Baikeris, iluzionists un kapelāns. Intervija ar Zigmāru Atvaru (+AUDIO, VIDEO)
Vai mūsdienu kristieši drīkst lietot Auseklīti un citas senlatviešu (pagānu) zīmes? Vai burvju triki ir tāds pats okultisms kā televīzijas raidījumā “Ekstrasensu cīņas”? Publicējam 2018. gadā tapušu interviju radio raidījumā ”Savienots” ar burvju mākslinieku (iluzionistu), baikeri un armijas kapelānu Zigmāru Atvaru. Minētie gada skaitļi ir aktualizēti.
Zigmār, pastāsti, kādas ir tavas galvenās sfēras, kurās tu darbojies un kalpo?
Katram cilvēkam, protams, ir vairākas jomas, kurās viņš darbojas. Pirmkārt, es esmu kristietis. Esmu [16 gadus] vīrs. Es esmu 3 bērnu tēvs. Man liekas, ka prioritāšu uzskaitījumā ģimenei vienmēr ir jābūt un tikai pēc tam amati vai izglītība.
Mana ikdiena ir pamatā saistīta ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur es kalpoju kā militārais kapelāns. Paralēli tam es [jau 20 gadus ] nodarbojos ar ilūzijas mākslu. Citiem vārds ”burvju mākslinieks” varbūt grūti saprotams. Formāts, kā triki tiek parādīti, ir atkarībā no auditorijas, sākot no bērnudārziem līdz pansionātiem, un atkarībā no pasūtītājiem. Ja tā ir baznīca, tad,
izmantojot trikus, ko var fiziski izskaidrot, kā to uztaisīt, es mēģinu pastāstīt arī par Dievu.
Bet ir gadījumi, piemēram, kad ir skolas apmeklējums, kur tiek runāts par sociālām lietām. Piemēram, Ziemassvētku ballē uzņēmumam, kurā ir tikai izklaide, nav nekādas dziļās domas.
[12 gadus] darbojos kristīgā motociklistu asociācijā [”CMA Latvija” jeb ”Christian Motorcyclists Association Latvia”]. Tā ir organizācija, kura darbojas 40 pasaules valstīs. Mēs esam apvienojušies kristieši, kuriem patīk braukāt ar motociklu, lai ne tikai nāktu kopā un savā starpā būtu, bet arī ar apziņu starptautiski sazināties — kam kā iet un palīdzēt iespēju robežās, un mēģināt arī citiem pastāstīt par Dievu.
Ceturtā lielā joma, kurā es darbojos, ir mājas lapa DrClub.lv. Mēģinu apkopot informāciju un komentēt par zinātņu doktoru un goda doktoru jautājumiem. Austrijā pabeidzu maģistratūru. Pirms tam 3 gadus studēju Latvijas Universitātē, 4 gadus baptistu seminārā, pirms tam 2 gadus studēju uzņēmējdarbību maģistratūrā un 2 gadus izglītības vadības doktorantūrā, tā ka papīru ir pietiekami.
Pastāsti par savu iluzionista mākslu! Vai iluzionisms nav tas pats, kas Bībelē Dieva aizliegtais okultisms?
Jā, citreiz tā robeža varbūt ir ļoti šaura, bet tajā pašā laikā daudzām lietām, kuras varbūt liekas grūti izskaidrojamas, tomēr ir iespējamas tīri pateicoties fizikas likumiem. Protams, ticīgam cilvēkam es teiktu Bībeles kontekstā: ir Rakstu vietas, kur mēs varam līdzīgu situāciju novērot, piemēram, Mozus 10 mocību gadījumā ir burvju mākslinieki, kas rada, es teiktu, imitāciju. Ja Mozus gadījumā ūdens tiek pārvērsts asinīs, tad arī, izmantojot ilūzijas mākslu, var panākt, ka šķidruma krāsa mainās, bet to notikumu kontekstā mēs varam redzēt, kad ir viens brīdis, kur burvju mākslinieki saka: šis ir Dieva pirksts, mēs vairāk nevaram, mūsu spējas ir limitētas.
Ilūzijas māksla būtu jāatdala. Viens būtu jautājums, kā to tehniski uztaisīt, piemēram, kad lakatiņš liekas ir pazudis, bet tas ir kaut kur ielikts tā, lai nevarētu redzēt. Otrs jautājums ir par kontekstu, kādā tas tiek parādīts, atspoguļots. Vai tas ir kā joks vai tas ir parādīts ar kādu tēlu.
“[..] Ārons izstiepa savu roku ar zizli un sita zemes pīšļus, un radās odi; tie apstāja cilvēkus un lopus; visi zemes pīšļi tapa par odiem visā Ēģiptes zemē. Bet burvji ar savām burvju mākslām darīja tāpat, lai radītu odus, bet tie to nespēja; un odi mocīja kā cilvēkus, tā lopus. Tad burvji sacīja faraonam: “Tas ir Dieva pirksts.” [..]
/2. Mozus grāmata 8. nodaļa 13.-15. pants
Citreiz ir grūti atšķirt vienu jomu no otras, jo reizēm tās ir ļoti tuvas. Ilūzijas māksla ir māksla, kas ir fiziski izskaidrojama, kurā nav nekādas paranormālas, īpašas spējas, bet mākslinieks ir ļoti daudz ieguldījis laiku un arī viņa komanda, lai radītu iespaidu, ka viņam ir īpašas spējas. Jebkurš burvju mākslinieks pateiks — es nevaru aiziet uz kapiem un pateikt mirušam cilvēkam ”Esi atkal dzīvs”. Bet, ja mēs runājam par simbolu nozīmi, tad mēs daudzas lietas varbūt saliekam visas vienā maisā, piemēram, tantiņa zinot, ka tev ir, teiksim, slikts asinsspiediens, iesaka dzert kādu tējiņu, jo viņa zina, ka, dzerot to tēju, rodas asinsvadu uzlabojums un tiek panākts pozitīvs efekts, un mēs to tantiņu nosaucam par raganu, bet tā tantiņa zina zāļu nozīmi un efektu. Bet, ja tantiņa paņem cukurtrauku un apvārdo cukuru, apzināti lietojot kaut kādus tekstuālus vai rakstiskus simbolus, un pēc tam saka “Ja esi slims, lieto šo”, tad tas nav tikai augu izraisīts efekts, bet tur jau pamatā ir pavisam citāds konteksts.
Zemāk 2009.gadā tapis video ar iluzionista trikiem
Ko Tu domā par Latvijā lietotiem simboliem?
Manuprāt, kritiski jāpieiet cilvēku komentāriem un paustajai pozīcijai [par šo tēmu]. Kādu viedokli cilvēks pārstāv? Vai tas ir maksimāli neatkarīgs? Jebkurš viedoklis var tikt apšaubīts. Mēs veidojam savu viedokli uz kaut kāda bāzes pamata. Manuprāt, [pirms izsaki vērtējumu] jābūt pētniecībai — tu abstrahējies no jebkāda viedokļa un vadies no maksimāli pierādāmiem faktiem.
Piemēram, mums ir ļoti daudz skaistu tautastērpu. Bet dažkārt būtu, manuprāt, pašiem sev jāuzdod jautājumus, vai mēs saprotam simbolu sākotnējo lietošanas nozīmi, ja kaut kādus simbolus lietojam. Ja mēs sakām ”senie latvieši tā teica…”, kurš būs atskaites punkts? Vai mēs varam tiešām pateikt: šis simbols ir lietots 500 gadus atpakaļ? Vai varam pierādīt, ka lietotājs ir [valkājis] ar tādu nozīmi un ka mēs viens pret vienu tagad, pēc 500 gadiem, joprojām saprotam sākotnējā simbola nozīmi un lietojam ar tādu pašu kontekstu? Visticamāk, ka nē.
Protams, Bībelē vienā no 10 baušļiem ir minēts — ”tev nebūs godāt citus dievus”. Ja mēs zinām, ka ar konkrēto simbolu tiek apzīmēta cita dievība, tad lielais jautājums kristietim: ja tu zini, ka tas ir dievības apzīmējums un tu pat to neapzināti sāc pielūgt, tad kā tu vari lietot abas dievības? Ja tu pielūdz vienu Trīsvienīgo Dievu, tad pārējais ir jāatliek malā.
Ko tu atbildētu ticīgiem cilvēkiem, kas slavē televīzijas šovu ”Ekstrasensu cīņas” par to, ka tajā tiek pierādīta Dieva un Ļauno spēku esamība, un tas it kā mudina uz ticības atskārsmi?
Jaunajā derībā arī pieminēti dēmoni. Protams, šī garīgās pasaules pētniecība nav viegla, jo ir jautājumu loki, ko mēs nevaram tik precīzi pārvaldīt, bet tas, ka eņģeļi un dēmoni pastāv, to Bībele saka. Ja mēs Bībeles rakstītajam ticam, tad mēs pieņemam, ka tas arī mūsdienās pastāv.
Bībele apraksta sātanu kā melu tēvu un, iespējams, tas ir tā lieta, uz ko daudzi ir uzrāvušies, — uz meliem.
Tu esi dibinājis motociklistu apvienību Latvijā?
Jā, [pirms 12 gadiem] man bija iespēja, rādot trikus, sakrāt no honorāriem naudu un nopirkt motociklu. Bija vēl kāds kristietis [domubiedrs], un mēs sapratām, ka būtu labi nebūt tikai diviem. Aicinājām: ja vēl ir kādi kristieši, kuriem patīk braukāt ar motocikliem, tad sanākam kopā! Un atsaucās tādi cilvēki. Tad mēs meklējām, vai varbūt pasaulē vēl ir kādi kristieši, kas brauc ar motocikliem, lai mēs varam uztaisīt savu lokālu klubu. Bet tad mēs iedomājāmies, kā būtu, ja mēs pievienotos jau kādai esošai starptautiskai organizācijai, un mēs tādu atradām. Pasaulē ir vairākas kristīgas motociklistus apvienojošas organizācijas dibinātas apmēram pirms 40 gadiem — viena Austrālijā, viena Somijā, viena Amerikā. Tad mēs pievienojāmies šai Amerikā dibinātajai organizācijai, kas tiek pārstāvēta 40 pasaules valstīs. Mēs regulāri sazināmies ar to, ja ir kādas lūgšanu vajadzības. Mēs tiekamies, lai dzirdētu, kas notiek citās pasaules vietās motokultūras ietvaros.
Vai jūsu organizācijā svarīgāka ir tā darbība uz ārieni, lai parādītu, ka kristīgs vīrietis var būt vīrišķīgs, foršs un stilīgs, vai arī darbība uz iekšieni — lūdzoties un iesaistoties garīgajās lietās?
Mūsu organizācijas vadītāji ir nosprauduši četrus lielos mērķus. Pirmkārt, lūgšana. Otrkārt, sadraudzība. Tu nevari kļūt par biedru, ja tu pats neesi kristietis, tātad, ir jābūt sadraudzībai savā starpā. Treškārt, ir jābūt evanģelizācijai, kas ir labās vēsts pastāstīšana citiem un ne tikai motociklistiem. Un ceturtā lieta ir māceklība, tātad, cilvēkam, kas kļuvis par kristieti, palīdzēt kristīgās pamatlietas apzināt un atrast draudzi, kurā viņš var garīgi augt. Mums ir arī svarīgi saprast savas prioritātes. Piemēram, katru nedēļas nogali ir motociklistu pasākumi. Tajā pašā laikā mums ir bērni, kas saslimst. Tādā gadījumā droši vien pareizāk būt [kopā] ar bērniem, nevis braukt uz entajiem motociklistu pasākumiem.
Kas ir šī grāmata, kas man rokās — Bībele baikeriem?
Šis ir izdevums, kas, pateicoties vienai Zviedrijas organizācijai, ir tapis pagājušajā gadā (red.- 2017.gadā). Šī organizācija cenšas izdot Jaunās derības visdažādākajām mērķgrupām. Šajā gadījumā viena no mērķgrupām ir motociklisti. Bībele, Jaunā derība motociklistiem. Man ir bijis tas gods iesaistīties šī latviešu izdevuma tapšanā. Izdevums sastāv no četrām daļām — Jaunā derība, motociklistu liecības, lūgšanas par visdažādākajām tēmām un dažādu Eiropas kristīgo motociklistu grupu kontakti. Šo izdevumu mēs izplatām ne tikai motociklistiem, bet visiem, kas vēlas, jo mēs zinām un ticam, ka rakstītais vārds ir bijis ļoti daudziem par iedvesmu. To var nopirkt arī parastā grāmatu veikalā.
Armija, bruņotie spēki stiprina Latviju. Kā tu kā kapelāns stiprini bruņotos spēkus?
Latvijā mēs esam [šobrīd sešpadsmit; 2018.gadā bija divpadsmit) profesionālā dienesta kapelāni un vēl paralēli mums ir arī zemessardzes kapelāni, kas ir piesaistīti kādai zemessardzes vienībai. Kapelāna uzdevums ir saistīts ar reliģisku atbalstu karavīram. Karavīri nēsā žetonu, kur vienā no pozīcijām, ja tu vēlies, tad vari norādīt savu reliģisko pārliecību. [Karavīru ir daudz, un] netiek pārstāvēta tikai viena baznīca, bet dažādas un, protams, kapelāns nevar izdarīt tās aktivitātes, kas būtu citas baznīcas piederīgajam. Piemēram, es kādam katoļticīgam nevaru iedot svēto vakarēdienu, jo es neesmu katoļu priesteris, bet es varu savest gan šo priesteri, gan šo karavīru kopā. Varu pastāstīt par to, kas ir rakstīs Bībelē, nešķirojot teoloģiskās atšķirības. Kapelāns var visām reliģiskajām grupām pastāstīt to, kāds tad ir karavīra mērķis Bībeles kontekstā. Liela daļa karavīru uzdot tādus jautājumus.
Viens no baušļiem saka ”tev nebūs nogalināt”, un karavīrs nogalina. Kas tad ir ar karavīru, kas nogalina? Bībele par karavīra lomu runā arī citos kontekstos, piemēram, tad kad Dievs rada pirmo cilvēku Ādamu, viņam sākumā ir iedoti divi uzdevumi. Pirmais ir kopt savu zemi un otra lieta ir aizsargāt. Tātad, jāaizsargā sava ģimene, sava zeme un tauta. Karavīra kontekstā šis uzdevums ir jau pirmajam cilvēkam iedots.
JAUNĀKIE KOMENTĀRI