Nav ziedojumu – nav algas. Tiekot meklēti risinājumi baznīcu finansiālajiem sarežģījumiem


376
Ar žurnālistes Elizabetes Mežules un medija “BNN” redaktores atļauju pārpublicējam 6.maija rakstu par finansiālajiem sarežģījumiem katoļu Baznīcā pandēmijas laikā. Raksta sānmalā esam pievienojuši arī arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča vēstuli, ko saņēmām e-pastā 2018.gada 19.aprīlī. Atgādinu, ka pirms diviem gadiem bijām rīkojuši diskusiju par draudžu kalpotāju atlīdzībām  “Kas mūs nodrošinās vecumdienās? Uz ko paļausimies – ģimeni, valsti vai Dievu?” Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Diemžēl saņēmām atteikumu katoļu pārstāvja dalībai, tolaik komentāru saņēmām telefoniski un rakstveidā. Arhibīskapa atsūtītā vēstule palika nenopublicēta, bet šī brīža kontekstā tā lieti noder, lai labāk izprastu, kā vispārīgi tiek finansiāli nodrošināti kalpotāji.

Tuvuma.lv galvenā redaktore Aija Volka


BNN, Elizabete Mežule

Nav ziedojumu – nav algas

Baznīcai ārkārtas situācijas laikā ir jāpārvar ne tikai tehniski, bet arī finansiāli sarežģījumi. Ja nav ticīgo dievkalpojumos, tad nav arī ziedojumu, intervijā BNN norāda katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Proti, garīdznieki un kalpotāji, kuri darbojas Baznīcā un kuru iespēja saņemt atalgojumu balstās ziedojumos, šobrīd palikuši bez finansēm.

Tieslietu ministrija BNN norāda, ka tā kopā ar Finanšu ministriju, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un reliģiskajām organizācijām, meklē risinājumu šiem sarežģījumiem. Tas notiek, apzinot tās personas, kurām būtu nepieciešams atbalsts, kā arī vērtējot iespējamā atbalsta sniegšanas kritērijus, tā apmēru, iespējamo ietekmi uz valsts budžetu un citus aspektus, skaidro Tieslietu ministrijā.

«Papildus norādām, ka

uz reliģisko organizāciju darbiniekiem ir attiecināms regulējums par atbalstu dīkstāves gadījumā, ja tie atbilst kritērijiem,» komentē ministrijā.

Cien. Aija Volkas kundze,

Pateicos par man atsūtīto video, kurš ataino 11.aprīļa diskusiju ”Kas mūs nodrošinās vecumdienās? Uz ko paļausimies – ģimeni, valsti vai Dievu?”

Atsaucoties uz Jūsu lūgumu izteikt komentāru par diskusijā apspriestajiem jautājumiem, vēlos norādīt, ka katoliskās Baznīcas draudzēs ir neliels to amatu skaits, kuri atbilst darba attiecībām un par ko tiek maksāta darba alga un attiecīgi arī nodokļi. Draudzē tie varētu būt: saimniecības vadītājs, grāmatvedis, draudzes vecākais. Turklāt lielākā daļa no darbiniekiem, kuriem ir darba līgums ar draudzi, strādā nepilnu darba slodzi. Draudžu vadītāji var slēgt arī uzņēmuma līgumu par kādu konkrētu sniedzamo pakalpojumu.

Jāatceras, ka Baznīca ir Jēzus Kristus iedibinājums ar mērķi palīdzēt cilvēkiem tuvoties Dievam. Visi tai piederošie locekļi ir aicināti mācīties kalpot Dievam un līdzcilvēkiem, izmantojot Dieva dotos talantus un spējas. Baznīcā daudzas lietas tiek dāvātas bez maksas un arī draudzes locekļi ir aicināti noteiktus uzdevumus veikt kā kalpošanu, nesaņemot par to samaksu.

Runājot par darbinieku–kalpotāju sociālo nodrošinājumu, jānorāda, ka biežāk tie ir pensionāri, kuri jau ir sociāli apdrošināti. Arī personas, kuras kalpo draudzē nepilnu darba laiku, parasti strādā vēl kādā darba vietā, kur maksā sociālo nodokli un nodrošina sev iztiku vecumdienām.

Negribu piekrist, ka kalpotāji par savu darbu nekur neko nesaņem. Savu iespēju robežās draudzes vai citas reliģiskās organizācijas rūpējas par saviem locekļiem, sniedzot tiem arī materiālus pabalstus.

Ar cieņu,
Zbigņevs Stankevičs
Rīgas arhibīskaps metropolīts

/2018-04-19; e-pasta vēstule/

 

Eksāmens valsts struktūrām un riski

Stankevičs atzīmē, ka daudziem cilvēkiem «valsts struktūras noteikti ir cerības saliņas, kas šobrīd strādā vaiga sviedros».

«Pašreizējā situācija ir eksāmens mūsu valsts struktūrām – kā tās spēj sevi parādīt grūtā brīdī un cik lielā mērā spēj pildīt savu misiju? Valsts, es teiktu, cenšas šobrīd,» vērtē arhibīskaps.

«No valsts tas ir materiālais, organizatoriskais atbalsts, protams, arī visa veselības aprūpes sistēma.»

«Koronavīrusa pandēmijas krīze noteikti mudina mūs no jauna pārdomāt prioritātes, gan valstiskā, gan personiskā līmenī. No tās varam daudz ko mācīties.»

Baznīcas pārstāvis uzsver: «Ja cilvēki redz, ka valsts viņiem sniedz atbalstu, valsts rūpējas un domā par viņiem, tas, dabiski, atstāj pozitīvu iespaidu arī emocionālo stāvokli.»

Kurš tad risinās problēmas – pasaulslaveni futbolisti vai virusologi?

Runājot par valsts prioritātēm finanšu sadalē, lai tā būtu spējīga pārvarēt radušos krīzi, Stankevičs norāda uz nesen manītu interviju, kur viedokli pauž Spānijas virusoloģe. «Viņai jautā, kad beigsies pandēmija. Un viņa atbild – jūs jautājiet [Lionelam] Messi (pasaulslavens futbolists – aut.). Virusoloģe sacīja, ka viņas alga ir mazāka par diviem tūkstošiem eiro, bet Messi alga ir lielāka par 8 miljoniem mēnesī. Kur jūs ieguldāt naudu? Tas nozīmē – kam jūs uzticaties? Jautājiet Messi, jo jūs viņā investējat un tātad – liekat savu cerību,» virusoloģes sacīto atstāsta Stankevičs. «Ļoti trāpīga doma. Man, protams, nav nekas pret sportu, pats esmu nodarbojies ar sportu. Toreiz (smejas) gan neviens man par to nemaksāja. Es to darīju sava prieka pēc!»

Atsaucoties uz Spānijas virusoloģes pausto, Stankevičs retoriski vaicā – cik tad Latvijā daudz naudas tiek iedalīts zinātnei, pētījumiem, medicīnas kvalitātes celšanai? «Kaut vai medicīnas darbinieku atalgošanai – kādas ir summas? Kādas ir bijušas prioritātes? Kas mums tagad var palīdzēt? Vai mums var palīdzēt labi atalgoti sportisti kā Messi, vai arī mums var palīdzēt infektologi, slimību pētnieki un tie, kuri rada vakcīnas, kuri rada jaunus medicīniskos instrumentus, aparātus, kuri noder krīzes brīdī.»

Viņš turpina:

«Pirms vēl pie mums bija sākusies koronavīrusa epidēmija, reliģisko konfesiju pārstāvjiem bija tikšanās Aizsardzības ministrijā tieši par līdzīgiem krīzes jautājumiem.

Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Foto: katolis.lv

 

Jutos iepriecināts, ka pie mums tiek domāts par šādiem jautājumiem. Un es pateicu tikšanās organizatoriem – es sniegšu visu iespējamo atbalstu no savas puses, lai virzītu šīs lietas uz priekšu, lai mudinātu mūsu ticīgos un arī visu sabiedrību iesaistīties šāda veida sistēmas izstrādāšanas atbalstā.»

«Šobrīd mums ir koronavīruss, bet tā ir tikai viena no iespējamajām krīzes situācijām, jo var būt arī vētras, negaisi, plūdi un sausumi, un viss kas, vai ne?»

 


IESAKĀM

BNN INTERVIJA | Stankevičs: Nevajadzīgā eksistences čaumala tiek dīrāta nost 

(2020.gada 29.aprīlī, Elizabete Mežule, BNN)

Kristīgo konfesiju vadītāji ar TM pārrunājuši iespējamu valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā

(2020.gada 19.aprīlī, LETA, delfi.lv)