Kāpēc nepieciešams iesaistīties garīgajā cīņā?
“Kristīga dzīvesveida izpētes fonds” šogad atzīmēs 10 gadu jubileju: šo gadu laikā ir pētīti kristīga dzīvesveida dažādi aspekti, un kristieša dzīve aprakstīta medijā ”Tuvumā.lv”. Katrs kristietis, vienalga, kādas profesijas pārstāvis, savā dzīvē piedzīvo arī garīgās cīņas, un arī par šo tēmu vajadzīgs runāt.
Garīgā cīņa ir ar mērķi panākt, lai Dieva tēls augtu cilvēka dvēselē, jo sākumā bieži cilvēkiem ir nepareizs Dieva tēls. Tas ir kā mūris, kas apsūnojis, un palēnām jāattīra no visa tā, kas nav no Dieva. Ticības izaugsme notiek cīņā. Tā ir iekšēja cīņa, kas ticīgajam ir jāizcīna, lai stātos pretī grēkam, kas karo ar Dieva likumu.
“Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.” /Pāvila vēstule romiešiem 7.nodaļa 22.-23.pants/.
Kas ir ticīga cilvēka ienaidnieki?
Ticīga cilvēka ienaidnieks ir mūsu egoisms. Tikai Kristus, kas dzīvo mūsos, var uzvarēt mūsos mītošo ļaunumu, grēku, elli.
Visgrūtākā ir cīņa ar iztēli, kad dzīvo fantāzijas pasaulē, sapņos, jo radošā darbība, mākslinieciskās dotības var aizvest līdz sevis dievināšanai. Tāpēc garīgā cīņa ir arī pret lepnību. Cīņa var ilgt gadiem, kamēr cilvēks neattīrās no kaislībām, kuras rada prieka zaudēšanu, vilšanos, galvas nokāršanu. Ja sevi identificē ar skumjām, tad cilvēks sāk meklēt ciešanu cēloņus līdzcilvēkos. Seko dvēseles kliedziens.
Kristus izcīnīja uzvaru pār sātanu, bet mūsu uzdevums ir īstenot šo uzvaru savā dzīvē. Tāpēc garīgā dzīve ir drosmes termometrs, jo svarīgs ir citu labums un piedošana.
“Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6.nodaļa 12.pants).
Gudrības grāmatā ir teikts: “Dievs ir radījis cilvēku, lai tad valdītu pasauli svēti un taisnīgi” ( Gudrības grāmata 9, 2-3). Šie vārdi uzrunājuši francūzi Robēru Šūmani (1886-1963), kurš no 27 gadu vecuma ieguvis bīskapa svētību, lai nodarbotos ar politiku. Viņš uzskatījis, ka kristietībai ir spēks kalpot sabiedrībai, lai cīnītos par sociālo taisnīgumu. Pēc izglītības viņš bijis jurists un ekonomists, kurš 1950.gadā 9. maijā aicinājis Eiropas demokrātiskās tautas apvienoties: tā ir Eiropas kopienas dzimšanas diena, tāpēc viņu dēvē par Eiropas tēvu. Viņš uzskatījis, ka karš ir traģiska izpausme garīgajai cīņai. Viņš bijis pret vardarbību, jo Jēzus cīņā pret ļaunumu uzvaru guvis uz krusta. Politika bijusi R.Šūmaņa aicinājums [par to rakstīts R.Ležēna grāmatā “Robērs Šūmanis, Eiropas tēvs. Politika kā svētuma ceļš”, Rīga, 2017].
Kalpot valstij Šūmanim nozīmējis kalpot Dievam. Viņa vadībā veidota Eiropas Savienība un NATO, kas bijis un ir nozīmīgs ieguldījums miera stiprināšanai pasaulē. Tas ir viņa ieguldījums, bet ko varam darīt mēs? Mums jāapzinās, ka garīgās cīņas pastāv un ir pastāvējušas, un, cīnoties pret ļaunumu, varam izmantot Dieva dotos ieročus.
Kādi ir garīgie ieroči?
Mūsu garīgajā cīņā pret ļaunumu Dievs sniedz savu palīdzību un žēlastību. Tāpat kā bruņas sargā karavīra veselību un dzīvību karā, tā Dieva žēlastība mūs pasargā garīgajā cīņā. Kas ir šīs garīgās bruņas? Pāvils tās apraksta Vēstulē efeziešiem: tās ir
1) patiesības josta,
2) taisnība,
3) miers,
4) ticības vairogs,
5) pestīšanas cepure-ķivere,
6) gara zobens,
7) visam pāri lūgšana Svētajā Garā (Efeziešiem 6, 13-18 ).
Patiesības josta ir pareiza izpratne par Dieva vārdu un ticības patiesībām, jo patiesība dara brīvu. Ieskatoties sirdsapziņā, atklājam patiesību par sevi, savām vājībām un savā nožēlā sastopamies ar Dieva žēlastību, kas izved no grēka tumsas.
Taisnīguma bruņas ir likumu (baušļu) pildīšana, bet taisnīgums liek atmaksāt ļaunumu ar labu. Taisnīgums uzņem sitienus, sliktus vārdus, sargājot sirdi no tā, neielaižot tos sirdī, jo uzliekam bruņas. Tā taisnīgums ļauj pretoties izmisumam, kas rodas, kad izdara grēku. Jēzus uzņemas šos sitienus, sliktos vārdus, Viņš tos man noņem nost, tas palīdz piedot netaisnību, ko piedzīvojam.
Miera Evaņģēlija kurpes. Evaņģēlijs ir labās ziņas, vēsts par pestīšanu, par Jēzu, kurš vienīgais spēj nodrošināt patiesu mieru.
Vairogs veidojas, kad karavīri nostājas blakus un sev priekšā tur vairogus, sargājot ne tikai sevi, bet arī savu biedru sānus.
Ticības vairogs ir ticība Jēzum, kas glābj no šaubu bultām, un kopiena.
Kad ikdienas garīgajā cīņā nav kopības un sadarbības, tā nenes gaidīto efektu. Tādā veidā ir viegli zaudēt drosmi, jo katrs viens pats nespēj sevi pasargāt no visām pusēm. Tāpēc arī vajadzīga Eiropas Savienības un NATO valstu cieša sadarbība.
Pestīšanas (cerības) bruņu cepure sargā galvu un ir simbols cilvēka prātam, kā arī labajām un sliktajām domām, kas tur rodas. Svarīgi ir kontrolēt domas un vārdus. Mūsu ,,sirds acis” atpazīst garīgo pasauli, tā ir cerība, tā ir uzvara pār ļauno.
Gara zobens jeb Dieva vārds. Ja mēs ļaujam, ka mūs veido Dieva Vārds, tas var izdarīt skaistas lietas mūsu dzīvē. Nepieciešama tikai neatlaidība. Lai saprastu lasīto,
Bībele jāstudē katru dienu.
Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs, asāks par zobenu ( Ebrejiem 4, 12).
Šie visi gara ieroči ir pieejami katram kristietim ikdienā. Taču dažkārt mēs pie tiem pierodam, ka neredzam, cik ļoti tie var mums palīdzēt. Patiesība, taisnības darbi, ticība, Dieva Vārds, kopiena (ģimene), pateicoties tam, mēs kā Kristus karavīri varam stāties pretī ļaunumam savā dzīvē.
Lūgšanām ir spēks. “Esmu devis jums varu staigāt pāri čūskām un skorpioniem”( Lūkas 10, 19). ,,Esiet paklausīgi Dievam. Pretojieties velnam, tad viņš bēgs no jums”( Jēkaba 4, 7). Lūgšanu spēks var izmainīt notikumu gaitu pasaulē. Tas iespaido visas cilvēces likteni. Viens svētais kristietis ir dārgs visai cilvēcei.
[Materiāl

Foto: unsplash.com
u par Dieva ieročiem veidoju, izmantojot ļoti saīsināti un konspektīvi teoloģijas doktora Bartolomeja Sobierajska rakstu ,, Dieva bruņas”, kas publicēts,, Katoļu Baznīcas Vēstnesī” 2023.gada 10. marta numurā].
JAUNĀKIE KOMENTĀRI