Vai ņemsim Tālivalža Tālberga “brilles”, kā skatīties uz Dziesmu un deju svētkiem? Aijas Volkas komentārs


408
Nupat, 24.jūnijā, LTV raidījumā ”Panorāma” bija sižets, kurā māksliniece Evija Dāboliņa aizrautīgām acīm stāstīja par savu ieceri, darinot tērpus gaidāmo Dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem, noslēguma vakara vadītājiem un dejotājiem. Žaketes būšot kā nobirušas ar spēka zīmēm, kas vizēs vakara gaismās. Atminoties “Latvijas kristīgā radio” (LKR) prezidenta Tālivalža Tālberga 2013.gadā pausto pozīciju par Dziesmu un deju svētkiem kā tādiem, šie izteikumi par spēka zīmēm man lika satrūkties un paredzēt: “LKR” uzticamākie klausītāji droši vien, skatoties šādu sižetu, sašutumā iesaucas ”Es jau zināju! Sātana zīmes latviešiem pagāniem!” vai tamlīdzīgi. Turpretī Ričarda Rora un viņa domubiedru fani varbūt iedomājas citādi: ”Aha, māksliniece ir ”Dievs 2.0” līmenī, ja tic spēka zīmju iedarbībai; jāturpina garīgi augt” (izteiksmes līdzeklis pēc grāmatas ” DIEVS 9.0”). Un vēl jau ir dažādas citas kristiešu grupas un ”domu modeļi”. Atļaušos apgalvot, ka mēs katrs uz pasauli raugāmies ar savām ”brillēm”. Šoreiz atļaujos atklāt, kādas ir manas ”brilles”.

Šis raksts nepārstāv visas Tuvuma.lv redkolēģijas dalībnieku kopīgu viedokli. Mūsu komandā viedokļi atšķiras. Aijas Volkas komentāra mērķis: aicināt iesaistīties domapmaiņā- pilsoniskajā žurnālistikā! Atklāj savas domas par kristīgām vērtībām un kristīgu dzīvesveidu: redakcija@tuvuma.lv

Pēc Mariona Kisternmahera, Tīlmaņa Hāberera un Vernera Tiki Kisternmahera grāmatas ”Dievs 9.0” izlasīšanas (plašāku recenziju gaidiet Tuvumā.lv- citu mūsu autoru komentārā pavisam drīz) sevi saredzēju ”Dievs 6.0” līmeņa aprakstā ar piešķirtu zaļo krāsu. Tiem, kas nav grāmatu lasījuši, saprotams, tas neko neizsaka. Tāpat kā spriedelējumi par spēka zīmēm tiem, kas neorientējas okultismā vai ezotērikā, vai sazvērestības teorijās …

Tātad,  izsakot kādas atziņas, mēs, kristieši, nebalstāmies tikai un vienīgi Bībelē izlasītajā. Tas ir jāatzīst gan man, gan arī T.Tālbergam un citiem. Mēs katrs operējam ar saviem avotiem, savu pieredzi, zināšanām, un nēsājam savas uztveres ”brilles”. Bet, protams, visi lūdzam Dievu pēc Svētā Gara vadības.

Ekrānšāviņš no ”Panorāmas”

Runājot par dziesmu svētkiem… Manuprāt, tā saucamās spēka zīmes pašas par sevi nedod spēku, un arī nedod nespēku vai grēka nastu. Es uz tām raugos kā māksliniecisku vērtību, kultūras mantojumu mūsdienu mākslas un arī modes kontekstā. Kultūra attīstās. Senie mākslinieki iedvesmo jaunos, tāpat kā seno tautasdziesmu autori iedvesmo jaunos komponistus.

 

Visbiežāk arī kristiešu dziesmas top, apzināti vai neapzināti, ietekmējoties no savas kultūras, tautā dzirdētas mūzikas, harmonijām. Vai arī pēc tā, kas dzirdēts un paticis medijos – savā ierastā vidē, kultūrā.

Protams, ir mākslinieki, kuri apzināti vēlas biedēt citus un pievērst mediju uzmanību, izmantojot kādus izteiksmes līdzekļus, tajā skaitā simbolus- norādot uz kādiem folklorā ļaunajiem tēliem, piemēram, raganām, troļļiem, pūķiem u.c. Šāda motivācija jau ir cits stāsts… Bet – būsim godīgi- ne tikai mākslinieki mēdz nodarboties ar citu iebiedēšanu. Ne tikai zīlnieki, pareģi, ekstrasensi. Bailes par gaidāmo nākotni nereti iedveš arī kristiešu līderi.


Pret ko vērsās Tālivaldis Tālbergs?

Manuprāt, ja skatāmies uz pasauli ar Jēzus Kristus acīm un Jaunās Derības kontekstā, svarīgi ir sevi pārbaudīt: vai rodas bailes, vai arī miers. Svētā Gara auglis ir miers. Mums, kristiešiem, nav jābaidās par niekiem, kas neapdraud mūsu dvēseli. Esmu pārliecināta, ka diriģentiem nav jābaidās valkāt šādus skaistus tērpus, tieši tāpat kā pagājušo dziesmu svētku laikā mani nesatrauca tautasdziesmas iedziedāšana kopā ar tā brīža kolēģiem (laikraksta ”Latvijas avīze” kolēģiem) ar Dziesmu svētkiem saistītas akcijas ietvaros, par ko savukārt trauksmi cēla ”Latvijas kristīgā radio” prezidents Tālivaldis Tālbergs teju piesaucot pasaules gala tuvošanos. Iespējams, šāda akcija jau piemirsta. Atgādināšu.

Pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ikviens individuāli, ansamblī vai lielākā kolektīvā tika aicināts nodziedāt kādu no piedāvātām 13 tautasdziesmām vai pašu izvēlētu “brīvo” dziesmu, kamēr īpaši izstrādāts datora algoritms analizēja skanējuma tonalitāti un konkrētos brīžos piešķīra dziedājumam atbilstošu zīmi- Dieva zīmi, Māras zīmi, Laimas slotiņu, Saules zīmi, Austras koku, Laimas zīmi vai Jāņa zīmi. Es uz šo akciju skatījos kā saliedēšanas pasākumu, kuram izmantoti mārketinga paņēmieni un datora iespējas. Teiksim, pirms gadiem ”Expo” izstādē Vācijas pilsētā Hanoverē Latvijas paviljonā dabūju izdrukātu Lielvārdes jostas zīmei līdzīgu rakstu, kur esot šifrēts mans vārds un uzvārds. Tādu joku, manuprāt, nav nepieciešams demonizēt. Tie bieži vien tiek aprakstīti un tiražēti dažādās interneta lapās ar aprēķinu, ka cilvēki lasīs, jo latviskās zīmes ir modē. Sabiedrība ir sākusi novērtēt kultūras mantojumu, un tas ir jauki. Ja skatāmies plašāk, pēc būtības – jebkurš burts ir zīme. Arī notis ir zīmes. Ceļa zīmes uz ielas… Daudz kas ir zīmes. Arī krusts ir zīme un daudzi citi Baznīcas simboli.

Droši vien es tik brīvi spriežu par simboliem, jo nāku no protestantu vides. Zinu, ka ir kristiešu tradīcijas, kas mistificē zīmju nozīmi un ietekmi. Pietāte pret simboliem nāk no iepriekšējiem gadsimtiem, un, ļoti iespējams, daudziem mūsdienās arī kristiešu simboli ir tikai rituālu sastāvdaļa – aiz cieņas pret kultūras mantojumu. Cik dzirdēts ”Latvijas kristīgajā radio”, arī pret dažādiem Baznīcas simboliem bieži vien ir izteikti asi komentāri, pārmetot elkdievību… Manuprāt, tā jau atkal ir nozīmes pārspīlēšana un demonizēšana.

Svarīgi būtu visus jautājumus skatīt kontekstā. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki Latvijas kontekstā ir nozīmīgs pasākums, kas veido nācijas identitātes pamatu. Pasākums ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā, kur kā vērtība ir iekļauta arī Lielvārdes josta, tautastērpi, un arī ar kristietību saistītas lietas- maija dievkalpojumi pie brīvdabas krustiem, mirušo oficijs, kapu kopšana.

Tālivaldis Tālbergs savu kritiku par Dziesmu un deju svētkiem pauda pavisam atšķirīgā kontekstā -nesaistīti ar mūsu latviešu tautas kultūru un vēsturi- rakstā ””NEPIEVILIETIES, Dievs neļaujas apsmieties!”,  kas tika publicēts pirms iepriekšējiem XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem LKR lapā ”lkrtv.lv” (šobrīd raksts vairs nav pieejams) un kas tika pārpublicēts arī medijos aprinkis.lv, spektrs.com un Latvijas eveņģēliskās alianses mājaslapā lea.lv. Rakstā redzēju vairāk līdzību ar tā brīža ASV sabiedrības dienaskārtību, politiskā un ekonomiskā mērcē.

Vienā teikumā formulējot Tālberga vēstījumu, paredzējums bija šāds: pastāv bažas, ka Dievs iznīcinās Latviju, jo valsts vadītāji Latviju pārdevuši un grūž totālā iznīcībā, tomēr tā nav tikai Latvijas problēma — tuvojas pasaules gals.

Tālberga saskatīto problēmu uzskaitījumu sākšu ar citātu par ekumēnisko dievkalpojumu, iesākot Dziesmu un deju svētkus.


Foto: delfi.lv

T.Tālbergs: ” [..]nāciju aptverošais rituāls, kas iecerēts, lai nostiprinātu latviskās kultūras jaunradīšanu kā mūsu patības pamatu – sāksies baznīcā! Par to domājot, pārņem baiļu trīsas. Vai tiešām kā svētku rota dievnamā tiks ienesta Dziesmu svētku simbolika, kas šogad ir veidota no pagāniskās kultūras dievību zīmēm? Vai tiešām zem šī karoga sapulcēsies visu konfesiju arhibīskapi, bīskapi, priesteri, mācītāji… lai ar svētību vārdiem atlaistu tautu uz septiņdienu dancošanu zem pagānu dievu simboliem?”


Attēlā- Pirmo Vispārējo latviešu Dziedāšanas svētku “Līgo” karoga oriģināls

Pagānisko dievību zīmes patiešām ir redzamas 1873.gadā tapušajā pirmo svētku karogā.  Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pārstāve Anita Gailiša TV3 sižetā interpretē, ka karogā redzama dieves Līgas pielūgšana: ”Līksmības, draudzības dieve, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem. Redzam priesteri baltās drānās, viņš stāv pie kupla ozola, te ir altāris, ozola zars viņam rokā, viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā.” Jāpiebilst, ka šis Līgo karogs ir attēlots arī jaunajās Latvijas Republikas pasēs (par to trauksmi cēla portāls ”Spektrs.com’‘). Manās acīs tā ir vienkārši bilde ar kultūras mantojumu pat, ja attēla autoram citā gadsimtā bijuši citi nodomi. Svarīgs ir konteksts un mans dvēseles stāvoklis, uzlūkojot vai novēršoties no mākslas darba. Mans miers. Būtiski, kādi ir mūsu katra nodomi un personīgās attiecības ar Dievu.

Turpmāk uzskaitīšu pārējās T.Tālberga uzskaitītās draudīgās ”zīmes”, kas viņaprāt liecināja par tuvojošos pasaules galu; atšķirīgais konteksts.

Ar simboliem saistītas bažas:

  • ASV prezidents [tobrīd Baraks Obama] atbalsta obligāto veselības apdrošināšanas likumu un RFID ierīces implantus zem ādas;
  • cilvēki praktizē dzenbudismu;
  • cilvēki praktizē okultismu;
  • tiek veidots ”Likteņdārzs”- iedvesmojoties no citām reliģijām;
  • pasaulē izplatās islāms un krislams.

Ar naudu saistītas bažas:

  • cilvēki ņēmuši un ņem kredītus bankās;
  • Latvijas valsts ir parādā bankām;
  • Latvijā grib latu nomainīt ar eiro.

Ar teorijām, ideoloģijām vai ētiskas dabas jautājumiem saistītas bažas:

  • pasaulē valda liberāļi, kas sludina līdztiesību, toleranci, iecietību un cilvēktiesības, kas pretrunā Bībelei;
  • cilvēki praktizē un atbalsta viendzimuma seksuālās attiecības;
  • cilvēki veic un atbalsta abortus;
  • pasaulē valda dēmoniska diktatūra, totalitārisms, Jaunā pasaules kārtība.

 

Sazvērestības teorija

Par katru no T.Tālberga izteikumiem ir vērts sarīkot atsevišķu domapmaiņu- un viena raksta ietvaros pat nav iespējams visu analizēt. Arī mani satrauc valsts un daudzu pašvaldību parāds un daudz kas cits. Tomēr te viss ir ticis ievietots vienā lielā ”putrā”, kam saredzēju vispirms politisku nokrāsu, ja viens no ļaunumiem tika nosaukts terminā, kas aizgūts no politiskās zinātnes- proti, liberālisms. Jau daudzus gadus šādā veidā, manuprāt, tiek šķelta sabiedrība- nemitīgi pretstatot liberālos no konservatīvajiem kristiešiem, lai arī diez vai Dievs vēlas, ka mēs šādā veidā ”šķirojam” cilvēkus. Pasaules norises paskaidrot ar teoriju palīdzību mēs, protams, varam…

Tomēr vēl būtiskāk kā norādīt uz politikas zinātnes teorijām par liberālisma pazīmēm,-  vēlos vērst uzmanību uz jēdziena ”Jaunā pasaules kārtība” lietojumu. Akadēmiķu vidē tā tiek saukta par sazvērestības teoriju, un par tādu to uzskatu arī es. Tā kā esmu studējusi komunikācijas zinātni, man ir versija, ka šādas sazvērestības teorijas apzināti rada un tiražē mārketinga nolūkos, visdrīzāk politiskajā komunikācijā (kādu noteiktu politiķu labā vai pretēji- lai kādu nomelnotu). Ja argumentācijā tiek piesaukts šāds jēdziens, tad sāku apšaubīt arī visu pārējo.

Iespējams, šodien Tālbergs ir mainījis savas domas un mēs to viņam labprāt pajautāsim, tāpat arī jautājumu- kuros avotos viņš izlasīja par šādu teoriju, saistītu ar tā saucamajiem masoņiem jeb cionistiem. (Internetā, protams, atrodams daudz kas- bet vai viss ir uztverams nopietni? Piemēram, 2008.gadā šis jēdziens aprakstīts žurnālā ”Mistērija’‘; trauksmi cēlusi politiska kustība ”Antiglobālisti’‘; par brīvmūrniekiem kā tādiem materiāli bijuši arī laikrakstā ”Diena”, ”NRA”, žurnālā ”Planētas noslēpumi” u.c.)

Ja vispār ir ņemams par pilnu jēdziens „Jaunā pasaules kārtība”, tad no tāda aspekta, ka — jo kaut ko mums nevēlamu mēs domāsim un runāsim, jo jēdziena izgudrotājiem tas būs izdevīgāk. Jo – cilvēki baidīsies, sajutīsies sīki un maziņi, ietekmējami. Protams, mums ir jābūt modriem. Jēzus atnākšana var notikt jebkurā brīdī. Mēs pat lūdzam paši Dievu, ”lai nāk Tava Valstība!” Pasaules galam bija jāgatavojas gan pirms tūkstoš gadiem, gan tagad, gan, iespējams, vēl pēc tūkstoš gadiem. Galu galā jebkurš cilvēks sagaidīs savu pasaules galu, kad pienāks viņa pēdējā nāves stunda. Lai Dieva miers ir ar mums un jums! Brīdi, kad tiešām notiks visas pasaules gals, zina tikai Dievs.

Glābšanas ”recepte”

Kādu pasaules glābšanas ”recepti” piedāvāja Tālbergs iepriekš minētā raksta kontekstā? Piefiksēju šādus ieteikumus:

• Kalpot Kristum, turēt Dieva baušļus; turēties pie Dieva Vārda; 
• Nošķirties no nešķīstajiem;

  • sekot līdzi atbildīgiem masu informācijas līdzekļiem ar Patiesības atziņu, kur netiek pieļauta viedokļu daudzveidība, iecietība, tolerance, liberālisms; neatzīt cilvēktiesības (tātad, klausīties tikai ”Latvijas kristīgo radio”…);
  • neiešūt zem ādas identifikācijas implantus;
  • neieviest eiro;
  • neņemt kredītus bankās.
„Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ. Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas. Bet ja kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis,” Pāvila 1.vēstulē korintiešiem 8.nodaļā 1-3.pants

No ieteikumu plejādes vispirms apskatīsim jēdzienu ”iecietība”. T.Tālbergs pats ir atzinis: „Ir situācijas, kad raidījumos, kurus vadu, kļūstu neiecietīgs, ja viesi saka to, kas nesaskan ar Dieva Vārdu — Bībeli. Klausītāji dažkārt to uztver kā vēršanos pret konkrēto cilvēku, bet patiesībā tā ir nebiblisku atziņu noraidīšana. LKR uzdevums nav atspoguļot viedokļu daudzveidību, bet atgādināt par Dieva principiem un Viņa nodomu cilvēka dzīvē.”  Ja jau būtu tik viegli nospraust cilvēku no viņa atziņas, tad jau nebūtu nevienam pamata ne dusmoties, ne apvainoties, ne pārtraukt draudzības, darba attiecības, sadarbības vai vispār kontaktus… Mums visiem ir atziņas. Un, vērtējot atziņas, mēs vērtējam cilvēkus. Un arī piedēvējam Dieva vadību, vai arī… Sātana vadību, vai arī prāta rosinātu uzpūtību… Es uzskatu, ka viedokļu daudzveidība ir nepieciešama tieši tāpēc, lai mēs nekļūtu uzpūtīgi. Apzinos, ka var šķist dīvaini runāt par viedokļu daudzveidību viena vienpusēja, viena autora- Aijas Volkas- komentāra ietvaros. Tomēr šoreiz esmu uzdrošinājusies par šo tēmu runāt komentāra žanrā, lai izaicinātu uz  publisku domapmaiņu.

Pie viena galda

 Lasu Vēstulē ebrejiem 12.nodaļā 14.pantā:

„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs to Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību [..].”

Ja reiz mēs, kristieši, nošķirsimies no nešķīstajiem tādā nozīmē, ka pat vairs nesēdēsim pie viena galda, — kā tad gūsim mieru ar visiem? Pats Jēzus sēdēja pie viena galda ar grēciniekiem.

”Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!

Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!” / Galatiešiem 5.nodaļas 13.-15.pants/


Protams, Bībelē arī atrodams aicinājums ”nesēdēt pie viena galda”, runājot par savējo loku. Pāvila 1.vēstulē korintiešiem 5.nodaļā 9.-13.pants: „Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem. Es nedomāju — vispārīgi ar šīs pasaules netiklajiem, vai mantraušiem, vai laupītājiem vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules. Bet es rakstīju jums nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls, vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst. Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā? Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus.” Tātad, ļaunais jeb grēks jāizmet no sava vidus- par to spriest katram savā draudzē, ģimenē vai darbavietā vai kur citur. Savulaik man pašai nebija pieņemami, ka portālos tiek publicētas spēka zīmes ar mērķi ”izklaidēt tautu” un dabūt klikšķus, un tas ietekmēja manus turpmākos pašas lēmumus… Bet tas jau ir cits stāsts…

Atgriežoties pie raksta sākumā minētajām spēka zīmēm saistībā ar dziesmu svētkiem,- es neuzskatu, ka man būtu jānošķiras no visiem, kam uz apģērba pamanīšu latvju rakstus, vai- kas ikdienā dzied tautasdziesmas, vai dejo tautas dejas, un pat, ne no cilvēka, kas rokās paņēmis Līgo karogu un varbūt apgalvo, ka to uzlūko kā svētumu. Tās ir lietas, par kurām varam domāt un par kurām sākt sarunas, bet ne lai pieņemtu kategoriskus lēmumus attieksmē pret cilvēkiem… Iespējams, es gluži vienkārši neredzu pasauli ar tām ”brillēm”, kā pasauli redz cilvēks man blakus. Šobrīd. Man simpatizē šāds jūtīgums un emocionālā empātija, uzlūkojot citus. Lai arī tas nav viegli izdarāms. Jo manas ”brilles”, kā veikt savas sirds izmeklēšanu, balstās tajā pašā kristietībā, no kuras smeļas T.Tālbergs. Pat, ja mūsu ”brilles” kādās niansēs atšķiras.

Es pati esmu piedalījusies skolēnu dziesmu un deju svētkos, pārstāvot skolas kori, un tā bija brīnišķīga saviļņojoša pieredze, kas deva prieku, kopības sajūtu, un šobrīd raisa patīkamu nostaļģiju. Esmu arī vērojusi deju uzvedumu- un tas bija ārkārtīgi skaists mākslas darbs.

Vērtējot mākslu un kultūras pasākumus, aicinu katram sākt ar savas sirdsapziņas izmeklēšanu:

-vai manā sirdī nav pamudināta vēlme piekopt netiklību, nešķīstību, izlaidību, elku kalpību, buršanos; vai es neiekrītu skaudībā, dzeršanā, dzīrošanā, ķecerībā, kā arī vai neveicinu “ienaidu, strīdus, nenovīdību, dusmas, ķildas, šķelšanos” – atsaucoties uz vēstuli Galatiešiem 5.nodaļu 19.un 20.pantu. Paraugoties pati uz sevi, man nākas atzīt: arī man ir bijuši brīži, kad ir grūti savaldīties, kad dzirdu vai redzu, manuprāt, absolūtas muļķības. Tomēr ar tiem mana vājuma brīžiem, kad esmu izgājusi no rāmjiem, es nelepojos, kur nu vēl pasludinātu par savu komunikācijas taktiku…

Pasaules glābšanas ”recepti” saredzu, vairojot Svētā Gara augļus- mieru, mīlestību, prieku, izturību, uzticamību, lēnprātību, savaldību u.c. Tas ir ļoti augsts ideāls, kas, protams, nav īstenojams paša spēkiem.

 


XXVI Vispārējie  latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Ja esi dalībnieks, aicinām iesaistīties domapmaiņā arī Tevi! Kāpēc Tu piedalies? Vai, ja Tev pret šo pasākumu iebildes, pastāsti par saviem argumentiem! Raksti: redakcija@tuvuma.lv