Mīlēt Kungu un tuvāko. Priesteris Jānis Dravants par Lieldienu vēsti un vienojošo kristietībā ( + AUDIO)

Lai arī lielai daļai kristiešu šķiet, ka Lieldienas jau garām, ir kāda ticīgo daļa- pareizticīgie-, kas Kristus augšāmcelšanās svētkus izdzīvo šajā nedēļas nogalē. Par Kristus Augšāmcelšanās svētku tradīcijām Tuvumā.lv radio raidījumā ”Savienots” ( radio ”Marija Latvija” viļņos) iztaujājām Latvijas Pareizticīgās baznīcas Pārdaugavas svētās trijādības draudzes priesteri Jāni Dravantu. Jautājām arī par to, kas viņaprāt ir galvenais vienojošais visu konfesiju kristiešiem. 

Lielā piektdiena, un Pirmās un Otrās Lieldienas ir valsts noteiktas brīvdienas, bet pareizticīgie gandrīz katru gadu atzīmē atšķirīgā laikā. Reti kad svētku laiks sakrīt ar citu konfesiju kristiešu svinēšanas laiku. Viens no šādiem izņēmumiem bija pērn. Šogad- Lieldienas ir nedēļu vēlāk. Tas skaidrojams ar to, ka pareizticīgie Lieldienu datumus nosaka pēc pirmā vispasaules koncila principiem, kad tiek ievēroti divi kalendāri – saules rites kalendārs un  mēness rites kalendārs, kā arī evaņģēliju vēsturiskais konteksts. 

Priesteris Jānis Dravants skaidro, ka pareizticīgie ir saglabājuši senās tradīcijas, kuras izaugušas no Apustuļu tradīcijas. Viņš nenoliedz, ka zināmā mērā ārējās formās tās ir pārveidojušās, tomēr saglabāts pats galvenais –  garīgā būtība un saturs.

Gavēnis- kā zemes aršana un sēšana

Pareizticīgo tradīcijas paredz, ka katrā gavēņa nedēļā tiek īpaši domāts par kādu konkrētu tematiku ar īpašu stāstu, savu nozīmi, un nedēļas laikā ir arī jāievēro stingri nosacījumi. 

Līdzīgi kā katoļiem, kam visa gavēņa laikā bija pieejams gavēņa kalendārs (mājaslapā katolis.lv), tā arī pareizticīgo mājaslapā pravoslavie.lv tika publicēts kalendārs ar lasījumiem katrai gavēņa dienai. 

Pareizticīgo priesteris J. Dravans stāsta, ka gavēņa laikā sestdienās un svētdienās norit ierastie dievkalpojumi, bet darba dienās ir īpaši gavēņa laika dievkalpojumi ar grēksūdzi un paklanīšanos līdz zemei.

Pirmā gavēņa nedēļa ir īpaši stingra. Pēc Nolikuma pirmā ēdienreize atļauta tikai trešdienā pēc Liturģijas. Tiem, kam veselības stāvoklis liedz ievērot šādu noteikumu, prasības tiek atvieglotas ar garīdznieka svētību.

Visa gavēņa laikā svarīgi ir atcerēties to, ka arī pati stingrākā miesas atturības ievērošana – līdzīgi uzartam, bet neapsētam laukam – , bez lūgšanas radīs tikai nezāles, minēts pravoslavie.lv gavēņa lasījumu pieteikumā.

Tā saucamā Pūpolsvētdiena pareizticīgajiem ir ziedu nešanas nedēļas kulminācija, ko vēl sauc arī par Kunga ieiešanu Jeruzalemē. Nākamā ir askētiskā nedēļa ar askēzes gavēni, pēc kuras seko ciešanu dienas ar cita rakstura gavēni. Ciešanu nedēļa rit līdz Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Gadu no gada Lielajā Sestdienā Pareizticīgo Pashas priekšvakarā Jeruzālemē Svētā Kapa Baznīcā (jeb Augšāmcelšanās baznīcā) tiek ņemta Svētā Uguns, lai ar avioreisiem nogādātu pareizticīgajiem visā pasaulē. Foto: ebaznica.lv

Fotogrāfijas ar Svētās Uguns aizdegšanos apskatāmas arī medijos ”DELFI” un ”LSM.lv”.

Savienoti mīlestībā

Kas vieno pareizticīgos ar citiem kristiešiem? Priesteris Jānis Dravants teic, ka mūsu kopējā dāvana, kā arī piedzīvotā realitāte ir mīlestība uz Kungu un tuvāko. Bet ir svarīga pareiza mīlestības sapratne, kā arī aktīva darbība. Viņaprāt cilvēku attiecībās ir jāievēro hierarhija, taču ir arī jābūt kā samarietim, kurš nepaiet garām jebkuram cilvēkam, kam vajadzīga palīdzība- jo viņš ir mūsu tuvākais. Un šī mīlestības izpratne un izpausme vieno kristiešus- lai arī tas ir dziļš un grūts uzdevums. Priesteris vēl norāda, ka nevajag aizmirst arī sevis mīlēšanu- un izpratne par to viņaprāt rada atšķirības. Cilvēkam nav vajadzīga pašapziņa laicīgā izpratnē, bet tā vietā ir nepieciešama sevis apzināšanās Dieva priekšā.

”Cilvēka personiskajā apziņā, izvēlē un virzībā mums ir ļoti augsts Dievlīdzības uzstādījums. Mēs bieži vien gribam to nolikt malā, dzīvot mazliet vienkāršāk, neiedziļināties, nepārdzīvot. Sakām sev ”viss būs labi”, bet mums jābūt ļoti atbildīgiem. Ar visu uzmanību, sirsnību un godīgi jāiepazīst Kristus, Dievs, jāiepazīst svētās Trijādības noslēpums. Dievs Tēvs, Dēls un Svētais gars ir mīlestībā savienoti.”

Radio raidījums ”Savienots” skan katru trešdienu plkst. 17:00 radio ”Marija Latvija” (rml.lv). Intervija ar priesteri Jāni Dravantu izskanēja 28.martā un atkārtojumā 4.aprīlī. Interviju vari noklausīties arī ”Radio Marija Latvija” arhīvā šeit.

Zemāk fotogrāfijas no Lieldienu nakts dievkalpojuma. Foto: Guntis Dišlers

IESAKĀM.

Pareizticīgo Lieldienu nakts dievkalpojums– LTV1 ieraksts