Tuvumā.lv aptaujas “Vai atbalsti Stambulas konvenciju?” rezultāti (+INFOGRAFIKA)


199
Ar ko vēsturē ieies 12. Saeima? Viens no aspektiem  – ar izraisītajiem dažādu koalīcijas partiju vadīto ministriju savstarpējiem un arī plašākas kristiešu sabiedrības daļas strīdiem par tā dēvēto Stambulas konvenciju. Paradoksāli – vairāk nekā 10 060 cilvēku portālā ”manabalss.lv” parakstījās – nevis par kādu nepieciešamu darbu, kas jāpaveic politiķiem, bet pret ideju. Proti, lai neratificē starptautisko dokumentu, un 12. Saeima to tā arī neizdarīja.  Jau pavisam drīz darbību sāks jauns deputātu sastāvs  –  13. Saeima, ko ievēlēsim 6. oktobrī. Esošos un topošos deputātus nule pirms vēlēšanām vēlamies iepazīstināt ar mūsu pētījuma rezultātu, lai parādītu kopsakarības – kādi uzskati ir raksturīgi kristiešiem un kāpēc kristiešu vidū izvērtās domstarpības. Aptaujā noskaidrojām, kas ir atšķirīgo viedokļu pamatojums, avoti un autoritātes. Pētījuma mērķis bija atklāt iespējamās tendences par to, kādi uzskati ir tiem, kas atbalsta vai neatbalsta konvenciju. Nevaram apgalvot, ka “par’’ un ‘’pret’’ proporcija liecina par kristiešu vai visas sabiedrības vairākuma attieksmi. Piedāvājam izvērtēšanai aptaujas rezultātus, atklājot tos gan skaitļos, gan diagrammās, gan mūsu saskatītajās kopsakarībās. Brīvajās atbildēs varēsi iepazīt respondentu argumentāciju un nostāju.

Pētījuma gaita

Veicām interneta aptauju ”Vai atbalsti Stambulas konvenciju?” tiešsaistē laikposmā no šī gada 7. februāra līdz 26. aprīlim.  Bija iespējams iesniegt atbildes gan norādot vārdu, gan anonīmi. No viena datora varēja balsot vienu reizi. Saņēmām 797 atbildes, un analīzei izmantojām 639 atbildes. Par nederīgām atzinām 158 atbildes, kurās respondenti nebija atbildējuši vismaz uz diviem no jautājumiem, kas mums ļautu izdarīt secinājumus par respondenta argumentāciju.

Secinājumi

Atšķirība starp abām galvenajām nostājām ir mērāma vien 58 balsīs: 339 respondenti uzskatīja, ka ir jāratificē Stambulas konvencija, turpretī 281 respondents pauda pārliecību, ka tas nav jādara. Atlikušie 19 norādīja, ka atturas vai vēl apdomā savu viedokli.

Tie, kas bija par ratifikāciju, ar vardarbību saskārušies savā  reālajā pieredzē – tādēļ arī ikdienā biežāk palīdz upuriem, privāti tos atbalstot; ziņo policijai, ja ir notikuma aculiecinieki; darbojas organizācijās, kas cīnās pret vardarbību. Par dokumenta ratifikāciju bija lielākā daļa no tiem, kas pilnībā iepazinušies ar tā saturu.

Viens no secinājumiem – konvencijas ratifikācijas atbalstītāji dziļāk un detalizētāk sniedza skaidrojumus savai attieksmei un nostājai, precīzāk nosaucot avotus. Konvencijas atbalstītāji sevi saredzēja kā galveno autoritāti lēmuma pieņemšanā, izceļot spēju kritiski domāt un loģiski spriest.

Konvencijas aizstāvjiem autoritāšu vidū ir Dievs,  kapelāne Rudīte Losāne, cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, viedokļu līderi sekulārajos medijos, žurnāls ”Ir”, portāls Satori.lv, biedrības ”Marta” informācija, kā arī saistoši ir zinātniskie raksti, pētījumi par agresijas cēloņiem, statistika, aktuālie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, Satversme un Satversmes tiesas prakse un pašu spriestspēja un personīgā loģika. Viedoklis veidojies arī no cilvēkiem, kas ”spēj atšķirt patiesu informāciju no meliem un neadekvātām interpretācijām”, “Facebook” domubiedru grupām.

No brīvajām atbildēm

“Jebkas, kas palīdzētu cīnīties pret vardarbību, ir vajadzīgs Latvijas sabiedrībai.”

”Mani dziļi aizskar vāji argumentētās sazvērestības teorijas.”

”Konvencija atbalsta loģiskas, mūsdienīgas vērtības, kas balstītas cilvēcībā nevis dzimumlomā. Mazāk uzspiestu lomu – mazāk alkoholisma, vardarbības un citu destruktīvu lietu.”

“Vardarbība ir nosodāma un es vēlos dzīvot valstī, kas to skaļi pasaka. Un pēc tam pielāgo šim uzstādījumam likumus, lai cīņa pret vardarbību būtu reāla.”

Argumenti:

  • fakts, ka to jau ratificējušas vairākas valstis;
  • skaidrība, ka ar pašreizējo likumdošanu nepietiek, lai pasargātu visas personu grupas no vardarbības.

Savukārt konvencijas pretiniekiem galvenās autoritātes ir baznīcu līderi, arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs, bīskapi, personīgā draudze un Dieva Vārds, kā arī juriste Baiba Rudevska. Atsaukušies arī uz tradicionālām vērtībām, Eiropas kristīgām saknēm, sabiedrības normām, Baznīcas mācību. Svarīgs informācijas avots bijis ”Latvijas Kristīgā radio”’paustais viedoklis raidījumos, dažādi kristīgie portāli, tostarp Tuvumā.lv, juridiskā analīze, statistika, zinātniskie pētījumi, raksti par vardarbības cēloņiem.

Argumenti:

  • iebildumi pret genderisma veicināšanu, aiziešanu no Dieva;
  • Latvijai ir pietiekoša likumdošana.

Par ko, tavuprāt, iestājas tie, kas aizstāv Stambulas konvenciju?

No brīvajām atbildēm

“1-2% sabiedrības vēlas padarīt pārējos līdzīgus sev, sakropļojot nenobriedušu bērnu prātus, liedzot izprast viņu identitāti. Tā ir vardarbība pret bērnu neļaut apzināties, vai viņš ir piedzimis kā zēns vai meitene. Nav vajadzīgs studēt bērnu psiholoģiju un anatomiju, lai zinātu, cik bērni ir viegli ietekmējami. Par enerģijas dzērienu, cigarešu, alkohola iegādi nepilngadīgajiem iestājas pat kriminālatbildība, bet radīt sajukumu par savu dzimumu, kas ir fundamentāls pamats cilvēka izpratnei par sevi – to nez kāpēc var izmēģināt jau pirmsskolā.”

”Ratifikācija var aizsākt ļoti nevēlamu procesu, sākot jau ar bērnu tiesībām izvēlēties dzimumu, sievietes un vīrieša kā dzimumu noniecināšana u.tml.”

”Konvencija nekādi nesekmē Eiropas atgriešanos pie tās kristīgajām saknēm, nepiedāvā programmu cīņai pret vardarbības cēloņiem, kas ir aiziešana no Dieva, tradicionālo vērtību un garīgās vides degradācija, atkarības un nabadzība.”

”Pārliecību veido pašas izpratne par tekstu, skaidrība, ka ar pašreizējo likumdošanu nepietiek, lai pasargātu visas personu grupas no vardarbības.”

”Skatos uz vardarbības statistiku LV. Ir steidzami jāuzlabo lietas!”

“Pati galvenā ir ģimene, kurā ir tēvs – vīrietis, māte – sieviete, kas dzemdē bērnus.”

“Mums jau ir likumdošana, kas regulē cīņu pret vardarbību un visu slikto, pamatvērtību izpratnē tas atrunāts Satversmē. Nav vajadzīgs vēl kāds virslikums, kas būtu stiprāks par valsts iekšējiem likumiem. Tas veicina valsts pašnoteikšanās izzušanu un sekmē vienotas pelēkās masas izveidi, kas savukārt ir solis uz civilizācijas iznīcināšanu dažu indivīdu interesēs.” (Dainis Dreimanis)

“Stambulas konvencijas ratificēšana būs bērnu garīgā varmācība.” (Iveta B.)

415 respondenti uzskatīja, ka Stambulas konvencijas atbalstītāji iestājas par cīņu pret vardarbību. Tomēr 63 no tiem bija pārliecināti, ka ratifikācija nav nepieciešama. Kā galvenos iebildumus šie 63 respondenti minēja saskatīto genderisma ideoloģiju, tāpat nepieciešamību Latvijā vispirms meklēt cēloņus vardarbībai. Vēl tika minēts, ka, lai gan konvencija ir par cīņu pret vardarbību, tomēr ziņas no ārvalstīm par konvencijas ieviešanu nostiprina pārliecību, ka tas nav vajadzīgs.

No kopumā 281 konvencijas pretiniekiem 46 paši lūdz Dievu par to, lai mazinātos vardarbība sabiedrībā, 17 ziņo policijai, ja ir notikuma aculiecinieki, 6 darbojas nevalstiskā organizācijā, kas cīnās pret vardarbību, 6 palīdz upuriem, privāti atbalstot.

186 respondenti uzskatīja, ka konvencijas atbalstītāji aizstāv ideju, kas mainītu izpratni, kas ir sieviete un kas ir vīrietis. 182 no šī viedokļa sniedzējiem bija pret konvencijas ratificēšanu, 2 atturējās un 2 nezināja savu nostāju. 182 respondentu galvenie avoti, kas veidojuši viņu attieksmi šajā jautājumā, ir publiski lasāmie juristu viedokļi, Tieslietu ministrijas atzinums, “Latvijas Kristīgā radio” raidījumi, Baznīcas mācība, kā arī konvencijas oriģinālteksts, interneta resursi un personīgās filozofijas un teoloģijas studijas. Par galvenajām autoritātēm minēti arhibīskapi Jānis Vanags un Zbigņevs Stankevičs, kā arī  citi kristīgo baznīcu vadītāji, vairāki juristi, tostarp Baiba Rudevska. 23 no tiem paši lūdz Dievu, lai mazinātos vardarbība,  11 – ziņo policijai, ja ir vardarbīga notikuma aculiecinieki, 5 – garīgi pilnveidojas, lai apvaldītu agresiju, tikai 3 norādījuši, ka personīgi palīdz vardarbības upuriem.

31 respondents uzskatīja, ka konvencijas aizstāvji veicina ideju, ka tiks mainīta izpratne, kas ir ģimene. No tiem 30 bija pret konvencijas ratificēšanu. Viņi norādīja, ka galvenie argumenti atrasti gan pašu pieredzē un juridisko dokumentu pārzināšanā, gan personīgajā kristīgajā izpratnē, kas ir ģimene bibliskā gaismā un tradicionālajās vērtībās. Par galvenajām autoritātēm minēta Bībele. Puse (15) no šiem respondentiem norādīja, ka paši personīgi lūdz Dievu, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā, četri darbojas nevalstiskā organizācijā, kas cīnās pret vardarbību. Divi atzīst, ka garīgi pilnveidojas, lai savaldītu paša agresiju, savukārt viens netic, ka privāti varētu kaut ko ietekmēt sabiedrībā cīņā pret vardarbību.

Trīs no visiem respondentiem, kas bija pret ratifikāciju, norādīja, ka, viņuprāt, ratificējot konvenciju, izmaiņas skars arī izglītības sistēmu.

Kā tu personīgi cīnies, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā?

No brīvajām atbildēm

”Konvencija atbalsta loģiskas, mūsdienīgas vērtības, kas balstītas cilvēcībā, nevis dzimumlomā. Mazāk uzspiestu lomu – mazāk alkoholisma, vardarbības un citu destruktīvu lietu.”

”Galvenais arguments, kādēļ esmu par – jo mūsu sabiedrībā sievietes un bērni ir ļoti neaizsargāti. To ratificējot, vismaz likumu līmenī sievietēm un bērniem tiks nodrošināta aizsardzība.”

”Par Stambulas konvenciju mani pārliecina tās saturs, traģiskā situācijā Latvijā un mana personīgā loģiskā domāšana.” (Ilze Žeivote)

 ”Es izlasīju konvenciju. Latviski un angliski. Kristiešiem, arī man, ir jāpalīdz vājajiem, dzīves pabērniem, lai viņi nonāktu uz pareizā ceļa, nevis jēli jāmet sejā – tu esi drauds ģimenei. Paskatieties, cik jūsu draudzēs ir pilnu ģimeņu – mamma, tētis un bērni? Cik ir tādu, kur ir tikai viens vecāks? Un kas tam par iemeslu? Nevajag piesieties vienam punktam un tā dēļ izķengāt ļoti labu dokumentu.”

”Man ir pietiekami labas angļu valodas zināšanas, lai izprastu vārdu ‘sex’ un ‘gender’ reālo lietojumu (un ne jau Latvijas vai Krievijas mediju telpās piedāvāto sagrozīto versiju), kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds.”

”Studiju gados guvu zināšanas par dzimumu lomu sociālo konstruēšanu.”

“Tas, ka konvencijā ir iekļautas minoritātes, neliks cilvēkiem pēkšņi mainīt savus uzskatus par viņu vērtībām. Vienīgais, kas varētu mainīties, ir vidējā latvieša sapratnes un līdzcietības līmenis, kam arī IR jāmainās, ja nevēlamies, lai nācija savu turpmāko eksistences laiku pavadītu stagnācijā.”

“Viendzimuma attiecības ir grēks, kas ved uz elli un samaitā sabiedrību.”

“Man ir ļoti skumji noraudzīties uz to, ka pat lielākās konfesijas neiedziļinās un izplata maldinošu informāciju, viņus vada bailes, nevis mīlestība.”

Atbildot uz šo jautājumu, 97 respondenti atzina, ka paši ir gatavi aktīvai rīcībai  – ziņot policijai, ja personīgi bijuši notikuma aculiecinieki. Likumsakarīgi, ka vairākums  – 87 respondenti – piekrita konvencijas ratifikācijai, un 49 no tiem norādīja, ka galvenais avots šai nostājai ir pati konvencija, kas izlasīta.

55 pauda gatavību palīdzēt upuriem, privāti tos atbalstot, no kuriem 51 bija par konvencijas ratificēšanu.

Galvenie avoti šādai personīgajai pārliecībai bijusi pati Stambulas konvencija, tās teksts (27 respondentiem), statistikas dati, pašu pieredze un cietušo stāsti, diskusijas publiskajā telpā.

No 639 respondentiem 52 norādīja, ka darbojas nevalstiskā organizācijā, kas iestājas pret vardarbību. 51 respondents  lūdz Dievu par to, lai sabiedrībā mazinātos vardarbība. 17 respondentu norādīja, ka paši garīgi pilnveidojas, lai apvaldītu savu agresiju.

11 darbojas politiskā organizācijā, iesakot risinājumus cīņai pret vardarbību – un viņi visi atbalstīja ratifikācijas nepieciešamību. Tikai četri no 639 respondentiem norādīja, ka darbojas draudzes kalpošanā, kas vērsta uz palīdzības sniegšanu vardarbībā cietušajiem.

Tāds pats skaits respondentu atzina, ka netic, ka var šajā jomā kaut ko ietekmēt vai kādam palīdzēt.

Pilnīgi neviens aptaujas dalībnieks nebija minējis, ka viņam nerūpētu cīņa pret vardarbību vai ka vardarbība dažkārt būtu pamatota.

 

PAR

Stambulas 

konvenciju

AVOTI

 

Konvencijas teksts – 124

Statistika par vardarbību – 10

Labklājības ministrijas sniegtie dati, mājaslapa – 9

Diskusijas publiskajā telpā, medijos – 7

Konvencijas skaidrojošais ziņojums – 5

Eiropas valstu pieredze – 5

Zinātne, zina. Raksti – 5

Mediji, internets – 4

Starptautiski dokumenti – 3

 

Vēl minēti – Dažādi raidījumi, akadēmiskā vide, domubiedru grupas Facebook, žurnāls “Ir”, normatīvie akti, satori.lv, pētījumi, sociālās zinātnes.

 

AUTORITĀTES

 

Veselais paša saprāts – 19

Kritiskā domāšana – 14

Personīgā izglītība – 6

Centrs “Marta” – 4

 

Vēl minēti – Starptautiskie tiesību eksperti, organizācijas, kas strādā ar cietušajiem, Rudīte Losāne, Labklājības ministrija, Bībele

PRET

Stambulas

konvenciju

AVOTI

 

Konvencijas teksts – 7

“Latvijas kristīgā radio” raidījumi – 5

Rudevskas juridiskā analīze – 3

Citi juridiskie viedokļi – 3

 

Vēl minēti – Statistika, Tieslietu ministrijas atzinums, kristīgās pasaules uzskati, tuvuma.lv, baznīcas mācība, dažādi interneta resursi.

 

 

 

 

AUTORITĀTES

 

Bībele – 5

Zbigņevs Stankevičs – 5

Citi bīskapi – 4

Draudze – 4

“Asociācija Ģimene” – 4

Veselais saprāts – 3

Baiba Rudevska – 2

“Latvijas kristīgā radio” raidījumu viesi – 2

IESAKĀM

Politisko partiju debates skatāmas vairākos medijos- televīzijās ”LTV1″ (”Sarakstu līderu debates”, ‘‘Partija fokusā’‘) , “Re:TV” (”Līderu debates’‘), “RĪGA24” (”Runā ministrs”) u.c. Stambulas konvencija pieminēta ”DELFI” debatē šeit: 10 baušļi un homoseksualitātes ārstēšana – mazāk populāro kandidātu piedāvājums vēlēšanās. Pilns ieraksts