APTAUJA: Kontracepcija un bērnu plānošana kristiešu ģimenēs (+INFOGRAFIKA)


85
”Katrs pāris reiz nonāk pie apjausmas, ka nebūs vien vīrs un sieva, bet kādā skaistā dienā kļūs par vecākiem. Cik bērnu mums būs? Vai drīkstam plānot bērnu skaitu? Kā lai zinām, cik bērnus spēsim izaudzināt? Ja nu šobrīd vēl vai vairs negribam ģimenes pieaugumu? Virkne pamatotu jautājumu, dzīvojot sabiedrībā, kur daudz ko nosaka kultūra un ekonomiskā situācija. Vai Dievam ir atbildes uz šiem sensitīvajiem jautājumiem? Jā!” raksta Viktorija Slavinska- Kostigova publikācijā Latvijas Baptistu draudžu savienības  Sieviešu kalpošanas apvienības izdotajā žurnālā ”Padod tālāk’‘ (2019.gada 3.numurā; jūnijā). Ar žurnāla redaktores atļauju pārpublicējam rakstu, kurā atspoguļots pētījums par kontracepcijas lietošanas paradumiem kristiešu ģimenēs.

Tuvumā.lv galvenā redaktore Aija Volka

Raksta autore Viktorija ar vīru

Pilnus aptaujas rezultātus varat aplūkot mājaslapā www.padodtalak.lv.

Vasaras sākumā aicinājām [red.- ”Padod tālāk” redakcija]  jūs internetvidē piedalīties aptaujā “Par kontracepciju kristiešu ģimenēs”. Esam apkopojuši rezultātus, ieraudzījuši kādas tendences – kaut kas mūs pārsteidzis un arī rosinājis uzdot konkrētus jums aktuālus jautājumus gan vairākām daudzbērnu mammām, gan kristīgajai ginekoloģei, gan vecmātei un Auglības atpazīšanas metodes (AAM) speciālistei, kā arī mācītājam. Lasīsim un vērtēsim, ko atbildējušas 418 sievietes, kas piedalījās aptaujā, ko domā mūsu uzrunātie intervējamie un ko mēs pašas, to visu kopā saliekot.

Laika posmā no 20. maija līdz 10. jūnijam aicinājām sievietes atbildēt uz 11 ar bērnu plānošanu un kontracepciju saistītiem jautājumiem. Pētījumā piedalījās 418 sievietes vecumā no 18 līdz 66+ gadiem no dažādām konfesijām, kā arī nevienai draudzei nepiederošas. Vairums respondentu norādīja, ka visnepieciešamākais būtu kristīgas ginekoloģes/ārsta pieejamība (56,2%), 47,4% sievietes norādīja, ka liels atbalsts šajos jautājumos būtu raksti un dažādi semināri par šo tēmu, bet 26,1% sieviešu būtu svarīga iespēja komunicēt ar citām sievietēm, kurām šie jautājumi ir būtiski, savukārt gados vecāku māsu pieredze būtu svarīga 11,2% sievietēm.

Tikai piektā daļa bērnu

Latvijā šodien no visiem iedzīvotājiem bērni ir 18,5%. Tie, kurus uztrauc demogrāfiskā situācija valstī, atzīst, ka jāmainās cilvēku priekšstatiem par ģimenes lomu un bērnu vērtību tajā. Pēdējās desmitgadēs pieaudzis arī vecums, kādā sievietes laiž pasaulē savu pirmdzimto. Deviņdesmitajos gados pirmais bērns sievietei piedzima vidēji 22 gadu vecumā, šodien tie ir aptuveni 27 gadi. Kādā pētījumā konstatēts, ka pat pie finansiāli ideāliem apstākļiem tikai trešā daļa Latvijas ģimeņu vēlas trīs bērnus.

Aizspriedumus par daudzbērnu ģimenēm izjutušas vien 3 sievietes, kurām ir 4 un 5 bērni. 73 sievietēm – uztraukums par personīgo veselību, 61 sievietei –
vēlme atpūsties, 34 sievietēm – šaubas par finansiālo nodrošinājumu un 29 sievietēm tieši karjeras plāni ir iemesls, kādēļ lietot kontracepciju. 37 sievietes
kā galveno iemeslu norāda, ka nav palīgu ikdienas pienākumos.

Astoņu bērnu mamma Diāna Dravniece atklāj, ka viņai visi bērni piedzimuši līdz 32 gadu vecumam. “Tie ir sievietes spēka gadi. Pati biju vienīgais bērns mammai,” atceras Diāna.
Pirms pāris gadiem kādā pētījumā konstatēts, ka pat finansiāli ideālos apstākļos tikai trešā daļa Latvijas ģimeņu vēlas trīs bērnus. Diāna norāda, ka viņas laulībā ekonomiskie vai sabiedrības
priekšstati nebija noteicošie izvēlē par bērnu skaitu: “Mani un vīru vispirms ļoti uzrunāja Bībeles pants no psalmiem par ģimenes svētību. Tur teikts, ka bērni ir Tā Kunga dāvana. Daudz domājām par to, ko tas nozīmē un kāda ir mūsu attieksme, ja Dievs dod dāvanu. Iedomājos, kā būtu, ja es aizietu ciemos pie Dieva, Viņš man dotu dāvanu, bet es teiktu – nē, nē, tagad negribu, vispirms pabeigšu studijas vai sapelnīšu naudu! Sapratām, ka nespējam šādi tirgoties ar Dievu.”

Savukārt Aija Ignate, kura nupat pasaulē laidusi ceturto bērniņu, teic, ka jautājums par atvašu skaitu pāra attiecībās aktualizējas ik pa laikam. “Tas sākas jau pirms kāzām, kad runājam par to, kādu redzam mūsu laulību. Veselīgās attiecībās pie šiem jautājumiem atgriežamies ik pa laikam. Spilgti atceros rītu pēc savām kāzām, kad pārrunājām, cik bērnus vēlamies. Vienprātīgi nolēmām – ja Dievs dos, tad četrus. Pēc katra no mūsu bērniem vienmēr bijis jautājums, vai tiešām esam spējīgi rūpēties vēl par kādu?!”

Bībele neatklāj precīzu skaitli

 

Mūsu pētījumā no 418 sievietēm vienāds skaits atzīmēja, ka ģimenē ir 2 un 3 bērni (99 sievietes), 75 sievietes –, ka ir 1 bērns. 4 bērni ir 44 sievietēm, 5
bērni – 29 sievietēm, 6 un vairāk bērni – 11 sievietēm, kā arī 61 sievietei – vēl nav bērnu.

Baptistu mācītājs Edgars Mažis ir pārliecināts: Bībele, lai arī nedod konkrētas atbildes, tomēr nenorāda uz to, ka sievietes uzdevums būtu katru gadu kļūt grūtai. “Piemēram, patriarha Jēkaba 12 dēli piedzimst no četrām dažādām sievietēm. Bībelē varam lasīt, ka vienai sievietei
vidēji ir trīs vai četri bērni. Rodas jautājums, vai šīs sievietes nevarēja vairs dzemdēt fizioloģisku iemeslu dēļ vai kaut kādā veidā Dievs to visu regulēja un sieviete nekļuva grūta pēc tuvības ar vīru?!”
Arī ginekoloģe, klīnikas “Ģimenes sirds” vadītāja Aiga Rotberga, kura savā ģimenē audzina sešus bērnus, norāda – nekur nav teikts, ka kristīgā ģimenē noteikti jābūt daudz bērniem. “Ir ģimenes, kurām ir problēmas tikt pat pie viena bērniņa. Gribu izklīdināt maldīgu uzskatu par to, ka, ļaujot Dievam darboties mūsu dzīvē, tas būs nekontrolēts process, kur katru gadu dzims bērni. Arī Bībelē redzam, ka ir ģimenes, kur ir tikai viens bērns, piemēram, Jānis Kristītājs bija vienīgais bērns, Noa bija trīs dēli. Ir dažādi cipari un lielākais no tiem ir divpadsmit, kas vienai sievietei dzimis.

”Domai, ka Bībelē nekur nav rakstīts, cik bērniem vajadzētu būt kristīgā ģimenē, piekrīt arī vecmāte Baiba Stikute, tomēr viņa norāda, ka jau Radīšanas stāstā Ādamam un Ievai bija dots uzdevums – augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi. “Vārds vairoties skan varbūt dīvaināk mūsu valodā, bet angļu un krievu valodā tas burtiski nozīmē – kļūstiet vairāk, palielinieties skaitā,” Baiba arī skaidro, ka Katoliskajā baznīcā laulāto tuvībai tiek izcelti divi uzdevumi – viens ir laulāto vienotība, kas tiek svinēta ar katru seksuālo tuvību, un otrs ir šī prokreācija jeb
līdzdarbošanās radīšanas darbā.

Sekss ir baudai, ne tikai lai radītu bērnus

Sievietei ir jādzemdē bērni, ja vien nav neapstrīdamu iemeslu (piemēram, veselība) – norāda 5% jeb 21 respondente, seksuālajām attiecībām ir būtiska nozīme un atbilstoša kontracepcijas lietošana palīdz uzturēt veselīgas attiecības pāra starpā – uzskata 41,4% jeb 173 sievietes. Nedaudz vairāk – 42,6% jeb 178 sievietes tic, ka arī lietojot kontracepciju, Dievs var iedot bērnus vai dot impulsu pārtraukt izsargāties, lai būtu atvērti dzīvībai. Vislielākais respondentu skaits (64,6% jeb 270) norādīja, ka sekss ir domāts arī laulāto baudai, ne tikai, lai radītu bērnus.

“Bībelē atrodama Salamana Augstā dziesma, kas ir ļoti skaista ebreju dzejas grāmata erotiskās noskaņās. Tā runā par seksualitāti, bet nedod nekādas norādes par to, ka dzimumakts būtu vienmēr saistīts ar bērnu ieņemšanu. Tur šai tēmai pat nepieskaras. Līdz ar to filozofiskā pieeja – cik Dievs dos, tik bērnu mums arī būs, manuprāt, ir cilvēcīgi radīta,” norāda mācītājs Edgars Mažis.
Uz Pāvila rakstīto Bībelē norāda Aija Ignate. “Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.” (1. Kor.7:4). “Mēs esam aicināti abpusēji rūpēties par partnera baudu un labpatiku seksuālo attiecību laikā. Manuprāt, tas ietver arī kontracepcijas izvēli, jo vīram ir jārūpējas par sievas ķermeni un sievai par vīra. Seksuālā tuvība ir ķermeņa, dvēseles un arī garīga savienošanās, kas lielākajā tās kulminācijā izpaužas ar jaunas dzīvības ienākšanu šajā pasaulē.”

 

Vai drīkstam plānot bērnu skaitu?

Ir pilnīgi normāli izvērtēt, cik bērnus esam spējīgi izaudzināt – norāda 49,3% jeb 206 sievietes.

Edgars Mažis

Mācītājs Edgars Mažis norāda: “Radīt bērnus ir viena lieta, izaudzināt viņus – pavisam cita! Tā nav mazticība, ja pārim rodas šaubas. Bībelē redzam, cik sāpīga trauma ir Jēkabam, kad viņa mīļotā nomirst dzemdībās, laižot pasualē Benjamīnu. Mēs baznīcā par to maz runājam, bet tā bija nopietna trauma gan viņam pašam, gan visiem viņu dēliem. Patiesībā draudzēs maz runā par seksu, jo mums šķiet, ka dvēsele vienmēr ir svarīgāka par miesu, bet Dievs mūs radījis kā fiziskas un garīgas būtnes. Tāpēc sievietēm nav jājūtas vainīgām, ja viņas ir plānojušas savus
bērniņus.”

Dievs mūs radījis kā būtnes ar brīvu gribu, tādēļ mēs varam plānot arī bērnu skaitu – uzskata Aija Ignate: “Mēs izvēlamies cilvēku, ar kuru kopā veidosim ģimeni, un mēs izvēlamies arī, cik bērnus gribam audzināt.

Bet, vai esam gatavi godīgi Jēzum pajautāt, kāds ir Viņa plāns mūsu
ģimenei?

Mēs esam ļoti egoistiska sabiedrība, gribam baudīt dzīvi, un uzskatām to par lielu netaisnību, ja nenotiek tā, kā esam iedomājušies. Mūsdienās uzupurēšanās nav vērtība, bet bērna ienākšana ģimenē prasa lielu pašuzupurēšanos. Tomēr var būt dažādi iemesli, kāpēc kāds no pāra vairāk bērnus nevēlas. Tā var būt dzemdību trauma, pēcdzemdību depresija, atbalsta trūkums no apkārtējiem, pārlieku liela sevis izsmelšana bērnam, personīgie bērnības ievainojumi. Ir arī gadījumi, kad vēlas daudz bērnus, lai kompensētu tās lietas, kuras pašam bērnībā pietrūkušas.”

Kam uzticēties bērnu plānošanas jautājumos?

4,5% jeb 19 sievietes atzīst, ka nezina, kam uzticēties – Dievam, vīram, ārstam vai kādam citam; 20,6% jeb 86 sievietes norādīja, ka tikai Dievam – cik bērnu
dos, tik mums būs; 12,7% jeb 53 sievietes uzticas savai ginekoloģei; 65,3% jeb 273 sievietes norāda, ka šajā jautājumā uzticas vīram.

Aiga Rotberga

“Agrāk nebija Bībeles vārdnīcu, konkordances vai apkopojoši raksti par garīgiem jautājumiem. Draudzes mācītājs Arvīds Vasks mūs, jaunos mudināja – ja gribam kaut ko uzzināt, piemēram, par mieru, lai ņemam kladīti un, sākot no pirmās Bībeles grāmatas, visu izrakstam, ko varam atrast par mieru. Kad sāku domāt par laulību, paņēmu sarkanu mapīti, uzliku virsrakstu “Vīrs. Sieva. Laulība. Bērni” un izrakstīju visus atbilstošos pantus. Tā mēs veidojām izpratni par Bībelē rakstīto, un man pat nebija domu prasīt mammai, mācītājam vai ginekologam,” atceras Diāna Dravniece. “Man patika, ka 65,3 % sievietes šo jautājumu apspriedušas ar savu vīru, bet tikpat un vēl svarīgāk būtu lūgt arī Dievu par to. Ja abi esat Kristū, tad pēc tam, kad esat apsprieduši savā starpā šo jautājumu, prasiet Dievam – ko Tu saki, kāds ir Tavs plāns mūsu dzīvei? Bībelē ir vārdi – kam Dēls ir, tam ir dzīvība, bet kam Dēla nav, tam nav dzīvības. Ja kaut vienā sfērā esam Kristu izslēguši, tad esam zem bauslības, un arī zem tā, ko citi saka par to. Pārim visupirms ir svarīga komunikācija ar Dievu,” uzsver Aiga Rotberga.

Draudzē par šo jautājumu nerunā pietiekami – norāda 42,8% jeb 179 sievietes. Līdzīgs skaits 41,9% jeb 175 sievietes uzskata, ka tā ir privāta lieta
starp laulātajiem, draudzei tajā nav jāiejaucas.

Mācītājs Edgars Mažis norāda, ka abpusēji veselīga un jūtīga komunikācija starp laulātajiem ir ļoti būtiska un nav pareizi, ja vīrs egoistiski vēlas bērnus, bet sieva saprot, ka nopietnu veselības problēmu dēļ nespēs tos iznēsāt. “Jā, ir pāri, kas sekojuši lēmumam, cik Dievs dos, tik ņemsim, lai arī man ir viens piemērs, kur sievietei piecu gadu laikā piedzima četri bērni un tad pāris beidzot sāka domāt par kontracepciju, jo sieviete bija fiziski novājināta. Bija jautājums, vai viņa maz varēs atkopties… Lūdzot Dievu, jebkurš pāris var arī saprast, kā rīkoties.”

Vai kontracepcija ir grēks?

2,9% jeb 12 sievietes atzīst, ka vairāk bērnus negrib, bet ir sajūta, ka nedrīkst izsargāties un tas rada spriedzi. 3,8% jeb 16 sievietes nezina, vai kristieši
drīkst lietot kontracepciju. Savukārt 16% jeb 67 sievietes līdz galam neuzticas izvēlētajai kontracepcijai.

“Ja dzīvojam atbilstoši Dieva plānam, tad šādi jautājumi, iespējams, nekad nerodas,” ir pārliecināta vecmāte, Auglības atpazīšanas metodes (AAM) speciāliste Baiba Stikute, kas pati ir mamma pieciem dēliem. “Mūsu sirdsapziņai vajadzētu būt tik tīrai, lai tā būtu jūtīga pret Dieva gribu.” Baiba skaidro, ka vārds “kontracepcija” jau sevī ietver nozīmi – “pret ieņemšanu”, kas norāda, ka mēs izslēdzam auglības dimensiju savās attiecībās. “Tas ir tā, ka es tevi ņemu, bet tavu auglību man nevajag. Kontracepcijas līdzekļi ir kā trešais mūsu intīmajā dzīvē. Kaut kas, kas nostājas mums pa vidu. Dabiski seksuālā tuvība ir ļoti svarīga gan sievietei, gan vīrietim. Pat zinātniski pierādīts, cik daudz pati sieviete saņem no dabiskās tuvības ar vīrieti – gan ādas krāsa uzlabojas, gan enerģija rodas, izdalās oksitocīns, endorfīns… Dievs ir pateicis, ka laulībā vīrietis un sieviete būs viena miesa. Nevis, ka ir, bet kļūs, un es to redzu kā darbu visa mūža garumā. Bet, ja mēs ieliekam kaut ko pa vidu, vai tā ir pilnīga vienotība vienam ar otru?”
Savukārt Diāna Dravniece uzskata: “Ja notiek izsargāšanās, tad tas vispirms notiek tavā galvā, un ir pilnīgi vienalga, kuru kontracepcijas metodi izvēlies, tu jau pamatā esi atsacījusies no šīs Dieva dāvanas.”
Vai tas ir grēks vai nav? Ginekoloģe Aiga Rotberga stāsta, ka viņa bieži sievietēm vaicā, vai viņas ir lūgušas par šo jautājumu, vai viņas zina Dieva plānu un gribu? “Šad un tad saņemu atbildes, ka labāk nejautāt, jo, ja nu atšķiras Dieva plāni no saviem… Bet, ja bail pajautāt Dievam, tad kaut kas nav kārtībā jūsu attiecībās ar Dievu. Par to ir jālūdz ģimenē!”

Visvairāk izmantotais kontracepcijas veids starp aptaujas respondentēm ir prezervatīvi – 39,7% jeb 166 sievietēm. Pārtraukto dzimumaktu kā metodi
izmanto 26,6% jeb 111 sievietes, hormonālās metodes lieto 7,7% jeb 32 sievietes, savukārt 10% jeb 42 sievietes atzīmēja spirāli kā izsargāšanās
metodi. 3,3% jeb 14 sievietes izvēlējušās olvadu nosiešanu, turpretī 1,2% jeb 5 sievietes norāda, ka vīrs ir veicis vazektomiju.

Un tomēr, vai pastāv kāda kontracepcijas metode, kas ir grēks?

“Ir bauslis – tev nebūs nokaut”, un spirāli mēs varētu palikt zem šī baušļa. Jo ar spirāli var notikt apaugļošanās, var sākt veidoties jauna dzīvība, kas tiek pēc tam iznīcināta. Informācija par to, ka spirāle nav laba, uzrunā arī neticīgus cilvēkus. Kad paskaidroju, ka ovulācija notiek, apaugļošanās process arī var notikt, bet spirāle neļauj jaunajai dzīvībai ieligzdoties dzemdes dobumā, un sanāk iznīcinošs efekts, tad arī tās sievietes, kas nav kristietes, saprot, ka tas nekas labs nav,” skaidro ginekoloģe un vērš uzmanību arī uz hormonālo kontracepciju, kura ilgtermiņā tomēr ietekmē sievietes veselību. “It kā no garīgā aspekta varētu teikt, ka neviens netiek nogalināts un tādēļ to varētu lietot. Apmāns ir tajā, ka, lietojot hormonālās tabletes, sievietēm tiek apturēts dabiskais hormonālais cikls, viņām nestrādā olnīcas vispār. Un ikmēneša asiņošana ir šo tablešu mākslīgi izraisīta.”
Arī Baiba Stikute, komentējot hormonālo kontracepciju, norāda uz sievietes veselības apdraudējumu: “Ir vērts uzdot jautājumu, kā Dievs to uzlūko, ja mēs apzināti sevi apdraudam, iznīcinot auglību?” “Kontracepcijas metodes izvēle ir gan sievas, gan vīra kopēja atbildība,” saka Aija Ignate, kas pēc izglītības ir farmaceite. Viņa atgādina piekto bausli: “Ļoti rūpīgi jāskatās, lai metode novērš olšūnas un spermatozoīda satikšanos, nevis nogalina jau apaugļotu olšūnu, un arī lai šī metode ilgtermiņā neiznīcina pašu sievietes vai vīrieša organismu.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Īpaši šajā laikmetā, kad mēs, piemēram, esam gatavi skaitīt ēdiena kalorijas, tikpat un vēl daudz vairāk mums jābūt rūpīgiem, izvēloties kontracepcijas metodi. Retāk sievietes izvēlas olvadu nosiešanu. No veselības viedokļa sterilizācija neietekmē nekādus fizioloģiskos procesus. Tikai jāsaprot, ka šis ir neatgriezenisks solis.

Pirms pieņemt šādu lēmumu, jābūt ļoti pārliecinātiem, ko dara, un jāsaprot, ka cilvēks tomēr redz šī mirkļa momentu savā dzīvē. Saprotu, ja pārim ir 45 gadi un ir bērni, bet, ja to grib veikt 28 gadu vecumā, esmu diezgan skeptiska,” skaidro Aiga Rotberga. Viņa piebilst: “Ja tiešām pirmās domas ir par to, kā vislabāk izsargāties pēc kāzām, tad man par to sāp sirds, jo tā dzīvo pasaule! Ja mēs neatšķiramies, tad ne jau ar pasauli, bet ar mums kaut kas nav kārtībā! Man šķiet, ka Dievs tomēr grib, lai pēc kāzām Viņš var svētīt pāri ar bērniņiem.”

Dzīvot saskaņā ar savu auglību

Aptaujā 24,4% jeb 102 sievietes izvēlējušās Dabisko metodi jeb AAM, no kurām 72 sievietes tic, ka Dievs tik un tā kontrolē šo procesu.

Zināšanas par savām auglīgajām un neauglīgajām dienām ir ļoti būtiskas – norāda ginekoloģe. Gan viņa, gan vecmāte Baiba Stikute savā praksē aicina sievietes iepazīt dabisko ģimenes plānošanu jeb tā saukto Auglības atpazīšanas metodi. “Mēs aicinām iepazīt savā laulībā Dieva ielikto brīnumaino kārtību, kas ir mūsu ķermenī, un dzīvot saskaņā ar to. Svarīgi, lai arī vīrietis iesaistītos, jo tad viņš labāk var izprast, kas notiek ar viņa sievu,” skaidro Baiba Stikute un ir pārliecināta – katrs mēnesis var kļūt kā medusmēnesis, kad ir gan atturības laiks, gan laiks, kad kopā svinēt tuvību. “Ir arī pētījums, kas atklāj, ka pāri, kas dzīvo pēc AAM, ir ar noturīgākām attiecībām. Pētījumā bija salīdzinājums ar hormonālās kontracepcijas lietotājiem, kuriem, izrādās, seksuālā tuvība ir retāka, nekā pāriem, kas dzīvo saskaņā ar AAM.
Hormonālajai kontracepcijai ir blakne – libido kritums, tāpēc tuvību negribās. “Sievietes seksualitāte noteikti uzplaukst līdz ar to, ka vīrietis viņu pieņem un akceptē ar visu viņas auglību,” pārliecināta ir AAM speciāliste un piebilst, ka, viņasprāt, šī kalendārā metode ir aprakstīta jau 3. Mozus grāmatā, kur doti likumi Izraēla iedzīvotājiem. Tajos bija noteikts, ka sieviete skaitās nešķīsta gan septiņas dienas, kad ir mēnešreizes, gan septiņas vēl pēc tām. Vīrs varēja tuvoties viņai tikai tad, kad sieva bija šķīsta.

Plānot pašiem un lūgt Dievu

62% jeb 259 sievietes norāda, ka atradušas piemērotāko kontracepcijas veidu, tomēr tic, ka Dievs visu kontrolē.

“Ja mēs ko plānojam, ir būtiski pajautāt – Dievs, kāds ir Tavs plāns? Jā, arī bērnu plānošanā jābūt sarunai ar Dievu,” pārliecināta ir Baiba Stikute. “Kad piedzima trešais bērniņš, arī mums šķita, ka varbūt pietiek, bet tad Dievs mums abiem reizē sūtīja tādas ilgas pēc nākamajiem bērniem… Tas, kā jūties šobrīd, nenozīmē, ka tā tu jutīsies vienmēr. Lūgšanu dzīve ir pati svarīgākā gan kā pārim kopā, gan katram atsevišķi.”
“Kristīgā ģimenē mēs savu izvēli izdarām, balstoties Dieva Vārdā,” Baibai piekrīt arī Aija Ignate, “tomēr tas nav tik vienkārši, jo Bībelē nav rakstīts, kurš man būtu jāprec vai kā izsargāties no grūtniecības. Tādēļ ir svarīgas mūsu attiecības ar Jēzu Kristu – laiks, ko pavadām lūgšanās un atbilžu sadzirdēšanā no Viņa.”
“Kad pēc astotā bērniņa piedzimšanas apjautām, ka vairāk bērnu mums nebūs, es raudāju un teicu Dievam – piedod, mēs grēkojam, bet zinu, ka paši vien atbildēsim Dieva priekšā. Jau sākotnēji sapratām, ka svarīga ir pārliecība. Ja pārliecība ir par dabisko izsargāšanās veidu, lai tā būtu, jo tā ir tava pārliecība un tātad – pati labākā!

daudzbērnu ģimene
Foto: A. Sproģis. Delfi.lv. Astoņu bērnu mamma Diāna Dravniece: ‘Kad sapratām, ka bērnu vairs nebūs, raudāju…’ Lasi vairāk šeit.

Neviens no malas nevar norādīt, kā drīkst vai nedrīkst, pašiem ir jānonāk pie savas pārliecības,” saka Diāna Dravniece un turpina: “Šo atklāsmi nevar ne nopirkt, ne pārdot.”

“Bija brīdis, kad mūs pasaulē apbrīnoja par daudzo bērnu skaitu, bet draudzē pat nereti nosodīja. Tieši tad man Dievs uzrādīja Rakstu vietu: “Bēdas tam, kas uz kādu tēvu saka: kādēļ tev bērni? – vai uz kādu māti: kādēļ tu dzemdē? Tā saka Tas Kungs, Israēla Svētais, viņa radītājs: par nākamām lietām jautājiet Man! Manus dēlus un Manu roku darbu atstājiet Man!” (Jes.45:10-11). Ticu, ka Dievs vēlas, lai par nākamām lietām mēs prasām Viņam!”

”Padod tālāk” redakcijas pēcvārds: Noslēgumā vēlamies vien teikt, ka, veicot šo aptauju un publicējot rakstu, mūsu nodoms nav kādu pamācīt, nosodīt vai kā citādi ietekmēt. Centāmies atspoguļot dažādus viedokļus un tos visus, gluži tāpat kā runājot par jebkuru citu tēmu, caurvij vienojošais – lūdziet Dievam gudrību par to, kas tieši jums kā ģimenei, kā pārim ir vislabākais. “Visas savas rūpes metiet uz Viņu, jo Viņš par jums rūpējas.” (1. Pētera 5;7).