Attieksme pret kremāciju – no pilnīga nolieguma līdz atbalstam

Baznīcas gada noslēgumā pieminam aizgājējus, savus tuviniekus un mīļos. Novembris ir laiks, kad gan kristīgajā, gan laicīgajā tradīcijā tiek akcentēta un aktualizēta mūžības tēma. To simboliski mums parāda svecīšu izgaismotās kapsētas gada tumšākajā laikā.

Lasītājiem piedāvāju iepazīties ar diplomdarba praktisko daļu, ko veido aptauja par kremāciju, cilvēku viedokļi un pieredzes.

Aptaujā piedalījās 223 respondentu.

Uz pirmo aptaujas jautājumu, vai respondentam kāds personīgi pazīstams cilvēks ir ticis kremēts, lielākā daļa atbild noliedzoši. Zināma saistība tam ir ar nākošo jautājumu par konfesionālo piederību. Vairāk par pusi respondentu sevi pieskaita luterāņiem, nākošā grupa ir katoļi un tad seko respondentu grupa, kura sevi nepieskaita nevienai kristīgajai konfesijai. Arī retāk sastopamu virzienu respondenti ir  mazā skaitā: pārstāvji no Pestīšanas armijas, anglikāņi, jūdaisti un pagāni. Šis rezultāts vedina secināt, ka apbedīšanas nozarē arvien vairāk sāk dominēt laicīgās tradīcijas, kur netiek iesaistīts nekāds kristīgais elements (garīdznieks, mūzika, izvadīšana no baznīcas u.c.).

Kā būtiskākās kremācijas priekšrocības respondenti piemin sekojošās:

1) cienīgāku attieksmi pret pīšļiem gadījumos, ja tiek veikts apbedījums vairākās kārtās;

2) ērtāka pārvešana uz ārvalstīm;

3) nav uztraukuma, ka notikusi kļūda un apbedīts dzīvs cilvēks;

4) ētiskāk ir kremēt, ja nelaiķis ir pēc smagas traumas, avārijas vai citiem smagiem apstākļiem, kas izmaina izskatu;

5) kremācijas ceremonijā vadītājam nav tik striktu laika limitu runai kā tradicionālajā apbedīšanā.

Šeit jāpiemin, ka, neskatoties uz jautājuma būtību par priekšrocībām, daudz respondentu kategoriski norādījuši, ka nekādu priekšrocību kremācijai nav vispār, tas nav saskaņā ar Bībeli un neatbalsta kremāciju kā tādu.

Par galveno kremācijas trūkumu respondenti atzīst apstākli, ka pēc pelnu izkaisīšanas nepaliek kapavieta. Nākošie svarīgākie ir finansiālais aspekts un krematorijas atrašanās vieta. Tikai neliela daļa respondentu par trūkumu uzskatījusi dažu konfesiju noliegumu kremācijai, kas arī parāda arvien pieaugošo sekulāro ietekmi šajā sfērā.

Arī šeit respondentiem dota iespēja minēt citus trūkumus un kā būtiskākie minēti šie:

1) Kremējot nelaiķi nav garantiju, ka pelni netiek samaisīti ar citu nelaiķu pelniem;

2) saikne ar pagānismu;

3) dabas piesārņojums kremēšanas procesā, kur notiek augsts elektrības un gāzes patēriņš un rodas kaitīgie izmeši;

4) nenotiek dvēseles pārdzimšana;

5) kremācijai nav pamatojuma Bībelē.

Iegūtie dati pēdējam jautājumam aptaujā parāda ļoti neparastu ainu:

kremāciju skaits arvien palielinās, tomēr tad, ja respondentam būtu jāizdara personīga izvēle, atbalstīta ar lielu pārsvaru tiek tradicionālā apbedīšana.

Tas norāda, ka domājot par šo tēmu abstrakti, priekš citiem to uzskatām par normālu izvēli, bet, ja runa ir par pašu, tad uzskati tiek mainīti. Protams, jāņem vērā arī tas, ka, ja nav pirms nāves izteikta tieša vēlēšanās par vienu vai otru apbedīšanas formu, gala vārds pieder palicējiem.

Vēl uzmanības vērts ir fakts, ka jautājumos, kur dota iespēja izteikt savus uzskatus par kremāciju, tiek izteikti ļoti kategoriski viedokļi, piemēram, ka priekšrocību nav vispār, respondents nekādā gadījumā neatbalsta kremāciju, kādēļ vispār būtu tas jādara u.c.

Kopsavilkumā secināms, ka iegūtie rezultāti kopumā atbilst tendencēm sabiedrībā attiecībā uz kremācijas tematu. Tomēr pretruna ar pieejamo statistiku vērojama uzskatos par to, vai sev personīgi izvēlētos kremāciju vai tradicionālo apbedīšanu. Likumsakarīgi, ka šī izvēle ir vienreizēja un pārdomāt piederīgajiem pēc tam nav iespējams, bet pat šeit zināmā mērā redzams, kā izpaužas cilvēka dabiskā tieksme uz zināmu patmīlību. Domājot par citiem, kapu kopšana tiek uzskatīta par nevajadzīgu slogu ikdienā, bet attiecībā uz pašu ir vēlēšanās tikt apbedītam tradicionāli.

Vai kāds no Jūsu tuviniekiem ir ticis kremēts?

Jūsuprāt, trīs būtiskākās kremācijas priekšrocības?

Citas atbildes:

• Nepatīk zārka aprakšanas process standarta bērēs
• Apbedīšanas brīdi var norunāt daudz brīvāk, bez laika limita
• Viegli pārvest pīšļus uz mirušā dzimteni, ja nepieciešams
• Mirušā cilvēka paša izvēle būt kremētam
• Psiholoģisks (dažiem nepatīk iedomāties, kā viņi sapūst)
• Kapu vieta aizņem mazāk vietas
• Urnu var apbedīt kapa vietā, kur zārkam vairs nav vietas.
• Es to neatbalstu
• Urnu var apbedīt klāt pie esoša ģimenes locekļa kapa, tur kur kapa vietas ir pārpildītas
• Neesmu pārliecināta, vai kremācijai ir priekšrocības.
• Ērtāka pārvešana no citas valsts uz dzimteni.
• Nav priekšrocību
• Man pazīstamu cilvēku kremēja liela liekā svara dēļ
• Nav jāuztraucas, ka pieļauta kļūda un apglabāts dzīvs cilvēks.
• Kāpēc vajag kremēt?
• Kapa vieta maza
• Nav jāpērk dārga kapa vieta, var izmantot esošo apglabājot urnu
• Neatbalstu kremāciju
• Svētie Raksti un Baznīcas koncili aizliedz kremāciju
• VIEGLĀK ATGĀDĀT NO ĀRVALSTĪM.LĒTĀK
• Mazāk izdevumu
• Kapračiem nav iespējams necienīgi izturēties pret mirušo, kad tiek “rakti pa virsu” nākamās paaudzes.
• Ātrāks, vienkāršāks process. Laikam arī lētāks.
• Ērti
• Neatbalstu
• Tā bija nelaiķa radinieku izvēle
• avāriju vai slimības seku izskata maiņas gadījumos
• Nevajag kremēt
• Neuzliek par pienākumu kopt kapavietu. Atceras ar ziediem vāzē.
• Esmu kategoriski pret kremāciju
• Tikai, ja jāved uz citu valsti
• Vispār jau noteikumi paredz, ka arī pelnu urna ir jāapglabā un to nevar tā vienkārši kaut kur sazin kur glabāt. Vienīgais praktiskais ieguvums ir, ka pilsētas tā jau pārblīvētajos kapos, aizņem mazāk vietas. Bet citādi neatbalstu.
• Pārvietot vieglāk un mazāka kapavieta
• var ierakt jau esošā piederīgā kapā
• neviens no šiem punktiem neder
• lētāk
• Vienā nelielā kapa vietā var apglabāt vairākas urnas
• Ja izvēlētos kremāciju sev, tad kapa vietas apkopšana neapgrūtinātu tuviniekus.
• Neatbalstu, jo nav pēc Bībeles

Jūsuprāt, trīs būtiskākie kremācijas trūkumi?

Citas atbildes:

• Ja nav tā kapa vietiņa, tad arī nav kur aiziet parunāties ar aizgājēja dvēselīti
• Tā nav dārgāka par tradicionālo apbedīšanu
• Patristiskās antropoloģijas zināšanas ir pietiekošs arguments, lai to nedarītu
• Šāda rīcība ar mirstīgajām atliekām var likties necienīga pret mirušā cilvēcību
• Kremācija Latvijā negarantē tikai nelaiķa pelnus, bet piemaisīti klāt citi nelaiķi.
• ir pretrunā tradicionālajam kristīgās apbedīšanas veidam
• Saikne ar pagānismu
• Latvijā, kur daudz zemes, tā nav ekoloģiska apbedīšanas sistēma -kremēšana izmantojot importētu dabasgāzi, sadedzinot ķermeņa vieglos un nedegošos audus dedzināšanas kamerā, man nav pārliecība par personu pelnu atdalītību.
• Ja rodas tiesiskas šaubas par nāves cēloni, nav iespējama tiesu medicīnas ekspertīze
• Co2 izmeši
• nevar personiski atvadīties.
• Ētisks apsvērums.
• Neredzu trūkumus, kā vien braukšanu ziņā attālums
• Esmu kategoriski pret kremāciju kā tādu
• Aizspriedumi par kremāciju
• Neesmu droša par Bībelisko skatījumu uz šo
• Tas neliekas dabiski un nav īsti mūsu tautas tradīcija, lai arī ir bijuši visādi laiki. Esmu bijis krematorijā arī kā “tūrists” un skats nav patīkams. Neliekas ētiski un arī nav īsti saskaņā ari kristīgās ticības pārliecību par ķermeņa svētumu kā Dieva Gara mājokli. Drīzāk tāda “pēc iespējas ātrāka un pilnīgāka” atbrīvošanās no ķermeņa kā kaut kā nešķīsta, kas raksturīgi citām reliģiskām tradīcijām.
• Aizspriedumi par to sabiedrībā
• pazūd simbols uz miesas augšāmcelšanos.
• Nav iespējas atvadīties no mirušā
• Jūsu minētajos variantos trūkumi nav apzināti. Būtiskākie trūkumi ir: 1)Nav piemiņas vietas mirušā pīšļiem 2)Nav dvēseles pārdzimšanas
• Nav trūkumu, ja izpildīts lūgums!
• Nav pēc Bībeles
• Piesārņo apkārtni dedzinot..

Pētījums veikts Lutera Akadēmijas bakalaura darba izstrādei 2020. gadā.