Vieni slavē, citiem kauns. Kristiešu reakcija uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās


503
Dienā, kad pasauli pāršalca ziņas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, steidzām aptaujāt kristiešus – gan ārzemēs, gan Latvijā dzīvojošus -, lai noskaidrotu nostāju attieksmē pret šo pasaulē nozīmīgo notikumu. Vieni nekavējoties pauda sajūsmu par vēlēšanu rezultātu. Kā zināms, Tramps nav kautrējies sevi saukt par kristieti, priekšvēlēšanu laikā daudzi mācītāji vadījuši aizlūgumu par viņu, Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā daudz runāts par vairākiem kristīga dzīvesveida aspektiem.
Ekrānšāviņš no ''FOX NEWS''
Ekrānšāviņš no ”FOX NEWS”
 Tomēr ir arī daudzi kristieši, kuri ir sašutuši par Trampa personības iezīmēm, attieksmi un atsevišķiem izteikumiem. Daļa ir  nobijušies par to, kādas sekas viņa uzvara izraisīs globālā mērogā. -Tikmēr citi nogaidīja, lai pavērotu, vai Tramps neapmetīs kažoku uz otru pusi: kas notiks nākamajās dienās,  kādi padomnieki un komanda tiks izvēlēta, kādas būs nākamās uzrunas utt.   Piedāvājam ”TUVUMĀ” apkopotos dažādos viedokļus un argumentus lasītāja paša vērtējumam.

 

Pirmās atsauksmes Latvijā

talivaldis_talbergs_kol_200

“Latvijas Kristīgā radio” prezidents Tālivaldis Tālbergs dienā, kad Tramps uzvarēja, atzina: “No sirds lūdzu Dievu par Trampu, lai ievieš tautā Viņa pavēles un likumus. Ja to nesāks darīt uzreiz, tad viņš zaudēs. Likumi daudzās sfērās tiek pieņemti pretēji Dieva likumiem, bet tie ir būtiskākie, lai gan nācija, gan valsts varētu vispār pastāvēt. Amerika pēdējās desmitgades ir gājusi visu laiku konfrontācijā ar Trīsvienīgo Dievu. Es uzskatu, ka Dievs Amerikai ir devis vēl pēdējo iespēju. Opozīcija ir nikna. Ko nu tagad darīs visi lielie mediji kā CNN, CBS un citi, kas atbalstīja tikai Klintoni un kavēja Trampu? Tur taču bija meli melu galā! Lai Dievs mums visiem palīdz!”

Ļoti priecīgs par Trampa uzvaru ir antiglobālists, Starptautiskās Kristīgās Kalpošanas “Children of Light” vadītājs Ervīns Turla:001

“Tā bija pēdējā iespēja amerikāņu nācijai un visai pasaulei. Ar Obamu ASV nokļuva lielā bedrē. Donalds bija pēdējā cerība Amerikai. Ja asinskārā Hilarija būtu nākusi pie varas, tad Trešais pasaules karš būtu neizbēgams un pasaule ietu bojā kodolkara dēļ. Es svinu ar amerikāņu tautu kopā šo vareno uzvaru! Donalds ir par kristīgajām vērtībām un ir pret abortiem. Ceru, ka viņš neielaidīs valstī musulmaņu bēgļus, ko dara atsaldētā Eiropa un uzcels mūri ar Meksiku, jo no turienes nāk iekšā narkotikas un noziedznieki. Ir jālūdz par Donaldu, jo būs atentāta mēģinājumi pret viņu no masonu puses. Viņi jau tagad plāno uzbrukumus, lai nogalinātu Trampu, jo viņš ir ļoti neērts lielajām transnacionālajām kompānijām.”

Latvieši ASV

Amerikā uzaugušais latvietis, misionārs Ilgvars Vērmelis (ASV, Oklahoma), kura dzīvesstāstu bijām publicējuši ”TUVUMĀ”, intervijas laikā jau bija atklājis savu kritisko nostāju pret valdošo varu ASV. Dienā, kad D. Tramps uzvarēja, I. Vērmelis nekavējoties pauda savu prieku:  “Mēs, liela daļa kristiešu, esam Dievam pateicīgi par Trampa uzvaru. Pasaules globālistu elite, protams, ir šokā. Gandrīz visi masu mediji bija pret Trampu un līdz pēdējam brīdim centās darīt visu iespējamo, lai viņš netiktu ievēlēts.

Ceram, ka ar Trampa uzvaru vismaz uz laiku ir beidzies piedzīvotais astoņu gadu ilgais murgs.

Tomēr opozīcija ir liela un mums nav rokas jānolaiž, jo ļaundari darīs visu iespējamo, lai Trampa prezidentūra būtu neveiksmīga. Bet mūsu trumpis, ja tā var teikt, ir Dievs, kam pieder beidzamā uzvara un pret Dievu neviens nevar uzvarēt. Domāju, ka Tramps spēs stabilizēt lietas Eiropā un Vidējos Austrumos. Domāju arī, ka drīz Latvija dabūs normālu ASV vēstnieku.”

Cita attieksme ir Dacei Jangblūdei (Youngblood), mūziķei un māksliniecei,  kura pirms vairākiem gadiem pārcēlās uz dzīvi ASV kopā ar savu vīru Džefriju (Jeffrey) un vēro politiskos procesus no malas:

dace-un-jeffrey-youngblood
Dace ar vīru Džefriju

“Mums apkārt kristiešu vidū ir divi skaļi viedokļi. Viens viedoklis ir, ka turpmākie gadi ASV varētu izvērsties par auglīgāko zemi Dieva darbiem, un otrs – , ka turpmākie gadi varētu kļūt par visīstāko apokalipsi. Skatos visas asās diskusijas internetā. Vieni cildina Trampu par iestāšanos pret abortiem, citi saka, ka kauns par valsti un vēlas pārvākties uz dzīvi ārpus ASV. Man kā iebraucējai, protams, viss no malas izskatās asi un pretrunīgi. ” Dace mierinājumu meklē Bībelē, Pāvila vēstulē Romiešiem (8: 31-34):

“Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? Kā tad Viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis viņu par mums visiem, līdz ar viņu nedāvās mums visas lietas? Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? – Dievs tos attaisno. Kas tos pazudinās? – Ir taču Kristus Jēzus, kas miris, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un kas aizstāv arī mūs!”

Atsauksmes Kanādā

Mūziķe, divu bērnu māmiņa Santa Lozinska jau 4 gadus ar ģimeni dzīvo Kanādā. Viņa aktīvi sekojusi līdzi visām debatēm un Trampa ievēlēšana bijusi pārsteigums.

20161024_004217
Santa Lozinska

“Godīgi sakot, Trampa tiešums, harisma un vienkāršums man lika nosēdēt pie televizora ilgāk, nekā to parasti darītu. Tramps nespēlē politiskās spēlītes, nosauc lietas īstajos vārdos, iestājas par vienkāršajiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies, bez darba, nevar atļauties veselības aprūpi, iestājas par veterāniem. Domāju, ka Tramps ienesīs pozitīvas izmaiņas un iestāsies par cilvēku interesēm, atgriezīs darbavietas, uzlabos ekonomisko situāciju. Tramps ir pret abortiem, viendzimumu laulībām utt. Mana kristīgā pārliecība sakrīt vairāk ar republikāņu partijas nolikumiem, bet ne visiem, piemēram, neatbalstu katra cilvēka tiesības uz ieročiem. Daži Trampa izteikumi ir šokējoši, un arī viņš pats ir par tiem atvainojies. Tomēr šis tas ir arī mediju uzpūsts.

Trampam pārmet daudz ko, tomēr arī abu Klintonu rīcība ir bijusi šokējoša un nepieņemama.

Mums visiem ir vajadzīga Dieva žēlastība, visi esam grēcinieki. Saprotu, ka daudzi uztraucas par viņa draudzību ar Putinu, tomēr viņš konkrēti ir paudis to, ka iespēju robežās viņa interesēs ir labas attiecības ar visām valstīm un ka Putins nav viņa tuvs draugs. Tāpat daudzi pārmet viņa nesagatavotību amatam, jo nav pieredzes politikā, tomēr cilvēki ir ļoti vīlušies esošajā iekārtā un vēlas revolūciju. Ar Trampu sadarbosies daudz gudru cilvēku, tādēļ ne jau viņš viens pieņems nozīmīgus lēmumus. Viņš nav uzpirkts, tāpēc daudz ko varēs realizēt! Mums jāturpina lūgt par Trampu, jo gudrība viņam pavisam noteikti būs vajadzīga. Mums katram arī jāsaprot, ka uzlikt visu atbildību nepilnīgam prezidentam, valdībai, iekārtai ir neprātīgi. Revolūcija vispirms sākas ar mums pašiem: kā es dzīvoju, kādas vērtības atbalstu, kā izturos pret apkārtējiem!”

 Atsauksmes Tadžikistānā

Pretējs viedoklis ir žurnālistei Evijai Puķei – Jansonei, kura ar ģimeni jau gadu dzīvo Dušanbē Tadžikistānā. Viņa ir pārsteigta, ka par Trampu aktīvi iestājas tieši kristieši, vērtējot viņu absolūti nekritiski.

“Pēc Trampa ievēlēšanas runāju ar kādu Dušanbē dzīvojošu amerikānieti. Viņa par Trampu smējās un sacīja, ka ir nožēlojami, ka par Amerikas prezidentu ir kļuvis tāds cilvēks kā Tramps. “Neesmu satikusi nevienu, kurš izteiktos par Trampu pozitīvi,” viņa sacīja. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka, viņas skatījumā, Tramps Amerikai tomēr varētu būt labāks variants nekā Klintone, un tieši tāpēc, ka tik daudzi nevēlējās balsot par Klintoni, uzvarēja Tramps. Es labi saprotu šo amerikānieti, respektēju un cienu viņas viedokli, jo viņa spēj paskatīties kritiski un, lai arī viņa pati balsoja par Trampu, atzīt, ka viņa egocentriskā izturēšanās viņai ir absolūti nepieņemama.

evija
Evija Puķe – Jansone

Jā, viņš runāja, ka Amerikā aizliegs abortus, iestāsies pret dzimumu ideoloģiju un tamlīdzīgi, taču tas nenozīmē, ka šo solījumu dēļ Trampam kristiešu acīs būtu jākļūst par pravieti, pasaules atpestītāju vai garīgās atmodas nesēju. Nē, viņš vienalga paliek nepatīkams, nepieklājīgs un rupjš. Ar asām runām, dzēlībām un varu pasaulei garīgu atmodu neviens neatnesīs. Un ar tādu pieeju nevienam kristietim nevajadzētu vērsties pret pasauli.

Tā nevis cilvēkus uzrunā un maina sirdi, bet sēj nemierus un  protestus. Pat, ja Tramps arī panāks kādas radikālas likuma izmaiņas, var prognozēt vēl asāku atriebību no liberāļu puses. Jebkuram politiķim vajadzētu runāt tā, lai viņa vārdi tuvinātu mieram un vienotībai, nevis sašķeltībai un nemieriem.

Pāvests Francisks pirms vēlēšanām atzina, ka pašlaik pasaulē aktuālākais jautājums ir bēgļi un imigranti, un mums sienu vietā ir jāceļ tilti. Tramps savukārt izteicās, ka starp Meksiku un ASV uzcels sienu, lai meksikāņi vispār nevarētu iekļūt ASV, kā arī neielaidīs valstī nevienu musulmani. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādi izteikumi nav kristīgi, nepauž nekāda veida līdzcietību. Pāvests Francisks ir arī teicis, ka katram, kurš ir pārāk pieķēries materiālajām lietām, kuram patīk nauda, banketi, dārgi uzvalki, luksusa mašīnas, vajadzētu izvairīties no došanās politikā.  Tramps savukārt nav kautrējies atzīt, ka visu dzīvi ir grābis, grābis un vēlreiz grābis naudu tik daudz, cik vien varējis. Diez vai tas ir saskaņā ar kristīgiem principiem?

Pārsteidzoši ironiski ir arī viņa izteikumi, ka uz baznīcu viņš dažkārt aiziet, lai iedzertu mazliet vīnu un uzkostu krekeri.

Vismaz tā pirms dažām dienām rakstīja “The Economist”. Diez vai pat kāds citus cienošs ateists uzdrošinātos izteikt šādas metaforas.

Man noteikti nepatīk arī Trampa draudzēšanās ar Krieviju, kas vedina uz domām, vai Amerika vajadzības gadījumā būs gatava aizstāvēt Latviju, gatava izvērst sankcijas pret Krieviju. Varbūt arī Amerikai Tramps ir labāks par Klintoni, taču ne Latvijas gadījumā.

Man nepatīk arī Trampa izteikumi, ka Amerika varētu izvairīties no pasākumiem, lai pasaulē mazinātu klimata izmaiņas. Ja pasaulē visi dzīvotu tā kā amerikāņi, šī pasaule jau sen būtu pārvērsta par atkritumu izgāztuvi. Tikai, pateicoties nabadzīgajām valstīm, vēl varam elpot. Arī tas ir pretrunā ar kristīgiem principiem, jo mums ir jārūpējas par Dieva radīto pasauli, kas mums dota par šīs zemes mājām.

Ja raugāmies no kristīgā skatupunktu, vienmēr pastāv arī cerība, ka Tramps varētu atgriezties.  Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš apmeklēja evaņģēlisko kristiešu dievkalpojumus un ļāva par sevi aizlūgt. Šis attēls ar viņam uzliktām rokām ir ļoti uzrunājošs. Kā zināms, Svētajam Garam viss ir iespējams un Dievs arī no akmeņiem var radīt sev sekotājus. Lai Dievs patiešām uzrunā viņa sirdi!”

Pārdomas Latvijā

Misionāre un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes  studente Ineta Lansdovne, kuras viedokli par Trampa kampaņu jau publicējām rakstā “Vai sekot politiķiem, kuri baro mūsu bailes?” , arī ir pārliecināta, ka nepieciešams aizlūgt par Trampu. Savā jaunākajā bloga ierakstā ”peaceroads.com” viņa raksta:

“Pat mūsu mazajā zemeslodes stūrītī Latvijā rodas sajūta, ka visa pasaule piedalījās ASV prezidenta vēlēšanās. Vērojot draugu ierakstus Feisbukā dažādās pasaules malās, šobrīd nav karstākas tēmas. Katrā ziņu kanālā, aktuālo tēmu raidījumā, arī lielākajā daļā ikdienas sarunu tiek pieminēts Donalds Tramps. Lūgts vai nelūgts – viņš ir ienācis visos prātos, un tik ātri nekur neaizies.

Protams, ka vajag aizlūgt par viņu un par viņa padomdevēju komandu, jo bez gudra padoma un gudriem lēmumiem tā būs neiespējamā misija. Un vēl var iedrošināties no tā, ka ASV ir tik apbrīnojami attīstīta un norūdīta demokrātiska sistēma, kur visa vara nav viena cilvēka vai vienas kliķes rokās  — atšķirībā no patreizējā režīma Krievijā. Taču šīs vēlēšanas tika pagrieztas tā, it kā visas cerības jāliek uz vienu cilvēku, kurš visu salabos un izglābs. Tāda cerība liks vilties.

Bet pāri visam ir kaut kas tikko notikušajās vēlēšanās un sabiedrību pamatīgi sašķēlušajā kampaņā, kas man liek tius-elections-2016ešām dziļi sērot. Tā ir ASV politiķu, ievērojamu personu, masu mediju un arī baznīcu (jā, mums jārāda pirksts arī uz sevi) bezatbildība, tuvredzība un liekulība, veicinot šķelšanos starp “mums” un “citiem”, piemetot “malku ugunij”, manipulējot, stāstot puspatiesības vai pat melus, lai nākamajā dienā pēc vēlēšanām teiktu, ka “tagad visiem jābūt vienotiem un jāciena vienam otru”.

Jā, cilvēkiem un nācijai ir jāvienojas. Jā, ir jāciena citādi domājošie un arī tie, kuri vēlas citādu virzienu valsts politikai. Jā, ir nepieciešams ieklausīties pretējos viedokļos. Jā, ir jādziedina sāpinājumi un jābūvē attiecību tilti.

Jā, ir jāatbalsta un jālūdz par valsts vadītāju. Bet ko darīt ar visiem tiem briesmīgajiem vārdiem, kas tika pateikti par imigrantiem, citu rasu un reliģiju pārstāvjiem, sievietēm, cilvēkiem ar kustību traucējumiem? Ko darīt ar to briesmīgo un uzpūtīgo uzvedību un attieksmi, kas tika demonstrēta vairāk kā gada garumā? Ko darīt ar to slikto piemēru, kas tika rādīts visiem, ieskaitot bērnus un jauniešus, kuriem jāmācās vērtības (skat, tikumība)? Kurš uzņemsies atbildību par to visu?

Kurš būs tik pazemīgs, lai iesāktu ar atvainošanos un pateiktu, ka “man patiešām žēl, ka es biju daļa no šī milzīgās problēmas”? Kurš no uzvarētājiem pateiks, ka tās nav amerikāņu vērtības? Un tikmēr pasaule turpinās skatīties, pārrunāt un mācīties no ASV…”