Krīze Tuvajos Austrumos. Kas notiek Irānā, Irākā, Sīrijā, Jemenā?


258
Latvijas Republikas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir stingri aicinājis Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt Sīriju, Irānu, Irāku un Jemenu.

“Pēdējā laika notikumi Irākā, uzbrukumi starptautiskās anti-ISIL [jeb pret Džihādistu grupējumu “Islāma valsts Irākā un Levantē” vērstajiem] koalīcijas spēkiem un arī ASV vēstniecībai Bagdādē, kas saistīti ar Irānas destabilizējošām aktivitātēm reģionā, rada nopietnas bažas par būtisku situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos,” norādījis Rinkēvičs aģentūrai LETA.

Lietotāja Pēteris Eisāns attēls.
Pēteris Eisāns

Akcijas ”Zvaigzne Austrumos” vadītājs Pēteris Eisāns piekrīt, ka šobrīd nevajadzētu braukt uz zemēm, kur pie varas ir islāma virziena šiītisma ticīgie. “Manuprāt, šobrīd ir ļoti augstas likmes, bet tās var vienlaicīgi pavērsties kara un miera virzienā. Situācija nav nedz viennozīmīga, nedz melnbalta. Man ir daudz jautājumu. Manuprāt, virzība būs vienā vai otrā virzienā, bet uz vietas nepaliks. Kyrie eleyson! [tulk.- „Kungs, apžēlojies!”]” saka  P.Eisāns.

Irāņi atriebības alkās

Pēdējās dienās teju visi pasaules mediji ziņo par notikumiem Irānā, kur piektdien pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma dronu uzbrukumā pie Bagdādes lidostas tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālmajors Kasems Soleimani. Dronu uzbrukumā līdz ar Soleimani kopā tika nogalināti 10 cilvēki- pieci irāņi un pieci irākieši. Soleimani tika uzskatīts par otru ietekmīgāko Irānas līderi aiz ajatollas (šiītu garīdznieka un politiķa)  Ali Hāmenejī.

Pentagons paziņoja, ka uzbrukuma mērķis bijis nogalināt Soleimani, jo viņš “aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā”, un ka viņa vadītie “Kudsas spēki” ir “atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu”. Vienība pastāv ar mērķi īstenot Irānas militārās intereses citās Tuvo Austrumu valstīs.

Irāna ir draudējusi atriebties. Soleimani meita pirmdien sēru procesijas laikā paziņoja, ka viņas tēva nāve kļūs par “melno dienu ASV un to sabiedrotajai Izraēlai” [..] Tuvajos Austrumos esošo amerikāņu karavīru ģimenes savas dienas vadīs, gaidot savu bērnu nāvi.” Sēru procesijas laikā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, izkliegdami saukļus ”Nāvi Amerikai” un ”Nāvi Trampam”. Otrdien bēru procesijas laikā drūzmā līdz nāvei samīdīti 50 cilvēki un ievainoti 212 cilvēki. Cilvēku bojāejas dēļ Soleimani apbedīšana tikusi atlikta uz nezināmu laiku.

Demonstrācijas Irākā, protestējot pret Soleimani nāvi. Foto: wikimedia.org

Soleimani vietā vienību ”Kudsas spēki” tagad vada Ismails Kāni, kurš paziņojis: ”“Atriebība par mocekli Soleimani ir Dieva dots solījums.”

  • Attēlu rezultāti vaicājumam “ursula von leyen 2020”Jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena otrdien aicināja visas iesaistītās puses atteikties no vardarbības un aicinājusi Irānu ievērot starptautiskās kodolvienošanās noteikumus.  Avots: lsm.lv
  • ASV rīcību nosodījusi Ķīna un Krievija. Avots: lsm.lv

Ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra sociālajā tīklā ”Facebook” ierakstījis, ka  ”Kudsas spēki” ir ”specvienības, kas specializējušās sauszemes, gaisa un jūras operāciju veikšanai ārzemēs. Soleimani tās komandēja kopš 1990.gadu sākuma. To filiāles darbojas Irākā, Sīrijā, Libānā, Jemenā un Bahreinā.” Ārzemju avoti vēsta, ka oficiālais organizācijas mērķis esot Jeruzālemes atbrīvošana, kas saņemts no garīgā līdera Hāmenejī, jo viņš īsti neuzticoties Irānas armijai. O. Skudra uzskata, ka ASV prezidentu Trampu neinteresē karš ārvalstīs, ja vien nav runa par Izraēlas interešu aizstāvību un tas saskan ar viņa pirmsvēlēšanu retoriku.

ASV aizstāv Izraēlu

Ja atminamies, 2017.gadā Tramps publiski paziņoja, ka atzīst Jeruzālemi par Izraēlas galvaspilsētu un ka licis pārcelt ASV vēstniecību no Telavivas uz Jeruzālemi. Ārpolitikas vērotāji jau brīdināja, ka šāda rīcība sadusmos musulmaņus Tuvajos Austrumos, kas savukārt aizstāv palestīniešus. Kopš 2000. gada notikuši jau trīs kari starp Izraēlu un Gazas joslas palestīniešiem, un raķešu apšaudes notiek diezgan regulāri. Pirms pāris gadiem Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sade aģentūrai LETA stāstīja, ka Izraēlā uzturas daudz bēgļu no Sīrijas- gan civiliedzīvotāji, gan karadarbībā iesaistītie ievainotie, kas  sasniedz Izraēlas robežu, tiekot vesti līdz slimnīcām Izraēlas teritorijā un ārstēti. “Nereti nepieciešama arī aprūpe, kas nav saistīta ar karadarbības laikā gūtajām traumām, jo Sīrijā vairs nav pieejami medicīniskie pakalpojumi,” informēja vēstniece. Piemēram, ASV nevalstiskās organizācijas ziedojušas naudu, lai uzceltu dzemdību namu īpaši sievietēm no Sīrijas.

Lietotāja Ilze Eris attēls.

Ilze Eris, kura  arvien aktīvi sekojusi līdzi visam, kas notiek Izraēlā un saistībā ar Izraēlas situāciju, komentē: “Cik zinu no preses, tad cilvēks, kurš tika nogalināts, būdams augsta ranga militārists un ļoti ietekmīgs, vadīja Irānas militāro ietekmi ārpus Irānas – tātad, citu valstu teritorijā. To var saukt arī par teroristisku iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Neesmu eksperte militārajā terminoloģijā, bet saprotu to tā, ka viņš koordinēja ne tikai iejaukšanos Sīrijas jau tā sarežģītajā politikā, bet arī ka viņš koordinēja dažādu militāro teroristisko grupējumu akcijas. Es neatbalstu Linča tiesu, kā varētu raksturot īpašo raķešu uzbrukumu viņa auto Bagdādes lidlaukā, bet vienlaikus

apzinos, ka pastāv likums: “Kas zobenu pacels, no zobena ies bojā.” Šoreiz tas skāra viņu, bet likums darbojas uz abām pusēm.

Manuprāt, šos jautājumus jāaplūko, izejot no taisnīga kara principiem, kas pieprasa šādas ārkārtas metodes lietot nevis tikai savas puses stāvokļa uzlabošanai, bet ar noteikumu, ka tas uzlabos arī pretinieku tautas stāvokli. Vai viņa nāve nesīs vairāk miera vai vairāk agresijas – tā ir jau zīlēšanas joma, jo mēs nezinām, ko šis cilvēks gatavoja (par ko noteikti bija ziņas izlūkdienestiem). Iespējams, pašreizējais saspīlējums ir mazākais no ļaunumiem.”

Māris Andžāns

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns, lūgts komentēt pēdējo dienu notikumus, atklāja, ka šobrīd atrodas ASV. Piektdien tieši bijis ASV prezidenta Trampa mītiņā Maiami, kur viņš, uzrunājot klātesošos, lielu uzsvaru licis uz kristietību: runājis par abortiem, lūgšanām skolās, sociāli konservatīviem tiesnešiem Augstākajā tiesā, Ziemassvētku saukšanu par Ziemassvētkiem (Christmas), nevis brīvdienām  utt. Pieminējis arī Suleimani. M.Andžāns novērojis, ka Trampu atbalsta ļoti daudz kristiešu.

Runājot par pēdējo dienu notikumiem Irānā, M.Andžāns teic, ka situācija ir “ļoti sarežģīta un daudzšķautnaina, tāpat kā ASV un Irānas attiecības.” Viņš prognozē, ka attiecības turpināsies pasliktināties, ja vien Irānā nenotiks režīma maiņa, vai arī ja šogad ASV tiks ievēlēts jauns prezidents. ”Liela iespēja, ka tā nenotiks. Ja notiks, tad arī nav garantijas izmaiņām,” prognozē M.Andžāns. ASV ar Irānu bijušas saspīlētas attiecības jau kopš 1979.gada. ASV prezidents Baraks Obama centās mainīt rakursu ar kodolvienošanos, no kuras Tramps izstājās. ”Jau ar saviem izteikumiem un pirmo ārvalstu vizīti Saūda Arābijā un tālāk Izraēlā, un stingro atbalstu Izraēlai, kuru Irāna vēlas iznīcināt, viņš iezīmēja eskalāciju ar Irānu,” atgādina M.Andžāns.

“Vairumam konfliktu Tuvajos Austrumos ir izteikts reliģiskais fons – kā iemesls, blakus faktors vai iegansts. Piemēram, tā saukto “Islāma valsti” pamatā veido īpaši radikalizējušies sunnīti (islāma virziens), kas nicīgi izturas ne vien pret kristiešiem, bet arī pret musulmaņiem – šiītiem. Irāna, šiītu pasaules neformālā līdere, ir sniegusi atbalstu kā Irākas, tā arī Sīrijas valdībai cīņā ar tā saukto “Islāma valsti”. Vienlaikus Irāna neatzīst Izraēlas, kuru savukārt stingri atbalsta ASV, tiesības pastāvēt,” – tā M.Andžāns situāciju Tuvajos Austrumos iezīmēja jau mūsu sarakstē 2018.gadā.

Toreiz lūdzu skaidrojumu par notiekošo Sīrijā, un M.Andžāns komentēja: “2011.gadā pēc tā sauktā Arābu pavasara izplešanās arābu pasaulē – protesti pret valdību tika vardarbīgi apspiesti, kas savukārt izraisīja bruņotu pretestību un aizvien lielāku dažādu ārēju spēlētāju iesaistīšanos. Krievijas un Irānas spēki un tās atbalstītais Libānā bāzētais šiītu grupējums “Hezbollah” kaujās atbalsta Sīrijas valdību, kas savukārt cīnās ar sava režīma pretiniekiem, tostarp ar tā saukto “Islāma valsti”. Turcijas bruņotie spēki atbalsta daļu nemiernieku Sīrijas ziemeļos un nevēlas pieļaut neatkarīgas vai pusautonomas Kurdistānas izveidošanos Sīrijas ziemeļu daļā. ASV un citi Rietumu sabiedrotie cīnās ar tā saukto “Islāma valsti” un atbalsta kurdu kaujinieku cīņu pret šo grupējumu. Tāpat Rietumvalstis vēršas pret Sīrijas valdību saistībā ar iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pret sīriešiem. Bez tam,

arī Izraēla ik pa laikam veic uzbrukumus mērķiem Sīrijas teritorijā, lielākoties bažījoties par pieaugošo Irānas ietekmi un tās atbalstītā grupējuma “Hezbollah” darbību.”

Atgādinu, ka 2018.gada 7. aprīlī Damaskas piepilsētā Dumā Sīrijas režīms ar ķīmiskajiem ieročiem nogalināja vairāk nekā 40 civiliedzīvotāju. Drīz pēc tam ASV, Francija un Lielbritānija veica kopīgu operāciju – gaisa triecienus Sīrijas armijas bāzēm un ķīmisko pētījumu centriem Damaskā un tās apkārtnē. Tolaik sabiedrība satraucās par iespējamu Trešā Pasaules kara sākumu.

Krievija piedraudēja ar militāru pretreakciju, ja ASV, sodot Damasku par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem, dos raķešu triecienu Sīrijai.

Reakcija medijos 2018. gadā

2018.gadā, veicot mediju monitoringu, Tuvumā.lv komandas palīdze Līga Ignate novēroja, ka par uzlidojumiem Sīrijā visos lielākajos angliski rakstošajos medijos  – CNN, NYTimes, Mirror, TheGuardian, BCC, Reuters u.c. – tika uzsvērts, ka arī tās Eiropas valstis, kas uzlidojumā nepiedalījās, to atbalsta (galvenokārt raksta par Vāciju, ANO), bet Ķīna, Irāna un Krievija nosoda. “Tika apskatīts jautājums par konflikta eskalāciju attiecībās ar Krieviju, bet norādīts, ka Krievijas militārās bāzes Sīrijā nav skartas, tāpēc Krievijas reakcija uz notiekošo nav bijusi asāka kā parasti. Lasītājiem tika skaidrots, ka šī bijusi vienīgā saprātīgā iespēja, kā reaģēt uz Sīrijas veiktajiem ķīmiskajiem uzbrukumiem, kuros cietuši neskaitāmi mierīgie iedzīvotāji. Uzlidojumu mērķis bijis novērst turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu, nevis gāzt Asada režīmu. Atsevišķos medijos tika atspoguļots Krievijas viedoklis, ka trūkstot pierādījumu tam, ka Sīrija būtu pielietojusi ķīmiskos ieročus, un ka uzlidojumiem nebija pamatota iemesla. Parādījās ziņas, ka Sīrijas kristīgie līderi nosoda uzlidojumus. Kristīgo mediju portāli “ChristianToday.com”, “Croxnow.com”, “Churchtimes.co.uk” atspoguļoja notikumus Sīrijā, bet izvairījās paust kategorisku nosodījumu vai atbalstu. Vairāki portāli aicināja kristiešus iestāties lūgšanās par notiekošo Sīrijā un par lielvalstu valdībām, savukārt citi, piemēram, Relevantmagazine.com, par šiem notikumiem vispār izvairījās rakstīt.”

Turpināsim sekot līdzi notikumu gaitai, tostarp kristiešu viedokļiem par notiekošo.

Otto Ozols, publicists, 2018.gadā, komentējot ASV raķešu triecienu Sīrijā:

Ko nozīmē laikus neapstādināti totalitāri režīmi, mēs redzam no rūgtās vēstures mācības – starptautiskā sabiedrība nevēlējās apstādināt Ļeņina sazvērniekus Krievijā, un vēlāk tas izvērtās daudzu desmitu miljonu upuru traģēdijā, ko maniakāli izvērsa Staļins. Līdzīgi starptautiskā sabiedrība mīļā miera labad pievēra acis uz Hitlera agresiju Vācijā un vēlāk arī Eiropā. Tas noveda pie Otrā Pasaules kara, Holokausta, arī kopumā daudzu desmitu miljonu katastrofas. Līdzīgi mēs redzam diktatorus atkal, bet kolektīvi aizmirstam, ka Asada režīms turpina nogalināt simtus teju katru dienu, tai skaitā bērnus ar ķīmiskajiem ieročiem.”

***

FAKTI

Sīrijā izvērsās pilsoņu karš protestu viļņa – tā saucamā Arābu pavasara – iespaidā kā vietējo protesti pret pastāvošo valdību. 2014. gada jūnijā lielu daļu Sīrijas iekaroja tā saucamie ”Islāma valsts” kaujinieki (džihādisti). Vairāk kā puse no Sīrijas iedzīvotājiem ir arābi sunnīti (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi šiīti  (13%), kristieši (10%), kurdi (9%).

Jemenā 2010.gadā Arābu pavasara iespaidā  tika gāzta vietējā vara un kopš tā laika turpinās pilsoņu karš. Jemenā darbojas teroristisko organizāciju ”Al Qaeda” un ”’Islāma valsts” (jeb “Daīš“‘) filiāles. ANO organizējušas vairākas miera sarunas – taču bez panākumiem. Jemenā gandrīz visi iedzīvotāj ir musulmaņi, no viņiem 53% ir sunnīti, bet 45% šiīti. Attiecības savstarpēji ir saspīlētas, cīnoties par varu un ticības pareizumu. Jemenas ebreji savulaik tikuši slepeni deportēti uz Izraēlu. ”Personām, kurām ir Izraēlas zīmogs pasēs vai Izraēlas vīza, Jemenas teritorijā iebraukt ir aizliegts,” vēstī ceļojumu portāls ceļojumubode.lv.

Irākā lielākā daļa iedzīvotāju ir šiītu arābi –  aptuveni 55%,un tie reliģiski un politiski ļoti cieši saistīti ar ticības brāļiem Irānā. Sunnītu arābi ir aptuveni 18,5%. Aptuveni 2,2% iedzīvotāju ir asīrieši, kuri ir Austrumu kristieši (sīriešu pareizticīgie).

Irānas valsts reliģija ir šiītu islāms (90%—95% iedzīvotāju). Irāna neatzīst Izraēlas neatkarību. Irāna ar ASV ir naidīgās attiecībās jau kopš 1979. gada, kad notika tā saucamā Islāma revolūcija un tās laikā tika sagūstīti 52 ķīlnieki no ASV, kas gūstā bija 444 dienas. Kopš tā laika Irānā ir garīgā līdera diktatūra. Irānas kaujas vienību tīkls iestiepjas arī Irākā, Sīrijā, Libānā.