Ko darīt, lai nostiprinātu cerību? (+ AUDIO)
Cerība nepamet kaunā! Šos vārdus no Pāvila vēstules romiešiem, 5. nodaļas 5.panta, gribas atgādināt, lai Jaunajā, 2025. gadā, būtu mazāk kurnēšanas, varmācības un vairāk cerības. Lai nebūtu kari un dzīvesprieks nekļūtu par vilšanos. Cerība, ticība, mīlestība – tie ir galvenie tikumi.
Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
/Pāvila vēstule romiešiem, 5. nodaļa, 1.-5. pants/
Palīdz kultūra
Lai kaut kas zemē izaugtu, tā jākopj, jākultivē. Vārdam ,,kultivēt” ir trīs nozīmes, un viena no tām ir attīstīt, veicināt kā pastāvēšanu, censties ieviest ko jaunu. Arī tradīcijas. Darbības vārds radies no saknes vārda “kults”, kas definēts kā reliģiska pielūgsme un ar to saistīto rituālu kopums 1Latviešu valodas vārdnīca, R.: Avots, 2006, 557.lpp.
Katrai kristīgajai konfesijai ir savi rituāli, tradīcijas, kas, protams, arī mainās, bet kas mēģina palīdzēt nostiprināt šos un citus tikumus.
Kristīgās dzīves izpēte ir arī iepazīšanās ar šo pieredzi.
Svētie Raksti ir visu konfesiju garīgās dzīves pieredzes pamats. Mācāmies sekot Jēzum, analizējam mācekļu kļūdas un žēlastības piedzīvojumus.
Glezna — cerības nesēja
Mums palīdz arī mūzika, mākslas darbi. Glezna ,,Svētā ģimene”, kas no Spānijas, no Prado muzeja atceļojusi uz Latviju un ir apskatāma Rīgas Biržas muzejā, arī ir cerības nesēja, jo ir pilna gaismas, kas ir iekšēja gaisma. Fonā redzamais saullēkts ir augšāmcelšanās simbols. Gan Bībelē, gan gleznās atrodam daudz līdzību, alegoriju un simbolu.
Gleznas uzrunā, evaņģelizē cilvēkus, kuri neprot lasīt.
Altārglezna “Svētā Ģimene” no Prado Nacionālā muzeja. Foto: Inese Šteina
Šī glezna ir vēstījums par Jēzus bērniņa piedzimšanu, par svēto ģimeni. Zīmīgi, ka bērniņš raugās uz krustu, kas ir ciešanu vieta, bet pēc nāves uz krusta seko augšāmcelšanās.
Krusta noslēpumā un augšāmcelšanās noslēpumā ir mūsu cerība.
IESAKĀM AUDIO
Nesteidzīgā laika brīnums Mākslas muzejā “Rīgas Birža”
Pacietība
Apustulis Pāvils teicis savu aizstāvības runu, kad jūdi sazvērējušie viņu nogalināt, runājot vārdus:
“[..] un tagad mani tiesā par cerību, ka Dievs piepildīs apsolījumu, ko Viņš mūsu tēviem devis, ko mūsu divpadsmit ciltis cer iemantot, bez mitēšanās Dievam kalpodamas nakti un dienu. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.”
/Apustuļu darbi, 26. nodaļa, 6.-7.pants/
Šī cerība piepildījās Mesijā, Jēzū Kristū, tā saistīta arī ar krusta nāvi un augšāmcelšanos. Pāvils zināja, ka dzīvē būs arī grūtības, bet aicināja nepazaudēt cerību, jo pacietība var palīdzēt pārbaudījuma brīžos. Mēs gribam visu uzreiz, ātri. Esam nepacietīgi, nervozi, noslēdzamies. Rozi arī nevar piespiest uzreiz atvērties. Citādi tā ies bojā.
Nepieciešama pacietība, kas ir cerības meita.
Pievērsīsim uzmanību labajam, kas notiek mums apkārt! Pievērsīsim uzmanību Jaunajā gadā īpaši atvērtībai uz dzīvību ( pro life)! Tas ir projekts, kas ir ierakstīts sievietes un vīrieša ķermeņos. Tas ir paaicinājums būt par fizisku vai garīgu tēvu un māti.
Jēzus ir durvis
Cerība nepieviļ! Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir apsolījums, ka arī mūs sagaida šī cerība.
Vecajā Derībā pēc katriem 50 gadiem tika noteikts jubilejas gads, parādu atlaišana. Parasti šis gads sākas ar Vārda liturģiju, pēc kuras ir procesija un svinīga ieiešana katedrālē pa galvenajām durvīm, kur ,,durvis”, ,,vārti” simbolizē pāreju no vienas valstības citā, atvērtas durvis izsaka aicinājumu ieiet, kā Kristus teicis: ,,Es esmu durvis”.
“Redzi, es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis”.
/Atklāsmes grāmata 3.nodaļa 8.pants/
Marijas tēlojums mākslā saistās ar Marijas kā debesu vārtu, caur kuriem pasaulē ienāk Dieva dēls Jēzus, simbolisku skaidrojumu 2Herdera vārdnīca, Simboli- Rīga: Pētergaiļa bibliotēka, 1994, 41-42.lpp.
Jubilejas gadā tiekam
aicināti būt par redzamām cerības zīmēm
tiem, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, vēl vairāk veicot mīlestības un žēlsirdības darbus, pabarojot izsalkušos, apmeklējot slimos, piedot ievainojumus, pacietīgi panest ciešanas.
JAUNĀKIE KOMENTĀRI