Svinības ik nedēļu un vēl biežāk? Kristiešu svētku kalendārs. 1.daļa

Ja tavā svētku dienā un tieši svinību laikā kāds piezvana, nezinādams, ka tobrīd atrodies baznīcā, der aizdomāties – kāpēc radās šāda situācija… Vai tu svini slepenībā? Vai  jūties kāda iemesla dēļ apdraudēts? Kuri cilvēki ir izredzēti tavu svētku viesu listē?

Kristieši svin svētkus nepārtraukti. Tās nav tikai kristības, kāzas vai kapu svētki. Cauru gadu kristieši – atbilstoši savas konfesijas vai brīvbaznīcas tradīcijām – svin visdažādākos svētkus, un vienlaikus sadzīvo, pielāgojas vai gluži pretēji – ignorē – citādos kalendārus un citu kopienu tradīcijas.

Arī starp kristiešu konfesijām mēdz nesakrist datumi vai izpratne, kas no vēsturiskā paturams vai atmetams. Pastāv radikāļi, kas pat pilnībā noliedz tradicionālo svētku jēgu. Vēl kādi norādīs, ka ir ”pareiza” un ”nepareiza” ”Baznīca”, līdz ar to apšaubāms jēdziena ”Baznīcas gads” (jeb liturģiskais gads) lietojums… Pat nevaram apgalvot, ka visus kristiešus vieno ik svētdienas dievkalpojuma svinēšana (piemēram, adventistiem dievkalpojumi notiek sestdienās, katoļiem mises notiek arī darbadienās, pareizticīgajiem baznīcas atvērtas katru dienu utt.). Par spīti sarežģītībai, iesāku apkopot informāciju par kristiešu svētkiem. Papildus pieminēšu arī citus svētkus, par kuriem kristiešu attieksme mēdz būt visdažādākā.

Svētku būtība

Leonardo Da Vinči, ”Svētais vakarēdiens” (wikipedia.org)

Kāda ir svētku jēga un kopīgais visiem kristiešiem? Jautājums nav viegls, bet mēģināšu atbildēt. Neatkarīgi no tā, vai kristieši apmeklē baznīcu ik svētdienu (kā lielākā daļa protestantu), sestdienās (piemēram, adventisti), vai pat darba dienās (piemēram, katoļu draudzēs, kurās mises notiek katru dienu), kristieši bauda tuvību ar saviem kopienas biedriem un regulāri atzīmē vai piemin kādu īpašu dienu vai notikumu (Jēzus Kristus, Dievmātes, svēto vai eņģeļu dzīvē …). Satikšanās ir svinības, neskatoties uz to, vai prieku paužam skaļi vai pieklusināti.

Kristieši kopībā izjūt tuvību ar pašu Dievu un kļūst piepildīti ar Svēto Garu.

Sekojot Jēzus paraugam – pēdējām vakariņām kopā ar divpadsmit mācekļiem -, kristieši ietur kopīgu maltīti jeb Svēto Vakarēdienu (sauktu arī par Euharistiju), nožēlodami grēkus un laužot dievmaizītes  (kā kurā tradīcijā- oblates vai vienkārši baltmaizi) un dzerot pa malkam no kopīga biķera vīnu (baptisti aizstāj ar vīnogu sulu).

Pat dienās, kad ir sēras vai atturība no skaļas mūzikas, vai gavēnis bez gaļas, no kristieša acīm pat nekristieši arvien sagaida ieraudzīt prieku, mieru, apmierinātību, pateicību, dedzību, mīlestību…

Mums ar savām acīm, pat asaru pilnām, arvien pasaulei jāapliecina, ka dzīvojam ar svētku sajūtu, jo taču ejam pa pēdām mūsu Glābējam – Jēzum Kristum, kurš ir augšāmcēlies no miroņiem.

Tik tālu mans poētiskais ievads par kristiešu svētku svinēšanas tradīcijām. Tēma nav viegla…

Aicinu un izaicinu Tevi piedalīties rakstu sērijas tapšanā! Uzraksti komentāru vai sniedz papildus informāciju, kādus kristiešu svētkus svini tu savas konfesijas draudzē vai brīvbaznīcā (e-pasts: redakcija@tuvuma.lv)!

Laimīgu Jauno gadu! ADVENTA LAIKS

• Liela daļa kristiešu draudžu šogad 1. decembrī atzīmēja jauna Baznīcas gada sākumu, svinot pirmo Adventi jeb Ziemassvētku gaidīšanas laika sākumu. Latvijā specifiski, ka 1. decembrī arī izkārām valsts karogus sēru noformējumā, jo decembra pirmā svētdiena ir pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Advents jeb sagatavošanās periods Ziemassvētkiem kopš viduslaikiem ticis uzskatīts arī par liturģiskā gada beigām, kas ne tikai gaidīt Jēzus dzimšanu, bet arī viņa otro atnākšanu.
• Baznīcas gads pavisam atšķirīgā laikā sākas pareizticīgajiem – jau 1.septembrī (pēc Jūlija kalendāra jeb “vecā stila”) vai 14. septembrī pēc Gregora kalendāra („jaunā stila”). Rietumu baznīcās gatavošanās Ziemassvētkiem savulaik sākusies arī trešdienā, kas ir vistuvākā 30. novembrim – svētā Andreja dienai.  Senos laikos latvieši godā turēja Andrejdienu, atzīmējot Veļu laika beigas, līdzīgi kā mūsdienās svin Vecgada vakaru. 
• Katoļu tradīcijā 8. decembrī ir Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svinības.
  

ZIEMASSVĒTKU LAIKS

• Latvijas Republikā Ziemassvētku laikā par oficiālām brīvdienām noteiktas trīs dienas: 24. decembris – Ziemassvētku vakars, 25. decembrī- Pirmie Ziemassvētki, 26. decembrī- Otrie Ziemassvētki.
• Konkrētais Jēzus Kristus dzimšanas dienas datums nav zināms, jo Evaņģēliji par to klusē.  Kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, 3. gadsimtā Ēģiptē Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinēja 25. martā. Ziemassvētkus jeb Jēzus dzimšanas dienu kristieši plašāk sākuši svinēt ne ātrāk par 4. gadsimtu. Rietumu baznīca izvēlējās 25. decembri, kas romiešiem bija saulgriežu svētki, tādējādi

Ziemassvētki kļuva “par svētkiem, kuros tiek svinēta Kristus uzvara pār pagānismu,”

raksta M.Hatšteins grāmatā ”Pasaules reliģijas” (79.lpp.).

• • 

    Gata Šļūkas karikatūra. Avots: la.lv

    Atšķirība starp Rietumu baznīcu un Austrumu pareizticīgo baznīcu radās 18. gadsimtā, kad Rietumi pieņēma Gregora kalendāru ar divpadsmit dienu novirzi, bet Austrumi saglabāja veco Jūlija kalendāru. Austrumu tradīcijā savulaik Ziemassvētki svinēti Zvaigznes dienas ietvaros, 6. janvārī.

  • Mūsdienās daļa pareizticīgo pasaulē (piemēram, Somijā, kur ortodoksālā baznīca pārgājusi Konstantinopoles patriarhāta pakļautībā) Kristus piedzimšanas svētkus svin pēc laicīgā kalendāra 24. un 25. decembrī. Šajos datumos pirmo Ziemassvētku dievkalpojumu notur arī, piemēram, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas Debesbraukšanas draudzē, pēc kura ticīgie turpina gaidīt 6. janvāra vakaru, kad ir “īpaša, iepriekšējā diena pirms Kristus piedzimšanas svētkiem, kad noteikts stingrs gavēnis līdz tumsas iestāšanai, līdz pievakarei, kad ir svētku dievkalpojumi,” atklāj draudzes priesteris Jānis Dravants.
  • Svētdienā starp Ziemassvētkiem un Jaungada dienu katoļu tradīcijā ir Svētās Ģimenes svētki.
  • Mūsdienās Latvijas Republikas kalendārā – pielāgojoties oficiāli pieņemtajam Gregora kalendāram lielākajā daļā valstu pasaulē – noteiktas svētku dienas: 31.decembrī Vecgada diena,1.janvārī – Jaungada diena. No pasaules valstīm viens no izņēmumiem ir Ķīna, kur Jauno 2020. gadu atzīmēs 25. janvārī saskaņā ar austrumu horoskopu un Mēness kalendāru. Lai arī Gregora kalendārs ir saistīts tieši ar katoļu tradīciju, protestantiem varētu būt mazāk zināms fakts, ka 1.janvārī katoļi svin Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes  svētkus. Vēsturiski šī diena svinēta kā Marijas dzimšanas diena. Tikmēr vecticībnieki Dievmātes svētkus atzīmē 8. janvāris. Luterāņi 1. janvārī svin Jēzus vārda došanas dienu.
  • 6. janvārī kristieši svin Zvaigznes dienu, sauktu arī par Atspīdēšanas dienu (luterāņiem) vai Triju kungu dienu, Triju ķēniņu dienu vai Kunga parādīšanās svētkiem. Kā svētki Zvaigznes diena ir ievērojami senāka par Ziemassvētkiem. Šajā dienā atzīmējam notikumu, kad Trīs Austrumu gudrie, sekojot zvaigznei, devās uz Betlēmi aplūkot jaundzimušo jūdu ķēniņu Jēzu Kristu. Dažas Austrumu Pareizticīgās baznīcas šo dienu atzīmē 19.janvārī.

• • Pēc Zvaigznes dienas luterāņiem sākas “tā saucamās Pēczvaigznes dienas jeb Epifānijas, Atspīdēšanas laiks”, vēstī LELB.lv.
  • Vairums Austrumu baznīcu 7. janvārī svin Ziemassvētkus, kad beidzas gavēnis (pēc rīta vai nakts liturģijas). Latvijā pareizticīgo Ziemassvētki nav brīvdienas. Tūlīt pēc Ziemassvētkiem pareizticīgie vēl godina Jāni Kristītāju.
  • 14. janvārī pareizticīgie un vecticībnieki svin Kunga Prezentācijas svētkus par godu Jēzus apgraizīšanai  (pēc jūdu tradīcijas jaundzimušos zēnus apgraizīja astoņas dienas pēc dzimšanas).
    • Lai arī atšķirīgos datumos, gan katoļi, gan pareizticīgie vēl atzīmē Kunga kristības– katoļi svētdienā pēc Zvaigznes dienas, savukārt pareizticīgie 19.janvārī. Laiks no Ziemassvētkiem līdz Kunga kristīšanai pareizticīgajiem saukts par svjatki jeb svētajām dienām.

PARASTAIS LITURĢISKAIS LAIKS

(No Kunga kristīšanas līdz Pelnu trešdienai).

•  No 18. līdz 25. janvārim pasaulē notiek

ikgadēja starptautiska Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību,

kas izvēlēta, noslēdzot to svētku dienā (25.janvārī), ko svin gan katoļi, gan anglikāņi –  Svētā apustuļa Pāvila atgriešanos (pēc vajāšanām ceļā uz Damasku). Jāpiebilst, ka Latvijā 20.janvārī ir 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena, un 26. janvārī ir Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.

• 2. februārī katoļi svin Kunga prezentāciju svētnīcā jeb Sveču dienu –  Jēzus ievešanu svētnīcā (Jeruzalemes templī) 40 dienas pēc dzimšanas. Kopš 1997. gada pāvests Jānis Pāvils II aicina šo dienu svinēt kā Dievam veltīto – konsekrēto cilvēku dienu. Pareizticīgie šo pašu notikumu atzīmē 15. februārī.
  

  Foto: aprilnewbeginnings.wordpress.com

• 6. februārī vai  7 nedēļas pirms Lieldienām (2020.gadā- 23. februārī)   latvieši raduši svinēt Meteņus (svētki saukti arī par Aizgavēni, Vastlāvi u.c. vārdos)- svētkus ar pieēšanos un visādām izdarībām pirms gavēņa. Pareizticīgie sauc par masļeņicu, ko atzīmē veselu nedēļu. Pareizticīgajiem 2020.gadā Masļeņicas nedēļa sāksies 24. februārī.
• 14. februārī daudzās pasaules valstīs tiek svinēta Visu Mīlētāju jeb Valentīna diena, kas mūsdienās saistās ar romantisku mīlestību. Visticamāk šī diena ir nosaukta par godu 3. gadsimta kristiešu svētajam Valentīnam. “Daži pētnieki uzskata, ka baznīca ieviesa Valentīndienas atzīmēšanu, lai pārtrauktu romiešu auglības svētku – luperkāliju svinēšanu,” vēstī wikipedia.org.
• 22. februārī katoļi atzīmē brīdi, kad apustulis Pēteris kļuva par Romas pirmo bīskapu- ieņēma Romas bīskapa katedru (jeb sēdekli).

Turpinājums sekos… Par Lielā Gavēņa laiku, Lieldienu laiku, Vasarsvētkiem u.c.

Piedalies rakstu sērijas veidošanā arī Tu! Raksti: redakcija@tuvuma.lv.