Neēst saldumus, nelietot sociālos tīklus vai regulāri skriet… Vai ar to pietiek gavēnī?


955
Vairākiem kristiešiem mūsdienās apņemšanās gavēņa laikā — periodā pirms Lieldienām, kas simbolizē Jēzus došanos tuksnesī — ir nelietot sociālos tīklus. Dzirdēts vēl par dažādiem citiem netradicionāliem veidiem. Par gavēni apspriedāmies gan ”TUVUMĀ” komandas lokā, gan aicinājām izteikties mūsu draugus no visdažādākajām konfesijām. Apskatījām, ko par gavēni raksta citi mediji, kā arī ”TUVUMĀ” žurnāliste Evija Mileiko par gavēni iztaujāja katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankēviču jaunajā raidījumā ”Es ticu”, kas bija skatāms televīzijā  “Re: TV”. Kāda ir recepte, kā pareizi gavēt? Vai tāda vispār eksistē? Kāda nozīme gavēņa laikā ir lūgšanām un labiem darbiem?   Kāpēc daļa kristiešu tradicionālu gavēni nemaz neievēro? Gavēnis nav vien atteikšanās no kāda ēdiena, ar ko daudziem varbūt saistās šis jēdziens. Gavēnis ir arī garīgas pieaugšanas disciplīna.

Skriešanas gavēnis

Krists Kalniņš

Rīgas Vecās  Svētās Ģertrūdes evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Krists Kalniņš ciešanu laikā  izvēlējies skriešanas gavēni.

“Nebiju iepriekš domājis, ka izvēlēšos skriešanas gavēni, bet pēdējā laikā mēģinu regulāri skriet. Tad padomāju – kāpēc gan ne skriešanas gavēnis,” sarunā ar “Tuvumā” žurnālistu Ģirtu Vikmani atzīst K. Kalniņš.

Viņš uzsver, ka skriešana ir sevis pārvarēšana, bet gavēņa mērķis tieši to ir darīt dažādākos veidos – atturēties no ēdiena, dažādām nodarbēm un arī apņemties.

“Skriešana prasa daudz, jo tā ir fiziska aktivitāte, ir jāpiespiežas, cilvēciski jau vieglāk būtu neko nedarīt, bet ar skriešanu pārvaru slinkumu sevī,” skaidro mācītājs, kurš uzsver, ka ķermenis ir daļa no cilvēka esamības.

“Slinkums neļauj dzīvot garīgu, jēgpilnu un piepildītu dzīvi. Apņemšanās skriet rada piepildījumu, pārvarot sevi. Lai sāktu skriet, vispirms sevi jāpārvar,  jāsāk jau ar to, ka jāsaģērbjas skrējienam. Tas ļauj ķermenim dzīvot garīgu dzīvi,” stāsta Krists Kalniņš.

Teoloģiskā kontekstā mācītājs skriešanas gavēni saista ar Apustuļa Pāvila teikto 1. vēstulē korintiešiem par skrējēju stadionā un rod šajā rakstu vietā skaidrojumu tam, ka skriešana ir svētīga garīga disciplīna.

“Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.”

(1.Kor. 9:24-25)

“Skriešana parāda, ka tai nepieciešama disciplīna. Tā vajadzīga arī garīgajās lietās, jo ticīgs cilvēks sniedzas pēc mūžīgās dzīves, kura notiek jau šeit un tagad. Tas ir jautājums, cik mums ir kvalitatīvas attiecības ar Dievu – vai tām mēs pieejam pavirši un virspusēji vai tomēr ar dziļu izpratni,” piebilst mācītājs.

 Neskatīties seriālu

”TUVUMĀ” galvenā redaktore Aija Volka uzaugusi kristiešu vidē, kurā gavēņa tradīcija netiek praktizēta. “Mana dzimšanas diena, kā arī vārda diena iekrīt tieši gavēņa laikā, tomēr ballītes vienmēr ir svinētas. Gan ar gaļu, gan neiztrūkstošo dzimšanas dienas torti un kliņģeri. Pat pēc tam, kad mans mīļais opaps aizgāja Mūžībā tieši manā dzimšanas dienā, lai gan, protams, šī diena vairs nav tik priecīga, kā bija agrāk… Svinam arī dēliņa dzimšanas dienu, lai gan tā iekrīt ne tikai gavēņa laikā, bet arī komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā. Tāda ir dzīve: gan ar priekiem, gan bēdām. Manuprāt, galvenais, lai ik dienas esam Dieva tuvumā.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode intervijā nra.lv:

Foto: NRA, lv

Laikā, kad es mācījos augstskolā, es gavēju, ne tikai atsakoties no noteikta ēdiena, bet gavēņa laikā atteicos no mūzikas, no TV, no radio klausīšanās. [..]

Gavēnis jau nav tikai pārtika. Ir ausu, acu un mutes gavēnis. Mūsdienās varbūt gavēnis var būt brīdis, kad izvērtēt, kādu informāciju mēs uzņemam un kādu informāciju dodam uz ārpusi. Gavēnis ir ne tikai fiziska, bet arī garīga attīrīšanās. Man gavēnis ir laiks nevis savai individuālai aprūpēšanai, bet laiks, kad sniegt palīdzību tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga. [..]”

Ar jautājumu, kas ir gavēnis, pirmoreiz saskāros vidusskolā. Es biju skolēnu padomes prezidente un biju ierosinājusi skolā rīkot koncertu, taču skolotāji neļāva. Pirms Lieldienām — nekādas izklaides, jo gavēņa laiks! Bet — kāpēc? Jautājums palika neatbildēts.

Kad reiz Lielajā piektdienā mana klase izdomāja rīkot pavasarīgu izbraukumu ciemos pie vienas klasesbiedrenes, tad gan sajutos nelāgi. Vai tad mēs tā drīkstam darīt dienā, kad pieminam Kristus ciešanas pie krusta? Es toreiz aizbraucu, bet visu dienu jutos tik vainīga! Vēlāk Dievam lūdzu piedošanu.

Pagājušogad piedzīvoju savu pirmo gavēni, ja tā var teikt… Nolēmu to ievērot netradicionālā veidā: pārstāju skatīties brokastu laikā sev iemīļotu seriālu. Kāds bija prieks un reizē vilšanās Lieldienās, kad drīkstēju to seriālu skatīties! Sapratu, ka man tas seriāls nemaz nav vajadzīgs — no šī ieraduma, ko biju uzsākusi kopš aiziešanas bērna kopšanas atvaļinājumā, biju veiksmīgi atradinājusies.”

Izmaksā kafiju

”TUVUMĀ” montāžas redaktoram un par medija ”Twitter” kontu atbildīgajam Jānim Locam arī ir pieredze ar netradicionālu gavēni:

Jānis Locs

”Es biju Latvijas Kristīgās studentu brālības nometnē, kur pastāstīja, ka gavēt var dažādos veidos, un mūs izaicināja gavēt netradicionāli, piemēram, kādam izmaksāt kafiju. Es no tā laika sāku gavēņa laikā dažādiem cilvēkiem reizi nedēļā izmaksāt kafiju, kas ir ļoti vērtīgi, jo man ir iespēja parunāt garīgas tēmas, kā arī iepazīt jaunus cilvēkus.

Pirms nometnes es domāju, ka gavēņa laikā vajag no kaut kā atteikties. Es parasti atteicos no saldumiem, ātrajām uzkodām un interneta.

Nometnē sapratu, ka gavēņa laikā var arī dot no tā, kas man ir.”

Filosofe Māra Kiope intervijā ”irir.lv” (2011.gadā):

“Gavēņa pamatjēga ir dot cilvēkam iespēju reizi gadā padomāt par to, kā sakārtot savu dzīvi. Tas neizpaužas tikai ārējas darbībās, kaut gan var būt, ka kāds izjūt nepieciešamību gavēņa laikā atslēgt telefonu, mazāk pārbaudīt e-pastu, varbūt televizoru ne tik daudz skatīties. Tas ir veids, kā koncentrēties, pabūt klusumā, lai būtu iespēja ieiet savos dziļumos, un caur to – īstenībā arī pietuvoties Dievam.”

  Tradicionāls gavēnis

Kamēr vieni izdomā savus netradicionālus veidus, kā gavēt, ir arī kristieši, kas pieturas pie noteiktām savas pārstāvētās konfesijas tradīcijām.

Luterāņiem, katoļiem un metodistiem gavēnis ilgst 40 dienas pirms Lieldienām.

Lūgšanu un dziesmu grāmatā katoļiem, kas iznākusi 2015.gadā, teikts, ka visiem katoļu baznīcas locekļiem, kam ir vairāk nekā 14 gadu, ir jāatturas no gaļas ēdieniem. Gaļas ēdienus drīkst ēst, ja apstākļi spiež, piemēram, ēdnīcās vai kopgaldos (izņemot gavēņa pirmo dienu – Pelnu trešdienu – un Lielo piektdienu), bet šādos gadījumos pēc tam tajā dienā ir jānoskaita piecas reizes lūgšanas ”Tēvs mūsu…”, ”Esi sveicināta, Marija…” un ”Gods lai ir Tēvam”.

”Kas pierod klausīt Baznīcai gavēņa lietā, tas būs uzticīgs arī citiem Dieva un Baznīcas likumiem,” teikts grāmatā.

Lielajā piektdienā, tāpat kā jebkurā citā piektdienā cauru gadu, kad arī jāievēro gavēnis, visiem, kam ir pilns 21 gads un vēl nav sācies 60.dzīves gads, atļauts ēst līdz sātam tikai reizi dienā.

Gavēņa dienās nav pieņemami rīkot viesības. Katoļiem gavēnis ir arī pirms Ziemassvētkiem.


Zemāk skaties ”TUVUMĀ” žurnālistes Evijas Mileiko sarunu par gavēni ar katoļu arhibīskapu Zbigņevu Stankēviču jaunajā raidījumā ”Es ticu”, kas tika rādīts ”Re:TV” svētdien, 9.aprīlī plkst.17:00 (atkārtojumi būs pirmdienās plkst.6.30 un ceturtdienās plkst.13.00).

 


Pareizticīgajiem gavēnis pirms Lieldienām ilgst 50 dienas, kura laikā nedrīkst ēst gaļu, un daļā pareizticīgo draudzes nelieto arī piena produktus un olas. Pirmajā gavēņa dienā, kas ir Piedošanas svētdiena, netiek ēsts vispār, un pat netiek dzerts, ja var izturēt — šajā laikā stipri jālūdzas. Visi draudzes locekļi cits citam lūdz piedošanu, tostarp priesteris lūdz piedošanu draudzei. Pirmajā nedēļā netiek uzturā lietota arī eļļa. Šādas prasības pareizticīgās grūtnieces vai māmiņas, kuras baro ar krūti, gan neievēro, skaidrots žurnālā ”Ieva”. Māmiņas aktīvi lūdzas, lasa Bībeli, kanonu un citos veidos gatavojas Lieldienām.

Atšķirībā no katoļiem pareizticīgajiem gavēnis ir jāievēro arī pirms katra Svētā vakarēdiena, kas ir no rītiem. Pareizticīgajiem gada laikā kopumā ir četri gavēņi, ne tikai pirms Lieldienām.

”TUVUMĀ” žurnālistes Lienes Bokmanes uzrunāts pareizticīgais, kurš vēlējās palikt anonīms, pastāstīja, ka gavēņa laikā nepieciešams arī atturēties no dusmām un piedomāt par citām garīgām lietām, tomēr, kā varējis noprast sarunas laikā, viņam ar gavēņa ievērošanu esot pagrūti un arī baznīcu viņš neapmeklē regulāri…

“Kristīga dzīve ir gavēnis”

Maris Martins Rozentals

 

Pareizticīgais Maris Martins Rozentals sarunā ar ”TUVUMĀ” redaktori Aiju Volku uzsver, ka gavēnim nav jābūt formālam. “Gavēnis mums ir grēksūdzes laiks, sirdsapziņas izmeklēšanas laiks — un vislielākās atturības laiks. Daudzi pat nelieto sociālos tīklus gavēņos. Tas pieder pie privāta gavēņa, ko katrs sev izdomā attiecīgi savu vājību mēram, bet visā jābūt tā, lai nav ne kripatiņas izrādīšanās un lai gavēni neizsludinātu citu priekšā kā liekuļi, par kuriem Kristus savu sakāmo pateicis. Patiesībā gavēnis kristietim ir visu mūžu, sākot no kristībām, kad atsakās no pasaules un velna varas. Kristīga dzīve ir gavēnis. Pieaugušais kristietis sāk gavēt uzreiz, nevis sagaidot gavēņa laikus.

Grēknožēlai seko gavēnis automātiski un aiz nožēlas un satriektības, sirds sāpēm un asarām un mīlot Dievu un viņa žēlastības dēļ, ne Baznīcas pavēles dēļ.

Sirdsskaidrās Ēģiptes Marijas tikšanās ar tēvu Zossimu tuksnesī. Attēls: theognosia.wordpress.com

Piemēram, Ēģiptes Marija gavēja un kā vēl! Visu atlikušo mūžu pēc atgriešanās, jo to žēlastību pat ar gavēni nevar saņemt pilnīgi cienīgi,” teic M. Rozentals.

Kā skaidrots biblos.lv (no krievu valodas tulkojusi Rafaela Agita Strādiņa), Kristus ir otrais Ādams. Ja Ādams paradīzē ”pārkāpa gavēni”, ēdot aizliegto augli, tad jaunais Ādams- Kristus- savu kalpošanu sāka ar gavēni.

«Kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst» (Mateja evaņģēlijs 4:2).

“Ādams tika kārdināts un neizturēja kārdinājumu. Kristus tika kārdināts un uzvarēja kārdinājumu. Ādama krišanas sekas bija izdzīšana no paradīzes un nāve. Kristus uzvaras augļi ir nāves iznīcināšana un mūsu atgriešanās paradīzē.”