Situācija Afganistānā. Trīs kristiešu pārdomas

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bruņotie spēki atstāj Afganistānu, un sekas ir katastrofālas. Dažādi plašsaziņas līdzekļi – neatkarīgi no to atšķirīgajām politiskajām nosliecēm – mums atklāj šokējošus attēlus ar cilvēkiem, kuri gatavi uz jebko – pat pieķerties aizlidojošai lidmašīnai –, lai tikai izvairītos no gaidāmajām šausmām, ko atnes Taliban atgriešanās. Tā liekas, ka beidzot atrasta atbilde uz jautājumu, kas tad mūs, plurālistisko sabiedrību, vēl spēj vienot; kur tad vairs nebūs šķēpu laušanas un nometņu veidošanas, jo skaudrā patiesība kļuvusi acīmredzama. Ar pārdomām dalās Latviešu Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēde, Anglikāņu luterāņu biedrības prezidente Jāna Jēruma-Grīnberga, kā arī biedrības “Baltic Global Initiative” dibinātājs un labdarības akcijas “Zvaigzne austrumos” rīkotājs, baptistu mācītājs Pēteris Eisāns. Noslēgumā arī es pats piedāvāju savu redzējumu.

Augusts Kolms, galvenais redaktors

Jāna Jēruma-Grīnberga: Kā atbalstīsim Afganistānas sievietes?

Šovakar klausos un skatos ziņas no Afganistānas, un sirds lūzt pušu. Cilvēki, tik izmisuši, tik pārbijušies par Talību atgriešanos valsts vadībā, ka tie turas lidmašīnām pie durvīm un spārniem, lai tikai būtu kāda iespēja bēgt. Tie, kas sadarbojušies ar ASV vai britu militārajiem spēkiem kā tulki vai šoferi, slēpjas vai dodas uz lidostu, cerībā, ka tomēr viņus diplomāti un labdarības organizācijas paņems līdz, jo — paliekot savā dzimtenē — viņi apzinās, ka riskē ar savu un ģimenes dzīvībām. Sievietes, kas skrien uz veikaliem nopirkt nīstās burkas, un dodas uz mājam sadedzināt augstskolu diplomus, jo viņu priekšā atkal aizveras brīvības vārti. Šorīt BBC raidījumā kāda jauna sieviete stāstīja, ka viņa ieradusies savā biroja, lai strādātu, bet viņai paziņots:

tu esi atlaista no darba, jo mēs turpmāk nodarbināsim tikai vīriešus.

Apvienotās karalistes Aizsardzības ministrs Bens Volliss (Ben Wallace) radio intervijā par katastrofālajiem notikumiem… apraudājās. Kyrie eleison.

Ko tas mums, Rietumos dzīvojošiem, nozīmē? Pirmkārt, jāapzinās, ka Afganistāna ir vienmēr bijusi nemierīga; teritorija, kurā cīnās vietējie kara vadoņi no dažādām ciltīm, kā arī ārzemju varas, kas cenšas šo lepno zemi pakļaut savai gribai — briti, krievi, padomju vara, amerikāņi utt. Kādu lomu šodienas katastrofā ir spēlējušas mūsdienu karojošie spēki, to varbūt vēsturnieki kādreiz varēs objektīvi spriest. Bet otrkārt —

ir skaidrs, ka Talību iepriekšējās valdības laikā Afganistāna bija terorisma perēklis un cilvēktiesību noliedzēju mītne.

Tāpēc arī skati lidostā, jo cilvēki reāli bēg no gaidāmā terora. Kā mēs reaģēsim uz gaidāmo bēgļu plūsmu? Kā mēs centīsimies atbalstīt sievietes, kuras, visticamāk, būs lielākās cietējas no atjaunotā Talību režīma? Kā mēs varēsim atbalstīt mazo kristiešu saujiņu kaujnieciskā Islāma valstī?

Labais Gans, neviens bēglis nav svešinieks Tavā priekšā, un neviens nav tālu no Tavām mīlošajām rokām. Mēs Tevi lūdzam – sargā bēgļu ģimenes un bērnus ceļā uz patversmēm svešās vietās. Pasargā viņu dvēseles un viņu ķermeņus. Dziedini to bēgļu sirdis kuri ir pārdzīvojuši neiedomājamas traģēdijas un traumas. Āmen.

Pēteris Eisāns: Nošķirt cilvēku no ideoloģijas

Nobriedušu personību raksturo spēja pieņemt realitāti, kāda tā ir. Traumēta personība rada sev vēlamu realitātes projekciju un vēlamo iztēlojas par esošo. Tas neved pie labām sekām ilgtermiņā. Kas precīzāk reprezentē islāma ideoloģisko kodolu? Vai vienmēr smaidīgais kebabu pārdevējs kaimiņu kvartālā, kas Korānu ikdienā nelasa? Varbūt autentiskāku islāmu reprezentē tomēr talibi, kas strikti turās pie islāma Korāna un Hadītas?

Var jau rietumnieki turpināt izlikties, ka talibi ir novirze no Muhameda idejām, bet paklausieties, ko komandieris Muhameds Arifs Mustafa saka CNN (skat. 3. minūti): “Mēs ticam, ka reiz islāma likumi valdīs ne tikai Afganistānā, bet visā pasaulē. Mēs nekur nesteidzamies, bet mēs ticam, ka reiz tas notiks.

Džihads nebeigsies līdz beidzamajai dienai.”

Eiropas žurnālisti, politologi, eksperti, kas šo ignorē, domā, ka islāma patiesā seja ir smaidīgais kaimiņš vai laipnais pārdevējs kebabnīcā, bet fundamentālistus, kas strikti turās pie Muhameda mācībām, var ignorēt bez sekām. Redzam, kur šāda dīvānu ekspertu domāšana aizveda Afganistānu. Kādi domā, ka Eiropai tas nedraud. Tā var teikt tie, kas nezina mujahedu teicienu: “Viņiem pieder pulksteņi, bet mums — laiks.”

Kā teologs es esmu mācīts ņemt nopietni reliģiskos tekstus un to interpretāciju. Nē, nav man zinātniskā grāda islāma studijās, bet islāma reliģiskos tekstus esmu lasījis un varētu būt zinošāks par vidusmēra žurnālistu vai politiķi Latvijā.

Foto: Sgt. Teddy Wade, Wikimedia Commons

Man prieks par visiem jaukajiem un pieklājīgajiem musulmaņiem pasaulē, kas savus tekstus neņem par pilnu. Un prieks, ka vairākums nav fundamentālisti. Esmu baudījis ļoti viesmīlīgu uzņemšanu islāma zemēs. Fantastiski labas atmiņas par to. Cilvēki ir ļoti patīkami viesmīlības kontekstā. Taču ir jāprot nošķirt konkrēto cilvēku no ideoloģijas.

Es nesaku, ka cilvēki ir slikti.

Es šobrīd runāju tikai par ideoloģiju. Būtu laiks Eiropas politiķiem un lēmējiem atkāpties no tādām klišejiskām un realitātei neatbilstošām frāzēm, kā: “Islam is peace!” Tie, kas tā saka, nezina, kas ir “kara māja” un “miera māja”.

Augusts Kolms: Traģēdija, kura nebija nepieciešama

Afganistāna ir skarba vieta. Jo īpaši skarba tā ir pret kristiešiem. Starptautiskā organizācija OpenDoors, kas iestājas par kristiešu cilvēktiesībām visā pasaulē, min, ka Afganistānā esot vien “neliels skaits” kristiešu. Atbilstoši šīs organizācijas veiktajai analīzei kristiešu apspiestība Afganistānā ir otrajā vietā pasaulē — to pārspēj vienīgi Ziemeļkoreja. Jāpiebilst, ka šī analīze veikta laikā, kad rietumvalstu atbalstītā Afganistānas vara vēl nebija gāzta.

Tomēr grūtības, ko atnes Taliban atgriešanās pie varas, skar ne tikvien nedaudzos kristiešus. Ikviens meklē ceļu ārā – uz brīvību. Daudzi riskē ar savām dzīvībām, jo zina, ka paliekot izredzes nav labākas.

Bezcerīgajai situācijai, ko šajās dienās redzam ziņās, vajadzēja būt paredzamai. ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) bija brīdinājuši viņa padomnieki. Tomēr vēl jūlija sākumā Baidens sacīja, ka nav sagaidāma līdzība ar 1975. gadā notikušo evakuāciju no Vjetnamas, kad cilvēki ar helikopteriem tika pacelti no ASV vēstniecības jumta. Par spīti centieniem panākt vienošanos ar Taliban kaujiniekiem tieši vēstniecības jautājumā, piecas nedēļas vēlāk vēsture atkārtojās.

PHOTO 1: US diplomat evacuate US from embassy via helicopter as the #Taliban enter #Kabul from all sides. #Afghanistan (2021)

PHOTO 2: US diplomat evacuate US from embassy via helicopter as the PAVN & Viet Cong capture of Saigon, Vietnam (1975) pic.twitter.com/YamWmzjOay

— Stefan Simanowitz (@StefSimanowitz) August 15, 2021

Saskaņā ar 2015. gada datiem ASV uztur militārās bāzes vēl vismaz 74 pasaules valstīs. Tas tomēr nenozīmē, ka it visās no šīm valstīm notiktu aktīva karadarbība. 40 000 ASV karavīru un 179 militārās bāzes atrodas Vācijā; savukārt Japānā ir 50 000 karavīru un 109 bāzes, bet Dienvidkorejā ir 28 000 karavīru un 85 bāzes. Ja Bagramas gaisa spēku bāzes uzturēšana Afganistānā tiek uzskatīta par “amerikāņu nebeidzamo karu”, kā tas dažkārt izskan pat Baltā nama retorikā, tad acīmredzot arī Otrais pasaules karš vēl nav beidzies (un Korejas karš tieši tāpat).

Pirms 20 gadiem ASV ienāca Afganistānā, lai nepieļautu, ka šī valsts turpinātu būt terorisma perēklis. Vērīgs lasītājs sacīs, ka šodienas Afganistāna arvien nav salīdzināma ar pieminēto Vāciju vai Dienvidkoreju. Tik tiešām — vietu, kuras vēsturē nav demokrātiskas valsts iekārtas, nevar dažās desmitgadēs pārvērst liberālā, rietumnieciskā republikā — nedz arī tas būtu rietumvalstu uzdevums. Tomēr tā vairs nebija bezcerīgs kaujas lauks. Turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu vietējai varai — kaut vai tehnisko nodrošinājumu gaisa spēku uzturēšanai (un ne Zoom konsultāciju veidā) —, lai pie varas no jauna nenonāktu ļaundari un apspiedēji — tas būtu bijis gluži īstenojams uzdevums, jo grūtākais jau bija aiz muguras. Pirms evakuācijas Afganistānā atradās vien 3500 ASV karavīru. Atbilstoši statistikas datiem tā bija gana droša vieta, kur militārpersonai atrasties —

pusotru gadu neviens amerikāņu karavīrs Afganistānā nebija gājis bojā.

Foto: Paulrudd, CC BY-SA 3.0, Wikimedia Commons

Kas tagad sagaidāms? The Economist raksta, ka Taliban vēloties distancēties no asiņainās teokrātijas, kas valdīja Afganistānā no 1996. līdz 2001. gadam, kad sievietes tika nomētātas akmeņiem par laulības pārkāpšanu. Islāmā arī neesot noteikumu pret sieviešu izglītību. Vienlaikus, norāda The Economist, sievietes, kuras studē Hēratas universitātē, jau aizsūtītas mājās.

Sievietēm, kuras strādā, likts atsacīties no savām darba vietām par labu radiniekiem – vīriešiem. “Vēstniecībām aizveroties un ārzemniekiem bēgot, atbalsts, kas uzturējis valsts ekonomiku un palīdzējis izglītot tās bērnus, arī meitenes, tagad noteikti apsīks.

Humāna katastrofa varētu sekot drīz,” brīdina The Economist.

Afganistāna nav pirmā vieta, kur 2021. gadā mazinājusies brīvība. Ķīna ir turpinājusi vērsties pret demokrātiju un preses brīvību Honkongā. Šādi notikumi ir skaudrs atgādinājums, ka brīvība var būt pavisam gaistoša. Laiks rādīs, vai šī gada notikumi signalizē “klimata pārmaiņas” starptautiskajos procesos, vai arī tie ir tikai šodienas “laika apstākļi”, kas nevar stāties pretī vispārīgajai tendencei uz brīvības un demokrātijas vairošanu pasaulē. Mums atliek palikt lūgšanās — par tiem, kuri cieš grūtības tālās zemēs, un arī par mums pašiem, jo, kā to labi zina arī mūsu tauta, brīvība ir trausla it visur.

Vāka foto: Andre Klimke, Unsplash

Kristīgais medijs TUVUMĀ.lv publicē dažādu kristīgu autoru viedokļus. Mācītāja Pētera Eisāna viedoklis ar viņa atļauju pārpublicēts no mācītāja Facebook konta. Paustie viedokļi nav uzskatāmi par kristīgā medija TUVUMĀ.lv vai Kristīga dzīvesveida izpētes fonda oficiālo nostāju. Ja arī Tev ir viedoklis, pārdomas, recenzija vai kāda cita veida raksts, kuru vēlies publicēt pie mums, raksti uz tuvuma@tuvuma.lv!