Vai žurnālistu veikums ir svarīgs ticīgo dzīvē? Kristīgie mediji Latvijā (papildināts)


257
Ja pirms gada ”google” meklētājā ierakstīja vārdu savienojumu ”kristīgs medijs”, tad pirmajā pozīcijā starp piedāvātajiem linkiem izleca manis aizsāktā diskusija interneta medija”DELFI” forumā ar tematiku ”reliģija”, kur 2015.gadā vēl tikai fantazēju, kāds varētu būt jauns kristīgs medijs un aicināju interesentus aizpildīt aptaujas anketu. Tas, protams, nenozīmē, ka Latvijā tobrīd nebija neviens kristīgs medijs. ”Google” loģika skaidrojama ar to, ka tas izfiltrē populārāko un ”DELFI” ir lasītākais medijs internetā Latvijā. Šodien ”google” pēc atslēgvārda ”kristīgs medijs” piedāvā kā pirmo lasāmvielu rakstu no ”TUVUMĀ” (”Tuvumā.lv”). Milzīgs prieks par šīm pārmaiņām! Tiesa, tas ir, pirmkārt, tamdēļ, ka ”DELFI” forums par reliģiju ir likvidēts…  Tomēr ir taču iemesls arī priecāties. Esam pateicīgi Dievam, ka ir izdevies radīt šo platformu sarunām – vietnē tuvumā.lv-, kā arī mūsu lapās sociālajos tīklos. Ap kuriem citiem medijiem vēl pulcējas kristieši šodien? Piedāvāju pārskatu, kādas radio stacijas, televīzijas programmas, drukātie izdevumi un interneta vietnes radītas tiem, kas tic Jēzum.

Kas ir medijs?

Nelielai atkāpei – sākšu ar vispārīgu ievadu par to, ko vispār nozīmē medijs.

Medijs pēc būtības ir kanāls, caur kuru tiek savākta un izplatīta informācija. Mūsdienās ir pieejami neskaitāmi daudz mediju – radio, televīzija, drukātie izdevumi, kā arī vietnes internetā. Agrāk mediji bija pieejami ļoti šauram cilvēku lokam, kas prata tos lietot un bija arī pietiekami turīgi, lai tos iegādātos. Ir pasaules valstis, kur joprojām daļa cilvēku nepiekļūst svarīgai informācijai vai nu tāpēc, ka to nevar atļauties, analfabētisma dēļ vai kādu politisku ierobežojumu spiesti. Tomēr mūsdienu Latvijā mediju pieejamība ir ievērojami mainījusies, salīdzinājumā ar agrākiem gadiem. Esam sākuši satraukties par otru galējību- informācijas pārbagātību, nepatiesu ziņu izplatību, naida runu u.c. parādībām.

Tradicionāli medijā tiek piedāvāta žurnālistika, kas nozīmē,- redakcija ar žurnālistiem sagatavo informāciju, kas palīdzētu pieņemt pēc iespējas labāko lēmumu visdažādākajās dzīves situācijās.

Mēs ik dienu nonākam kādas dilemmas priekšā, sākot ar to, vai šodien būs nepieciešams lietussargs, kādu piena paku iegādāties, par ko balsot vēlēšanās u.tml. Informācija ir svarīga gan mācību procesā, gan arī biznesā, politikā utt.  Informācija ir īpaši būtiska krīzes situācijās- gan privātajā dzīvē, gan arī valstiski nozīmīgos brīžos, piemēram, ja gadījumā notiktu kāda katastrofa, sāktos karš v.tml. Tāpēc ļoti svarīga ir informācijas avota uzticamība.

Mūsdienās bez žurnālistikas, ar ko nodarbojas atbilstošu izglītību ieguvuši (un bieži vien arī žurnālistiku nestudējuši, toties redaktoru apmācīti un gadu gaitā pieredzi guvuši) žurnālisti, vēl ir iespējama arī tā saucamā pilsoniskā žurnālistika, ar ko var nodarboties ikviens aculiecinieks, blogeris un citi aktīvie pilsoņi, kuri vēlas piedalīties informācijas izplatīšanas procesā un viedokļu apmaiņā.

Visus informācijas kanālus nevaram saukt par ”masu medijiem” jeb plašsaziņas līdzekļiem, jo auditorija kļūst arvien sadrumstalotāka, ar visdažādākajām interesēm. Piemēram, interneta vidē vietni var izveidot teju ikviens, un ir iespējams, ka to lieto pavisam neliels skaits cilvēku vai pat neviens. Šo iespēju izmanto blogeri, kuri, šķiet, dažkārt raksta paši sev, internetu izmantojot kā personīgo dienasgrāmatu. Dažkārt šādiem rakstu darbiem gan atrodas ļoti daudz lasītāju, pat pārsniedzot tradicionālo mediju radītā satura lasījumu skaitu jeb tā saucamos ”klikšķus”. Līdz ar tehniskajām iespējām izmērīt ”klikšķus”, noteikt lasītāju dzīvesvietas, intereses un citus parametrus, ir sācies ”klikšķu medību” laikmets, kad gandrīz visi sacenšas, kā tikai pievērst sev lielāku uzmanību un pievilināt ”uzklikšķināt” uz piedāvātajiem virsrakstiem. Kvantitātes dēļ visbiežāk tiek ”upurēta” kvalitāte… Un vislabākā atruna tam, ka saturs ir kļuvis muļķīgs vai pat melīgs,- cilvēki taču paši ”klikšķinot”, tātad, tāds esot pieprasījums… Vai tiešām? Ļoti iespējams, ka daļa tikai pieraduma pēc turpina lietot kādu sev zināmo mediju un pat nenojauš, ka eksistē kāds vērtīgāks resurss, vai nu arī regulāri ”uzķeras” uz vilinošiem virsrakstiem, taču paliek vīlušies pēc izlasītā….

Jāatzīst, ka pēdējos gados mediju vidē ir iestājies sajukums, kad vairs īsti nevar atšķirt, kurš kādu saturu ir radījis. Bieži vien nav norādīts pat materiālu autors. Tieši pēc autora visdrīzāk var noteikt, kāda veida materiāls un ar kādu mērķi ir radīts. Būtiski uzzināt arī kontekstu: kas ir informācijas avota veidotāji, atbildīgie cilvēki, pārstāvētā organizācija vai uzņēmums, finansējuma avots, misija un mērķi.

Kristīgie mediji

Radio stacijas un raidījumi:

Jau kopš 1993.gada pastāv ”Latvijas Kristīgais radio” (101,8 FM Rīgā un vēl 10 frekvences citās Latvijas vietās), ko uztur SIA ”Vārds un Co” (dibinātāji ir Tālivaldis Tālbergs, Atis Lagzdiņš, Hardijs Svarinskis un Baiba Ustuba) un “Latvijas Kristīgā Radio atbalsta biedrība”. “Ideja par kristīgu raidstaciju arī Latvijā piedzimusi 1989. gadā, kad LKR prezidentam Tālivaldim Tālbergam bija iespēja viesoties ASV, kur tika pirmo reizi arī dzirdēts, kas ir Kristīgais radio,” teikts mājaslapā lkr.lv. Ar radio stacijas veidošanas principiem pirmie iepazīstinājuši Francijas Bordo kristīgās radiostacijas „Harmonie” vadītāji. “1991., 1992. gadā Mateja baznīcā uz regulārām sarunām un lūgšanām pulcējās “ieinteresētās” personas Tālivalda Tālberga vadībā: Ingrīda Tālberga, Sendija Burka, Rinta Bružēvica, Atis Lagzdiņš, Hardijs Svarinskis, un Māris Dravnieks,” teikts internetā pieejamā referātā. Pirmsākumos un gadu gaitā piedalījušies vēl daudzi citi brīvprātīgie. Tālivaldis Tālbergs visus šos gadus ir radio prezidents un arī vairāku raidījumu vadītājs. Programmas direktore ir Maira Ošeniece. Ēterā ir 40 raidījumi latviešu un krievu valodā. “Šobrīd LKR programmu veidošanā piedalās pārstāvji no adventistu, baptistu, luterāņu, vasarsvētku, katoļu konfesijām un daudzām brīvdraudzēm jeb reliģiskām kustībām. LKR sevi nepozicionē kā pelnošu uz reklāmas ieņēmumiem. „Tas nav mūsu mērķis, jo tad mūsu vēsts tiktu devalvēta. Un esmu jau to teicis, un ar katru dienu ar lielāku pārliecību esmu par to, ka man neinteresē, kādā mēs esam reitingu tabulā, vai esam augšā vai lejā. Bet mūsu pamatienākumi balstās tikai uz ziedojumiem, domāju, ka jebkurš, kurš paklausās LKR saprot, ka ar to nopelnīt nevar,” atsaucoties uz Tālivaldi Tālbergu, teikts mājaslapā. Kopš 1998. gada mājaslapā ir iespējams klausīties daļu programmas raidījumus arhīvā, tos lejupielādēt, lasīt kristīgas ziņas, nosūtīt jautājumus un arī aizlūgšanu vajadzības. Kopš 2012. gada raidījumus var noskatīties arī video versijā lkrtv.lv.

Kopš 2015.gada Latvijā darbojas katoļu “Radio Marija Latvija” (97, 3 FM). Prezidents, dibinātājs un atbalstītājs ir Mareks Gruškevics, bet direktors ir priesteris Pēteris Skudra. Radio ieviešana notikusi “ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča svētību, jo tieši viņš pirms trīs gadiem uzrunāja biedrību “Radio Marija Pasaules ģimene”, aicinot veidot biedrības atzaru arī Latvijā. Kopš šā gada decembra Latvija ir septiņdesmitā valsts pasaulē, kurā skan kristīgais “Radio Marija”,” rakstīja irir.lv. Radio ir nekomerciāla radiostacija, kas pastāv, pateicoties vienīgi klausītāju brīvprātīgiem ziedojumiem ”Biedrībai Radio Marija Latvija”.

Daudzus gadus ir klausāmi arī katoļu ‘‘Vatikāna Radio” raidījumi gan FM viļņos, gan arī internetā adresē lv.radiovaticana.va. Pirmais raidījums latviešu valodā izskanējis jau 1948. gada 2. septembrī. Raidījumus retranslējis gan ”Latvijas Kristīgais radio”, gan ”Radio Marija Latvija”, gan ”Latgales radio”, kas kopš 2009.gada ir Romas Katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes īpašumā.

Starp radio stacijām populārākais ar vislielāko auditoriju ir sabiedriskais radio ”Latvijas radio 2”, un tajā sestdienās tiek raidīta programma ‘‘Kristīgās pasaules vēstījumi” (plkst. 9:30), bet svētdienās “Mazās patiesības” (plkst.11:50), ko veido un kam raidlaiku pērk organizācija “Nodibinājums Stunda”, kas ir ASV dibinātas starptautiskas organizācijas ”Luterāņu stunda’‘ sastāvdaļa. Latvijā tā sāka darboties 1992.gadā.

Savukārt ”Latvijas radio 1” saistībā ar “LKR” pieminētā Rinta Bružēvica kopā ar Intu Zēgneri veido raidījumus ”Pāri mums pašiem” par dažādiem ticības jautājumiem, kas dzirdams svētdienas (plkst.22:15). Radio tiek retranslēti arī ekumēniskie un svētku dievkalpojumi.

Televīzijas raidījumi:

Sabiedriskajā televīzijā LTV svētdienās ir raidījums ”Saknes debesīs” (plkst. 13.00), ko var noskatīties arī internetā ltv.lv. Raidījumu veido  producentu grupa «Hansa Media». Raidījuma redaktore ir iepriekš saistībā ar “LKR” jau pieminētā Sendija Burka – Šaicanova. Savukārt raidījuma vadītājs ir Mārtiņš Staķis. Raidījumā tiek stāstīts ne vien par kristiešiem un kristietības mācību, bet arī par citām reliģijām, kas tiek praktizētas Latvijā.

Pirms šī raidījuma izveidošanas LTV bija skatāms uz katoļu tradīciju orientēts raidījums ”Vertikāle”, kura veidotāji turpina komunicēt ar skatītājiem sociālajos tīklos un publicēt agrākos raidījumus youtube.com.

Katru svētdienu LTV pārraida dievkalpojumu no kādas kristiešu draudzes.

Latvijas reģionu televīzijā ”Re:TV” ir skatāms raidījums ”Es ticu” (pieejams arī internetā gan televīzijas mājaslapā, gan youtube.com), kura veidotājs ir Guntis Šūpulnieks un kas tiek pārraidīts pirktā raidlaikā, pateicoties atbalstītājiem.

LNT skatāms raidījums “Ticīgo uzvaras balss’’ (ceturtdienās plkst. 05:25), ko vada amerikāņu televīzijas evaņģēlists Kenets Kopelends (Kenneth Copeland).

Youtube.com pieejami raidījumi ”Solis TV”, ko vada vasarsvētku draudzes ”Atklāsme” mācītājs Andris Opengeims un uztur biedrība ”Solis TV”.

Savulaik OTV bija raidījums ”Laimes skola ar Rolandu Eimani”, ko vadīja luterāņu mācītājs, taču tā vecie ieraksti tagad pieejams vienīgi youtube.com.

Drukātie mediji:

No drukātajiem kristiešu medijiem luterāņu žurnāls ”Svētdienas Rīts” ir pieejams pat kioskos. To var arī abonēt internetā (cena ir 1,70 EUR mēnesī) un pastāv mājaslapa  www.svetdienasrits.lv. Mērķauditorija esot aptuveni 40 000 aktīvo luterāņu draudžu locekļu un aptuveni desmit reižu vairāk luterāņu Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī “tikpat, ja ne vairāk citu konfesiju draudžu cilvēku Latvijā”, teikts “Svētdienas Rīts” mājaslapā. Redaktore ir Inga Reča. Žurnālu izdod Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izdevniecība SIA “Ihtis”, kuras vadītāja ir  Inga Kundziņa.

Nodibinājums “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” Rīgas arhidiecēzes un Jelgavas diecēzes vadībā  izdod laikrakstu ”Katoļu Baznīcas Vēstnesis”, kas iznāk divreiz mēnesī, un kura saturs daļēji pieejams arī mājaslapā. Laikrakstu var iegādāties katoļu draudžu grāmatu galdos, kā arī abonēt Latvijas Pastā. Galvenā redaktore ir Ingrīda Lisenkova, teoloģiskie konsultanti: priesteri Ingmārs Zvirgzdiņš un Agris Klovāns.

 

Biedrība ”Mīliet viens otru” izdod katoļu žurnālu ar tādu pašu nosaukumu ”Mīliet viens otru” (miliet.org), kas tiek tulkots no poļu valodas. Žurnāls tika dibināts Polijā 1975.gadā, un tā galvenais redaktors ir priesteris Miečislavs Piotrovskis. Žurnāls tiek izplatīts bez maksas vai pret vēlamo ziedojumu 1EUR, un ir iespēja to abonēt.

Kopš 1999. gada iznāk katoļu kalendārs ”Mieram tuvu”, ko izdod “KALA Raksti”, kura cena ir 2.70 EUR. Daļa eksemplāru tiek izplatīti bez maksas, pateicoties ”Mieram tuvu Solidaritātes fonda” atbalstam. Izdevniecības kontaktpersona ir Aija Balode.

Latvijas Baptistu draudžu savienība (LBDS) izdod un izplata bez maksas ”Baptistu Vēstnesi” un LBDS Sieviešu kalpošanas apvienība izdod žurnālu sievietēm ”Marija un Marta’‘, kura cena ir 1 EUR.

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība izdod ‘‘Adventes vēstis’‘.

No 2000.gada līdz 2012.gadam ”Latvijas Kristīgais radio” izdeva žurnālu ”Tikšanās”, kam bija apmēram 8000 abonementi. Šobrīd arhīvs pieejams mājaslapā.

Salīdzinājumam šobrīd lasītākais žurnāls ”Ieva”, ko izdod izdevniecība ”Santa”, ir ar 55 600 lielu tirāžu, tostarp 23 682 abonentiem (20116.gada dati). Ik pa laikam arī ”Ievā” ir izlasāmi kādi raksti par kristiešu dzīvi. Var gadīties atrast kādu rakstu par ticību un kristietību arī ”Ievas stāstos”, ”Leģendās”, ”GEO”, “Mistērijā”, ”Takā”, ”Ilustrētajā zinātnē”, ”Ilustrētajā vēsturē” u.c. Tomēr var gadīties, ka tiem blakus būs pretrunīgi materiāli, kas mudinās pavisam uz citādu domāšanu un vērtību izpratni, vai arī, ka rakstu par kristiešiem būs uzrakstījis cilvēks, kurš pats Dievam netic un nespēj nojaust, ko tas nozīmē.
Mūsdienās PDF formā ir pieejamas arī atsevišķu draudžu avīzes. Un vēl jau tiek izdoti bukleti, brošūras, grāmatas utt.

Interneta vietnes:

Kopš 2006.gada Marlēna Pirvica veido kristīgo ziņu portālu spektrs.com”, kur tostarp lasāmi raksti par nacionālo identitāti, labklājības celšanu un Izraēlas ziņas. Pirmajos gados tas tika veidots kā e-žurnāls, un ir pieejams agrāko numuru arhīvs. Šobrīd lielākoties raksti ir pārpublicējumi no citiem avotiem.

Kopš 2007.gada pastāv arī ebaznica.lv, kas orientēts uz luterāņu mācību, izklaidējošām ziņām un replikām, ko veido entuziasti ar segvārdiem Roberto,  Gviclo, Talyc, kuri savu vārdu un uzvārdus nemin, jo nevēlas, ka tie ir atrodami ”google”. Interneta auditorijas pētījumu gemiusAudience dati liecina, ka šī gada aprīlī vietnē bija iegriezušies 12 637 apmeklētāji.

Kopš 2011.gada pastāv vietne ”atjaunotne.lv”, kurā publicēti raksti, lai veicinātu diskusiju “par Latvijas garīgo, ekonomisko, politisko un kultūras atjaunotni – no demokrātijas, morāles un kristīgo vērtību pozīcijām.” Vietni veido A.Auziņš, E.Andersons, J.Ginters, A.Mūrnieks un A.Teikmanis. Šogad pavasarī Mūžībā aizgāja “Atjaunotnes” literārais redaktors, latviešu valodnieks un futbola statistiķis Ojārs Bušs (1944-2017).

Katoļu priesteris Aleksandrs Stepānovs vada katoļu dzīvesstila portālu ”civitas.lv”, ko uztur “Biedrība Kirijana un Lajana Katoļu Laju klubs”. Savukārt Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs uztur un veido portālu katolis.lv. Centra un portāla vadītāja ir Ingrīda Lisenkova.

Kopš 2012.gada darbojas reģionālais interneta portāls aprinkis.lv, kur ir ticības jautājumiem veltīta sadaļa ”Dzīve un ticība”.

Vietnē christinfo.lv ir regulāri pieejami jaunākie plakāti par kristiešu pasākumiem, kā arī apkopoti linki no dažādiem resursiem.

Bijušais žurnāla ”Tikšanās” vasarsvētku lapas redaktors Edvīns Jākobsons vairākus gadus veido vietni laikmetazimes.lv.

Vēl ir atrodamas tādas lapas kā garīgums.lv, tvkristus.com, katedrale.lv konfesiju savienību, dažādu organizāciju un biedrību lapas, kristiešu lapas sociālajos tīklos u.c. Piemēram, par pareizticību lasāms oficiālajā konfesijas lapā pareizticiba.lv, kā arī Armanda Aleksandra Kalniņa veidotajos blogos theognosia.wordpress.com un biblos.lv  vai Kaspara Dimitera veidotajā nebruks.lv u.c. Plaši komunicē draudzes ‘‘Prieka vēsts”, ”Jaunā paaudze” un citas.

Blogus veido gan mācītāji, gan draudžu priekšnieki utt.

Atsevišķi raksti par ticību, Dievu un kristietību lasāmi arī lielajos populārajos ziņu medijos. Raksta sākumā minētais ”DELFI” forums par ticības jautājumiem ir likvidēts. Acīmredzot ticīgajiem ir paredzēts diskutēt savā starpā zem rakstiem, kas  atrodami sadaļā  ”reliģija”. Šī sadaļa gan izskatās neaktīva, jo 2017.gadā ir tikai viens raksts. Ar atslēgvārdu ”Jēzus Kristus” publicēti 7 raksti. Toties pēdējā laikā arvien biežāk tiek publicēti raksti par ticību ”DELFI” e-žurnālā ”Orākuls”, kas parādās līdzās citu ziņu virsrakstiem. Ar kristietību gan tam ir maz sakara. Tas orientējies uz ezotēriku, horoskopiem u.tml. Taču tajā tiek pieminēts arī jēdziens ”Dievs”, piemēram, kraniosakrālā terapeita Māra Pelēkā rakstā “Vai Dievam mūsu lūgšanas rūp? Ja nē, – tad kāpēc?”. Savdabīgi pārspriedumi par ticību vēl daudz kur atrodami – tādās lapās kā ”Dieviete”, Cehs utt. Iespējams, kristiešiem nemaz nav vērts pievērst šādiem rakstiem un e-žurnāliem uzmanību. Tomēr bieži vien mēs paši uz tiem ”uzklikšķinām”, tādējādi vairojot popularitāti un mediju veidotāju izpratni par ”pieprasījumu”.

Šogad 18.augustā uzzinājām, ka pirmo reizi Latvijas interneta auditorijas mērījumu vēsturē pašmāju portāls delfi.lv bija sasniedzis apmeklētāju skaitu, kas rakstāms ar septiņiem cipariem-  1 016 058 interneta lietotāji jūlija mēnesī. ”Klikšķu” skaits nav kritērijs kvalitātei. Kvalitāti izsaka sabiedriskais labums. Taču to izmērīt un noteikt ir vēl grūtāk, ja trūkst saziņas ar lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem. Sabiedriskais labums ir kaut kas tik netverams- tajās mazajās ikdienas situācijās un dilemmā, atkarībā no tā, ko zinām un kam ticam….


Ir pagājis tieši gads kopš medija ”TUVUMĀ” oficiālās atklāšanas. Mediju izveidojis un uztur nodibinājums ”Kristīga dzīvesveida izpētes fonds”.

“TUVUMĀ” rakstus šobrīd lasa apmēram 4000 cilvēku mēnesī.

”TUVUMĀ” esam izveidojuši kā mediju, kurā ir lasāmi gan profesionālu žurnālistu sagatavoti materiāli, gan arī tā saucamā pilsoniskā žurnālistika. Visu saturu – arī iesūtītos materiālus, ko nav radījuši pastāvīgie redakcijas locekļi – pārvalda redaktori, pārbaudot faktus, loģiku, gramatiku un citas atbilstības redakcijas izstrādātajām vadlīnijām, un, ja tiek uzskatīts par nepieciešamu, materiāli tiek papildināti, īsināti, piesaistīti līdzautori vai veikti citi labojumi. Piedalies medija veidošanā arī Tu!

*Rakstā pēc publicēšanas papildināta vai precizēta informācija par “Latvijas kristīgo radio”, ”Es ticu”, ”Ebaznīca.lv”.