, kas sola labumus, kurus cilvēki nekad nedabūs, melo un nerunā patiesību. Bet vairums cilvēku ir tik noguruši no pašreizējās situācijas, ka vismaz uz brīdi ļaujas ilūzijai, ka atnāks viens laimes lācis, kas visu sakārtos, kas visus sliktos aizdzīs, un mēs dzīvosim kā senāk. Bet ilūzijas parasti beidzas otrajā dienā pēc referenduma un vēlēšanām, kad ir smaga atmošanās no naivisma.

“Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā. “Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.” Mateja 24, 33-35

Jēzus Kristus reiz sacīja, ka laika beigās mīlestība daudzos izdzisīs, būs nesaskaņas, kari un vajāšanas, ka tieši Kristus sekotāji tiks vajāti īpaši nežēlīgi. To visu redzam tik tieši un skaidri šodienas pasaulē. Bībele neiezīmē zelta laikmetu, drīzāk ļauj mums apzināties un domāt, ka cilvēce ir tuvu, lai iznīcinātu pati sevi. Šajā laikā ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj kritiski domāt un izvērtēt visus rožainos solījumus un piedāvājumus, un tajā pašā laikā turpināt lūgt par sevi un pasauli.”

 


IESAKĀM izlasīt arī atšķirīgus viedokļus par tēmu:

TUVUMĀ redakcija aicina iesaistīties diskusijā!