Kristīgā ajūrvēda, kristīgie zābaki… Par kristīgās sabiedrības ekspertiem un ejošajām tēmām

Tie, kuri ikdienā kaut nedaudz seko līdzi mediju aktivitātēm, droši vien ir pamanījuši, ka mūsu mazā Latvija noteikti nevar sūdzēties par visa veida ekspertu trūkumu publiskajā telpā. Ir gan politologi, polittehnologi, sociālo mediju guru un kas tik vēl ne. Pat kristiešu vidū ir savi mācītāji – eksperti, kurus citē pirms vēlēšanām, pēc katastrofām un Ziemassvētku laikā.

Īsāk sakot, viens parasts vidusmēra cilvēks var apmaldīties nebeidzamā šādu speciālistu juceklī, kur nu vēl izsekot viņu viedokļiem. Vienīgais glābiņš ir pieķerties vienam, jau zināmam, un pieslieties viņa uzskatiem.

Šai visu iespējamo jomu ekspertu pārbagātībai ir vairāki izskaidrojumi – gan objektīvi, gan mūsu pašu mākslīgi konstruēti jeb, aizņemoties [Žana] Bodrijāra terminoloģiju, sava veida simulakri. Pēdējie pieder masu mediju mākslīgi radītai ekspertu kastai.
Objektīvie iemesli ir vairāk vai mazāk skaidri. Līdz ar tehnoloģiju attīstību ir radušās arvien jaunas nozares un disciplīnas, un ir tikai loģiski, ka viedākie to pārstāvji iegūst eksperta titulu. Atšķirībā no 19. un 20. gadsimta ekspertiem, mūsdienās šo cilvēku darbošanās sfēra ir ļoti šaura. Ja objektīvu iemeslu dēļ gribi kļūt par ekspertu, tev ir jāatrod sava niša. Šo procesu var salīdzināt ar mitināšanos ļoti šaurā telpā. Jo vairāk cilvēku tajā būs, jo mazākas izredzes kādam ir izcelties, jo visi ir saspiesti.

Lai izceltos, ir jāliek lietā radošā fantāzija — jākāpj kādam uz galvas, jānotupstas vai kā citādāk jāizceļas.

Tas ir normāls zināšanu jaunrades process un pat sava veida evolūcija, kas ir norisinājusies un turpinās attīstīties arī nākamajos gadsimtos, ja cilvēki sevi neiznīcinās globālos konfliktos.
Daudz interesantāk ir aplūkot vārda “eksperts” nozīmi un jēgu mediju konstruētās realitātes laikmetā, kad nereti vajag tikai mazliet, lai kāds no nekā kļūtu par mediju zvaigzni, kam prasa viedokli gan par vēlēšanu iznākumu, gan šīs sezonas aktuālajām modes tendencēm. 21. gadsimta sabiedrība ir pieradināta, vai paši gribējām tapt pieradināti pie tā, ka mums visu pasaka priekšā – sākot no jautājuma, kura partija vēlēšanās ir slikta, tādēļ par to labāk nebalsot, līdz tam, kādu sejas krēmu labāk izvēlēties. Tas savukārt ir sekmējis ekspertu kastas attīstību, jo kārtīgs ziņu sižets TV vairs nav iedomājams bez ekspertiem. Arī radio un drukātā prese. Mazliet “grēko” interneta mediji, jo tie bieži vien publicē tikai informāciju un konkrētu personu citātus, taču citkārt tikpat ātri savu “kļūdu” labo, publicējot garum garo materiālu ar ekspertu viedokļiem.

Diez kā būtu, ja vienu nedēļu medijos neparādītos neviena eksperta komentārs?

Vai mēs pārstātu paļauties tikai uz svešiem spriedumiem un beidzot būtu spiesti iedziļināties? Varbūt tas nemaz nebūtu tik slikti. Vienīgi dažam labam ekspertam, kurš pēdējos gados to tik vien darījis, kā pucējis savu tēlu un gozējies mediju prožektoru gaismā, nebūtu vairāk darba, jo tie īstie, kuri “cīnās” par savu vietu manis jau pieminētajā metaforiskajā zināšanu telpā, nekur nepazudīs pat tad, ja viņu “runājošās galvas’’ katru vakaru neparādīsies ziņās. Tas laikam atšķir īstos ekspertus no tiem, kuri ierindoti masu mediju mākslīgi radītajā visu zinošajā ekspertu kastā.
Savukārt kaut kur pa vidu starp objektīviem un ne tik objektīviem iemesliem ir kristīgās sabiedrības redzamākie cilvēki. Kā būtisks faktors ir minams tas, ka

mediji pret reliģiju un garīdzniecību ir ļoti distancēti. Protams, izņemot gadījumus, kad kāds no tiem pasaka kaut ko par “ejošajām tēmām” – gejiem, dzimumu maiņu utt.

Skaļas tēmas patīk visiem, jo tad arī interneta komentētāji var savu gānīšanās normu realizēt vēl piecus gadus uz priekšu.  Taču arī tad ir novērojams, ka pie vārda tiek laisti tradicionālo konfesiju pārstāvji – katoļi un luterāņi. Harizmātiskā spārna kristiešu pārstāvji tiek pie vārda daudz retāk, izņemot dažu labu odiozo kristiešu draudzes ganu, kurš ik pa laikam aicina dedzināt grāmatas un iesaistīties tamlīdzīgās aktivitātēs. Interneta mediju “sabiedrībai” atkal ir iespēja uzsvērt, cik “primitīvi un tumsonīgi ir kristieši”. Un kur nu vēl bez apgalvojumiem, ka Dieva nav.
Ja nav, tad par ko Jūs uztraucaties? Viņš taču Jūs liek mierā, atšķirībā no pašu mediju pasludinātajiem ekspertiem, kuru viedoklis mums teju vai uzglūn katrā rakstā, mācot mums “pareizi” domāt.
Taču viens ir skaidrs. Tiem kristīgo konfesiju pārstāvjiem, kuri arī grib iekļūt medijos, ir jārēķinās, ka arī viņiem

būs jāpakļaujas spēles noteikumiem, kas nosaka, ka esi eksperts it visā, ja gribi būt apritē. Gan par bikšu garumu, gan preses sekretāri –pornoaktrisi –, un varbūt nedaudz arī par Dievu.

Vai es gribētu lasīt šādu kristīgo ekspertu komentāru, kas pasniegts nedaudz ar skandāla pieskaņu? Laikam, ka nē.
Domājams, ka mums kādam laikam pietiks ar popkultūras radīto kristīgo meditāciju. Varbūt nemaz aiz kalniem nav tas laiks, kad cilvēki Dievu brauks meklēt Gangas ūdeņos, jo tas taču ir stilīgi un piestāv kristīgajai meditācijai, kristīgajai ajūrvēdai un kristīgajam islamam. Ja vajag, arī kristīgos zābakus var piemest līdzi. Domājiet nepirks? Ja pateiktu, ka dziedina no kārpām vai varžacīm, nopirktu arī tos, pa ceļam uz kristīgās jogas nodarbību.
Rezumējot tēmu, atliek tikai atcerēties [Imanuelu] Kantu, kurš jau pirms vairākiem gadsimtiem aicināja cilvēkus domāt pašiem. Viņaprāt, apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ, savukārt par nepilngadību liecina nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības. Kants ir pārliecināts, ka “šī nepilngadība pastāv paša vainas dēļ, jo tās cēlonis ir nevis sapratnes trūkums, bet gan izšķiršanās un drosmes trūkums lietot sevi bez cita vadības. Sapere aude! Esi drosmīgs lietot paša sapratni! – tāda, lūk, ir apgaismības devīze.” Atliek tikai pievienoties Kantam, jo mēs dzīvojam laikā, kad ekspertu ir vairāk nekā dažam labam naudas kabatā. Tāpēc tikai paša prāts būs vienīgais orientieris!

Pirmo reizi publicēts blogā manapasaule.lv 2014.gada 26.oktobrī ar nosaukumu ”Par ekspertiem kā mediju radītu simulakru kastu un kristīgo ajūrvēdu”.

Tekstu rediģēja un sagatavoja publicēšanai Aija Volka.
Autores personīgais viedoklis 
nav uzskatāms par kristīgā medija “TUVUMĀ.lv” 
vai Kristīga dzīvesveida izpētes fonda oficiālo nostāju. 
Ja Tev patīk Tuvumā.lv darbs, 
atbalsti mūs! 
Konta numurs: LV50HABA0551040282926