Metropolīta Aleksandra vēstījums Kristus Piedzimšanas svētkos


34
7. janvārī Kristus Piedzimšanas svētkus svin pareizticīgā pasaule. Sveicam svētkos mūsu brāļus un māsas Kristū! Svētku vēstījumā Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs ir runājis gan par dvēseles mieru, ieteikumiem savstarpējās attiecībās, gan citiem kristīga dzīvesveida aspektiem, par kuriem arvien interesējamies arī mēs- starpkonfesionālā medija ”TUVUMĀ” komanda. Priecē, ka pieminēta arī šogad gaidāmā Latvijas 100 gadu jubileja. Un vēl kāds būtisks jautājums- Metropolīts atskatījies uz Oktobra revolūciju, kura pērn vieniem Latvijas medijos palika teju nepamanīta, taču citi vairāk vai mazāk atklāti svinēja tai 100 gadus … (Mediju atbalsis pērn: fotoreportāža NRA, video jauns.lv, raksts ”Mājas viesī’‘). Metropolīts revolūciju nesauc par ”pretrunīgi vērtētu” (kā tas rakstīts wikipēdijā), bet gan par baisu. Kā zināms, revolūcija iezīmē laiku, no kura Dievs tika noliegts un aizstāts ar elku- Ļeņinu, kura bilde tika izvietota ikonu vietā utt… Metropolīts aicina lūgt Kungu, lai līdzīgi laiki neatkārtotos. Vai tā ir arī Tava lūgšana? Kā šodien izprotami eņģeļu vārdi- ”miers virs zemes”?  Un ko Tu esi novēlējis citiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā? Raksti: redakcija@tuvuma.lv. Vēstījuma pārpublicēšanu neesam paguvuši saskaņot ar Pareizticīgo Baznīcu, bet, cerams, nevienam neradīsies iebildumi. Īsināta versija lasāma arī portālā ”TVNET” šeit.

Aija Volka, ”TUVUMĀ” galvenā redaktore 

«Ko tev pienesīsim, Kristu, Kurš atnāci uz zemi kā Cilvēks mūsu dēļ? 
Katrs Tevis radītais Tev pateicību pienes: Eņģeļi dziesmu, 
debesis zvaigzni, gudrie dāvanas, gani brīnumu, zeme alu, 
tuksnesis silīti, mēs – Māti Jaunavu. 
Pirms laikiem esošais Dievs, apžēlojies par mums»
(svētku vakara dievkalpojuma stihira)

 

Augstisvētītie brāļi Virsgani, visgodātie tēvi, dievbijīgie diakoni, Dievu mīlošie inoki un inokiņas, mīļotie brāļi un māsas – Kristus Baznīcas bērni! Šodien Bētlemes pilsētā no Visšķīstās Jaunavas piedzimis Emanuēls, kā par to pravietiski vēstīja Jesaja. Viņa atnākšanu mūsu pasaulē slavināja Eņģeļi:

«Gods Dievam augstībā un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts».

Bētlemes gani paklanās piedzimušajam Dievbērnam Kristum! Steidzas gudrie no Austrumiem, lai pienestu dāvanas autiņos Tītajam! Steigsimies arī mēs, brāļi un māsas! Uzklausīsim psalmu dziedoņa ķēniņa Dāvida aicinājumu: «Meklējiet Dievu, un dzīva būs jūsu dvēsele!» (Ps. 69:33).

Ja vēlamies, lai Visvarenais Kungs atdzīvina mūsu dvēseles, tad steigsimies pie Viņa ar pateicības lūgšanu, steigsimies slavēt Viņu kopā ar Eņģeļiem, paklanīties Viņam kopā ar nabadzīgajiem ganiem, pienest Viņam dāvanas kopā ar gudrajiem. Slavēsim «mūsu pestīšanas labad». Iemiesojušos ne tikai ar lūpām, bet arī ar mūsu dzīvi, saviem darbiem, lai kopā ar apustuli Andreju Pirmsaukto sacītu: «Mēs atradām Mesiju!» (Jņ.1:41). Un kopā ar Pēteri sauktu: «Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais» (Jņ. 6:68,69). Un apustulis Filips vēstīja apustulim Nātanaēlam: «Mēs esam To atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nācaretes, Jāzepa dēlu» (Jņ. 1:45). Kristus Pestītāja mācekļi liecina mums, ka atraduši Kristu, Kuru «daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt … un nav redzējuši» (Lk. 10:24).

Svētīgi svētie apustuļi un visi tie, kuri ieguvuši pasaules Pestītāju, redzējuši Viņu un dzirdējuši vēsti par pestīšanu, par tuvojošos Debesu Valstību.

Un mums visiem tā nepieciešams atrast Kristu, iegūt ticību, slavēt Dievu ar savu dzīvi. Kristu nevar atrast tur, kur melīgas runas, kur ļaunums, skaudība un naids. Viņa nav arī tur, kur valda ļaunprātība un divkosība. Viņa nav to vidū, kas dzīvo tikai sevis dēļ, lai ēstu, dzertu un līksmotos, rūpējoties vien par laicīgajiem labumiem.

Šodien pasaule attālinās no Kristus, slīgst neticības, patmīlības, naida un nesaskaņu tumsā. Baiss rezultāts, kuru radījusi Kristus zaudēšana.

Bet Kungs mīl mūs, grēcīgos. Kristus saka: «Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani» (Atkl. 3:20). Tādēļ atvērsim mūsu sirdis Kungam Grēknožēlas sakramentā. Pievērsīsimies pastāvīgai lūgšanai, iemīlēsim Svēto Kristus Baznīcu un tās dievkalpojumus.

Ja mēs ticam Kristum, tad mums jādzīvo pēc mūsu ticības. Tad mēs iegūsim mieru, garīgu prieku, gaismu un dvēseles mieru, un lielu cerību.

Aizvadītais gads aizritēja baisās revolūcijas simtgades zīmē, kad tika apgānīti svētumi, tika iznīcināti tūkstošiem dievnamu un klosteru, desmitiem tūkstošu garīdznieku un ticīgo ar savām asinīm apliecināja uzticību Kristum un Viņa Svētajai Baznīcai. Nerimstoši lūgsim Kungu, lai līdzīgi laiki neatkārtotos.

Svētais Efrēms Sīrietis Kristus Piedzimšanas svētku vēstījumā raksta:

Foto: theognosia.wordpress.com

«Šajā grēku atstāšanas dienā neatmaksāsim par apvainojumiem. Šajā prieka dienā nesarūgtināsim cits citu. Šajā labās gribas dienā nebūsim cietsirdīgi. Šajā klusuma dienā neiekarsīsim dusmās. Šajā dienā, kurā Dievs atnāca pie grēciniekiem, lai taisnais nepaaugstinās pār grēcinieku».

 

 

 

Šajā, jaunajā, gadā svinēsim Neatkarības pasludināšanas simtgadi mūsu Latvijas valstij, kas devusi mums mūsu ticības brīvību, iespēju celt mūsu dievnamus un garīgās izglītības iespēju.

Metropolīts Aleksandrs. Foto: LETA

Šajās svētajās dienās pienesīsim mūsu pateicības lūgšanas miesā piedzimušajam mūsu Kungam Jēzum Kristum par Viņa labdarīšanām mums, necienīgajiem. Lai Kungs sūta Savu žēlastību pār mums, lai pasargā mūsu Svēto Baznīcu, mūsu valsti un visu mūsu tautu, un katru no mums veselībā un labklājībā, mierā un pestīšanā.

Bētlemē piedzimušā mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus svētība, Viņa Visšķīstās Mātes, svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa un visu svēto lūgšanas, un mana Virsgana svētība lai ir ar jums visiem. Āmen.

 

*Pārpublicēts no vietnes pareizticiba.lv