Kas dziedina — Dievs, zāles vai Dievs, izmantojot zāles? Ārstes Kristīnes Žavneres (ex. Šapovalovas) viedoklis

Nekas tā nevar izsist vecākus no līdzsvara kā saslimis bērniņš, tādēļ tikai īpaši tuvās attiecībās ar Dievu var saņemt gudrību un mieru šajās situācijās. Bet kā ir ar vakcīnām, ar novājināta vīrusa iešļircināšanu veselā zīdainītī ar mērķi viņu pasargāt no slimībām? Par to sarunājos ar ārsti, anesteziologu- reanimatologu Kristīni [Žavneri ; intervēšanas laikā ar agrāko uzvārdu Šapovalova]*. ¹2015. gada 9. septembrī ar autores atļauju tika pārpublicēts blogā manapasaule.lv no draudzes “Dieva mājas” žurnāla “Atgriešanās”. Manapasaule.lv tika slēgts līdz ar medija Tuvumā.lv atvēršanu, paturot tiesības un vienošanos pārnest saturu uz jaunizveidoto mediju.

Kristīnes Trigubas (ex.Golubas) priekšvārds

Kristīne Triguba

Mēs dzīvojam laikā, kad ik uz soļa saskaramies ar visāda veida apdraudējumiem. Tie var kaitēt mūsu veselībai, dzīvībai, karjerai, labklājībai. Tā vien gribētos, ka visiem šiem apdraudējumiem būtu viena atbilde un viens līdzeklis, kā ar tiem cīnīties. Un kristiešiem tāds patiešām arī ir. Atbilde ir paļāvība un ticība Dievam.

Diemžēl tik bieži sastopamies ar situācijām, kurās pat rūdīti kristieši savas atbildes un risinājumus meklē visur citur, izņemot pie Dieva. Ir situācijas, kad mums ir pilnīga paļāvība uz Glābēju, bet tieši tāpat ir situācijas, kur tā paša Dieva spēks un ietekme tiek mūsu pašu prātu mazināta. Dievs jau nav mainījies. Ir mainījusies mūsu attieksme un paļāvība.
Ikviens no mums brīdī, kad esam saslimuši, cīnāmies ar domu – dzert zāles vai lūgt un ticēt dziedināšanai. Citi pieņem šos abus variantus, un dziedināšana tiešām notiek, tikai jau grūtāk saprast, kas bija tas, kas dziedināšanu mudināja — zāles vai Dievs, vai arī Dievs, izmantojot zāles? Šie jautājumi ir nodarbinājuši daudzus, bet, ja mūsu saslimšanas gadījumā mēs paši izdarām šīs izvēles, tad ko darīt vecākiem, kuru mazais lolojums ir saslimis?
Bērni mums šajā dzīvē ir lielākā Dieva dāvana, svētība. Viņi ir mūsu mīlestība, cerība un prieks, kas nāk no Dieva. Jēzus ir teicis: „ Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Debesu valstība.” (Mk.10:14) Mēs rūpējamies un uztraucamies par viņiem, jo vienmēr vēlam viņiem pašu labāko, ko vien spējam sniegt. Un, protams, viena no svarīgākajām lietām ir bērna veselība.

Kas pasargās – Dievs vai vakcīna?

Ārste, anesteziologs- reanimatologs Kristīne Žavnere (ex. Šapovalova):

Kristīne Žavnere

“Aizvien vairāk vecāku mūsdienās atsakās no savu bērnu vakcinācijas, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par sava bērna veselību. Jocīgi, it kā pirms tam to uzņēmušies būtu ārsti. Un ar šiem bērniem, kuri vakcīnas nav saņēmuši, viss ir brīnišķīgi, viņi aug, attīstās, dzīvo. Tāpat arī tie, kuri vakcīnas saņēmuši. Noteikti statistika atklātu interesantus faktus par šiem gadījumiem, bet šoreiz ne par to.
Jautājums ir par paļāvību un tās objektu – vai mums ir nepieciešami ārsti, medikamenti, vakcīnas? Kas pasargās mūsu bērnus – Dievs vai vakcīnas?
Pirmkārt, atcerēsimies, ka neviena lieta nav radusies bez Dieva ziņas. (Ap.d.17:24) Problēma ir, kādā veidā mēs šīs lietas izmantojam, kur un kādiem nolūkiem mēs lietojam to, ko radījis Dievs. Es ticu, ka viss, ko Dievs radījis, nāk mums par labu, taču cilvēki bieži vien neprot izmantot lietas tā, kā to paredzējis Dievs.

Domāju, ka arī medikamentus un vakcīnas ir radījis Dievs.

Ja atskatāmies uz dažādiem vēstures notikumiem, var redzēt cik daudzas dzīvībai bīstamas slimības pasaulē tika apkarotas ar medikamentu un vakcīnu palīdzību – poliomielīts, garais klepus, tuberkuloze, stinguma krampji, holēra u.c. Dažādas epidēmijas bija nākušas pasaulē dažādu iemeslu dēļ, iespējams, tas bija grēka dēļ, taču Dievs radīja ko tādu, ar ko mēs varam tikt dziedināti.
Taču diemžēl arī to cilvēki sāk izmantot nepareizā veidā. Mūsdienās otrs pasaulē ienesīgākais bizness ir farmācija. Piemēram, bieži vienas un tās pašas zāles tiek pārdotas ar pat vairāku latu [red. – intervija tapusi pirms eiro ieviešanas]  starpību tikai firmas nosaukuma dēļ. Arī vakcinācija, diemžēl, ir farmācijas biznesa līdzeklis. Vakcinācijas kalendārā aizvien tiek ieviestas jaunas vakcīnas – tādas kā vējbaku, HBV (hepatīta B vīrusa) u.c. Tika izstrādāta arī Rota vīrusa vakcīna, ar kuru tagad iesaka potēt visus bērnus, uzskatot šo slimību par bīstamu dzīvībai. Slimības tiešām ir ļoti bīstamas, taču apskatīsim dažus klīniskus faktus par tām.
Piemēram, HBV inficēšanās ceļš ir ar slima cilvēka asinīm. Tā kā šī vakcīna tiek potēta jaundzimušajiem, tad vispirms būtu jāapsver, kāda iespēja ir šim mazajam bērniņam būt saskarē ar slimu cilvēku, ar viņa asinīm, un arī bērnam jābūt brūcei, lai inficēšanās varētu notikt.
Otrkārt, vējbaku vakcīna pasargā no inficēšanās uz nezināmi ilgu laika periodu un, ja izaugot bērns, kurš ir vīriešu kārtas pārstāvis, saslimst ar vējbakām, tas izslimo šo slimību smagāk nekā bērnībā, taču nekādus lielus draudus tas nerada. Bet, piemēram, meitenēm, diemžēl, tā var būt liela problēma, jo, saslimstot stāvoklī esošai sievietei ar vējbakām, slimība var radīt bērniņam mātes miesās dažādas attīstības anomālijas, jo šī slimība ir teratogēna, tāpēc drošāk būtu šo infekciju izslimot bērnībā, kad tā ir bez jebkādām komplikācijām.
Treškārt, piemērs par Rota vīrusu – pats vīruss nav dzīvībai bīstams, bīstama ir dehidratācija jeb atūdeņošanās, kas notiek slimības gaitā, un vecākiem, kuri rūpējas par savu bērniņu, nekad nevarētu rasties tāda situācija, kad bērns ir pilnīgi atūdeņojies.
Tuberkulozes vakcīna vispār nepasargā no saslimšanas ar tuberkulozi, bet tikai no tās smagām formām.
Jādomā, ka daudzas vakcīnas tika ieviestas pošu kalendārā ne tikai farmācijas biznesa dēļ, bet arī nelabvēlīgo ģimeņu, zemāko sociālo slāņu bērniem, dažādo apstākļu dēļ. Un tādiem bērniem tas arī ir nepieciešams. Piemēram, ja māte ir slima ar HBV, tad dzemdību laikā bērnam ir liels inficēšanās risks ar augstu letālo līmeni, taču vakcīnas šādus bērnus pasargā no saslimšanas.
Vēl ir jāatceras arī tas, ka visām vakcīnām ir arī blakusefekti, kas daudzām vakcīnām vēl līdz galam nav izpētīti. Dažas no komplikācijām var būt pat letālas. Tāpēc jādomā, kas būtu labāk bērnam no nelabvēlīgiem apstākļiem — saslimt ar kādu bīstamu slimību vai bērnu tomēr vakcinēt.
Vai arī bērnu, kuram ir labvēlīgi apstākļi un mazs saslimšanas risks, vakcinēt, pieļaujot risku dažādu komplikāciju iespējām?
Šie jautājumi ir jāapsver katram vecākam, un,

lūdzot Dieva gudrību katrā situācijā, arī būs iespējams pieņemt pareizos lēmumus.

Galvenais katrā situācijā ir pārliecināties, ka nesekojam kārtējām pasaules reklamētajām lietām un nenoticam solījumiem bez satura.
Mēs dzīvojam laikā, kad kristiešu ticība tiks pārbaudīta. Tuvojas laiks, kad mēs nevarēsim ne pirkt, ne pārdot, tāpat arī būsim atkarīgi no sistēmām, kuras pārvaldīs valsti, un, visticamāk, nebūs saskaņā ar Dieva Vārdu, tādēļ tikai personiskās attiecībās ar Jēzu Kristu mēs varēsim iet šim laikam cauri mierā un drošībā, zinot, ka Dievs parūpēsies, Dievs gādās, Dievs dziedinās!”

* 2015. gada 9. septembrī ar autores atļauju tika pārpublicēts blogā manapasaule.lv no draudzes “Dieva mājas” žurnāla “Atgriešanās”. Manapasaule.lv tika slēgts līdz ar medija Tuvumā.lv atvēršanu, paturot tiesības un vienošanos pārnest saturu uz jaunizveidoto mediju.

CITS VIEDOKLIS

Indulis Paičs: Kāpēc es vakcinējos un aicinu to darīt citus (2021)

Publikācijā atspoguļotie viedokļi 
nav uzskatāmi par kristīgā medija “TUVUMA.lv” 
vai nodibinājuma "Kristīga dzīvesveida izpētes fonds" 
oficiālo nostāju. 
Ja Tev patīk Tuvuma.lv darbs,
nodrošinot viedokļu daudzveidību, 
atbalsti mūs! 
Konta numurs: LV50HABA0551040282926

P.s. 04.03.2024.atjaunināts, pievienojot personu foto.