Ar iekšējo skaistumu. “Nāc līdzās!” soliste Diāna Ponaskova (+VIDEO)

Diāna Ponaskova ir 22 gadus jauna meitene, kura jau kopš bērnības pārvietojas ratiņkrēslā. Viņai ir gari, tumši brūni mati pakāpeniskā griezumā. Bieži vien viņas brūnās acis rotā melna acu zīmuļa līnija, un ir uzkrāsotas lūpas. Viņa ģērbjas eleganti, valkā augstpapēžu zābakus. Viņa ir skaista kā Ziemassvētku lampiņa vai kā laterna ceļa malā, kas tumsā spīd. Pazīstu viņu personīgi, esam kopīgi muzicējušas un varu teikt- Diāna dod gaismu un mirdz pat pelēkā ikdienā, kad visapkārt ir kaudze darbu un nespēks. Bet, tāpat kā lampiņām, arī Diānai ik pa laikam nepieciešams izdegušās ”spuldzītes” nomainīt. To izdarīt palīdz Dievs.

Vecāku atbalsts

Ar vecākiem

Jau kopš mazām dienām liels atbalsts visās dzīves situācijās ir Diānas vecāki. Bērnudārzā Diāna nekad nav gājusi, jo nebija iespēju. Līdz ar to skaitīt, atšķirt krāsas un citas prasmes viņa iemācījās mājās ar mammas un vecmāmiņas palīdzību.

Kad Diāna piedzima, vecāki prātoja, kur viņa varēs mācīties un vai tas vispār būs iespējams. Diānai ir iedzimta reta slimība, kuras īpatnība ir ļoti trausli kauli, kas bieži lūzt. Slimības ārstēšana tiek pielāgota un veikta individuāli.

Apkaimē, kur ģimene dzīvo arī šodien, pirms 20 gadiem nebija vietas, kur uzņemtu mācīties bērnus ar īpašām vajadzībām. Tomēr viņi nepadevās un meklēja, līdz atrada rehabilitācijas centru, uz kuru nāk mācīt bērnus skolotāji no blakus esošās skolas.

Uzsākot skolas gaitas, Diāna neprata latviešu valodu, jo mājās ar ģimeni runāja tikai krieviski. Tagad, runājot ar Diānu, nevarētu nojaust, ka viņa latviešu valodu iemācījusies tikai skolas gados. Diānai ir skaidra, izkopta valoda un liela bagāža ar vārdu krājumu.

Diānas ģimene nekad nav lietojusi vārdu „invalīds”. Viņi vienmēr gribējuši, lai Diāna nebūtu izolēta, bet gan iekļautos sabiedrībā, iegūtu izglītību. Diāna teic:

„Jā, man ir šādi apstākļi, bet es primāri esmu persona- Diāna-, un invaliditāte ir tikai man piemītošā īpatnība.

Un tas man ir vislielākais pamats, ko vecāki man ir iedevuši. Man ģimene zināja, ka manis iekļaušana patiesībā ir jārisina sabiedrībai. Arī, kad pienāca laiks stāties augstskolā, vecāki teica: “Diāna, nekādas tālmācības! Tu iesi un darīsi! Nesanāks? Meklēsim citu risinājumu. Bet vienkārši pamēģini. Samaksāsim par tiem diviem mēnešiem.”’ Un doma, ka es varu, arvien apauga ar apņēmību,” atminas Diāna.

Vidusskolā Diāna apguva spēlē klavieres- viņas skolotājs Juris Kļava palīdzēja adaptēt skaņdarbus tā, lai viņa varētu to nospēlēt bez pedāļiem, tomēr viņa atzīst, ka pēdējā laikā nav daudz sanācis spēlēt daudzo darbu un pienākumu dēļ. Šobrīd Diāna strādā Operetes teātrī par sabiedrisko attiecību speciālisti un šajā jomā izglītojas Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūrā.

Zemāk video, kas tapis 2015.gadā, par nokļūšanu uz augstskolu

Lai arī ne vienmēr Diānai iet viegli, bieži vien esot atkarīgai no līdzcilvēkiem un pakārtojot dzīvi citiem, viņa par to neskumst:

“Ja ir tā, kā ir, tad tam arī ir nozīme.”

Diānas mamma Žanna pauž pārliecību, ka nākotnē Diāna varēs būt pilnīgi neatkarīga: “Mums kā vecākiem ir liels prieks redzēt, kā bērns pieaug un kļūst patstāvīgs, un ir gandarījums par ieguldīto darbu un bērna spējām, taču vēl ir daži apstākļi, kas Diānu ierobežo, un viņa ir atkarīga no mums, lai pārvietotos, kamēr ir saskarsme ar nepielāgotām vidēm. Taču esmu pārliecināta, ka Diāna varēs nākotnē būt pilnīgi patstāvīga, un veidot savu ģimeni.”

Draudzība, kad saproti otru vislabāk

Studiju laikā viņa necerēti atradusi draudzeni, kura viņu spēj saprast vislabāk. “Kad iestājos augstskolā, man bija šaubas un bija drusku bailīgi, jo man likās – augstskola ir tāds milzīgs pakāpiens, jutos nedroši. Man šķita, ka es būšu viena tāda ratiņkrēslā,” atceras Diāna. Bažas pagaisa, kad kādu dienu viņa satika Baibu Baikovsku. Arī Baiba ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.

Toreiz Baiba kalpoja kristīgā studentu kustībā „Agape Studenti”, kuras mērķis ir stāstīt studentiem par Dievu. Baiba vēlējās vienkārši pieiet parunāties ar Diānu. Tā Diāna uzzināja vairāk par Dievu, kļuva par kristieti, un abas studentes kļuva par draudzenēm. Baiba par Diānu teic: “Viņa ir iekšēji tik skaista! Un nav nozīmes tam, ka skaistums tiek pārvadāts ar riteņiem. Ratiņkrēsls pats savā būtībā ir tikai pārvadāšanas ierīce, bet cilvēks paliek cilvēks. Tāpat kā lāde paliek lāde. Lādes vērtība jau nemainās, ja, piemēram, to ved zemnieks mēslu pārvadāšanas mašīnā vai princis baltā zirgā.”

Iekšējs skaistums

Baiba atklāj, ka ar Diānu var pārrunāt dziļas tēmas. ”Viņa spēj būt līdzjūtīga, neko netēlo un saka, ko jūt. Tas padara viņu īpašu. Pati Diāna ir teikusi, ka viņai paliek smaga sirds, jo visam jūt līdzi, bet, manuprāt, tā ir viena no skaistākajām viņas vērtībām,” stāsta Baiba. ”Turklāt viņai ir mākslinieces talants, ko nevajadzētu apslāpēt.”

Zemāk skaties, kā Diāna dzied ”Nāc Līdzās” koncertā 2016.gadā

Diāna uzstājas dažādos muzikālos projektos un konkursos. Katru gadu Diānu var dzirdēt fonda „Nāc līdzās!” Ziemassvētku koncertos, kuros uzstājas cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas dzied, dejo un muzicē kopā ar Latvijā populāriem māksliniekiem. Fonda „Nāc līdzās!” rīkotos koncertos Diāna ir dziedājusi kopā ar Gunāru Kalniņu, Emīlu Balceri, Andri Ērgli, Evitu Zālīti, Jāni Ķirsi, Martu Kristiānu Kalniņu, Renāru Kauperu un Donu. Arī šogad 11.decembrī izskanēja “Nāc līdzās!” koncerts, kurā Diāna dziedāja kopā ar jauno tenoru Kristapu Ivanovu. Klavieres viņiem piespēlēja 2016.gada Latvijas Mūzikas balvas laureāts Daumants Liepiņš.

Caur fondu „Nāc līdzās” Diāna iepazinusi ļoti daudz tagad tuvu draugu un arī paziņu. Diāna fonda koncertos kā dalībniece ir 16 gadus, bet pēdējos piecus gadus viņa brīvprātīgi palīdz fonda darbībā.

Diānas spēju būt dziļi empātiskai pamanījusi arī Kristiāna Bērziņa, ar kuru viņa ikreiz satiekas „Nāc līdzās!” pasākumos un mēģinājumos. “Diānas spēja uzklausīt, saprast, iejusties otrā cilvēkā un iedvesmot – vienalga, vai cilvēks Diānai ir tuvs draugs vai arī vienkārši paziņa- ir apbrīnojama! Daudziem cilvēkiem savu ikdienas problēmu dēļ nepietiek spēka pat pašiem sev palīdzēt, kur nu vēl dalīties spējā ar citiem, bet Diānas nesavtība un empātija ir šķietami neizmērojama. Es apbrīnoju veidu, kā viņa mīl tos, kuri viņai ir līdzās, un es no viņas to cenšos mācīties,” teic Diānas draudzene Kristiāna.

Daudzi atzīst, ka no Diānas smeļas iedvesmu, tomēr Diāna par to pasmej: “Es- baigais iedvesmas avots? Man tik smieklīgi! Mēs katrs taču esam kādam iedvesmas avots.”

Diānai patīk ikdienā pavadīt laiku ar draugiem, iedzerot tēju un runājoties. “Kopā piedzīvots teju viss. Prieki, bēdas, smaids. Ir dienas, kad nemaz vairs nevēlies iet cilvēkos, taču, ieraugot Diānu, allaž man ir smaids, un diena kļūst gaišāka, jo viņai piemīt kas ļoti īpašs – silta sirds,” par Diānu stāsta fonda „Nāc līdzās” brīvprātīgais un Diānai tuvs draugs Gatis Valainis. Kā viņš pats saka: „Viņa man ir kā māsa. Tas nav vārdiem aprakstāms, cik ļoti daudz viņa man nozīmē.”

Arī ciešanas ir skaistas

„Bieži vien cilvēki man jautā par ciešanām – kur tad ir Dievs, kad sāp, kad ir ciešanas? Bet ciešanas arī ir skaistas. Mēs jau esam šeit, lai savāktu to bagāžu, ko Dievs mums vēlas pateikt caur ciešanām.

Jēzus nesa savu krustu, un arī mums katram ir krusts, kas jānes. Ciešanas veido mūs. Dievs vēlas, lai mēs augtu, lai mēs justu, ka Viņš ir tas, uz ko mēs varam paļauties gan dienās, gan nedienās.

Paradīze jau ir tikai pie Viņa. Šis ir tikai mazs posms ceļā uz to, kad mēs varam attīstīt savus gara augļus un pilnveidoties Jēzus Kristus līdzībā. Un caur ciešanām mēs visvairāk mīlam,” savu pārliecību skaidro Diāna.