Ko sapratu par Lieldienām…jeb Jēzus ir Augšāmcēlies! Ingas Aulmanes pārdomas

Mani kristietībā uzrunā doma, ka mēs piedzimstam divas reizes. Dievs radīja mūs no pīšļiem — kā miesu—, bet tad iepūta nāsīs dzīvības dvašu — savu Garu. Tieši tad patiesi kļuvām par cilvēkiem. Ar Gara klātbūtni atšķiramies no dzīvniekiem. Ne velti tā jūsmojam par bērniem: cik viņi tīri, patiesi. Arī mēs paši tādi piedzimām.

Tomēr pēc attīstības loģikas ikvienam cilvēkam jāatkārto dzimšanas, krišanas un atdzimšanas ceļš. Ar grēkā krišanu (grēka senā nozīme ir netrāpīt mērķī, neveiksme!) nodarām postu ne tikai sev, bet arī citiem. Gribējām būt laimīgi un darīt laimīgus mums mīļos, mēģinājām rīkoties, kā nu mums likās vislabāk. Netrāpījām, aizšāvām garām. Bieži vien laimes vietā radījām sāpes un postu.

Un tad Dievs apžēlojas un sūta mums savu dēlu Jēzu. Viņš rāda, cik zemu varam krist — labu nodomu vadīti nodarīt pāri tam, kurš mūs mīl, nodot viņu, ļaut sodīt nevainīgo nogalinot. Ak vai, pat karus mēdzam tā uzsākt, labu nodomu vadīti! Bet Viņš nav dusmīgs Dievs, Viņš mūs radījis un nevēl ļaunu, tāpēc pat mirdams piedod, saprotot, ka paši nezinām, ko darām! Un tad mēs Klusajā sestdienā attopamies, apjaušam nodarīto, nožēlojam, skumstam… Mums sāp mūsu nodevība…

Bet mīlestības spēks ir lielāks, mums top piedots.

Viņš ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies un līdz ar viņu arī mēs. Esam pārgājuši tai pusē, kur saprotam patiesību, arī par sevi! Pāreja ir notikusi.

Atliek gaidīt Dieva Gara (dvesmas) ieplūšanu mūsos Vasarsvētkos, lai process būtu pabeigts, lai turpinām ceļu mīlestībā, kad atkal esam tie, kam bija jābūt —svēta Gara piepildītas garīgas būtnes! Jā, tieši Svētā Gara, jo gari, ai, ai, mēdz būt dažādi!

Priecīgus Augšāmcelšanās (Pārejas, Pāriešanas) svētkus!

*Ar autores atļauju pārpublicēts no ”Facebook”.

Piedalies medija ”TUVUMĀ” veidošanā arī Tu! Dalies pieredzē un pārdomās par svētku nozīmi un citām kristieša dzīvē svarīgām tēmām! Raksti: redakcija@tuvuma.lv.