Guntis Šūpulnieks: Aglonas svētki kā ekumenisma un garīgo vērtību popularizētājs


103
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus jeb kā masu medijos bieži izskan “Aglonas svētkus” (tā arī sauksim tos turpmāk), pierasts dēvēt par katoļu svētkiem, bet tas nav pareizi. Jau kopš 6.gadsimta šo svētku svinēšana ir notikusi gan austrumu, gan rietumu baznīcās.

 

Guntis Šūpulnieks, projekta “Es ticu…” autors, TV režisors

Marijas godināšanas tradīcijas izveidojās vēl krietni pirms Reformācijas un citiem notikumiem Kristus baznīcā, līdz ar to varam uzskatīt, ka tās lielākā vai mazākā mērā ir ietekmējušas mūsdienās zināmo konfesiju veidošanos.

Uz Aglonas svētkiem un uz pirms tam notiekošo svētceļojumu nedrīkst skatīties kā uz divām dažādām lietām. Tie ir viens veselums.

Svētceļojumā dziedātās dziesmas, lūgšanas, pārdomu mirkļi, ceļa grūtības un pēc tam Aglonā notiekošais “Tautas krusta ceļš”  iezīmē šo svētku ekumenisko dimensiju.

Jo katrs kristietis – vienalga, kurai konfesijai piederošs, – atzīst par patiesību Jēzus Kristus teiktos vārdus ““ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6).

Šos vārdus varētu uztvert kā starpkonfesionālu ticības apliecinājumu.

Iespējams, konfesijās, kuru ticības mācībās nav kā kanons noteikts Marijas godināšana, katra šī konfesijas pārstāvja sirdī dzīvo Marija kā Jēzus māte, kā paraugs pilnīgai paļāvībai uz Dievu. Un ceļš uz Aglonu ir kā ceļš pie mīļās mātes, kurai var izstāstīt savas bēdas un grēkus, kura tāpat kā mūsu māmiņas bērnībā uzklausīs, sapratīs un piedos.

Ceļš mūs pārveido. Tā ir jauna pieredze. Cilvēki kļūst brīvi no savas rutīnas, ikdienas, saviem pieradumiem. Šajā laikā esot kontaktā ar dabu, Dieva vārdu, ar brāļiem un māsām, mēs sevi ieraugam jaunā gaismā.

Jau tagad Aglonas svētki parāda savu ekumenismu, jo katrs kristietis un ne tikai augusta pirmās divas nedēļas redz kā atskaites punktu, kad viņš pievērsīsies sev. Pateicoties šai cauri gadsimtiem ejošajai tradīcijai, cilvēki var atļauties būt atklātāki, vienalga kurai konfesijai tu piederi, jo svētceļojumā vai braucienā uz Aglonu piedalās daudzi.

Pats būtiskākais, ko Aglonas svētki paveic cilvēku dzīvē, ir šī iziešana no savas komforta zonas.

Lieldienas un Ziemassvētki, kas ir kristīgās baznīcas ļoti nozīmīgie svētki, tiek svinēti mājās, savās draudzēs, bet Aglonas svētki kalpo kā dzinējspēks doties nelielā avantūrā, nezinot, kas tevi gaida. Un dvēseliskie meklējumi ir pazīstami katram – gan kristietim, gan nekristietim.

Otrs svarīgākais bauslis, ko Kristus mums atstāja, ir “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.” Un tieši svētceļojuma laikā pār mums nāk pārbaudes, kas liek izvērtēt mūsu spēju mīlēt savu tuvāko, neskatīties uz viņa piederību kādai konfesijai.

Aglonas svētki ir kā trieciens kristiešu draudžu pašpietiekamībai un tas ir arī atklājumu laiks. Noteikti daudzi no mums ir piedzīvojuši brīžus, kad, staigājot pa Aglonas bazilikas sakrālo laukumu, pēkšņi sastopam pazīstamus cilvēkus, par kuru garīgo dzīvi mēs maz zinājām, un tad pēkšņi atklājam, ka tam cilvēkam svarīgas ir tās pašas lietas, kas tev.

Aglonas svētki ir acīmredzams apliecinājums Latvijai kā kristīgai valstij un vienlaikus tas ir iedrošinājums tiem, kas varbūt šaubās par saviem meklējumiem. Jo bieži vien cilvēks kautrēsies vai – vēl traģiskāk – baidīsies ienākt baznīcā, kur visi viens otru pazīst, bet uz Aglonas svētkiem viņš aizbrauks, jo tur taču brauc pat valstsvīri, un tieši šajos svētkos viņš sajutīs to milzīgo kristiešu vienotību un spēku.

UZZIŅA

Guntis Šūpulnieks ir iniciējis parakstu vākšanu platformā ”manabalss.lv”.

”Aicinu veikt izmaiņas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, papildinot punktu “1. Noteikt par svētku dienām:” ar “15. augustu – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus””. Lasi vairāk un parakstīšanās iespēja šeit. Šobrīd parakstījušies 743 cilvēki.

Avots: manabalss.lv

Tieši šī iemesla dēļ šos svētkus nepieciešams noteikt par svētku dienu, tādējādi tiks aktualizēta garīguma kopšana un attīstīšana, un šādi Latvija arī iekļausies to valstu saimē, kuras apzinās un nekautrējas no savām saknēm.

Lielā daļā Eiropas Savienības valstu, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un daļā Vācijas 15. augusts ir svētku diena. Mūsu kaimiņos – Lietuvā – 15. augusts ir svētku diena jau kopš 2000. gada. Šie svētki ir neatņemama mūsu valsts vēstures, kultūras un reliģiskās dzīves sastāvdaļa. Tam apliecinājums ir arī valsts augstāko amatpersonu klātbūtne šajos svētkos.

Piešķirot šai dienai svētku dienas statusu, mēs atstājam ziņu arī nākamajām paaudzēm par to, kādas vērtības mums ir svarīgas.