Gunta Ziemele: “Cieņa nenozīmē pieņemt visu, ko vēlas cilvēks”

Visai Bībelei cauri vijas kāds skaidri pamanāms princips: ja valstiskā līmenī tiek pieņemts un īstenots tas, kas Dieva priekšā ir negantība (sauksim to par grēku – Dieva nolikumu neņemšanu vērā, pretošanos, noraidīšanu, noliegšanu, kas ir iedomības jeb lepnības sekas),

(te vairs nevar palīdzēt ne ar militārajiem, ne likumdevējiem uzticētajiem līdzekļiem),

(kad Dieva un cilvēka ienaidnieks jeb velns uzņemas visu iniciatīvu pār cilvēku, lai iznīcinātu viņu un visu viņam uzticēto, jo Viņš ir Dieva pretinieks, bet Dievs mīl cilvēku).

Tas nav tikai teoloģisks koncepts vai kāds tradicionāli reliģisks uzstādījums, bet likumsakarība, kas tiešā veidā skar gan militāri politisko drošību, gan jebkuru mūsu dzīves jomu, pat tādas sfēras, kas šķietami nav sasaistāmas ar minēto. Vecajā Derībā arvien no jauna un no jauna lasām, ka, tiklīdz Dieva izvēlētā tauta valstiskā līmenī nostājas pret Dieva likumu, tā tiek novājināta arī militāri un politiski.

Arguments (red. – politiskiem) lēmumiem ļoti bieži ir cieņa. Cieņa ietver paša cilvēka vērtības akceptāciju, uzlūkošanu ar mīlestību, bez cilvēka nosodīšanas, taču reizē patiesības paušanu par grēku, norādot uz grēku un to nepieņemot un neļaujot akceptēt.

Turklāt visas nepareizības ir ievainojumu un grēku pret mums sekas. Tāpēc ar jebkuru tendenci, vēršoties pie Dieva, Viņš mūs dziedinās, atbrīvos arī no neīstajām nosliecēm, ja pilnībā Viņam uzticēsimies, ņemot vērā Bībeles patiesības un manu daudzu gadu pieredzi iekšējās jeb emocionālās dziedināšanas kalpošanā baznīcā. Dievs dziedina un pārvērš vissalauztākās dzīves.

Piekopjot elkdievību, proti, darot grēku jeb lietas, kas ir pretrunā Dieva likumam, garīgā līmenī tiek atvērtas durvis postošiem, iznīcinošiem spēkiem, kas dod vietu citu valstu militāriem spēkiem un papildina to jaudu un sparu. Elkdievība rada dziļu bedri, kad sākam pretiniekiem ļaut “maitāt” mūsu identitāti, mūsu personisko un tautas Būtību. Šī tukšā bedre piepildās ar tādiem garīgajiem spēkiem, kas ir pats ļaunais gars, kas iznīcina elkdievības piekopēju gan individuāli, gan kā kolektīvu – tā miesu, garu, dvēseli, prātu, gribu, tā

Ja mēs pazemojamies Dieva priekšā, ja pielūdzam Viņu, ja atsākāmies cīnīties pret Viņa dabiski iekārtoto, kad Viņš radīja pasauli un cilvēku, mēs atveram ceļu svētībām pār mūsu personīgo dzīvi, pār mūsu cilvēkiem un mūsu tautu, kas ļauj izdoties arī mūsu nodomiem un darbiem. Taču, ja darām nešķīstas darbības, ja īstenojam to, kas Dieva acīs ir negantība, mēs neļaujam Dievam mūs sargāt. Un Viņš ir vienīgais, kurš var mūs nosargāt. Viņš spēj visu, kas ir ārpus cilvēciskiem risinājumiem, Viņš var visu, kas cilvēka prātam neiedomājams.