Vai mācītājs drīkst veidot pensijas uzkrājumu? Ulfa Ekmana gadījums


107
Vai kristietis drīkst būt bagāts? Šis bija viens no jautājumiem, ko aptaujā uzdevām interneta lietotājiem, gatavojoties medija atklāšanai. Turpinot rakstu sēriju par naudu, pagājušā gada oktobrī publicējām Sintijas Ķeires rakstu “Kristietis un nauda- svētība vai posts? Ieskaits labklājības teoloģijā”. Šoreiz piedāvājam stāstu par Zviedrijā dzimušo Ulfu Ekmanu, kas rada vēl daudzus jaunus jautājumus par finanšu pārvaldību.  Nevar noliegt: mums pašiem, vadot mediju, ir jādomā, kā vajadzību pēc finansēm salāgot ar morāli pieņemamiem principiem.  Un kā, pārvaldot ziedojumus, vienlaikus rīkoties sociāli atbildīgi un taisnīgi, rēķinoties ar laiku, kad piedzīvosim vecumdienas? Vai tad par to vispār nebūtu jādomā? Kāds ir obligātais minimums, un kādas ir samērīguma robežas? Ceram rosināt diskusiju.

Aija Volka, ”TUVUMĀ” galvenā redaktore

Zviedrijā dzimušais Ulfs Ekmans ir personība, kas daudz runājis, iedvesmojis un mācījis, kādam ir jābūt kristietim, kā dzirdēt Dieva balsi un kā kļūt veselam, svētītam un bagātam.

Raksta autore Aļesja Lavrinoviča ir mācījusies ”Dzīvības Vārds” Bībeles skolā un seminārā Upsalā, Zviedrijā, no 2008.gada līdz 2010.gadam.

“Bībeles skolā, kas notika viena mācību gada garumā, studentiem katru dienu tika izvirzīts mācīšanās noteikums: lekciju laikā jautājumus uzdot nedrīkst. Upsalas draudzes locekļi, acīmredzot, ir piedalījušies draudzes dzīvē un kalpojuši ar tādu pašu devīzi – neapstrīdēt līderi.”

Viņa dibināto harizmātisko kustību — draudzi “Dzīvības Vārds” — pazīst visā pasaulē. Draudze apņēmīgi nes evaņģēliju ikvienā kontinentā, iepriekšējos gados bieži radikāli nošķiroties no tā saucamajām tradicionālajām konfesijām, jo īpaši katolicisma. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā ieradās Ulfa Ekmana labklājības evaņģēlija sludinātāji, kā rezultātā šodien Rīgā ir vismaz trīs harizmātiskas draudzes, kuras savulaik sadarbojušās ar draudzi “Dzīvības Vārds” Upsalā – draudze “Jaunā Paaudze”, draudze “Prieka vēsts” un “Dieva Ģimene”.

2015.gadā Zviedrijas žurnālisti atklāja, ka starptautiskās kustības un draudzes “Dzīvības Vārds” dibinātājam Ulfam Ekmanam, iespējams, būs jāstājas tiesas priekšā par draudzes ziedojumu izmantošanu, lai uzkrātu sev un savai sievai astronomiski augstu pensiju.

Kamēr draudze “Dzīvības Vārds” centās aizstāvēt savu identitāti, Zviedrijas televīzija bija sagatavojusi jau nākamo raidījumu – šoreiz par finansēm. Raidījums tika nosaukts “Paldies, labais Dievs, par naudu”.

Pensijai 11 miljoni kronu

Draudzes “Dzīvības Vārds” valde, kas savulaik sastāvēja no Ekmanu ģimenes piederīgajiem, jau 1998. gadā bija nolēmuši sakrāt sev pensijas, kuras šobrīd veido 11 miljonus zviedru kronu (ap 1,1 milj EUR), un par kuru eksistenci draudzes locekļi nav bijuši informēti.

Kamēr Ekmanu ģimene krāja sev pensijas no draudzes locekļu ziedojumiem, tikmēr aptuveni 200 draudzes “Dzīvības Vārds” piederošo skolu pedagogi un citi draudzes darbinieki strādāja mega-draudzē bez jebkādām garantijām pensiju saņemšanai līdz pat 2007. gadam, kad draudzes kase beidzot sāka veikt iemaksas savu darbinieku pensiju fondā (bet gan zemākas iemaksas, nekā valsts likumdošanā noteikts).

ulfs

Zviedru žurnālistu komanda arī bija devusies uz Ukrainu noskaidrot, kā sokas „Dzīvības vārds” draudzei Doņeckā ar draudzes celtniecību, jo Upsalā tika regulāri vākti ziedojumi Ukrainas draudzes ēkas celtniecībai. Jautājums, ko uzdeva žurnālisti ukraiņu draudzes mācītājam Leonīdam Padunam, bija – cik daudz Zviedrijas draudze Ekmana vadībā ir saziedojusi? Izrādījies, ka Ukrainas draudze nav saņēmusi ziedojumus, bet gluži otrādi – kā dalības draudze kustībā „Dzīvības Vārds” Doņeckas draudze ir veikusi savus nelielos ziedojumus Upsalai un tie nodoti personīgi Ulfa Ekmana rokā.

Zviedrijas reportieri intervijās ar mācītājiem Ukrainā, Norvēģijā un ASV atklājuši, ka tie devuši Ulfam Ekmanam tūkstošos skaitāmas summas par vienu sprediķi, turklāt Ekmana uzstādījums bijis saņemt naudu nevis uz bankas kontu, bet skaidrā naudā.

Nevienam nav zināms, kur šī nauda tika novirzīta, tāpat kā neviens nezina par to, kā draudze “Dzīvības Vārds” ir rīkojusies ar saviem ikgadējiem pusotra simta miljonu kronu lielajiem ziedojumiem, jo izrādās, ka ikviens draudzes “Dzīvības Vārds” mācītājs, kā arī ikviens darbinieks, esošais vai aizgājušais, ir parakstījis konfidencialitātes vienošanos neizpaust nekādu informāciju par finansēm. Tad nu gan bijušais mācītājs Robets Eks, gan tagadējais galvenais mācītājs Joakims Lundkvists, kā arī bijušais draudzes valdes loceklis un Ekmana dēls Jonatans atteicās sniegt žurnālistiem informāciju, katrs atsaucoties uz konfidencialitātes vienošanos, ko savulaik parakstījuši.

Kā izpētījuši raidījuma “Pilnvara pārskatīt” žurnālisti, pensijas trīs Ekmana piederīgajiem, kuru kopējais kapitāls veido ap 11 miljonus zviedru kronu, ir par 30% lielākas, nekā Zviedrijā noteiktās pensijas (kas ir 4.5% no ienākumiem).

Raidījuma žurnālisti apmeklēja Zviedrijas valsts ieņēmumu dienestu, kurā saņēma apstiprinošu atbildi par to, ka saskaņā ar uzieto finansiālo informāciju, draudzes „Dzīvības Vārds” valde ir pārkāpusi Zviedrijas valsts regulējumu par reliģiskās organizācijas valdes pilnvarām un runa ir par interešu konfliktu, kuram apstiprinoties, „Dzīvības Vārds” valde var stāties likumsargu priekšā.

Tāpat reportieri atklāja aizdomīgu darījumu ar Ekmanam piederošo nekustamo īpašumu, proti, 1993. gadā Ulfs Ekmans Upsalā iegādājās lielu māju, bet jau 1994. gadā draudzes „Dzīvības Vārds” valde, Ekmana vadībā, nolēmusi māju atpirkt no Ekmaniem. Draudzes kase samaksāja par māju ceturtdaļu miljonu kronu Ekamanu pārim, bet Ekmani tā arī palika dzīvot savā mājā.

Sešu nedēļu garumā reportieri mēģināja sazināties ar pašu Ulfu Ekmanu, lai aicinātu viņu sniegt interviju, tomēr nesaņēma atbildi. Visbeidzot viņi devās pārsteigt Ekmanu viņa jaunās grāmatas prezentācijā un publiski jautāja, lai viņš atbild par to, ko pats ir sludinājis 30 gadu garumā, proti, ka Dievs katru var darīt bagātu, bet pats tajā pat laikā ir mērķtiecīgi krājis bagātības pats sev. Ulfs Ekmans piecēlās kājās un bija gatavs izraidīt žurnālisti no telpas, atsakoties sniegt jebkādu interviju vai atbildēt uz jautājumiem.

Vai finansiālie jautājumi ar Ulfa Ekmana ienākumiem un trīskāršotu pensiju atkārtos citu kristīgo mega-draudžu vadītāju likteni, kurus varas iestādes pasludinājušas par atbildīgajiem finansiālajos likumpārkāpumos? Par to šobrīd spriest ir vēl pāragri, sekosim līdzi situācijas attīstībai Zviedrijā.

Ulfs Ekmans ar sievu Birgitu. Ekrānšāviņš no video
Ulfs Ekmans ar sievu Birgitu. Ekrānšāviņš no video

Bijušais luterāņu mācītājs

Ulfs Ekmans dzimis 1950.gadā Zviedrijā. Viņam ir sieva Birgitta un četri dēli.

Jauno evaņģēlisko kustību “Dzīvības Vārds” Ekmans dibināja 1983.gadā 33 gadu vecumā, kad, būdams jauns, enerģisks un harizmātisks luterāņu mācītājs, nolēma saraut saikni ar Zviedrijas luterisko baznīcu.

Savulaik Ekmans par kustību “Dzīvības Vārds” un savu lomu tajā izdeva grāmatu ar nosaukumus “Es atradu savu likteni” jeb “I found My Destiny” angļu valodā. Šī grāmata bija jālasa ikvienam Upsalas draudzes Bībeles skolas studentam. Pirmajā Bībeles skolas dienā mums tika izsniegts maiss ar grāmatām, kuru autors bija kustības dibinātājs Ulfs Ekmans.

Skandāls finanšu dēļ atklājās pēc tam, kad 2015. gadā zviedru žurnālisti bija analizējuši draudzes “Dzīvības Vārds” darbību aizdomās par psiholoģiski manipulatīvām jeb sektantiskām metodēm draudzes vadīšanā, kustību pielīdzinot scientoloģijai, mormoņiem u.c.

Draudze "Livets Ord" Zviedrijā. Foto: Aļesja Lavrinoviča
Draudze “Livets Ord” Zviedrijā. Foto: Aļesja Lavrinoviča

Zviedrijas televīzijas (SVT) sagatavotajā raidījumu ciklā par sektām ar nosaukumu “Vienīgais pareizais ceļš” („Den enda sanna vägen” ) draudze “Dzīvības Vārds” tika pieskaitīta sektām, jo vairāki intervētie cilvēki, kas draudzi dažādu iemeslu dēļ pametuši, intervijās atklāja, ka draudzē tiek īstenota  bezierunu paklausība līderim un tiek uzskatīts, ka tā ir vienīgā progresīvā un pareizā kristīgā draudze. Ārpus draudzes pasaule tiekot uztverta par sātana teritoriju, pret kuru ir jācīnās, atgrūžot pat savus ģimenes locekļus, kas nav sajūsmā par kustību.

Intervētie cilvēki un pašreizējais draudzes mācītājs Joakims Lundkvists (Joakim Lundqvist) atklājuši, ka daudzi Ekmanu uzskatīja par pravieti, caur kuru runā Dievs. Jebkādi jautājumi, kas varētu apšaubīt kādu Ekmana mācību, tika uzskatīti par atkrišanu no kristīgās ticības, nodevību pret draudzes vadību, un pats Ekmans savas autoritātes nostiprināšanai bija citējis Vecās Derības tekstu par to, ka nodevēji karā tiek nošauti…

Centieni ietekmēt draudzes mācību ar katoļu teoloģiju

2014.gada 9.martā “Dzīvības Vārds” dibinātājs Ulfs Ekmans kārtējā svētdienas dievkalpojumā sprediķa vietā paziņoja, ka ar sievu pāriet uz Romas katoļu baznīcu. Jāpiebilst, ka Ulfs Ekmanis pasauli ir arī pārsteidzis ar pāriešanu katoļticībai par spīti sākotnējai noraidošajai attieksmei pret tradicionālajām konfesijām. Ekmans vairs nav “Dzīvības Vārds” līderis. 2014.gadā viņš  atkristījās no sevis paša dibinātās kustības un ar savu sievu Birgitu pievienojās Romas katoļu baznīcai.

Grāmatas vāks2015.gada novembrī, Ulfs Ekmans ir laidis klajā grāmatu par savu pāreju uz Katoļu baznīcu „Lielais atklājums – mūsu ceļš uz katoļu baznīcu (zv.: ”Den stora upptäckten– vår väg till katolska kyrkan”).

Viņš pavēstīja, ka jau ilgāku laiku ir augstu novērtējis Katoļu baznīcu, tās vēsturiskumu, hierarhiju, stabilitāti un apustuliskumu, tādēļ abi ar sievu nolēmuši pievērsties katoļticībai.

Arī šādu radikālu pavērsienu savā dzīvē Ekmans steidzīgi pamatoja ar Dieva vadību: “Birgitta un es pēdējā laikā esam nonākuši līdz tam, ka Kungs faktiski vada mūs uz to, aicina mūs to izdarīt, proti, apvienoties ar katoļu Baznīcu un tikt uzņemti tajā.”

Šāds paziņojums no kustības “Dzīvības Vārds” dibinātāja mutes radīja apjukumu ne tikai Upsalas draudzes locekļu un mācītāju vidū, bet arī to mācītāju vidū, kas pieder “Dzīvības Vārds” kustībai citās valstīs – Armērnijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Polijā, Krievijā, Mongolijā un citur.

Saskaņā ar grāmatā aprakstīto, Ulfa Ekmana ceļš uz Romu iesākās jau 2005. gadā vai pat ātrāk – 2003.gadā.

 

Izmaiņas pēc piedzīvojumiem Medžugorjē

2003.gadā Ekmans atstāja Upsalas draudzes galvenā mācītāja pilnvaras savam otrajam mācītājam Robertam Ekam (R. Ekh) un paziņoja, ka Dievs viņu un viņa sievu aicina uz Izraēlu. Jau tajā laikā, saskaņā ar Birgittas Ekmanes teikto, viņa un Ulfs sāka studēt 13.gadsimta katoļu svētās Birgittas darbus, kuros svētā Birgitta daudz rakstījusi par Mariju. Jau 2003.gadā Ulfs un Birgitta nolēma interesēties vairāk gan par Mariju, gan par svēto sadraudzību, gan par citām katoļu baznīcas mācībām, kas krasi atšķiras no protestantu uzskatiem.

Foto no avīzes
Foto no avīzes

2005. gadā Ulfs apmeklēja Medžugorje, kurā Marija regulāri, kopš 1981. gada parādās svētceļniekiem un ikreiz pavēstī kādu pravietojumu. Piedzīvotais Medžugorjē Ulfu Ekmanu esot tā uzrunājis, ka vēlāk viņš nolēmis uzrakstīt vēstuli katoļu priesterim Medžugorjē, stāstot, ka protestantismā diemžēl cilvēki nenovērtē Dieva Mātes lomu. Vēstulē Ekmans lūdz “aizlūgt par Zviedrijas cilvēkiem, lai tie atveras un jaunatklāj Jaunavu Mariju”.

 Apvaino finansiālās mahinācijās bīskapu Padunu

2006. gadā Ulfs Ekmans izdeva grāmatu ar nosaukumu “Ņem un ēd – grāmata par Svēto vakarēdienu” (zv.: ”Tag och ät – en bok om nattvarden”), kurā Ekmans būtībā izklāstīja katoļu baznīcas mācību par Euharistiju. Tālāk sekoja citas katoļu teoloģijas ietekmētas Ekmana grāmatas, piemēram, “Doktrīnas” (zv. – “Doktriner”) un “Mūsu garīgās saknes” (zv. – “Andliga rötter”). Ukrainas draudzes “Dzīvības Vārds” bīskaps Leonids Paduns bija pirmais, kas sacēla traci par pēdējo grāmatu, kritizējot atspoguļoto katoļu baznīcas mācību. Iespējams, ka šāda Paduna reakcija pret zviedru līdera katoliciskām tendencēm izsauca sekas, kas sekoja pēc tam, proti, Upsalas draudze mēģināja nocelt Padunu, kura pakļautībā atradās ap 200 ukraiņu mācītāju (kaut arī Upsalas draudze nav tieši dibinājusi draudzi Doņeckā, bet pēc Bībeles skolas beigšanas Paduns atgriezās vadīt savu jau esošo draudzi, kuru pārdēvēja par “Dzīvības Vārds”). Paduns netaisījās atstāt savu amatu. Zviedrijas draudze viņu apvainoja finansiālās mahinācijās… Rezultātā attiecības starp Upsalu un Doņecku tika pārtrauktas…

Saistībā ar medijos atspoguļoto par finanšu aizkulisēm līdz šim Ekmans publiski nav neko ne paskaidrojis, ne nožēlojis savā rīcībā.


DOMAPMAIŅA:

Vai mācītājs drīkst veidot pensijas uzkrājumu? Kā lietot ziedojumus?

Aigars Bitāns

Aigars Bitāns, draudzes ”Jaunā paaudze” pārstāvis:

”Tā ir privāta lieta, vai un kādā apmērā no savas algas mācītāji veido pensijas uzkrājumu. Mūsu draudzē maksājam mācītājiem algu ar visiem nodokļiem, un tā ir mācītāju atbildība, kā to izlietot. Teiksim, neuzskatu, ka mājiņa Babītē ir kaut kas liels, vai automašīna 6000 eiro vērtībā. Visi ziedojumi tiek saskaitīti ziedojumu komisijas vadībā, grāmatvedībā tiek piefiksēti, un draudzes valde lemj, cik liela būs mācītāju alga un kur tiks lietoti citi līdzekļi. Vēl ir jāapmaksā telpu īre un daudz kas cits. Piemēram, katra konference beidzas ar mīnusiem, bet laika gaitā tos atgūstam. Ziedojumi varētu būt vairāk. Vēršamies pie tiem, kas nodarbojas ar biznesu, ar lūgumu, lai viņi lielākas summas ziedo. Man pašam ir savs uzņēmums, un regulāri ziedojam draudzei, saprotot, ka ir dažādas vajadzības. Neticu, ka kādās draudzēs ir tā, ka no ziedojumu spaiņa kāds sev pagrābj naudu un sabāž kabatās. ”Jaunajā paaudzē” tā nenotiek. Visas draudzes atbild Valsts ieņēmumu dienesta priekšā, tiekam pārraudzīti.  Sabiedrībā ir radies iespaids par mūsu draudzes turību, iespējams, tāpēc, ka mēs sakām- negribam dzīvot nabadzībā un Dievam ir lieli plāni attiecībā uz mums. Tas ir mūsu pārliecības, sludinātā dēļ.

Kas attiecas uz Ulfu Ekmanu, “Jaunā paaudze” tikai 90.gadu sākumā sadarbojās ar viņa dibināto draudzi ”Dzīvības Vārds”. Pāris reizes bija atbraukuši, uzzinājām par jauna līmeņa sludināšanu. Šobrīd nav nekāda sadarbība, neesam arī nekādās kopīgās aliansēs.”

Telefonintervijā iztaujāja Aija Volka