Par Sieviešu maršu un Satversmes preambulu


382
Bella Briška ir kristiete-feministe. Viņa, būdama teoloģijas studente, 21. janvārī piedalījās „Women’s march”* atbalsta gājienā Rīgā. TUVUMĀ lasītājiem Bella atklāj, kādēļ, pārvarot nepatiku pret aukstumu un patiku pret ilgām miega stundām, iesaistījās Sieviešu solidaritātes akcijā.

*„Women’s march” Vašingtonā un to atbalstošie solidaritātes gājieni daudzās citās pasaules valstīs notika nākamajā dienā pēc jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonijas.

„Women’s march” oficiālajā mājaslapā par šī pasākuma mērķi tiek teikts:

„Demokrātijas garā, atbalstot tos, kas vēl pirms mums ir cīnījušies par cilvēka tiesībām, cieņu un taisnīgumu, mēs apvienojamies dažādībā, lai parādītu, ka mūsu daudzskaitlīgums ir par lielu, lai mūs ignorētu. Sieviešu gājiens Vašingtonā ir paredzēts, lai pavēstītu jaunajai valdībai, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Mēs esam kopā, jo mēs zinām, ka marginalizētāko sabiedrības daļu aizstāvēšana ir visas sabiedrības aizstāvēšana.”

 

Par sevi  feminisma kontekstā Bella saka: “Neesmu precējusies, bērnus vēl neaudzinu. Studēju teoloģiju. Dažreiz valkāju svārkus, dažreiz – džinsas un ziemā – arī nepieklājīgi nesievišķīgus zābakus. Speciāli kašķus nemeklēju un, ja vīrietis atver man durvis, pieņemu to kā jauku pieklājības žestu.”

Jauniete atklāj, ka,  atrodoties savu paziņu lokā, viņai pat prātā neienāk, ka sieviešu tiesības kaut kādā veidā ir ierobežotas. “Tomēr dzīve notiek arī ārpus paziņu loka, cilvēki, ko dzīvē sastopu, to starpā arī kristieši, ir tik dažādi savos uzskatos un pārliecībās par to, kas ir pareizi un kas – ne, “ tāpēc teoloģijas studente izlēmusi padalīties ar savām atziņām par feminisma un kristietības attiecību jautājumiem mūsdienu Latvijā.

Bella Briška

Bella ir pārliecināta, ka feminisma jautājumi mūsdienās aktuāli arī kristietības ietvaros. Latvijas kontekstā sieviešu līdzvērtības un līdztiesības problemātika, viņasprāt,  saistīta ar diviem sabiedrībā plaši izplatītiem maldīgiem uzskatiem.

Pirmais – kristietības svarīgākais uzdevums mūsdienās ir saglabāt tradicionālās ģimeniskās vērtības, otrais – feminisms ir tiešs apdraudējums kristietības pamatmērķim.

Bella oponē abiem šiem apgalvojumiem.

Avots: bignews2day.com

Ģimene Jaunās Derības gaismā

Teoloģijas studente novērojusi, ka Latvijā kopumā ir spēcīga tendence uz kristietību lielākoties atsaukties tad, kad runa ir par laulībām, seksualitāti, dzimumlomām. Taču šāda atsaukšanās nav manāma, piemēram, jautājumos par sociālo nevienlīdzību, migrantu uzņemšanu, korupciju utt., kam teorētiski  tikpat lielā mērā varētu tikt izmantoti argumenti no kristīgās ētikas arsenāla.

Bellas Briškas plakāts, piedaloties gājienā Rīgā

“Taču, ja raugāmies analītiski, tad laulībai un laulības dzīvei ir visai nenozīmīga loma Jaunās Derības ētikā,” ir pārliecināta Bella un atgādina, ka Jēzus sludinātā un iemiesotā morāle stājas pretī pagānisma arhetipiskajai „mūsējie – labie, svešie – ļaunie” izpratnei, kā arī  jūdu tā laika juridiskajai ētikai, kurā nav vietas ne savstarpējai, ne arī uz Dievu vērstai mīlestībai. Bella uzsver, ka Jēzus nāk pie cilvēkiem, lai demonstrētu, ka var dzīvot citādi un ka ir tradīcijas, kurām ne vien var, bet arī vajag “kāpt pāri”.

“Evaņģēlijos aprakstītie notikumi parāda to, cik svarīgi cilvēkam ir mainīt savu uztveri un domāšanu, lai caur to atklātos Dieva Valstība un pasaule kļūtu labāka.

Ģimenes vērtības tiek ietvertas Jaunās Derības morālē, bet tās nav vairāk nozīmīgas par jebkuru citu attiecību vērtībām.

Tāpēc to novietošana mūsdienu kristiešu ētikas pašā centrā ir nepamatota,” pauž Bella un izsaka arī savus pieņēmumus par to, kāpēc Latvijā šāds ar Kristus mācību nesaskanīgs stereotips izveidojies. 

Pārpratuma iespējamais avots

Bella izpētījusi, ka Latvijas publiskajā telpā  kristīgo vērtību jautājums tika aktualizēts un plaši apspriests saistībā ar vārdu “kristīgās vērtības” iekļaušanu Satversmes preambulā 2014. gadā.

“Satversmē iekļautā preambulas teksta versija gan jēdzienus precīzāk neskaidro,” atzīmē Bella, taču skaidrojums atrodams, piemēram, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes piedāvātajā preambulas variantā, kurā minēts: „Valsts pienākums ir aizsargāt laulību starp vīrieti un sievieti, ģimeni un bērna dzīvību no tās ieņemšanas brīža. Ģimene ar tēvu un māti kā sabiedrības pamatšūniņa nodrošina pilnvērtīgāko vidi katra bērna audzināšanai un dabiskai dzimuma identitātes izpratnei.”

Bella pieļauj iespēju, ka tieši šis un šim apgalvojumam līdzīgi izteikumi, ir tie, kas mudina kristīgās vērtības reducēt tieši uz ģimenes sfēru. Šī tendence politiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlaikus gan atspoguļo sabiedrības uzskatus par galvenajiem akcentiem kristietībā, gan arī veicina tos. “Ja indivīds nav praktizējošs kristietis vai jomas interesents, tad, visticamāk, viņam nemaz nerodas jautājumi par pirmā izteiktā apgalvojuma pamatotību,” secina jauniete, kura teoloģijas  jautājumus iepazīst padziļināti.

Feminisma ideāli

Latvijas kontekstā kā argumenti solidaritātes gājiena nepieciešamībai, papildus iebildumiem pret prezidenta Trampa seksistiskajiem izteikumiem savas priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, tika minēti arī lokāla mēroga problēmas un strīdīgi lēmumi – sociālā nevienlīdzība Latvijā („nabadzībai ir sievietes seja”), LELB sinodes lēmums aizliegt ordinēt sievietes par mācītājām, kā arī paredzētie likuma grozījumi, kas aizliegtu nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas.

Arī par feminismu ir izveidojušies vairāki pieņēmumi, kas realitātei neatbilst. “Šķiet, ka lielākajam vairākumam cilvēku nepatīk lietot vārdu “feminisms””, ievērojusi Bella, “bet, ja patīk, tad tikai, rādot ar pirkstu uz “tām” –   vīrišķīgajām, resnajām, ar dzīvi neapmierinātajām, mūžam dusmīgajām un, vēlams, pie reizes arī vientuļajām un netradicionāli seksuāli orientētajām. “Jaunietes pieredze ir citāda. Viņa stāsta: “Interesanti, ka, vismaz Latvijas mērogā, neesmu sastapusi nevienu feminisma kustības dalībnieci, kas patiešām atbilstu šim „standartam.” Lielākajai daļai no sievietēm, kas sevi asociē ar feministu kustību Latvijā ir attiecības, ir bērni un ir arī lieliska humora izjūta.”

Par to, kas patiesībā ir feminisms, Bella teic: “Kustība ar šo skaļo un “nepatīkamo” vārdu atbalsta uzskatu, ka ikvienam no mums kā indivīdam ir iespēja izvēlēties savu ceļu un atsaukties savam aicinājumam dzīvē, neskatoties uz savu piederību vienam vai otram dzimumam.“

Bella skaidrojot to, kāpēc kustība vairāk asociējas ar cīņu tieši par sieviešu tiesībām, piebilst: “Diemžēl, gan ilgu gadu laikā patriarhāli konstruētais sabiedrības modelis, gan daļēji arī dabas likumi (sieviete ir šobrīd vienīgais no abiem dzimumiem, kam ir tikusi tā nasta un tas lielais prieks – iznēsāt bērnu) ir noveduši pie tā, ka sievietes tiesības joprojām, pat 21. gadsimtā, ir vairāk ierobežotas kā vīrieša, un tāpēc viņas daudz biežāk pauž savu neapmierinātību par dažādām sociāli aktuālām tēmām. Bet tas nemaina feminisma ideoloģijas mērķi un ideālu – sabiedrību, kurā cilvēki savstarpēji cienītu viens otru un būtu atbrīvojušies no arhaiskiem priekšstatiem, kas neiederas mūsdienās.”

Bella ir pārliecināta, ka Kristus ētika sevī ietver ļoti līdzīgus ideālus. Viņa akcentē, ka galvenajam uzsvaram kristietībā joprojām būtu jābūt uz mīlestības dubultbausli – “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. Šis ir pats lielākais bauslis. Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Mt 22:37-39)

“Kā gan kristietis varētu apgalvot, ka mīl citu cilvēku, savu tuvāko, kā sevi pašu,  vienlaikus atbalstot tradīcijas un sagrozītus prāta konceptus, kas neļauj šim citam būt viņam pašam?” jautā Bella.

Teoloģija studentes secina, ka feminisma kustība nav pretrunā ar kristietību. “Tā gan norāda uz daudzām nepilnībām, ar ko nākas sastapties kristīgajā baznīcā. Tas nekad nav patīkami. Tomēr ir vērtīgi un ļoti nepieciešami atzīt kļūdas, diskutēt par ne vienkāršiem jautājumiem un raudzīties tālāk – uz kopīgu mērķi, uz cieņas un mīlestības pilnu sabiedrību,” pārliecināta Bella.

Viedokļi


Vienaldzība ir bīstama

Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzes Rīgā mācītāja Jāna Jēruma- Grīnberga par savu motivāciju piedalīties 21. janvāra gājienā stāsta, ka galvenais iemesls bija Donalda Trampa personība: 

“.. saskatu Donalda Trampa prezidentūrā ļoti daudz bīstamu faktoru – gan kā latviete, gan sieviete, gan vienkārši cilvēks, kas sapņo par mieru, vienlīdzību un aktīvu iecietību [..]  viņa nostāja pret sievietēm, pret visāda veida minoritātēm un pret bēgļiem ir nosodāma.”

Mācītāja uzskata, ka ir svarīgi nepalikt vienaldzīgiem un demonstrēt savu attieksmi, citādi var notikt līdzīgi kā ne reizi vien vēsturē jau pieredzēts, ka “mēs pasīvi pieļaujam netaisnībai un tumsonībai pieaugt. “


Feminismam ir galējības

Žurnāliste Evija Puķe – Jansone, kura ar ģimeni dzīvo Dušanbē, Tadžikistānā, daloties pārdomās par feminismu Rietumu pasaulē, norāda arī uz šīs kustības ēnas pusi: “Nesen mani uzrunāja kādas amerikāņu mammas stāsts, kura raksta, ka visu dzīvi ir bijusi feministe līdz kļuva māte. Proti, sievietēm jau no bērnības tiek iestāstīts, ka viņas var sasniegt visu, ko vien vēlas, ka nav nekādu šķēršļu viņu mērķiem. Protams, tas ir labi, taču šī mamma atzīst, ka sievietes netiek iedvesmotas kļūt par mātēm. Drīzāk par karjeristēm. Proti, darbs, ko sievietes dara mājās, esot kopā ar saviem bērniem, mūsdienu sabiedrībā netiek tā izcelts kā sievietes – karjeristes. Un jaunā māte saskaras ar skumjām vai pat depresiju, jo pēkšņi viņa jūtas nevērtīga, pēkšņi viņas dzīve ir apstājusies un tai pat zūd jēga. Taču tā tam nebūtu jābūt, ja vien mūsdienās sievietes spētu apzināties mātes lomas nozīmību un svarīgumu, ar visām no tām izrietošām sekām. [..]

Nenoliedzami feminisma kustība ir paveikusi daudz laba sieviešu tiesību jomā, taču vienlaicīgi šajā virzienā jūtama agresivitāte. Vai sievietei ir, piemēram, jāapvainojas, ja vīrietis viņu vēlas palaist pirmo rindā pie ārsta? Diemžēl, tā tas mūsdienās, piemēram, Amerikā var gadīties. Feminisma galējība ir sievišķības zaudēšana, mātišķuma noliegšana, vēlēšanās gūt virsroku pār vīrieti, nereti pazemojot un ievainojot viņa vīrišķību. [..]

Patiesībā, es mazliet apbrīnoju, ka mūsdienās rietumu pasaulē joprojām ir aktuāls feminisms. Manuprāt, sievietei rietumos ir tādas pašas tiesības kā vīrietim – izglītoties, strādāt, izteikt savu viedokli, saņemt adekvātu atalgojumu vai iesaistīties politikā. Viss atkarīgs no sievietes pašas spējām un vēlmēm. No vienas puses, mēs kā sievietes varam būt kaut nedaudz pateicīgas tieši feminismam, ka visas šīs iespējas mums mūsdienās ir pieejamas.”


Feminisms ar kristietību nav savienojams

Ēriks Jēkabsons, pēdējos divus dzīvojis Vašingtonā ASV, galvenais izpilddirektors uzņēmumā “Alphom Group”, tagad atgriezies Latvijā; mācītājs:
“Manuprāt, feminisms nav savienojams ar kristietību, jo tā izpausmes mūsdienās ir ideoloģiski politizētas un ļoti agresīvas.

Bībele nesludina vienlīdzību, jo Dievs radījis vīrieti un sievieti atšķirīgus.

Sieviete kā Marija ir māte, sieva, kas laiž pasaulē dzīvību- tā ir ļoti sakrāla funkcija. Feminisms to nonivelē.  Runājot par Trampu, daudzi viņu pārprot. Šobrīd Amerikā ir arvien vairāk tādas sievietes, kuras Trampu atbalsta. Piemēram, zinu kādu sievieti, kurai agrāk nepatika Tramps, jo mediju iespaidā viņu uzskatīja par meitu ģēģeri utt. Taču tagad viņa ir iepazinusi viņu pavisam citādu. Es esmu atbalstījis Trampa politiku, lai tā stabilizētu mieru pasaulē. Pateicoties viņam, cerams nesāksies trešais pasaules karš un tiks apturēta tautu staigāšana/cilvēku tirdzniecība, kas ir saistīta ar bēgļu krīzi utt. Piemēram, kāpēc feministes neiestājas par tām sievietēm, kuras ir migrantu izvarotas Ķelnē, Zviedrijā, Francijā un citur? Protams, cerība nav jāliek uz cilvēkiem, bet Dievu. Visi cilvēki ir ar savām kļūmēm, tāpēc iesaku nesteigties ne ar tiesāšanu, ne arī ar pārlieku glorificēšanu. Tas ir labi, ka cilvēki ir sociāli aktīvi un izmanto savu brīvību izteikt savu viedokli, bet, raugoties no kristīgās morāles paradigmas puses, svarīgākais ir ne tik daudz, kā tu jūties; kā tev šķiet; bet par ko iestājies, un kristiešiem ir jāiestājas par patiesību, godīgumu, taisnīgumu. Lai būtu taisnīgs, nedrīksti būt vienpusējs, izraut kaut ko no konteksta. Ir jāieklausās otra viedoklī.”


Dievs vīrieti un sievieti radīja vienlīdzīgus

Aidis Tomsons. Foto: Anita Austvika

Aidis Tomsons, žurnālists:
“Bībelē radīšanas aprakstā izmantotā valoda nepārprotami atklāj, ka Dievs vīrieti un sievieti radīja vienlīdzīgus: ar vienādām tiesībām, vienādu cieņu, vienādi mīlamus un mīlošus. Grēks un cilvēku sirds cietība (tā to nodēvēja Jēzus) radīja nevienlīdzību. Bet Jēzus aicinājums atgriezties pie sākotnējā ideāla, kāds tas bija Ēdenē, mani ļoti uzrunā. Protams, ka mēs esam atšķirīgi, un es par to ļoti priecājos. Bet tāpēc vēl jo vairāk man otru jāvērtē augstāk nekā sevi pašu – Bībele skaidri to mudina. Es pat Jaunās Derības patriarhālajā sistēmā skaidri saredzu vienlīdzības principu. Pāvils mudina vīrus mīlēt savu sievu tā, kā Kristus mīl draudzi. Un tālāk viņš skaidro, ka Kristus taču mūsu dēļ nebaidījās ļaut sevi neiedomājami pazemot un apkaunojošā nāvē sevi nogalināt. Pāvils, šķiet, pret sievietēm ir pielaidīgāks – sievietes viņš tikai aicina paklausīt. Bet vīriem gan liek upurēties. Varbūt tāpēc, ka viņš zina – sievietes sava mīļotā dēļ dabiski ir gatavas zaudēt daudz vairāk nekā vīrieši? Un tad, to pasakot, viņš turpina – tikai viens otru vērtējiet augstāk nekā sevi! Tas ir mīlestības, vienlīdzības un laimīgu attiecību princips.

Tik ilgi, kamēr vīrieši nenovērtēs sievietes, tikmēr cīņa par sieviešu tiesībām vienmēr būs aktuāla. Es ticu, ka tas ir kristiešu pienākums – par to iestāties, un karognesējiem šajā cīņā ir jābūt vīriešiem.

Šajā pasaulē diemžēl ir tik daudz nelaimīgu un izirušu ģimeņu. Un žēl, ja mēs kā kristieši neredzam patieso ainu – daudz biežāk ģimenes izirst draņķīgu vīriešu dēļ, nevis novērtētu sieviešu dēļ.”