Stambulas konvencija – vai mainīs sievietes identitāti un lomu? Otrā daļa


965
Tuvuma.lv 7. februārī aizsākām rakstu sēriju par Stambulas konvenciju, kura sabiedrībā izraisījusi plašu rezonansi, tostarp pilsonisko aktivitāti. Rakstu sērijas pirmajā daļā jau pieminējām, ka konvencijas pretinieki saskata dokumentā vairākus slēptus draudus. Kā viens no tiem tiek minēts- mainīta izpratne par dzimumu identitāti un lomām, ieviešot likumdošanā jēdzienu “dzimte”.  Šoreiz aplūkosim argumentus un pieņēmumus saistībā ar šo aspektu.

Pirmajā daļā aplūkojām, ar kādiem argumentiem tiek atbalstīts vai kritizēts konvencijas pamatmērķis- mazināt vardarbību pret sievieti. Aizsākām arī aptauju “Vai atbalsti Stambulas konvenciju?”, lai padziļināti izpētītu pamatojumu, kāpēc viena daļa kristiešu iestājas par ratifikāciju, bet citi- pret. Paldies tiem, kas jau aizpildījuši, aicinām palīdzēt izplatīt tālāk. Apkopotos rezultātus un analīzi plānojam gan publicēt medijā, gan iesniegt Saeimai.

Sievietes jēdziens ir nokļuvis strīdu fokusā, jo Stambulas konvencijā ir lietots jēdziens “gender’’ (angliski), ko latviski tulko kā “sociālo dzimumu” jeb “dzimti” (sarunvalodā sauc par “dženderu’’, “genderu”). Radusies neizpratne, kāpēc uz sievietēm netiek attiecināts jēdziens “dzimums” (angliski- “sex’’), kā tas, ir piemēram, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Jēdziens “dzimte” Latvijas tiesību sistēmā līdz šim nav ticis lietots.

Latvijas Saeimai līdz šī gada beigām ir jāpieņem lēmums, vai ratificēt konvenciju. Slovākija un Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus pildošā Bulgārija šomēnes noraidīja konvencijas ratifikāciju, ceļot iebildumus pret to, ka “nevajadzīgi apšaubītas dabīgās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, un tās dēvētas par stereotipiem”. Tiek kritizēta lietotā jēdziena ”dzimte” definīcija- “sociālās lomas, uzvedība, darbība un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošu sievietei un vīrietim”.

Daļa kristiešu – tajā skaitā politiķi, sabiedriskās organizācijas un tiesību eksperti-  ir nobažījušies par to, ka konvencijas izstrādātāji un atbalstītāji vēlas mainīt uzskatus par sievieti, jo

konvencija balstās atziņā, ka vardarbība pret sievieti notiek tāpēc, ka vardarbība konkrētajā sabiedrībā “tiek uzskatīta par pieļaujamu, pieņemamu vai pat vēlamu.” Līdz ar to ir vajadzīga uzskatu maiņa.

Vai mums būs jāpārskata savas tradīcijas un paražas, tostarp Baznīcas dogmas par attieksmi pret dzimumu lomām, ģimeni, arī bērnu audzināšanu? Vai kādus no “tradicionāliem uzskatiem’’ tagad pasludinās par stereotipu, kas ir izskaužams- jo it kā veicina vardarbību? Kā mūsu sabiedrība tādā gadījumā mainīsies? Turpinām meklēt atbildes uz jautājumu: kāpēc vieniem šķiet, ka plānotās izmaiņas  nāks par labu, un kāpēc citi ir pārliecināti par pretējo- ka notiek mēģinājums sabiedrību izmainīt un samaitāt.

Bioloģiskais dzimums un sociālais dzimums jeb dzimte

Labklājības ministrija skaidro, ka ar terminu ‘’sociālais dzimums’’ jeb “dzimte” tiek saprastas “sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Termins „sociālais dzimums” saskaņā ar šo definīciju neaizstāj konvencijā izmantotos terminus „sievietes” un „vīrieši”.  Termins raksturo priekšstatu kopumu par to, kas ir „vīrišķīgs” un kas ir „sievišķīgs”, un kas var atšķirties dažādos vēsturiskajos laikos un dažādās kultūrās.”

UZZIŅA 

60.gados ASV psihologs, seksologs, pediatrijas profesors Džons Viljams Mani definē jēdzienu “dzimte” (“gender”) lai nošķirtu to kā ”sociālo dzimumu” no ”bioloģiskā dzimuma”. Saskaņā ar teoriju, cilvēks pirmajos dzīves gados ir seksuāli neitrāls, piederība dzimtei veidojas vēlāk.

Socioloģijas profesors Dr. Ričards Ūdrijs (Richard Udry) 20.gs 60. gados vadīja pirmo pētījumu (ASV), kurā tika salīdzināti asins paraugi mātēm (kad viņas bija stāvoklī, 20.gs. sešdesmitajos gados) un viņu meitām, kad tās bija sasniegušas 30 gadu vecumu. Ūdrijs nonāca pie secinājuma, ka dzimtei (gender) ir bioloģiski pamati, tomēr tieši uzvedība – laba vai ļauna – radīja jautājumu, kā sabiedrībai vajadzētu funkcionēt. Ja pieņem, ka vardarbību var izskaidrot ar bioloģijas teoriju, tad šādu cilvēku uzvedību sabiedrība nevar ietekmēt.Atsaucoties uz sociologu Alanu Voulfu (Alan Wolfe), kurš skaidroja kriminālu uzvedību kā kaut ko, ko ietekmē gēni un kuriem nekāda veida disciplīna nevar palīdzēt, Ūdrijs secināja: atliek cerēt, ka varam pārvarēt bioloģiskos instinktus, sabiedrisko kārtību sargājošām iestādēm un vispār sabiedriskām institūcijām ietekmējos dzimti (”gender”). R.Ūdrijs: “Mēs neesam vienmēr bijuši priecīgi par sasniegto, kad esam kontrolējuši [uzvedību], ko uzskatījām par bioloģiski dabisku, bet sliktu. Tomēr mēs vienmēr esam uzskatījuši šos centienus par vērtīgiem, pat, ja tie ir bijuši daļēji veiksmīgi”.

Psihiatrijas profesors Roberts Stolers darbā “Sex and Gender” ( Ņujorka, 1968) nošķīra bioloģisko dotumu (sex) un socializācijas faktoru (gender) ietekmi cilvēka psihiskās struktūras veidošanā.

1990.gadā Džudita Batlere rada jaunu dzimtes (gender) koncepciju, norādot, ka dzimte ir atkarīga no cilvēka izvēles, un ievieš nenoteikta dzimuma apzīmējumu (”tas”).

Taču juriste Baiba Rudevska, kur veica konvencijas un arī tās skaidrojošā ziņojuma juridisko analīzi, vērš uzmanību, ka latviešu tulkojumā ir pazudis būtisks vārds ‘’konstruēts’’ (angliski- socially constructed), kas lasāms tekstā angliski un franciski. “Tātad, tas ir kaut kas mākslīgs, īpaši izveidots’’, secinājusi B.Rudevska.  Ja Latvija būs spiesta pieņemt šo jēdzienu ‘’dzimte’’, kam ir sava noteikta nozīme sociālo zinātņu teorijā, tad savukārt jēdzieni “sieviete” un “vīrietis” līdzās bioloģiskajai izpratnei iegūs arī sociālā konstrukta izpratni, norāda B.Rudevska.

Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta “dzimtes” definīcija, kas ļauj cilvēku bioloģisko dzimumu pilnībā atdalīt no sociālās dzimtes. Citiem vārdiem, radušās bažas, ka nav runa tikai par dzimumu ‘’sieviete’’, bet arī par visiem tiem, kas “jūtas kā sieviete’’ vai ‘’uzvedās kā sieviete’’ (piemēram, geji, transseksuāļi).

Par “konstrukcijām’’ norūpējušies arī kristīgo konfesiju vadītāji- katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, luterāņu (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, baptistu bīskaps Pēteris Sproģis, pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, kā arī adventistu bīskaps Vilnis Latgalis un daudzi kristieši, saredzot sabiedrībā lobijus, kuru interesēs esot radīt izmaiņas priekšstatos atbilstoši viņu redzējumam, kādai jābūt mūsdienu sabiedrībai. Turpretī konvencijas aizstāvji norāda- baznīca acīmredzot neaptver, ka tā pati ir vēstures gaitā konstruējusi dažādus priekšstatus par dzimumiem un attiecību modeli ģimenē, liedzot cilvēkiem izvēles brīvību daudzās dzīves jomās, tādējādi tiešā vai netiešā veidā radot konfliktus un vardarbību. Pastāv pat viedoklis, atsaucoties uz Vīnes universitātes katoļu fakultātes teoloģes Ritas Perintfalvi analīzi, ka idejas, kas izriet no atziņām dzimtes pētījumu rezultātā, kristieši ir pārpratuši un pēc būtības tās ir saskaņā ar Bībeli. Proti, Dieva attēls vienlīdz atspoguļojas gan vīriešos, gan sievietēs, tāpēc potenciāli nākotnē varētu tikt pārskatītas sociālās lomas un dalība Baznīcas dzīvē.

Dievs katram dod izvēles brīvību, vai satvert savu aicinājumu.

Pētniece secinājusi, ka pretestība dzimtes pētījumu idejām sakņojas politiķu un/vai reliģisko fundamentālistu vēlmē ļaunprātīgi izmantot kristietību, kas ir mīlestības reliģija, lai kristiešus sauktu “svētajā karā” pret iedomātu ienaidnieku- noteiktām sociālajām grupām, idejām un akadēmiskām disciplīnām.

Trauksmi ceļ Vatikāns

Pētniece Marita Zitmane

LU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece dzimtes jautājumos Marita Zitmane skaidro, ka “dzimte” ir “tikai jēdziens, nekas vairāk. Tāpat kā ”rase”, ”vecums”. Dzimtes pētījumi ir sociālo zinātņu virziens.” Tiek pētīts, kādu ietekmi uz cilvēku atstāj bioloģija, un kas ir konstruēts socializācijas rezultātā- uzaugot noteiktā vidē, kultūrā, caur sabiedrību, skolu, medijiem, īstenotu politiku. No sabiedrības spiediena mēs nekad nebūsim pasargāti, taču ir cerība jaunā paaudzē veicināt kritisko domāšanu, lai katrs var atpazīt mēģinājumus ietekmēt un brīvāk izvēlēties savu ceļu. “Ja konvencija netiks ratificēta, man kā zinātniecei tas būs signāls, ka tie, kas ir pie varas, nedraudzējas ar sociālajām zinātnēm- nespēj kritiski un analītiski domāt,” saka M.Zitmane.

Pastāv dažādi pasaules uzskati. Piemēram, feminismā pastāv dažādas ideoloģijas. Taču pasaulē kopš 2013.gada izplatās teorija, ka pastāv arī “genderisms” jeb “džender” (angliski ”gender”) ideoloģija. “Ideja, ka ”’džender” ideoloģija grauj  tradicionālās vērtības, tajā skaitā cīnās par abortiem, homoseksuālismu, LGTB tiesībām,- nāk no Vatikāna. Tas viss tiek iepakots jēdzienā ”’džender” ideoloģija. Tālāk jau ideja tikusi

Gabriela Kubī

pārtverta un izplatījās dažādos virzienos,” norāda M.Zitmane. Piemēram, viena no ideoloģēm ir vāciete Gabriela Kubī (Gabriele Kuby), kura “strādā uz Austrumeiropas iedzīvotājiem”. Protestos aktīvi iesaistās katoļu jaunatnes organizācijas, ģimenes aizsardzības organizācijas u.c.

Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode saredz saistību ar politiku: “Cilvēki cīnās, ticot, ka tā ir patiesība, bet tas ir konstrukts, lai “noķertu cilvēku”. Politiķi ir ļoti pragmatiski- viņi domā, uz ko cilvēki varētu ”pavilkties”.” Viņa uzskatu, ka pastāv ”genderisms”, sauc par ticību sazvērestības teorijai. “Genderisms ir tukšs jēdziens,” savu pārliecību pauž D.Balode. Novērots, ka šai idejai pieslienoties neokonservatīvās, kā arī superliberālisma partijas.

Kā vēstīts Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ”Re:Baltica” rakstā “Tikumības sardze Latvijā’‘ (2015.gadā), ”genderisma” jēdzienu jau 2013. un 2014.gadā Latvijā cēla gaismā organizācijas ”Dzimta” un ”Dzimtā valoda”. Tostarp Vladimirs Lindermans publiski izteicās par ”genderismu”- pārmetumus vēršot pret liberālu politiku un tobrīd ASV prezidentu Baraku Obamu. Par ”genderismu” un citiem ”Krievijā radītiem mītiem” publiskajā telpā runājusi arī ”Asociācija ģimene”, norādīja ”Re:Baltica” (jāpiebilst, ka ”Asociācija Ģimene” pēc publikācijas savukārt norādīja, ka ”Re:Baltica” esot daļa no kustības  “EuroGender Network”- bet pētījumu centrs to noliedza).

“Vai Krievija ir pārņēmusi Vatikāna idejas, vai tās pamatā bija viņu pašu, par to es vēl pētījumus neesmu redzējusi, bet katrā ziņā tiek norādīts, ka Krievijā šī ideja ir pārņemta valstiskā līmenī. Respektīvi, ka Krievija ir valsts, kas balstās uz ‘tradicionālajām vērtībām’. Ka tā ir valsts, kas cīnās pret morālo pagrimumu, kas aizstāv tradicionālās vērtības, tādējādi komunicējot savu pārākumu pār dekadento Eiropu jeb Gejropu,” stāsta M.Zitmane.

UZZIŅA

Līdz šim skaidru nostāju par neratificēšanu paudušajās valstīs valda gan katoļu (Slovākija – 73 %), gan pareizticīgo (Bulgārija – 82,6%) tradīcija. ”Antigender” debates izvērstas arī Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Polijā u.c.

Vatikāna pozīcija tiek saistīta ar neveiksmīgo dalību ANO Pekinas platformā, kad tika izstrādātas vadlīnijas par dzimumu līdztiesību. Šis bija pirmais starptautiskais dokuments, kurā parādījās termins ”dzimte”.  Baznīca neesot bijusi apmierināta ar atsevišķām idejām, jūtot apdraudējumu patriarhālam ģimenes modelim ar vīrieti kā ģimenes galvu un sievieti, kura ir vīrietim pakļauta, stāsta M.Zitmane.  “Baznīcu baida arī tas, ka vairs nevarēs bērnus audzināt, kā gribam. Vēl varētu būt vēlme nostiprināt sevi publiskajā sfērā kā viedokļu līderi, zināmā mērā cīņa par varu,”- tā no malas izskatās dzimtes pētniekiem, saka M.Zitmane.

Jau rakstījām, ka Latvijā tieši katoļu baznīcas vadītājs ir aktīvi iesaistījies konvencijas apspriešanā, kā arī personīgi ticies ar politiķiem, lai atrunātu no konvencijas ratificēšanas. Katoļu baznīcas vadītājs Zbigņevs Stankevičs raidījumā “Es ticu” teica, ka

dzimtes jēdziens “noved pie tā, ka vīrietis un sieviete ir priekšstati mūsu galvās, bet nevis objektīva realitāte, un šie priekšstati ir maināmi.”

Priesteris Lešeks Voroņecks seminārā pie Māsām kalponēm

Februārī Latvijā viesojās palotīņu tēvs Lešeks Voroņecks (Père Leszek Woroniecki), kurš vadīja semināru par ”genderismu”. “Tuvuma.lv” L.Voroņecks skaidro, ka vārds “dzimte’’ (“gender’’) sevī ietver daudz dažādas idejas un jēdzienus, ko lieto zinātniskā dzimtes studiju (pētniecības) analīzē. “Tas, ko saucam par ”gendera” ideoloģiju, ietver apgalvojumu, ka bioloģiskais dzimums (sex) nepieder indivīda identitātei. ”Gendera” ideoloģija ir ļoti specifiska antropoloģiska revolūcija. Tā tiek realizēta caur stereotipu dekonstrukciju. Tieši stereotipi saskaņā ar “gendera” ideoloģiju mums liek kļūdīties, spiežot domāt, ka atsevišķas lomas, izturēšanās ir dabiskas, tāpēc nemainīgas, kaut gan patiesībā tās ir kultūras konstrukti. Šie stereotipi skar daudzus svarīgus mūsu identitātes un stabilitātes aspektus,” savu pārliecību pauž priesteris Lešeks Voroņecks. Tātad, katoļu Baznīca ir satraukta, ka daudzas,  kristiešu ieskatā, patiesības tiks dekonstruētas. Priesteri nepārliecina akadēmiķu teiktais, ka šāda ideoloģija nemaz nepastāv. “Daži no ”gendera” teorijas piekritējiem apgalvo, ka ”genderisms” kā ideoloģija neeksistē. Tomēr, analizējot dažāda veida publikācijas, nevar noliegt, ka gan termins “gendera ideoloģija”, gan koncepcijas, kas ar to ir saistītas, pastāv.”

Kristīne Delfija (Christine Delphy)

Franču feministe, socioloģe, rakstniece, sieviešu brīvības kustības līdzdibinātāja

  • Teikusi, ka sievietes lielākais ienaidnieks ir patriarhāts.

Priestera L. Voroņecka saskatītie draudi konvencijā

A) Vēlas mainīt uzskatus, kā jāuzvedas sievietēm un vīriešiem

Ieviešot juridisku terminu – sociālā dzimuma (dzimtes) identitāte-, valstij būs atbildība veicināt “izmaiņas sociālajos un kulturālajos vīriešu un sieviešu uzvedības šablonos,” prognozē priesteris. “Sievietes un vīrieši piedzimst dažādi un to nevar noliegt, tomēr, kā aizstāv gendera ideoloģijas pārstāvji, viss, kas notiek pēc piedzimšanas, ir socializācijas ietekme, apkārtējās vides un kultūras iespaids. Respektīvi, dzimte ir kultūras konstrukts, līdz ar to – ir iespējams to dekonstruēt. Sastopami arī visradikālākie pārstāvji, kā piemēram, Kristīne Delfija, kura uzskata, ka pat bioloģiskais dzimums ir kultūras konstrukts.”

B) Vēlas veicināt uzskatu, ka sievietei nav pienākuma būt mātei

Katoļu ieskatā sievišķība nozīmē mātišķību, to saistot ar sievietes ķermeni. “Taču saskaņā ar ”gendera” ideoloģiju fakts, ka sievietei ir jābūt mātei un jāaudzina bērni, viņu diskriminē, līdz ar to ir nepieciešams sievieti no tā atbrīvot. Reprodukcijai ir jātiek dekonstruētai, lai tā vairs nebūtu dabas radīts piespiedu pienākums. Tas ir uzskats, ka kultūras ietekme ir iegalvojusi, ka sievietei piemīt dabiskas spējas dzemdēt un audzināt bērnus. Mātišķais instinkts esot kultūras radīts,” norāda priesteris.

Pāvests Francisks citē Jāni Pāvilu II: ”Es augsti vērtēju feminismu, ja vien tas nepieprasa vienveidību un nenoliedz mātišķību”.

C) Vēlas izmainīt ģimenes modeli


Pastāv refleksija, ka mūsdienās ir iespējami neskaitāmi daudzi ģimenes modeļi, ko nodrošina medicīnisko procedūru attīstība, īpaši mākslīgā apaugļošana. 

Juridiskajā analīzē Baiba Rudevska norādījusi uz bažām: Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt arī Satversmi un Civillikumu ”’džender” teorijas gaismā. “Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta 1. teikuma redakciju.”

Piemēram, bērnam ir iespējamas četras mātes un trīs tēvi. Pirmā māte ir sieviete, kas vēlas bērnu, bet kurai nav dabiskas iespējas dzemdēt. Viņa lūdz olšūnu no citas sievietes, apaugļota olšūna tiek implantēta trešās sievietes dzemdē. Visbeidzot piedzimušo mazuli audzina vēl cita sieviete. Kura no viņām ir māte? Attiecībā uz tēvu analīze ir līdzīga – trīs vīrieši var sevi uzskatīt par bērna tēvu: tas, kurš ir vēlējies bērnu, tas, kurš ir spermas donors, vai arī tas, kurš audzina bērnu. Šis piemērs raisa daudzus jautājumus.

“Kas nosaka ģimenes būtību? Kas ir svarīgākais – vēlme pēc bērna, ģenētiskais mantojums, dzemdēšana vai audzināšana,” vaicā priesteris.

“Stereotips, ko esot nepieciešams dekonstruēt, ir heteroseksuāla un monogāma laulība, kā arī ģimene, kas radīta uz šādas bāzes. Tāds ģimenes modelis tiek uzskatīts par vienīgo un dabisko, līdz ar to tas diskriminē citas neheteroseksuālas attiecības. Tāpēc šādai ģimenes normativitātei ir jātiek atceltai un ir nepieciešams atvērties jauniem ģimenes modeļiem: vīrietis-vīrietis-bērns, sieviete-sieviete-bērns, rekonstruēta u.c. ģimene.”

D) Vēlas heteroseksualitāti tulkot kā stereotipu 

1972.gadā Amerikas psihiatru asociācija pārstāja dēvēt homoseksuālismu par garīga rakstura slimību.

Katoļu priesteris norāda uz bažām, ka nākotnē notiks mēģinājumi atbrīvoties no heteroseksualitātes kā normas. “Gendera ideoloģijas piekritēji uzskata, ka heteroseksualitāte esot tikai stereotips, ko uzspiedusi patriarhālā sabiedrība un ka mums ir ticis iegalvots, ka heteroseksualitāte ir dabiska, bet tādā gadījumā citas seksuālas orientācijas tiek uztvertas kā pretdabiskas un nenormālas. Līdz ar to heteroseksualitāti kā normu ir nepieciešams dekonstruēt un atvērties uz daudzām citām seksuālām orientācijām: homoseksualitāti, biseksualitāti, transseksualitāti u.c.  Tām visām pienākas vienāds statuss.”

E) Vēlas popularizēt iespēju mainīt dzimumu

2012.gadā Labklājības ministrija bērnudārzos izplatīja grāmatas «Diena, kad Kārlis bija Karlīna » un « Diena, kad Rūta bija Rihards», kā arī metodisko materiālu «Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm», kurā stāstīts par priekšstatiem par meitenēm un zēniem piedienīgu uzvedību.

 

Tuvuma.lv uzrunātais priesteris L. Voroņecks stāsta, ka Skandināvijas valstīs parādījusies tendence, ka vecvecāki nezina mazbērna dzimumu. “Kad izaugs, tad bērns pats izvēlēsies.

Tā ir antropoloģijas herēze un revolūcija, kas atmet Dievu.

Bīstamība balstās apgalvojumā, ka cilvēka daba beidzas piedzimšanas brīdī.”

Jau šobrīd ir iespējams veikt operāciju, mainot dzimumu. Lielākās bažas saistītas ar to, ka  šāda procedūra tiks popularizēta legālā veidā un mācīts bērniem jau bērnudārzā, ka viņi paši var izvēlēties būt sievietes vai vīrieši.

Ir  ģimenes, kur vecāki neatklāj bērnam, vai viņš ir zēns vai meitene, atstājot izvēli bērnu ziņā, kad tie sasniegs zināmu vecumu.

Sociālās atstumtības risks

Dzimtes pētniece Marita Zitmane, taujāta par neitralitātes mācīšanu bērniem, skaidro: Skandināvijā, kur ir parādījušies pirmie dzimtes neitrālie bērnudārzi, mēģina bērnus  audzināt brīvi no aizspriedumiem. “Lai nav dalījums, ka vienā kaktā meitenes spēlējas ar lellēm, un otrā zēni kaujas. Pagaidām vēl nav pētījumu, ka kāds no neitrāli audzinātajiem bērniem būtu kļuvis deviants”, saka Marita Zitmane.

Kas attiecas uz bažām par iemācītu homoseksualitāti, viņa atgādina, ka 90.gados kādās no valstīm jau tikušas atļautas viendzimuma laulības un arī bērnu adopcijas šādās ģimenēs. Parādās pirmie pētījumi par šiem bērniem, kas tagad ir pieauguši, un pierādīts, ka viņi paši nav kļuvuši par homoseksuāliem. Tātad, seksuālo orientāciju nevar iemācīt.

Ņemot vērā to, ka ar cilvēkiem nedrīkst veikt eksperimentus, nav iespējams noteikt, kādu ietekmi uz nākotni varētu atstāt šodien ieviestās jaunās politikas nostādnes un bērnu audzināšanas pieejas. Lai izdarītu secinājumus par to, kāda ir sabiedrības konstruētā ietekme un ko ietekmē bioloģija, ir jāizaug jaunajai paaudzei.

Šodien problēmas, ar kurām saskaramies, ir attiecībās starp dažādām sabiedrības grupām.  Ja neratificēs Stambulas konvenciju, ”tas būs signāls, ka valsts dala dažādās kategorijās pilsoņus- kuri ir labāki un kuri ir sliktāki. Kuri ir pelnījuši aizsardzību un rūpes, un kuri nav pelnījuši,” saka Zitmane.

Aptaujas rāda, ka Latvijas sabiedrībā pastāv homofobija. Kā liecina pētījums par  sociālo atstumtību, diskriminācijas risku, atvērtības līmeni sabiedrībā, 27% izslēdz iespēju kļūt par tuviem draugiem ar citas seksuālās orientācijas cilvēkiem (piemēram, gejiem); 18% nevēlētos pieņemt darbā gejus, 16% aptaujāto negribētu, ka viņi dzīvo kaimiņos.

Latvijā ir grupas, pret kurām valda vēl lielāki aizspriedumi- un tie ir romi, musulmaņi, bēgļi un patvēruma meklētāji, un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, liecina aptauja.

Teologi, kā arī dzimtes pētnieki secinājuši: ”antigender” debates ir kļuvušas par globālu fenomenu, un tās nepakļaujas zinātniskai kritikai- lielākoties izteiktie apgalvojumi un nākotnes prognozes nav pārbaudāmas.  “Tēma ir izgājusi ārpus līdzšinējā universālā cilvēktiesību rāmējuma. Tā ir tendence, ar kuru jārēķinās progresīviem politiķiem, kuri līdz šim uzskatījuši un solījuši, ka daudzas problēmas atrisinās dzimumu līdztiesība,” rakstījis Andrea Peto (Pető) pētījumā ”Gender as symbolic glue”, 2015). “Tas ir mēģinājums- uzbrūkot LGTB organizācijām-, stiprināt Eiropas kristiešu vienotību,” pieļauj pētnieks.

Vai Latvijā jāpievērš uzmanība dzimumu līdztiesībai?

“Asociācija Ģimene” Stambulas konvencijas kontekstā vēl ir apgalvojusi: tiek melots, ka Latvijā pastāvot dzimumu līdztiesības problēma.

“Stambulas konvencija paredz, ka dzimumu līdztiesība ir galvenais stūrakmens, lai mazinātu vardarbību. Ja šis apgalvojums būtu patiess, tad kāpēc Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kur dzimumu līdztiesības tradīcijas ir senas un visaptverošas, vardarbības pret sievietēm rādītāji ir augstāki nekā Latvijā?” jautājumu sociālajos tīklos uzdevusi “Asociācija Ģimene” vadītāja Ilona Bremze.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā 2017 Latvija ar 57,9 punktiem ierindojās 17.vietā starp 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

M.Zitmane piekrīt, ka pēc statistikas un indeksiem “Latvija nebūt nav sliktākajā pozīcijā. Mums ir augsta sieviešu nodarbinātība, bet tas ir padomju mantojums. Nestrādājošas sievietes- mājsaimnieces- ir Rietumeiropas tradīcija, un iepretī tai mēs izskatāmies labi.” Tomēr vēl esot jāņem vērā, ka nodarbinātībā Latvijā pastāv tā saucamie ”stikla griesti”- jo augstāks amats, sieviešu skaits samazinās. Kā arī pastāv aizspriedumi pret to, kādas profesijas sievietēm un vīriešiem ir piemērotas. “Es uzskatu, ka ar bērnu audzināšanu mēs varam padarīt bērnu kritiskāk domājošu- ka bērni automātiski nepieņem lietas. Piemēram, nenosodīt meiteni, kura grib ar puisi iet spēlēt futbolu, un neteikt ”Ej spēlēties ar lellēm!” Bērnudārzā ir izteikti zēnu un meiteņu grupas, kas savā starpā nekomunicē. Šī tendence saglabājas skolā, augstskolā. Un tad sieviete ar vīrieti izdomā dzīvot kopā un saprot, ka nespēj savā starpā komunicēt. Bet kā gan citādi? Piemēram, valodas pētījumi parāda, ka vīriešiem un sievietēm ir dažādas runas stratēģijas, kas ir iemācītas,” piemin M.Zitmane.

Uz pārmaiņām, ko varētu rosināt Stambulas konvencija, viņa raugās cerīgi. Šodien visas sabiedrības pasaulē ir patriarhālas, un Latvija nav izņēmums. Pētniece pieļauj, ka pēc 20 gadiem būs pirmie pētījumi- sapratne, kā sabiedrība ir mainījusies, īstenojot dzimumu līdztiesības politiku, kas nozīmē – nojaukt barjeras, kas līdz šim ierobežojušas katram cilvēkam īstenot savu pilnīgo potenciālu. ”Neskatoties uz to, vai es esmu sieviete vai es esmu vīrietis, man nevajadzētu būt problēmām īsteno to, ko es vēlos.

”Es domāju, ka kristīgajām vērtībām vajadzētu būt ļoti atbalstošām idejai, ka katrs cilvēks ir personība,” spriež M.Zitmane.

Ko cienīt un godāt

“Savāds gadījums nule notika Vašingtonā. Sieviete, kura strādā par apsargu, mēģināja no sieviešu labierīcībām izraidīt vīrieti. Apsardzē strādājošā sieviete šobrīd ir arestēta un gaida tiesu: viņa tiek apsūdzēta naida noziegumā,” piemin Baiba Rudevska. Viņasprāt Stambulas konvencija liek sabidrībai respektēt izvēlēto dzimti un pret to neiebilst, jo “gejus, lesbietes, biseksuāļus, transpersonas pielīdzina grūtniecēm, kopā viņus visus dēvējot par “īpaši neaizsargātām personām”.’’

Kristīne Zonne

Misionāre Kristīne Zonne Spānijā konvenciju skata kontekstā ar notiekošo musulmaņu zemēs. “Eiropu pārpludina imigranti no valstīm, kurās sieviete nav “cilvēks” un tāpēc tai darīt pāri ir varbūt kaut kas līdzīgs kā iespert kaķim ar kāju. Vienkārši Latvija atrodas Ziemeļeiropā un ar pārmērīgu imigrantu plūsmu nav saskārusies, līdz ar to rodas jautājums, kāpēc šos pats par sevi saprotamos jautājumus par dzimumu līdztiesību un nevardarbību izturēšanos vēl ir jāmin īpašā konvencijā…

 

Novēlu vairāk koncentrēties uz praktisku darbību, lai mainītos cilvēku izpratne par to, kas ir labs un ļauns. Mēs, kristieši, esam lasījuši Dieva Vārdu un zinām, kādas ir vērtības, pēc kurām ir jādzīvo. Un to var pateikt vienā vārdā – mīlestība.”

Jau ieskicējām, ka par labo un ļauno reflektē arī tie, kas savukārt konvenciju skata Rietumeiropas valstīs novēroto tendenču kontekstā. Parādās ideja, ka baznīcai ir nepieciešams cīnīties pret ”ļaunajiem spēkiem”- visiem feminisma piekritējiem un starptautiskām organizācijām.

Mēs, šī raksta autores, uzskatām, ka patiesība, kas visā šajā diskusijā ir neapstrīdama, ir tā, ka Dievs ir tas, kurš katram kopš dzimšanas piešķir bioloģisko dzimumu. Cilvēks ir aicināts ar pateicību to pieņemt. Nekādām teorijām vai demoniskam ļaunumam nav lielākas varas. Cits jautājums ir par to, uz kādu rīcību, lomu sadzīvē un arī draudzē Dievs aicina sievieti un vīrieti. Lai visdažādāko konfesiju kristieši nonāktu līdz kādam kopsaucējam, vispirms nepieciešams uzklausīt un respektēt dažādas Bībeles interpretācijas.

Mēs, kristieši, vēlamies paļauties uz Dieva nodomu- kādai ir jābūt šai pasaulei. Meklējumus pēc atziņas, ko pats Dievs domā par visu šo diskusiju, visai trāpīgi raksturo Adventistu Vispasaules draudzes baznīcas pērn oficiālais paziņojums par transdzimuma jautājumu- vēršot skatu uz Bībeli. “Lai gan tiem cilvēkiem, kas sevi identificē kā transdzimuma pārstāvjus, ir cīņas un izaicinājumi, kas kaut kādā ziņā skar visus cilvēkus, mēs atzīstam viņu situācijas unikalitāti un mūsu zināšanu ierobežotību specifiskos gadījumos. Tomēr mēs ticam, ka Raksti nodrošina principus, kas dod padomu un vadību transdzimuma pārstāvjiem un draudzei, un tie sniedzas tālāk par cilvēciskiem priekšrakstiem un kultūru,” pauž Adventistu Baznīca.  Ilgas mainīt bioloģisko dzimumu vai dzīvot kā pretējā dzimuma pārstāvim var izsaukt bībeliski nepiemērotas dzīvesveida izvēles. Adventistu Baznīca iedrošina tos, kas piedzīvo nesaskaņu starp savu bioloģisko dzimumu un dzimuma identitāti, savām emocionālajām problēmām meklēt risinājumu Bībelē, jo ikviens ir aicināts pagodināt Dievu savā miesā.

Turpinājums sekos… Nākamajā daļā analizēsim politiskās ideoloģijas un autoritāšu lomu kristiešu vidū.

*Paldies par palīdzību informācijas, pētījumu un viedokļu iegūšanā māsai Inesei Šteinai, māsai Inesei Lietavietei, Aļesjai Lavrinovičai, Līgai Ignatei. ”TUVUMĀ” autoru un konsultantu vidū ir atšķirīgi viedokļi par tēmu. Ceram uz sapratni centienos veidot saprātīgu un savstarpēju tuvināšanos veicinošu dialogu un domapmaiņu. Izsaki savu viedokli arī Tu  aptaujā.