Pāvests Francisks uzrunā stingri uzsver, lai “tiktu pārtraukts šis bezjēdzīgais karš”
Romas pāvests Francisks tradicionālajā Ziemassvētku vēstījumā “Urbi et orbi” (“Pilsētai un pasaulei”) lūdza par mieru pasaulē un atkārtoti stingri uzsvēra, lai iespējami drīzāk “tiktu apklusināti ieroču dārdi un pārtraukts šis bezjēdzīgais karš”. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā tūkstošiem sanākušos ticīgos, pāvests īpašu uzmanību pievērsa arī aicinājumam ikvienam nomest savus liekos smagumus, kas traucē cilvēkiem doties uz priekšu un sekot Jēzum.
Kunga piedzimšana ir miera piedzimšana
Vēstījuma galvenā uzmanība bija veltīta mieram un tam, kā ikkatrs mēs to varam nest pasaulē un pasaulei tieši lūkojieties caur mazā Jēzus piedzimšanas prizmu. Ne velti pāvests Francisks arī citēja spilgto svētā Leona Lielā sacīto, ka līdz ar Kristus dzimšanu tā ir arī miera piedzimšana.
“Brāļi, māsas, pievērsīsimies Betlēmei, kur atskan pirmais Miera Karaļa raudiens. Jā, tieši Viņš, Jēzus, ir mūsu miers: miers, ko pasaule nevar dot, bet ko Tēvs ir devis cilvēcei, sūtot pasaulē savu Dēlu. Svētais Leons Lielais izmantoja vārdus, kas latīņu valodā kodolīgi izsaka šīs dienas vēstījumu: “Natalis Domini, Natalis est pacis” – “Kunga piedzimšana ir miera piedzimšana” (Sermone 26,5),” sacīja pāvests Francisks.
Tātad, Jēzus Kristus ir arī miera ceļš. Viņš “caur savu iemiesošanos, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos atklāja ceļu, kas no slēgtas, naidīguma un kara tumsas nomāktas pasaules ved uz atvērtu, brīvu pasauli, lai mēs dzīvotu brālībā un mierā”.
“Brāļi un māsas, iesim pa šo ceļu! Bet, lai spētu to darīt, lai spētu sekot Jēzum, mums ir jāatbrīvojas no smagumiem. Tie traucē iet uz priekšu un tāpēc bieži mīņājamies uz vietas,” uzsvēra pāvests Francisks.
Lai ātrāk tiktu pārtraukts šis bezjēdzīgais karš!
Daudzviet pasaulē cilvēki dzīvo mierā un saticībā, taču ir daudzas zemes, kurās cilvēki tiek apspiesti, varmācīgi pazemoti un nogalināti. Zemes, kurās katra cilvēka sirds ilgojas miera. “Ja mēs vēlamies, lai šie būtu īsti Ziemassvētki, Jēzus un miera piedzimšanas svētki, tad raudzīsimies uz Betlēmi. Pievērsīsim savu skatienu Bērna, kas dzimis mūsu dēļ, vaigam! Šajā mazajā, nevainīgajā sejā atpazīsim to bērnu sejas, kuri visās pasaules malās ilgojas pēc miera,” sacīja pāvests Francisks.
Protams, ka katoļu Baznīcas galva īpašu uzmanību pievērsa tam, kas jau desmit mēnešus notiek Ukrainā (arī arvien notiekošajam Sīrijā un Tuvajos Austrumos). Lai mūsu skatienu piepilda Ukrainas brāļu un māsu sejas, sacīja pāvests Francisks. Viņš uzsvēra, ka tik daudzi ukraiņi Kristus dzimšanas svētkus izdzīvo tumsā, aukstumā vai tālu no savām mājām.
“Lai Kungs stiprina mūsu apņēmību sniegt konkrētu palīdzību cietošajiem. Lai Viņš apgaismo to cilvēku prātus, kuru rokās ir vara, lai tiktu apklusināti ieroču dārdi un pārtraukts šis bezjēdzīgais karš! Diemžēl cilvēki labprātāk klausās pasaules loģikas diktētos vārdus. Bet kas klausās Bērna balsi?” – tā sacīja pāvests Francisks.
Miera bads
Savā vēstījumā pāvests Francisks sacīja, ka mūsdienu pasaule šobrīd “piedzīvo nopietnu miera badu”. Turklāt Ukrainā, Sīrijā, Tuvajos Austrumos un citviet notiekošās bruņotās sadursmes viņš pat pielīdzināja “trešā pasaules kara skatuvēm”.
“Šajā dienā, kad pulcējamies pie klāta galda, nenovērsīsim savu skatienu no Betlēmes, kas tulkojumā nozīmē “maizes nams”. Padomāsim par tiem, kas cieš badu. Īpaši par bērniem. Sapratīsim, ka ik dienu tiek izmesti lieli pārtikas daudzumi un milzīgi līdzekļi bezjēdzīgi iztērēti jaunam bruņojumam. Karš Ukrainā ir vēl vairāk pasliktinājis situāciju, pakļaujot veselas tautas bada riskam. Īpaši Afganistānā un Āfrikas raga valstīs. Mēs zinām, ka katrs karš izraisa badu, izmantojot pārtiku kā ieroci, neļaujot to izdalīt jau tā cietušajiem iedzīvotājiem,” sacīja pāvests.
Pēc viņa vārdiem, patiesā gaisma ienāk ar vienaldzību sirgstošā pasaulē, un tā ir šausmīga slimība. Pasaule Jēzu nepieņem un to atraida kā jebkuru svešinieku vai arī viņu ignorē, “kā mēs to pārāk bieži darām nabadzīgo gadījumā”. Viņš aicināja īpaši padomāt par daudzajiem bēgļiem un migrantiem, kas klauvē pie mūsu durvīm.
“Tāpat kā gani, arī mēs steidzīgi dosimies un ļausimies pārsteigumam par neiedomājamo notikumu, kad Dievs kļuva cilvēks, lai mūs atpestītu. Dievs, visa labā avots, kļūst nabadzīgs un lūdz mūsu nabadzīgo cilvēcību. Pieņemsim Dieva mīlestību un sekosim Jēzum, kurš atstāja savu godību, lai mūs padarītu par līdzdalībniekiem Viņa valstībā,” vēstījuma noslēgumā sacīja pāvests Francisks.
Lasiet vēl!
JAUNĀKIE KOMENTĀRI