Jautājumi, kurus ierosinājis Juris Rubenis


1768
“Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas*,”- šis ir pants no Sālamana pamācībām (15.nod.18.pants), ko šorīt uzšķīru Bībelē, lūgdama Dievam palīdzību uzrakstīt komentāru par jauno Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un viņš. Attiecības. Sekss”.

Parasti cenšos savus rakstus nesākt ar Bībeles citātiem, lai žanrs neatgādinātu sprediķi. Spontāna Bībeles uzšķiršana arī nav vienīgais veids, kā lasu Bībeli. Rūpīgi lasu arī atsevišķas grāmatas (evaņģēlijus vai vēstules) no viena gala līdz otram, nereti paralēli salīdzinot arī jauno un veco Bībeles tulkojumu un izlasot paralēlās Rakstu Vietas. (Vai un kā Tu lasi Bībeli? Aicinu piedalīties aptaujā te!). Tomēr šī visvienkāršākā lasīšanas forma – ātri uzšķirot kādu lapaspusi un ar pirkstu iebakstot nejauši izvēlētā vietā –  ir viens no veidiem, ko praktizēju kopš bērnības, un šis ieradums joprojām ir daļa no manām sarunām ar Dievu.

Protams, ir liels jautājums- vai un ko es spēju saprast no izlasītā...

Ja nesaprotu, šķiru vēlreiz, līdz atrodu kaut ko saprotamu un iedrošinošu. Un te jāpiekrīt Jurim Rubenim, kurš, atsaukdamies uz pētījumiem, savā jaunajā grāmatā norāda, ka, lasot tekstus, mēs parasti vispirms uztveram  to, ko jau esam pirms tam zinājuši (mana piebilde: kāds mums to ir izstāstījis, kaut kur citur to esam lasījuši vai mums bijusi tāda nojauta savā sirdī un nereti mēs to saucam VAI sajaucam ar Svētā Gara atklāsmi). Ja sastopamies ar kaut ko jaunu un nesaprotamu, mūsu spēja to uztvert ir ierobežota. J.Rubenis ar šo piebildi faktiski ir atzinis to, ka, rakstīdams grāmatu, jau paredzējis: daļa lasītāju nespēs uztvert izlasīto pat ne par dažiem procentiem, ja teju visi jēdzieni, termini, teorijas, koncepcijas, uzvārdi utt. būs pilnīgs jaunums.

Kāda bija mana sagatavotība Jura Rubeņa grāmatas lasīšanai?

Iesaku iepazīties ar dažādām atsauksmēm par J.Rubeņa grāmatu:

Agnese Irbe: Juris Rubenis kā cilvēks ir jāmīl, satori.lv

Tālivaldis Tālbergs, Otto Ozols un Juris Cālītis diskusijā par grāmatu “Preses klubā”

Didzis Kukainis par grāmatu blogā didziskukainis.lv

Jānis Biķis par grāmatu blogā izgaismots.lv

Ilmārs Hiršs. Ko darīt ar “nepareizajiem” uzskatiem? Hirss.lv

Jolanta Raita. “Izaicinājums rakt pareizajā virzienā”, tuvuma.lv

Šis ir ļoti būtisks jautājums!

Es personīgi – atkal jau bērnībā – biju izlasījusi un pat rūpīgi konspektējusi Jura Rubeņa grāmatu “Vai migla klīdīs?’’ (īpaši atmiņā palicis spilgtais kristietības izcēlums iepretim citām reliģijām; jaunajā grāmatā Rubenis pārsteidzoši atklāj, ka par atsevišķiem “vienpusīgiem apgalvojumiem” šajā grāmatā tagad ir kauns). Pēdējos gados es biju sekojusi līdzi J.Rubeņa runām medijos (intervijām presē un TV, video lekcijām youtube.com) un biju sastapusies ar tādiem jēdzieniem kā “darbs ar ēnu’’, Vilbērs, fundamentālisms u.c. Biju svaigi izlasījusi Rubeņa iemīļota autora – Ričarda Rora – grāmatu “Kritiens augšup’’.

Vēl dažas būtiskas piezīmes. Pamatskolā literatūras stundās man tika mācīts, ka Vecajā Derībā ir aprakstīti mīti (tobrīd tas mani sadusmoja). Universitātē biju apguvusi pamatus psiholoģijā un filosofijā (pirms studijām nez kāpēc biju baidījusies, ka cilvēku izdomātas teorijas mani aizvedīs prom no Dieva, bet tas nenotika…) . No ažiotāžas ap grāmatu “Da Vinči kods’’ (šo grāmatu gan neesmu izlasījusi – un arī filmu neesmu līdz galam noskatījusies, tobrīd sajūtas bija tuvu tam, lai grāmatu dedzinātu) biju saskārusies ar  (tobrīd šokējošo) ideju, ka Jēzum, iespējams, bija sieva. Arī J.Rubeņa grāmata sacēlusi vētru (iesaku noskatīties LTV raidījumu ”Kultūršoks”), un esmu sekojusi līdzi visdažādākajām atsauksmēm.

Un vēl – man šobrīd ir laulības dzīve, sekss un bērni, tātad, personīga pieredze par Rubeņa jaunās grāmatas tēmu.

Visbeidzot: es pazīstu personīgi dažus cilvēkus, kas sevi sauc par homoseksuāliem (esmu par daudz ko brīnījusies un man ir savs redzējums par šo tēmu), un, kas attiecas uz meditāciju vai “vērības praksi’’, tās apraksts līdzinās tam, ko bērnībā darīju, stundām lūkojoties uz mākoņiem vai sēžot jūras krastā (turklāt man ir pazīstami vairāki cilvēki, kuri vispirms sāka interesēties par Austrumu reliģijām, līdz kļuva par kristiešiem).

Daļa kristiešu J.Rubenim pārmet, ka viņš pārāk daudz ko pieņem. Tomēr grāmatā viņš arī paudis nostāju PRET:

  • gadījuma rakstura seksu, seksu pirmajā vakarā;
  • zoofiliju;
  • fizisku sievas ietekmēšanu, precēšanos 10 gadu vecumā;
  • vājām teoloģijas vēstures zināšanām;
  • seklu garīgumu (”New Age”, surogātreliģijām);
  • sakāpinātu garīgumu (paštaisnumu; augstprātīgiem mācītājiem, sevis apjūsmošanas, teatrālumu, egocentrismu);
  • psiholoģiju, kas noraida garīgo dimensiju;
  • kategorismu, ‘’svētām dusmām’’, otra pazemošanu un ievainošanu, egoismu, cinismu;
  • naidu pret svešo, atšķirīgo, naidu pret ķermeni un seksualitāti; neiecietību, negatīvismu;
  • “pozitīvo domāšanu’’;
  • filmām par atriebību;
  • lūgšanas skaitīšanu automātiski, nedomājot par tās saturu;
  • plastisko ķirurģiju;
  • vīriešu nesavaldību, sīkumainību, citu apspiešanu, pazemošanu;
  • sieviešu mūžīgo neapmierinātību, kontroli, vīra un bērnu kritizēšanu, vīriešu kopēšanu, sevis pazaudēšanu;
  • graujošām un pazemojošām attiecībām.

Rubenis ar jaunām idejām licis man vēlreiz apdomāt, kas ir manas ticības pamats, kāpēc es esmu kristiete, kāpēc man ir vajadzīga Baznīca, kāpēc mīlu Kristu un ticu, ka tikai un vienīgi Viņš ir mans Pestītājs; kāpēc mani priekšstati par Dievu var izrādīties elki, nevis pats Dievs; kāpēc mīlu un mīlējos ar savu vīru; kāpēc mīlu savu “tuvāko kā sevi pašu”  un pat savu ienaidnieku; kāpēc dažbrīd rīkojos egoistiski jeb grēkoju, pašai neapzinoties; kāpēc esmu piedevusi tiem, kas mani sāpinājuši; kāpēc par atsevišķām lietām kaunos nevis tāpēc, ka tās ir grēks, bet tamdēļ, ka baidos no kādiem cilvēku viedokļiem  utt. Tie visi ir brīnišķīgi jautājumi, lai tuvotos Dievam!

 

Ja grāmata šķiet pārāk sarežģīta, tad iesaku vispirms atvērt divas lapaspuses (250.- 251.lpp.), kur J.Rubenis uzskaitījis tikai un vienīgi jautājumus savam lasītājam. Ja esi gatavs tos visus apdomāt, tad vispār ir vērts lasīt grāmatu. Ja neesi gatavs domāt, tad pat “vērības prakse’’ nepalīdzēs – un arī līdz grēksūdzei un pestīšanai netiksi…

Ja esi sācis lasīt un kaut kas ir pārāk nošokējis vai bijis pilnībā nesaprotams, iesaku sameklēt kādu, ar kuru par to aprunāties. Tas var būt arī medijs “TUVUMĀ’’, kam uzdod savus jautājumus. Ļoti iespējams, ka katrs no grāmatas lasītājiem uztver kaut ko pilnīgi citu. Tajā pašā laikā tas neizslēdz Svētā Gara klātbūtni lasīšanas procesā, jo esmu pilnīgi pārliecināta, ka Kristus uz mums katru runā personīgi, lai mēs katrs izmeklētu savu sirdsapziņu, tiktu galā paši ar savām sajūtām, dzīves pieredzi un varbūt arī – kādām tikai mūsu problēmām, kurām steidzami nepieciešams risinājums…

Ja Tev radās kādi jautājumi no manis rakstītā, droši raksti uz e-pastu: aija@tuvuma.lv. Lai arī J.Rubeņa grāmatu esmu rūpīgi izlasījusi no vāka līdz vākam, pat katru atsauci grāmatas beigās, nevaru apgalvot, ka saprotu visu. Vēl mazāk varu apgalvot, ka pilnībā saprotu Dievu. Piekrītu J.Rubenim tajā ziņā, ka, ja man šķiet, ka visu saprotu, tad visticamāk tas nav Dievs, bet mans priekšstats par Dievu, kas izriet no kādas cilvēku radītas koncepcijas.

‘’TUVUMĀ’’ autoru lokā esam kristieši ar visdažādākajiem uzskatiem un attieksmi- galu galā, mums katram ir sava pieredze un sava zināšanu bāze. Kādi par J.Rubeni fano, bet citi izturas piesardzīgi. Respektēju arī tos, kuri grāmatu nav lasījuši un nelasīs. Ar medija “TUVUMĀ’’ palīdzību Tu vari uzdot sev interesējošus jautājumus dažādiem mūsu autoriem, kā arī mācītājiem, ekspertiem u.c. Aicināsim uz sarunu –  mūsu lasītāju vārdā! Ne, lai strīdētos, bet- lai pacietīgi izlīdzinātu nesaskaņas mūsu vidū.

*Jaunajā tulkojumā “Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu, kas gauss dusmās, tas noklusina ķildu.”