Profesors Ilmārs Hiršs: Vājprātīga agresora valgos

24. februāris. Parasts ziemas rīts, ielas nav slidenas, sniegs arī nav sasnidzis, braukšana uz darbu nebūs apgrūtināta. Viss kā parasti, bet mēs esam pamodušies pavisam citā realitātē. Karš. Nevis kaut kur zemeslodes otrajā pusē, bet tepat kaimiņos. Līst asinis. Cilvēki tiek nogalināti. Terors un vardarbība. Neatkarīgā valstī ir iebrucis vājprātīgs agresors, kura rīcībā nav nekāda prāta un loģikas. Krimināls noziegums ar neprognozējamu notikumu attīstību un sekām. Un tas notiek Eiropā 21. gadsimtā! Pārņem tāda baisa sajūta.

Mēs bijām pieraduši, ka Tuvajos Austrumos pasaules varenie var iebrukt bez īpaša pamatojuma tikai savu interešu aizstāvēšanai. Un par to mēs daudz nesatraucāmies. Bet tagad tas notiek Eiropas centrā, mums pavisam blakus. Runāja jau ilgi, ka tas varētu notikt, brīdinoši priekšvēstneši bija migrantu krīze uz Baltkrievijas robežas rudenī, bet neviens laikam tā īsti neticēja, ka agresors būs tik bezprātīgs un klaji nekaunīgā veidā izvērsīs uzbrukumu pret neatkarīgu Eiropas valsti. Un tomēr neiedomājami brutālā invāzija ļoti mērķtiecīgi un visaptveroši ir realizējusies. Bandītisks iebrukums, agresoram brīdinot citas valstis, ka jebkurš mēģinājums iejaukties novedīs pie “sekām, kuras jūs nekad neesat redzējuši”, raksta “Associated Press”.

Pasauli gūstā ir saņēmis viens ārprātīgs agresors. Viena tirāna iegribu dēļ līst nevainīgas asinis. Kā lai viņu aptur? Kā vispār var apturēt bandītu? Viens veids būtu: ar rupju spēku. Bet, ja bandītam rokā ir granāta? Un šodienas agresora rīcībā ir spēcīgas “granātas”: stipras ekonomiskās sviras un masu iznīcināšanas ieroči, ko tas lielīgi žvadzina. Bezprātis ar varu un ieročiem rokā, — tā ir ļoti bīstama situācija. Un ja vēl tāds ir sajutis, ka viņa patvaļai un visatļautībai nekāda pretspara nav un viņš var nesodīti darīt, ko vien grib?

Kā lai aptur šādu ķertu agresoru, kas “iet uz visu banku”? Šķiet, pasaulē nav tādu spēku, kas varētu to izdarīt. Var pakratīt pirkstu, kaunināt, mēģināt pierunāt, nosodīt, neatzīt izdarīto par likumīgu, ierakstīt melnajā sarakstā vēl dažus oligarhus. To visu jau pasaule ir jau darījusi astoņus gadus, kopš agresora iepriekšējām aktivitātēm Krimā un Ukrainas austrumos. Un rezultāti: rietumu pasaule neko nav iemācījusies, un agresors ir sajutis savu nesodamību. Varbūt tā īsti neviens arī nav gribējis agresoram parādīt viņa vietu, raustīt “tīģeri aiz ūsām”? Katram savas intereses tomēr ir bijušas tuvākas. Un nav arī kopējas izpratnes, ko tad īsti darīt. Mēs jau vēl tā tieši neesam apdraudēti.

Kur ir izeja? Kā lai aptur agresoru, kurš faktiski ir kara noziedznieks, ko vajadzētu tiesāt starptautiskai tiesai? Lūkojoties ar cilvēcisku skatu, mēs neredzam izeju no šīs situācijas. Nav pasaulei tāda trako krekla, kas varētu savaldīt agresoru. Vai to izdarīs sankcijas,— stipri jāšaubās.

Un tomēr izeja ir. Tā pati vecā un gadu tūkstošos pārbaudītā. Tikai mums ir jāsaprot dažas lietas.

— Ir jāatzīst un jāsaprot, ka nevis valstu noteiktās sankcijas, bet tikai Dievs spēj apturēt agresoru. Tas, kas izveda Israēla tautu no Ēģiptes verdzības, glāba no ienaidnieku uzbrukumiem, palīdzēja ieņemt apsolīto zemi, – Viņš joprojām ir dzīvs un spēcīgs. Cita balsta un palīga nav. Viņš vienīgais spēj agresoru apturēt. Neviens cits! Palīdzēt var tikai Dieva pirksta pakratīšana. Lūgsim, lai Viņš to dara!

Mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar vārdiem un Ukrainas karodziņu savos portālos. Nosodīsim teroristus, palīdzēsim un atbalstīsim visādos veidos Ukrainu, bet atcerēsimies, ka izmainīt situāciju un apturēt agresoru var tikai Dievs.

— Ir jābūt vienotiem. Mēs redzam, ka arī rietumu pasaules reakcija uz agresora patvaļu šoreiz ir daudz vienotāka nekā iepriekš. Kristiešiem ir jāaizmirst savstarpējās ķildas, strīdi, domstarpības, uzskatu atšķirības. Pasaule deg! Vai tiešām gaidīsim, kamēr sāk degt mans pavards? Tas var notikt ļoti ātri. Nav zināms, kādi ir agresora nodomi un kas mūs sagaida. Nekādi NATO mūri mūs neaizsargās, ja to nedarīs Dievs. Lūgsim, lai Viņš to dara! Ne tikai individuāli katrs savās mājās (tas arī noteikti ir jādara), bet kristiešiem Latvijā, Eiropā, pasaulē jāvienojas Dieva lūgšanās. Cilvēces izdzīvošanas vārdā. Dievs, tava zeme deg!

— Bībele rāda, ka Dieva palīdzība un svētība nāk kā tautas grēku nožēlas sekas. Mums ir jālūdz ne tikai, lai mums nenotiek nekas ļauns, bet jāapstājas un jānožēlo grēki. Tādu mums katram un visai kristietībai ir daudz sakrājies. Mums ir jālūdz ne tikai par Ukrainu un citiem, bet par sevi. Lai Dievs apžēlojas un piedod, ka kristieši tik nekristīgi ir bijuši. Ka varbūt tieši mūsu dēļ Dieva sodam ir jānāk pār pasauli. Lai atvērtos mūsu acis un mēs sāktu lūgt nevis tikai, lai Dievs palīdz citiem, bet: “Kungs, esi man, grēcniekam, žēlīgs!”

Raksts pārpublicēts no autora personīgā bloga ar autora atļauju. Lai nodrošinātu raksta atbilstību kristīgā medija TUVUMĀ.lv stila un noformējuma vadlīnijām, teksts papildināts ar izcēlumu un redakcionāliem precizējumiem atsevišķās vietās.

Vāka foto: pretterorisma operācija Ukrainā. Ukrainas Aizsardzības ministrija