Nabadzība vai nelikumības – diskusijā par algām baznīcās izgaismojas virkne problēmu (+ VIDEO)


266
Trešdien, 11. aprīlī, Latvijas Universitātes Bibliotēkas klusajā lasītavā visi interesenti bija aicināti uz medija Tuvumā.lv un LU Teoloģijas fakultātes rīkotu diskusiju “Kas mūs nodrošinās vecumdienās? Uz ko paļausimies – ģimeni, valsti vai Dievu?’’ Diskusijas īpašie viesi bija finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis un LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs Juris Cālītis.

Apskatot Valsts ieņēmu dienesta februārī publicēto sarakstu, iespējams redzēt, ka vairākās draudzēs Latvijā priesteriem, mācītājiem un citiem darbiniekiem tiek maksāta valstī noteiktā minimālā alga vai zemāka par minimālo. Šajā sarakstā ir minētas 26 draudzes: 13 pareizticīgo (Alūksnes, Daugavpils, Jelgavas, Krustpils, divas Liepājas, Maļinovas, trīs Rīgas, Sedas, Valdas un Ventspils draudzes), 4 katoļu (viena Rīgas, Dagdas, Kalupes, Rudzātu draudze), 3 vasarsvētku (Gardenes ciema, Ķekavas, Olaines), 2 luterāņu (Ādažu, Mežaparka draudzes), 1 vecticībnieku (Jēkabpilī), 1 baptistu (Rīgā) un evaņģēliskās ticības draudze (Rīgā).

Rūpes par kopīgo labumu

Neviens no diskusijas dalībniekiem neapgalvoja, ka kristiešiem, domājot par finansiālo nodrošinājumu, būtu jāpaļaujas tikai uz Dievu vai to, ka miesīgie ģimenes locekļi parūpēsies par nodrošinājumu vecumdienās. Nepieciešama individuāla atbildība, maksājot valstī noteiktās sociālās iemaksas no savas algas, tādējādi gan uzkrājot sev pensiju, gan arī faktiski nodrošinot sociālo taisnīgumu, ar iemaksām palīdzot uzturēt pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti, bezdarbniekus, jaunās māmiņas.

Adventistu bīskaps Vilnis Latgalis (no labās), finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola, LU Teoloģijas fakultātes docents Juris Cālītis, žurnālists Aidis Tomsons. Foto: Ilze Stikāne

 

Juris Cālītis diskusijas laikā norādīja: “Pašsaprotami, ka mums ir jāmaksā nodokļi un jānodrošina katram sev un visiem citiem pensija.

Baznīcai ir jāstāv pirmajās rindās, lai izpildītu gan pienākumu, gan likumu, gan augstāko aicinājumu gādāt par kopīgo labumu. Vai tiešām kāds ir tik naivs un primitīvs savā domāšanā, ka nebūtu jāmaksā nodokļi uzliktajos apmēros un nebūtu jāmudina savi draudzes locekļi uz to pašu?’’

J.Cālītis atklāja, ka savulaik anglikāņu draudzē bija jāpierunā draudzes valde maksāt nodokļus par mācītāja darbu , un uzsvēra, ka nedrīkst veikt nekādas nelikumības Darba un citu likumu  izpratnē. Cilvēki domā, ka baznīcas uztur valsts, kas daļēji tā arī noticis vēl pirms  kara, un neapzinās, ka pašiem ar saviem ziedojumiem ir jānodrošina visas baznīcas funkcijas.  “Ja mācītājs būtu vienas draudzes mācītājs, tad draudze justos morāli atbildīga, bet mācītāji maina draudzes. Ja mācītājs savos pensijas gados nonāk savā pēdējā draudzē, tā nejūtas  tik pietuvināta,lai parūpētos par mācītāju vecumdienās.  Un kā tiek izprasta pati draudze? J. Cālītis uzsvēra, ka “Draudze ir ģimene – Kristus kopībā!’’

Adventistu baznīcās algas tiek maksātas centralizēti. Bīskaps Vilnis Latgalis atklāja:

“Mūsu baznīca pirms gadiem 20 nolēma sakārtot [šo jomu] – dzīvot ar to, kas mums ir, un uzticēties, ka Dievs svētīs arī to mazumiņu, un ka mēs varēsim izdzīvot. Var izdzīvot. Mūsu uzstādījums ir, ka [mācītāju algām] valstī vidējā alga būtu kā atskaites punkts. Atpaliekam – ir vairāki simti zem tūkstoša.’’

Viņš argumentē, ka citu konfesiju baznīcas iet citu ceļu, piemēram, tiek maksāta valstī minimālā alga, un papildus kā otra algai vai pat vairāk ienākumu veidojas no tā, ka baznīca nopērk automašīnu, apmaksā degvielu, nopērk apģērbu utt.

Ja alga bijusi mazāka par valstī noteikto minimālo vai ja vispār nav maksātas sociālās iemaksas, tad grūti iedomāties, kā vecumdienās var izdzīvot ar valstī noteikto minimālo pensiju – norādīja Dana Reizniece-Ozola.

Foto: Ilze Stikāne

“Ziedojums reliģiskajai organizācijai ir jauns ienākums, līdz ar to valstī ir vienošanās, ka no jebkāda veida ienākumiem mēs daļu atdodam valstij valsts funkciju pildīšanai, bet ziedojumi ir arī tā kategorija, par kuru ir vienošanās, ka ir lielas nodokļu atlaides,’’ skaidroja ministre.

Piemēram, baznīcas ir atvieglotas no nekustamā īpašuma nodokļa pilnā apmērā. Savukārt sociālās iemaksas uz visiem attiecas vienādi, jo “sociālās iemaksas ir mans uzkrājums, lai tajā brīdī, kad man būs grūti, man būtu garantēta iespēja šos līdzekļus dabūt.’’

D.Reizniece- Ozola pieļāva, ka daļa baznīcu sevi uztver kā ‘’mazo valsti’’ un tāpēc distancējas no valsts likumu pildīšanas, jo vēlas pilnībā pašorganizēties.  Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka jau esošo likumu ietvaros draudzes var rūpēties gan par saviem darbiniekiem, gan arī par to, lai ziedojumu apjoms pieaug un būtu līdzekļi, no kuriem izmaksāt algas . Draudzes var nokārtot sabiedriskā labuma organizācijas statusu vai nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, rūpēties par efektīvāku finanšu piesaisti un pārvaldību.

Kā viena no problēmām gan iezīmējās tā, ka dažādās konfesijās ir atšķirīga pieeja tam, kādā apmērā un vai vispār tiek maksāts atalgojums darbiniekiem, no kuriem daļa ir brīvprātīgi kalpotāji.

Kā zināms, visas baznīcas iztiek tikai no draudžu labprātīgajiem ziedojumiem, apjoms ir mainīgs un katrā draudzē atšķirīgs.

Diskusijā izgaismojās arī citi problēmātiski aspekti – atšķirīgā reģionu attīstība, atšķirības starp draudzēm pilsētā un laukos, sociālais netaisnīgums un nevienlīdzība.

 

Katoļu prāvesta komentārs

Tuvumā.lv redakcija ir lūgusi komentāru par aktualizētajiem jautājumiem izteikt arī konfesiju vadītājus, gan arī to draudžu, kas ir publicētas VID sarakstā, pārstāvjus, kā arī aicinājusi VID sniegt rekomendācijas- kā vispareizāk draudzēm kārtot līgumattiecības un savu grāmatvedību, lai pienācīgi parūpētos par darbinieku sociālajām garantijām.


Prāvests Ilmārs Tolstovs

 Rīgas Kristus karaļa Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs, kura vadītā draudze arī iekļuvusi VID sarakstā, skaidro:

”Priesteris nav darba attiecībās ar Baznīcu, jo viņš pats ir Baznīca, ko iedibinājis Jēzus Kristus. Esam devuši solījumu kalpot līdz mūža beigām. Nevar atteikties no ordinācijas. Priesteri dzīvo draudzes mājā, daudzi pārtiekam no nefinansiāliem labumiem, ko uzdāvina draudzes locekļi.”

Kas attiecas uz minimālās algas maksāšanu citiem Baznīcas darbiniekiem, I.Tostovs skaidro: ”Draudzē ir cilvēki, kuri nemaz negrib lielāku algu, teiksim, kādi pensionāri sētnieki. Ir arī, kas nāk palīgā ar remondarbiem un par to neprasa nekādu samaksu.

Mēs esam kā ģimene. Mūsu ir 1,3 miljardi pasaulē.” 

Jautāts, vai patiešām pietiek izdzīvošanai no tā, ko uzdāvina, I.Tolstovs neslēpj: “Mēs esam nabadzīgi, pats dzīvoju no rokas mutē. Bet es pat negribētu, ja man, piemēram, vecāki atstātu mantojumu- man tas būtu apgrūtinājums.” Uz priesteriem neattiecas nabadzības solījums- kā tas ir mūkiem-, tomēr katra paša atbildība ir lemt par saprātīgu ziedojumu izlietojumu, kas ir paša priestera rokās. Katoļu Baznīcās nav draudzes padomes vai valdes- kā tas ir protestantiem. Priesteris rēķinās, ka viņa dzīvesveidu un rocību vērtēs draudzes locekļi. “Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad kāds priesteris ir nopircis jaunu džipu- tad ir skaidrs, kā izlietoti ziedojumi… Lai gan – varbūt to ir uzdāvinājusi kāda māsīca? Man pašam automašīnu uzdāvināja.” Jautāts, kas notiek ar priesteri, kurš vecuma nespēkā vairs nevar vadīt draudzi, I.Tostovs atbild: “Atkarībā no situācijas, bīskaps lemj arī par rotāciju- uz kuru draudzi pārcelt. Arī vecumā lēmumus viņš vēl pieņem, var dot padomus citiem.” Baznīcas kārtību nosaka katoļu kanoniskais likums, un tas attiecas tāpat kā uz citu pasaules valstu katoļu baznīcām. Valsts likumdošana gan dažādās valstīs atšķiras. 

Diskusijā jau Juris Cālītis minēja, ka ir valstis, kur iedzīvotāji maksā baznīcas nodokli. I.Tolstovs min Vācijas piemēru: – valsts nav nošķirta no baznīcas kā Latvijā, ir definēta līdzāspastāvēšana, un par valsts līdzekļiem no baznīcas nodokļa maksā pensijas priesteriem, mācītājiem. Arī citās valstīs kā Austrija, Anglija, Zviedrija ir atšķirīgas baznīcas attiecības ar valsti, un šajās valstīs dzīvojošajiem esot grūti izprast, ar kādām grūtībām praktiskajā sadzīvē saskaras Latvijas priesteri, norāda I.Tolstovs. Viņam gan nav ierosinājuma mainīt kaut ko. Dievs nav solījis labklājību- kā to sola labklājības teologi. Kad pieminu, ka viens no labklājības teoloģijas agrākajiem sludinātājiem Ulfs Ekmans šobrīd ir pieslējies Katoļu Baznīcai, I.Tolstovs atbild: “Ļoti labi! Beidzot sapratīs, kas ir kas!” 


Turpinājums sekos…