Svētais Nerses Šnorali un armēņu garīgā tradīcija

Svētā Nersesa Šnorali 850. nāves atceres dienai veltītā konference norisinājās 2023. gada 24. novembrī Rīgā Latvijas Universitātes Mazajā aulā

Konferences ietvaros LU bibliotēkas Klusajā lasītavā bija iespēja aplūkot Kilikijas armēņu viduslaiku manuskriptu attēlu izstādi. Manuskripti satur vēstures liecības, literārus sacerējumus, teoloģiskus komentārus, kas ir svarīgi ne tikai armēņu kultūras un vēstures izpratnei, bet arī atspoguļo mijiedarbi ar Kristīgajiem Rietumiem.

Kilikijas armēņi ir vēsturiska etniskā grupa, kas dzīvoja Kilikijas reģionā, kas atrodas dienvidu Turcijā un Ziemeļārietijā. Šī teritorija bija svarīga Armēnijas vēsturē, un tajā dzīvoja liels armēņu skaits. Tomēr pēc 1915. gada genocīda, kurā tika nogalināti simtiem tūkstoši armēņu, Kilikijas armēņu skaits samazinājās. Šodien Kilikijas armēņi ir mazākumtautība Turcijā un Lībijā.

Baltijas valstu Armēņu diecēze sadarbībā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti organizēja starptautisku konferenci, kas pulcēja armēņu garīgās tradīcijas interesentus. Armēņu kristīgās kultūras mantojuma un aktuālās pētniecības priekšlasījumi vienoja armēņu kultūras pētniekus, armēņu garīdzniecības pārstāvjus, Latvijas Universitātes pārstāvjus un Latvijas lielāko kristīgo kopienu vadītājus.

Svētais Nersess Svētīgais

Svētais Nersess Klajetsi Šnorali bija ievērojama personība 12. gadsimta Armēņu baznīcā. Darbojies ļoti plašā garīgi radošās darbības spektrā kā teologs, dzejnieks, mūziķis, vēsturnieks un interpretētājs. No 1102. līdz 1173. gadam Šnorali kalpoja kā Visu Armēņu Svētās Apustuliskās Baznīcas 64. katolikoss. Katolikoss ir augstākais garīdznieks Armēņu Apustuliskajā baznīcā, kas ir viena no vecākajām kristietības konfesijām pasaulē. Armēņu Apustuliskā baznīca ir viena no senākajām un pirmajām kristīgajām baznīcām, kas tika dibināta 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Katolikoss ir baznīcas galvenais garīdznieks un viņa amats ir līdzīgs Romas katoļu baznīcas pāvesta amatam. Katolikoss ir arī baznīcas galvenais teologs un viņš ir atbildīgs par baznīcas doktrīnas izpratni un attīstību.

Svētais Nersess piedzima dižciltīgo ģimenē Tsovka cietoksnī Tluka provincē Kilikijā. Saskaņā ar tradīciju Sv. Nersesa tēvs, valdnieks Apirata Pahlavuni, bija Sv. Sahaka Parteva un Kamsarakanu valdnieku dzimtas pēctecis. Nersess un viņa brālis Grigors kļuva par garīdzniekiem, savukārt pārējie viņa brāļi, Vasils un Šahans, ieguva militāro izglītību. Nersess mācījās Kesuna Sarkanajā klosterī pie atzītā Stepanosa Manuka, kur viņam arī piešķīra Šnorali titulu (no armēņu valodas – ar žēlastību piepildīts). Nersess 30 gadu vecumā tika ordinēts par bīskapu un 1166. gadā iecelts par Visu Armēņu katolikosu.

Īpaši izceļama ir Šnorali loma attiecību nostiprināšanā starp Armēņu baznīcu un Latīņu un Grieķu baznīcu, kas vēlāk atzina Armēņu baznīcu par apustulisku. Kilikijas armēņu valdnieki uzticēja Nersesam vest diplomātiskās sarunas ar krustnešiem un Bizantijas pārstāvjiem. Viņš atstāja bagātu literāro mantojumu, reformēja armēņu rituālus, sacerēja himnas un dziedājumus, kā arī izgudroja jaunus literāros paņēmienus, kā arī piešķīra jaunu nozīmi vēstuļu žanram, būdams daudzu ievadvārdu, poēmu, mīklu un dzejoļu autors.

Konferences atklāšanas dalībnieku un organizatoru kopbilde

Konference pulcēja kopā kristīgās kultūras interesentus, garīdzniecības pārstāvjus un armēņu kultūras pētniekus no Armēnijas, Francijas, Turcijas, ASV, Čehijas/Portugāles un Latvijas Universitātēm un Pētniecības institūtiem.  Priekšlasījumu jautājumu loks aptvēra  Sv. Nersesa Šnorali ieguldījumu ekumēniskās misijas darbā,  vēsturiskos aspektus, teoloģiskos uzskatus, kā arī armēņu arhitektūru un liturģisko mūziku.  Armēņu Apustuliskās baznīcas bīskaps Vardans Navasardjans un armēņu profesors-muzikologs Haigs Utidjians saliedēja klātesošo sirdis gan dziedot armēņu valodā tēvreizi, gan arī izpildot kādu sakrālu dziedājumu. Armēņu Baznīcas kultūras īpašais saviļņojošajos atklājās tieši sakrālajos dziedājumos, kas ieņem nozīmīgu lomu arī svēto un mocekļu liturģiskās godināšanas ritos. (2) Hymns for singers of Sistine Chapel concert devoted to St. Nersēs the Gracious (Haig Utidjian) – YouTube

Dr. hist. Claude Mutafian (Parīzes Universitāte) prezentācijas slaids

Kā atzina profesors Abrahams Terians (no ASV), tad kopumā armēņu agrīnās kristietības rokraksti un viduslaiku manuskripti ir izpētīti tikai pavisam nelielā apjomā no visa pieejamā materiālu daudzuma, kas ievērojami pārsniedz visas Austrumbaznīcas tekstu krājumus kopā. Profesors norādīja, ka attiecībā uz kristietības pašu agrīnāko posmu plašāka pētniecība tieši armēņu rokrakstu sakarā varētu pavērt arī jaunas atziņas visai kristīgajai pasaulē kopumā. Armēņu kristīgās ticības dziļās saknes atspoguļo arī ievērojamu kristīgās misijas darbu. Svēto Nersesu Šnorali uzskata par ekumēnisma tēvu tieši viņa uzsāktā dialoga ar Bizantijas baznīcu dēļ.

Par armēņu garīgo tradīciju

Kristīgā ticība armēņu kultūrā un mentalitātē ir laidusi dziļas saknes, jo kristietības Armēnijā sāka izplatīties jau apustuļu laikos. Armēņi pirmie pieņēma kristietību par valsts reliģiju jau tālajā 301. gadā, 12 gadus pirms Romas. Armēņi ir indoeiropiešu valodu saimes tauta ar ļoti senu kultūru. Armēņu tautas rašanās bija sarežģīts process, kas prasīja aptuveni sešus gadsimtus no 12. līdz 6. gs. p.m.ē.. Saskaņā ar leģendām tās ciltstēvs ir Haiks, Vecās Derības personāža Noas pēctecis.

Armēnijas garīgums ir interesants vispirms tādēļ, ka saskaņā ar tradīciju to pievērsa kristietībai Kristus mācekļi Tadejs un Bartolomejs. Tradicionāli to dēvē par Armēņu Apustulisko Gregoriānisko baznīcu, kuru bez pirmskalcenodniešu patriarhātiem veido arī armēņu protestantu kopienas. Nosaukums “apustuliskā” liecina par Labās Vēsts rītausmu armēņu tautā, pateicoties apustuļu Bartolomeja un Jūdas Tadeja sludināšanai dienvidos no Kaukāza. Jūdu Tadeju par savu apustuli uzskata arī mūsdienu Sīrijas, Irākas un Irānas kristieši.

Ar Jūdu Tadeju saistās arī kāds neparasts dziedināšanās stāsts. Dievbijīga tradīcija vēstī, ka Edesas valdnieks Abgars rakstījis vēstuli Jēzum un saņēmis atbildi, ka viņu apmeklēs kāds no Jēzus mācekļiem. Pēc Jēzus Augšāmcelšanās tieši Jūda Tadejs devies pie Edesas valdnieka, lai viņu dziedinātu no neārstējamas kaites. Daļa kristīgo tradīciju Jūdu Tadeju uzskata par vienu no septiņpadsmit mācekļiem, ko uz Austrumiem sūtījis apustulis Toms, taču daļa Baznīcas vēsturnieku viņu identificē kā vienu no Divpadsmit, ar Jūdu Jēkaba dēlu. Vēlīnajā antīkajā laikmetā Edesa kļuva par prominentu kristiešu mācību centru, kurā atradās Edesas Katehisma skola, grieķu un sīriešu teoloģiskās un filozofiskās domas centrs. Tās sakrālā nozīme Austrumu kristiešiem balstās pārliecībā, ka tajā mitinājies Ābrahams.

Rakstītie avoti, atsaucoties uz Pseidoklementu, liecina par apustuļa Toma izvēlēšanu sludināšanai Partiešu valstī, kas var nozīmēt visus Romas impērijas austrumos esošos reģionus līdz pat Indijai, kuras ticīgie sevi līdz pat mūsdienām sauc par “Sv. Toma kristiešiem”. Tādējādi iespējams, ka Romas impērijai asociētā Armēnijas karaļvalsts varēja iepazīties ar pirmajiem evaņģēlija vēstnešiem un saglabāt nepārtrauktu apustuļu laiku tradīciju, tāpat kā mūsdienu Azerbaidžānas kristietība savus pirmsākumus saista ar minētā Jūda Tadeja mācekļa Eliseja sprediķošanu Kaukāza albāņu tautai. Armēņu pārliecību par savas ticības apustuliskajiem pirmsākumiem apstiprina viņu augstāko ganītāju patriarhu tituli, kuru kristietībā tradicionāli uzdrošinās lietot tikai tās Baznīcas, kas par saviem dibinātājiem uzskata apustuļus.

Sv. Nersesa Šnorali sarakstītā lūgšanu grāmatiņa “Ticēdams apliecinu” pirmo reizi tulkota arī trijās Baltijas valodās. Grāmata iezīmē Šnorali atstāto literāro mantojumu, ko veido spēcīgas lūgšanas un poētiski, himniski dziedājumi:

“1.
Ticēdams apliecinu
Un bijīgi pielūdzu Tevi,
Tēvs un Dēls, un Svētais Gars.
Neradītais un nemirstīgais,
Enģeļu un cilvēka Radītāj,
No Tevis – visa esošā laisma.
Apžēlojies par savu radību
Un mani – nemitīgo grēkotāju.”

Noslēgumā piedāvāju lasītājam nelielu meditāciju jeb garīgu vingrinājumu par Narekas Grigora, vēl viena ievērojama armēņu kultūras reformatora (951.-1003.), armēņu viduslaiku literatūras rakstu pieminekli – “Žēlabu grāmatu”. Šī krājuma fragmenti ir salīdzināti arī ar Ignācija Lojolas garīgajiem vingrinājumiem. Mēdz uzskatīt, ka šis darbs sevī sablīvējis un kristalizējis ne tikai armēņu tautas, bet visas cilvēces garīgo vēsturi. Daudzas armēņu paaudzes “Žēlabu grāmatu” turējušas mājas goda vietā, likušas pagalvī sirdzējiem, ticot Grāmatas nepārspējami dziedinošajam spēkam. Vairākas tās nodaļas ir iekļautas arī Armēņu apustuliskās Baznīcas Sv. Liturģijā.

Armēņu kristīgajā tradīcijā, ko nevar attiecināt nedz uz pareizticību, nedz Rietumu kristīgo tradīciju, ir grūti nepamanīt armēņu baznīcas un tautas dziļi intīmo un vienoto saiti. Narekas Grigoru mēdz salīdzināt arī ar Asīzes Francisku un uzskatīt par viduslaiku kultūras interpretācijas atslēgu, kas atklāj viņa ietekmi uz turpmākās garīgi intelektuālās kultūras attīstību. 2015. gadā Pāvests Francisks pasludināja Svēto Narekas Grigoru par Vispasaules Baznīcas Doktoru, kas iezīmē un veicina garīgumā balstītu dialoga atjaunošanos starp nāciju un kultūru. Attiecībā uz Narekas Grigoru kā mistiķi jāatzīmē, ka viņš nekad nav centies ieviest Baznīcas mācībā ko jaunu. Grigors tikai atdzīvinājis evaņģēlisko vēsti caur paša mistisko pieredzi.

Umberto Eko savā viduslaiku estētikai veltītajā darbā ir norādījis, ka viduslaiku cilvēku dzejā visvairāk fascinēja nevis lirisms, bet noslēpumains izteiksmes veids, kas baroja iztēli un lika meklēt mīklas jeb mistērijas atrisinājumu. Var sacīt, ka līdzīgi motīvi noteica arī Narekas Grigora metaforisko pieeju. Tradicionālās bibliskās alegorijas par šīszemes dzīvi kā vētras mētātu kuģi, grēcinieku kā skaistu, bet neauglīgu koku, brūkošu namu, rada iespaidīgu vizuālu tēlu pasāžas, aiz kurām lasītājam jāpieredz simboliskais vēstījums. Tiek uzskatīts, ka Grigora darbs savu iedvesmu smēlies no Dāvida psalmiem.

N. Grigora “Žēlabu grāmatā” paustie dievišķās pieredzes aspekti ir kopīgi visām kristīgajām tradīcijām un ir saprotami pat citās pasaules reliģijās, – īpaši uzsverot austrumnieciski kristīgo un arī intīmo, personīgo Dieva redzējumu. Šo literāro darbu uzskata arī par renesanses laikmeta priekšnojautu.

Filozofiski šis darbs norāda uz neoplatonismā pazīstamo visu cilvēku kopību ne tikai ētiskā, bet arī substanciālā līmenī. Savukārt teoloģiski to iezīmē apofātiskums un Dieva nepieejamā, noslēpumainā Tumsa, kas sasniedzama caur prāta tēlu izšķīdināšanos un atbrīvošanas no visa cilvēciskā, lai tad atkal apvienotos sevī pēc tā Viena parauga. Pētnieciskās atsauces norāda arī uz Dionīsija Areopagīta mācības par radību kā Dieva iluminācijas izpausmi. Šeit Dievs tiek sastapts kā pirmtēls, pāresīgs un netverams prātam kā labā riņķojums, kas cilvēku pamudina uz dievlīdzības iegūšanu cilvēkam doto iespēju robežās. Svētais Dionīsijs Areopagīts dzīvojis 1. gadsimtā un bijis areopāga tiesnesis Atēnās, kurš pēc Apustuļu darbu ziņām pieņēma kristietību pēc Svētā Pavila Areopāga sprediķa.

Nareka kā garīgā ceļveža meditācijas par Bībeles lasījumiem ietvaros norisinās arhetipisks dialogs, kur Lūdzējs vēršas pie Absolūta (Dieva), uzrunājot viņu Tu formā. Liriskā Dievlūdzēja, grēkžēlnieka, mistiskā dzejnieka mērķis ir sasniegt tēva mājas: daudzvārdīgās, atkārtotās, augšupraidītās lūgsnas paradoksālā veidā tiecas pretī klusumam, iekšējai apgaismībai, lai mistiskajā tumsā pieredzētu Dieva klātbūtni, atbrīvotos no savas zemišķās savpatības un atklātu patieso esamību, garīgās gaismas klātbūtnes pārdzīvojumu sevī. Lūgšana ved grēkžēlnieku augšup pa garīgās attīstības kāpnēm. Teksts kalpo par upuri, ka pausts no sirds dziļumiem un augšupraidīts pie Dieva. Grigors uzņemas visas cilvēces grēkus, tāpat kā Kristus, kas līdzcietībā pieņēmis Ādama miesu, pielūdz Tēvu kā grēcinieks. Nožēlnieks ir savdabīgs “mazais” Kristus, kas uzņēmies grēku nastu, sākot no Ādama laikiem līdz cilvēka dienu galam.

“Jo, ja kas Ādama pārkāpumus sev nepieraksta,
Un visu grēkus neuzlūko par saviem,
Kā svētītais valdnieku vidū,
Kas uzņēmās senču grēkus,
Tāds pazaudēs taisnumu savu,
Kā mūsu būtnes nevainības paudējs,
Un kā sacīts: Neielīksmosies sirds
Labās cerības apsolījumu priekā,
Ja, kā Kristus apustulis māca,
Netiks skumdināta pēc Dieva prāta.”

Teksta sagatavošanā izmantotie avoti:

https://www.tf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81296/?fbclid=IwAR1UXlrFcQXc1ZvfNBT8aYBdygyBZwnzHZBfh7rpHsOxRmxdUf4-z15Ol0k
https://www.biblicalcyclopedia.com/E/edessa.html
https://en.wikipedia.org/wiki/Edessa
https://lv.wikipedia.org/wiki/Dion%C4%ABsijs_Areopag%C4%ABts
https://lv.wikipedia.org/wiki/Arm%C4%93nija
Saint Nersess the Graceful “I Confess With Faith”, Armēņu Diacēze Baltijas valstīs, 2023.
Narekas Grigors “Žēlabu Grāmata” izlase, Rīga: Jumava, 2017.