Atgriešanās pie Jaunavas Marijas jeb Vērtīgāka par zeltu

Katru gadu izsoļu nams ”Christie’s” rīko vairāk nekā 350 izsoles vairāk nekā 80 kategorijās, tostarp mākslas, rotaslietu, modes, vīna un mēbeļu izsoles. Izsoļu nams “Christie’s” kopā ar ”Sotheby’s veido 90% no pasaules antikvāro priekšmetu un mākslas izsoļu tirgus. Laikā no 7. līdz 20.novembrim izsoļu nams Ņujorkā rīkoja izstādi “20th/21st Century: New York”, kuru apmeklēja Eva Ciņa. Ar autores atļauju pārpublicējam no “Facebook” viņas iespaidus par Mauricio Katelāna darbiem.

Tuvumā.lv galvenā redaktore Aija Volka

“Christie’s”, 2025.gada 20.novembra izsole. Foto: Eva Ciniņa

“Es domāju, ka realitāte ir daudz provokatīvāka nekā mana māksla… Es to vienkārši uztveru; es vienmēr aizņemos ikdienas realitātes gabaliņus – patiesībā drupačas. Ja jūs domājat, ka mani darbi ir provokatīvi, tas nozīmē, ka realitāte ir ārkārtīgi provokatīva, un mēs uz to vienkārši nereaģējam.” /Mauricio Katelāns/

Šobrīd, protams, skaļākais Mauricio Katelāna (Maurizio Cattelan, 1960) darbs ir “Amerika” (2016) jeb 18 karātu zelta tualetes pods, kurš 18.novembra “Sotheby’s” Ņujorkas izsolē tika pārdots par 10 milj. USD. Darbs, kas sver nedaudz vairāk par 100 kilogramiem un satur aptuveni 70 kg zelta (pēc zelta cenas biržā 17.novembra vakarā poda kopēja vērtība ir 9,9 milj. USD), tātad tie, kas pārsteigti par darījumu, var nesatraukties, šis patiesībā ir viens no jēdzīgākajiem ieguldījumiem.

Maurizio Cattelan “America”, 2016 (Sotheby’s). Foto: Eva Ciniņa

Savukārt mani, [..] viesojoties “Christie’s” izsoļu namā (un kādu laiku pavērojot arī izsoles procesu, kas man kā bijušajam biržas brokerim šķita diezgan pazīstams), vairāk piesaistīja

pavisam cits Katelāna darbs (personīgi līdz šim neredzēts), kurš nebūt nav no zelta vai dārgakmeņiem, bet tajā ir kas vērtīgāks – ideja, kas liek aizdomāties par daudzām lietām.

Maurizio Cattelan “Untitled”, 2008, lotes sākumcena 1-1,5 milj. USD (Christie’s, New York). Foto: Eva Ciniņa

Skulptūra “Bez nosaukuma” [”Untitled”] ir pārsteidzoši dzīva, viena no Mauricio Katelāna spēcīgākajām un ikoniskākajām skulptūrām. Meitene kreklā karājas ar muguru pret skatītāju, viņas seja ir paslēpta, rokas izstieptas, it kā būtu sista krustā. Jaunā sieviete ir iepakota atvērtā kastē: viņas ekstremitātes un ķermeni balsta polsterētas saplākšņa saites, bet kaste ir izklāta ar zīdpapīru.

Darba pirmsākumi meklējami Frančeskas Vudmanes (Francesca Woodman, 1958-1981) 1977.–1978.gada pašportretā, kurā jaunā fotogrāfe redzama, karājoties pie durvīm Romas dzīvoklī. Katelāns atjaunojis šo mīklaino fotogrāfiju kā neparasti reālistisku skulptūru, kas pirmo reizi tika izstādīta Austrijas “Kunsthaus Bregenz” 2008.gadā.

Franceska Woodman “Untitled”, 1977-1978 (Rome)

Iepakojumā meitene vienlaikus šķiet gan aizsargāta, gan ieslodzīta – gan kā spīdzināta mocekle, gan kā ieslodzīts mākslas objekts. Kaste kļūst par zārku, bet koka mietiņi, ar ko viņas plaukstas piestiprinātas pie rāmja, izskatās pēc krustā sišanas naglām. Kā jau Katelāna darbiem raksturīgi, šī skulptūra ir vairāk nekā tikai instalācija un sniedzas tālāk par kritiku, viņu bieži dēvējot par mākslas pasaules lielāko jokdari vai Šekspīra ākstu (atcerieties banānu). Ar šo neizmirstamo tēlu Katelāns veicis izpēti par varas, rūpju un konteksta mehānismiem mākslā un atklājis bažas, kas slēpjas aiz viņa provokatīvās daiļrades.

Frančeska Vudmena 1981.gadā 22 gadu vecumā izdarīja pašnāvību, un pašnāvība ir tēma, kas jau sen ietekmējusi Katelāna darbus. Vudmena pēc nāves guva plašu atzinību, taču meitenes vecāki apgalvo, ka viņas fotogrāfiju interpretācijas aizēno un ierobežo pārmērīga uzmanība viņas pašnāvībai.

“Viņai bija jautri,” stāstījusi Frančeskas māte. “Viņas dzīve nebija ciešanu sērija. Bija jautri būt kopā ar viņu. Tas ir pamata malds, ka viņas būtība bija nāve, un cilvēki to nolasa fotogrāfijās. Viņi tās psihoanalizē. Īpaši jaunieši kaut kādā veidā jūt, ka viņa runā par viņiem. Viņi fotogrāfijas uztver kā ļoti personiskas.”

Maurizio Cattelan “Untitled”. Foto: Eva Ciniņa

Maurizio Cattelan “Untitled”, detaļa. Foto: Eva Ciniņa

Protams, gan Vudmenas, gan Katelāna darbos nenoliedzami redzama Kristus poza, bet šī pseidokrustā sišana nav jāuzskata par zaimojošu kritiku, un Katelāns jau nebūtu sava vārda cienīgs, ja nebūtu vēlējies šo pozu padarīt atšķirīgu, ar neizbēgamas nāves, bet augšāmcelšanās priekšnojautu. Jā, arī Katelāna meitene pirmajā mirklī izraisa patiesu šoku, bet tad, ilgāk vērojot viņas ķermeņa atbrīvotību, kluso mieru un melnās, nostaigātās pēdas, radās asociācijas ar kādu citu mākslas darbu, Romas Sv.Augustīna bazilikā redzēto Karavadžo šedevru – “Loreto Madonna” (jeb “Svētceļojuma Madonna”).

Carravaggio “Madonna of Loreto”, 1604 (Basilica of Saint Augustine, Rome)

Carravaggio “Madonna of Loreto”, detaļa

1603.gada augustā kardināls Otavio Paravičīni paziņoja, ka Karavadžo darbi ir kaut kas starp “svētumu un zaimošanu”, tāpēc tie ir bīstami. Bet tas neietekmēja mākslinieka apņemšanos padarīt Svētos Rakstus tuvākus tautai, un Karavadžo cerēja, ka viņa bez izskaistinājumiem gleznotie darbi tiks pieņemti.

Mākslinieka nodoms bija izaicinoši vienkāršs – tautai jāatgriežas pie Jēzus un Jaunavas Marijas, un tieši šo pašu ziņu saskatīju arī Katelāna šokējošajā darbā.

Starp citu, Katelāna pašreizējais izsoļu rekords, kas tika sasniegts “Christie’s” Ņujorkas izsoļu namā 2016.gadā, ir 2011.gadā tapusī skulptūra “Viņš” (sīks, ceļos nometies Ādolfs Hitlers), kas tika pārdota par 17,2 milj. USD.

Maurizio Cattelan “Him”, 2011. Foto: Eva Ciniņa