Kuram un kāpēc jābūt Valsts prezidentam? Politiski aktīvo kristiešu domas


230
18.jūnijā politiskās partijas “Saskaņa” domes sēdē Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka par Valsts prezidenta amata kandidātu ierosina līdzšinējo Latvijas baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapu Pēteri Sproģi. Domes sēdē Sproģis kā kandidatūra prezidenta amatam, kā arī ”Saskaņas” 1.numurs Vidzemes vēlēšanu iecirknī esot apstiprināts “bez balsošanas, vienbalsīgi, aplausiem skanot”, raksta jauns.lv. Kā novērojams medijos un sociālajos tīklos, sabiedrībā un tostarp arī kristiešu vidū, šī ziņa tiek uztverta neviennozīmīgi. Vieniem sajūsma, citiem šoks vai pat kauns sevi saistīt ar Sproģa pārstāvēto konfesiju. Līdzīgus pretpolus kristiešu attieksmē varēja novērot pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kad uzvarēja Donalds Tramps, kas atspoguļots mūsu aptaujā ”Vieni slavē, citiem kauns […]”. Turklāt salīdzinoši nesen, 5.jūnijā līdzība tika konstruēta uz laikraksta ”Dienas bizness” vāka, ko rotāja Pētera Sproģa un Donalda Trampa fotogrāfijas, ilustrējot interviju ar Sproģi. LTV ziņu raidījumam ”Panorāma” Pēteris Sproģis apgalvoja, ka intervijas sniegšanas brīdī viņš vēl neesot zinājis, ka piekritīs savai kandidatūrai uz prezidenta amatu.

Vai bijušajam konfesijas vadītājam ir jāsaglabā politiskā neitralitāte, vai arī ir pieļaujama darbība aktīvajā politikā? Un pēc kādiem kritērijiem kristiešiem vajadzētu izvērtēt, kurai partijai pievienoties? Uz šiem jautājumiem lūdzām atbildēt sociālajā tīklā ”Facebook” mūsu lapas ”Tuvuma.lv” sekotājus.

Aicinām arī Tevi iesaistīties domapmaiņā, rakstot uz e-pastu: redakcija@tuvuma.lv.

Bet pirms tam- apzinoties, ka sabiedrībai ir īsa atmiņa- atgādināsim par domām, kas virmoja pirms iepriekšējām Valsts prezidenta vēlēšanām. Piedāvājam pārpublicētu aptauju, kas savulaik bija lasāma blogā ”manapasaule.lv”

Aptauju veicu 2015.gada maijā – tieši pirms Saeimas balsojuma, izvēloties nākamo Latvijas Republikas prezidentu. Partijas bija izvirzījušas šādus kandidātus:

  • Raimondu Vējoni (izvirzīja ZZS);
  • Egilu Levitu (izvirzīja pārstāvji no NA, Vienotība, NSL);
  • Mārtiņu Bondaru (izvirzīja LRA);
  • Sergeju Dolgopolovu (izvirzīja ”Saskaņa”).

Uzrunāju sabiedriski aktīvos kristiešus, kuri piedalījās 12.Saeimas vēlēšanās. No tiem, kas atsaucās izteikt viedokli, Saeimā tika ievēlēta vienīgi Inga Bite (”LRA”), bet balsojumā par Valsts prezidentu viņa nepiedalījās, jo tobrīd atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Manuprāt, šie viedokļi ir nozīmīga liecība par dažādu kristiešu domugājienu- vērtējot politiku kopumā un kristiešu dalību tajā.

Inga Bite

 12.Saeimas deputāte, ievēlēta no ”Latvijas Reģionu Apvienības” saraksta:

“No pašreiz pieteiktajiem Valsts Prezidenta amata kandidātiem kā šā augstā amata cienīgus redzu divus – Mārtiņu Bondaru un Egilu Levitu. Abiem šiem kandidātiem ir laba izglītība un pieredze gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, labas valodu zināšanas un tradicionāla ģimene – laulāta sieva un bērni. Mārtiņa Bondara priekšrocība ir salīdzinoša jaunība, lielāks enerģiskums un līdera harizma. Egils Levits ir dzīvē vairāk pieredzējis, tāpēc attiecīgi nosvērtāks un mierīgāks. Manā rīcībā nav ziņu par šo kandidātu reliģisko pārliecību, tomēr “Latvijas Reģionu Apvienības”, kuras līderis ir Mārtiņš Bondars, 4000 zīmju programmā pirms 12.Saeimas vēlēšanām bija norādīts “kristīgās vērtības ir veselīgas sabiedrības un atbildīgas politikas pamats”. Savukārt Egila Levita izstrādātajā Satversmes ievadā kristīgās vērtības pieminētas kā viens no Latvijas identitāti veidojošajiem elementiem. Jāteic, ka Egila Levita atbalsts dabīgai ģimenei līdz šim ir bijis skaidrāk izteikts. Tomēr uzskatu, ka Latvija kā valsts un Latvijas sabiedrība iegūtu, ja par Prezidentu tiktu ievēlēts gan viens, gan otrs no šiem kungiem.”

Inga Ziņģe- Pupiņa

partijas ”Gods kalpot Rīgā” dibinātāja; Saeimas vēlēšanās kandidēja no ”Saskaņa” saraksta; SIA ”Royal Key” valdes locekle”:
“No iespējamajiem kandidātiem es atbalstu Mārtiņa Bondara kandidatūru. Simpatizē, ka Mārtiņš Bondars ir cilvēks, kurš augstu vērtē ģimenes vērtības, joprojām kopā dzīvo un mīl savu pirmo sievu, ar kuru ir precējies un, ar kuru kopā ir trīs bērni. Simpatizē arī Bondara profesionālā izglītība un darba pieredze, kā arī rakstura iezīmes, tādas kā drosme, tiešums, patriotisms un ticība Latvijai, kā arī simpatizē Bondara izkoptā cieņas kultūra, kādā veidā Mārtiņš Bondars komunicē publiskajā telpā.”

Evika Siliņa

Saeiemas vēlēšanās kandidēja no ”Vienotības” saraksta; Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre:

“No šobrīd izvirzītajiem kandidātiem atbalstu Egilu Levitu. Vienmēr bijis paraugs kā jurists. Nav pilnīgi nekādas korupcijas ēnas pār viņu. Pauž skaidras prioritātes tiesiskumam, valsts drošībai un sociālekonomiskajām prioritātēm. Ir diezgan skaidra viņa vērtību prizma, ja vērtē sastādīto Satversmes preambulu. Viņa mazā pieredze politikā varbūt ir negatīvais faktors, kas no otras puses var kļūt par pozitīvu, ja viņš paliks pie saviem tiesiskuma principiem kā līdz šim.”

Ilona Bremze

Saeimas vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta, biedrības ”Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja:

“Uzskatu, ka Latvijas Republikas prezidentam, visupirms, jābūt ar nevainojamu reputāciju un augstiem morāles standartiem, gatavam upurēties tautas labā, kurš spēs nest Latvijas vārdu pasaulē, noturot Satversmes 110.pantā pausto par laulību starp vīrieti un sievieti, neskatoties uz ārējo spiedienu. Ceru, ka tieši tāds ir Egils Levits, kuram arī novēlu ieņemt šo godpilno posteni.”

Jurģis Klotiņš

Saeimas vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības saraksta; Rīgas domes deputāts, kultūras darbinieks:
“Šobrīd ir 3 partiju izvirzīti kandidāti Mārtiņš Bondars (LRA), Raimonds Vējonis (ZZS) un Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa). Un ir kandidāts Egils Levits, kuru izvirzījuši deputāti Gaidis Bērziņš (NA), Lolita Čigāne (Vienotība) un Ringolds Balodis (NSL), kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus.
Ar cieņu raugos uz trīs partiju izvirzīto kandidātu spējām, talantiem, priekšrocībām. Bet esmu pārliecināts, ka tieši Egils Levits ir personība, kas vislabāk spēs pildīt valsts prezidenta amata pienākumus. To nosaka Egila Levita iepriekšējā darba pieredze, intelekts un valodu zināšanas, un viņa skaidrais un neatkarīgais redzējums par Latvijas uzdevumiem.

E. Levits ir piedalījies Latvijas neatkarības atjaunošanā, un ir 4. maija deklarācijas tiesiskās koncepcijas autors. Nozīmīgi, ka viņš ir darbojies gan Tautas frontē, gan Pilsoņu kongresā. E. Levits ir 2014. gadā pieņemtās Latvijas valsts vērtības un juridiskos pamatus nostiprinošās Satversmes preambulas galvenais autors. E. Levits ir augstākā līmeņa jurists ar lielu pieredzi valsts tiesību jautājumos un darbā tādā starptautiskā institūcijā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Viņam ir teicamas svešvalodu zināšanas. Ļoti pārliecina tas, ka E. Levits domā un runā patstāvīgi, nevis, lai pielabinātos kādam politiskam spārnam vai viedoklim. Nav pamata apgalvot, ka E. Levits, strādādams Eiropā, nepietiekami pazīst Latvijas problēmas. Viņš tās pārzina ļoti labi, jo ir piedzīvojis gan padomju okupācijas laikus, gan neatkarības atjaunošanas laiku, gan bijis klāt tiešā vai konsultatīvā veidā Latvijas politiskajās norisēs mūsu valsts 25 atjaunotās neatkarības gados.

Latvieši, Latvijas tauta tagad dzīvo laikā, kad Latvijas valsts prezidenta amatā ir jābūt vislabākajam kandidātam. Latvijas attīstības un drošības interesēs nav tāda situācija, kad deputāti un tie, kas viņus vēlas ietekmēt, panāk, ka tiek ievēlēts prezidents, kurš, lai arī tautai tiek labi prezentēts, tomēr ir partiju “shēmu” un “politiskās amatu sadales” kompromisa figūra. Latvijai ir vajadzīgs vislabākais prezidents, kādu tagad no esošajiem kandidātiem var ievēlēt.

Egils Levits intervijās medijos ir apliecinājis, ka teicami pārzina Latvijas ārpolitikas izaicinājumus, kas saistīti ar Krievijas agresijas Ukrainā sekām. Viņš tieši un skaidri nosauc Latvijas lielākos iekšpolitikas uzdevumus – celt pilsoņu ticību Latvijas valstij, stiprināt tiesiskumu, izlēmīgi īstenot politiku, kas mazina sociālo nevienlīdzību. Simpatizē Egila Levita paustā personīgā attieksme pret viņa kandidatūras izvirzīšanu, kurā parādās lielas personības stāja. Viņš neļauj sevi vadīt ambīcijām vai godkārei, bet gan liek saprast, ka ar atbildību un pienākuma apziņu uzņemsies prezidenta amatu kā iespēju ar savu pieredzi un talantiem kalpot Latvijai un mūsu tautai. Cieņu arī raisa tas, ka Egils Levits pirms prezidenta vēlēšanām nevairās kritizēt politikas procesu Latvijā, kritizējot arī politiķus. Prezidenta postenis mūsu valstī ir domāts ne tikai, lai reprezentētu valsti starptautiski un vienotu nāciju iekšpolitiski, apmeklējot daudzus un dažādus pasākumus. Apzinoties Latvijas politiskās vides īpatnības, lielu nozīmi iegūst prezidenta spēja nepieciešamības gadījumā izteikt pamatotu kritiku Saeimas un valdības darbam.

Prezidenta vēlēšanas ir Saeimas deputātu lielā iespēja. Tā ir lielā iespēja “tautas kalpiem” parādīt, ka viņi ir gatavi mazināt neuzticības plaisu starp pilsoņiem un politiķiem, ievēlot prezidenta amatā cilvēku, kurš ir vispiemērotākais kalpot Latvijas tautai mūsu valsts prezidenta amatā. Lai 3. jūnijs ir Sirdsapziņas uzvaras diena! Dievs, svētī Latviju!”

Vineta Poriņa

Saeimas vēlēšanās kandidēja no ”Nacionālās apvienības” saraksta; filoloģijas zinātņu doktore, valodniece, četru bērnu mamma:

“Patlaban notiek pret Baltijas valstīm vērstais informatīvais un t. s. hibrīdkarš. Lai Latvija pastāvētu kā suverēna valsts, kas spēj nodrošināt drošību saviem iedzīvotājiem, tai atkal ir vajadzīgs spēcīgs valsts prezidents, kas valsti var iedvesmot un saliedēt.

Satversmē definētā Latvijas tauta ir ne tikai Latvijā dzīvojošie, bet arī tie cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ aizbraukuši no Latvijas. Prezidentam ir labi jāizprot un jāpārstāv abu šo Latvijas tautas daļu intereses.

Lai Latvijas kā mazas valsts intereses sadzirdētu pasaulē, tās prezidentam ir jābūt starptautiski proaktīvam, aizstāvot Satversmē u. c. Latvijas likumos paustās vērtības.

Valodas situācijas pētījumi liecina, ka latviešu lingvistiskās robežas ir vājas — latvieši Latvijā sarunā bieži un viegli pāriet uz otru (visbiežāk krievu) valodu nevis tāpēc, ka to prot labāk nekā latviešu valodu, bet tāpēc, ka latviešu kā etnosa robežas ir ļoti vājas. Arī latviešu valodā viegli iespraucas citu valodu vārdi, lai arī varētu iztikt ar esošajiem latviešu valodas vārdiem. Lingvistiskās robežas parasti ir vājas galvenokārt tautas zemā pašvērtējuma dēļ. Prezidentam kā nācijas viedokļa līderim ir jābūt spējīgam stiprināt šīs robežas, pirmām kārtām, sākot ar nācijas pašapziņas celšanu.

Ceru, ka no visiem nosauktajiem kandidātiem par Latvijas valsts prezidentu tiks ievēlēts tieši Egils Levits.”

Inese Grigoruka

 Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas ”Vienoti Latvijai” saraksta; Ventspils draudzes ”Jaunā paaudze” mācītāja:

“Diemžēl no mums nav atkarīgi vĕlēšanu rezultāti, vienīgi pastarpinãti, t.i., caur lūgšanām. Jeremijas 6:16 – teikts, ka jāatrod senie labie ceļi un jāstaigā pa tiem….bet tauta noraidīja Dieva ieteikumu.. 200 gadus atpakaļ latvieši iepazina dzīvu Dievu un saskaņā ar Indriķa hroniku rezultātā krogi aizvērās, skolas atvērās un tiešām nebija darba, jo bijušie vergi- dzērāji un zagļi tagad bija izmainījušies caur Dieva Vārdu. Ar to gribu teikt, ka man būtu svarīgi, kai Latvijas prezidents būtu vismaz lojāls kristīgai ticībai, kas reāli maina cilvēku dzīves.

Patreiz šķiet, ka lielākā daļa politiķu baidās no radikālas sekošanas Dieva Vārda īstenošanas savā dzīvē. Ja valsti prezentēs cilvēks, kurš augsti vērtē tikumu un Dieva likumus, kura padomdevējs būtu pats Radītājs. Pēc informācijas, esmu dzirdējusi – neviens no kandidātiem neatbilst augstāk minētajam.

Bet, ja runājam par etalonu, tad esmu visu pateikusi – Latvijai jāatgriežas uz vecajiem ceļiem, ko senāk tā gāja un mūsu dzimtcilvēki par 40 gadiem ātrāk nekā Krievijas dzimtcilvēki tika atlaisti brīvībā…. arī mums šodien vajag līdzīgus augļus un bez Pasaules valūtas fonda kredītiem…, lai neviens neapdraud mūsu himnu, karogu, valodu un robežas. Lai tik maza tauta dzīvotu šajā pasaulē, mums vajag, lai Dievs svētī Latviju un palīdz nosargāt!”

Aptauja tika pirmoreiz publicēta blogā manapasaule.lv 2015.gada maijā (Saeimas balsojums bija 2015.gada 3.jūnijā).