Ziņas

Sācies Adventa un gavēņa laiks

27.novembrī vairums kristiešu konfesijas atzīmē pirmo Adventi jeb Ziemassvētku gaidīšanas laika sākumu, ar to iesākot arī jaunu Baznīcas gadu, sauktu arī par Liturģisko gadu. Pareizticīgie, kas vadās pēc vecā kalendāra, aizsāk gavēni.

Tiesa, gavēni līdz ar Adventa sākšanos ievēro arī katoļu tradīcijā – noslēdzot Ziemassvētku vakarā, savukārt daļa pareizticīgo pasaulē gavēni sāka ievērot jau šī gada 15.novembrī.

Vietnē lelb.lv teikts: “Baznīcas gads sākas ar Adventa laiku – četru nedēļu ilgu Kristus gaidīšanas laiku, pirmsziemassvētku laiku. Tas tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē. Adventa laika krāsa ir violetā, norādot, ka gaidāma ķēniņa ierašanās, kā arī uzsverot gavēņa laika nozīmi.”

Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, pareizticīgā Skaidrīte Gūtmane savā profilā sociālajā tīklā ”Facebook” 26.novembrī publicējusi padomus gavēņa laikam, aicinot neaprobežoties vien ar ēdienkartes pārskatīšanu, jo galvenais ir mācīties lūgt Dievu, priecāties un pateikties, nožēlot un izsūdzēt grēkus, izdarīt kādam ko labu.

Kā teikts katoļu katehismā, vārds ”liturģija” sākotnēji nozīmēja ”publisks darbs”. Vārds “liturģija” Jaunajā Derībā tiek izmantots, lai apzīmētu ne tikai dievišķā kulta svinēšanu, bet arī Evaņģēlija sludināšanu un mīlestību darbībā. Visos šajos gadījumos runa ir par kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Liturģija “atklāj Baznīcu kā redzamu zīmi Dieva un cilvēka vienotībai caur Kristu.”

Katolis.lv rakstīts, ka Adventa durvju vainags simboliski aicina: „Nāc iekšā, durvis ir vaļā! Nāc, Jēzu, esi mūsu Ciemiņš!”

IESAKĀM

No Tuvumā.lv rakstu arhīva:

Kā mēs gaidām Ziemassvētkus? Adventa laika reportāžas (+ VIDEO, papildināts)

Luterāņu, katoļu, baptistu bīskapi aicina Adventa laikā lūgt un gavēt

Svinības ik nedēļu un vēl biežāk? Kristiešu svētku kalendārs. 1.daļa

 

Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Šobrīd ir ceļā uz otro maģistra grādu bibliotēkzinātnē, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv