Mana papīra vai telefona Bībele. Pētījums par attieksmi un paradumiem


423
Mūs visus vieno autoritāte – Bībele -, bet Bībeles skaidrošana mūs visus mēdz arī sašķelt,- tā pavisam īsi var raksturot kristiešus.  Lai arī dzīvojam 21.gadsimtā, kad šķietami varam lepoties ar lasītprasmi, salīdzinoši augstu izglītības līmeni, zinātnes atklājumiem utt., tomēr jautājumā par to, kā attiekties pret Bībeli un kā to skaidrot, kristieši joprojām nav vienprātīgi. Ļoti iespējams, ka daļēji tieši šī iemesla dēļ pasaulē nerimstas kristiešu savstarpējie strīdi, apvainojumi un aizspriedumi, un to novērojam arī Latvijā. Lai noskaidrotu, kas kristiešus attiecībās ar Bībeli vieno un kas rada atšķirības, veicām pētījumu, aptaujājot dažādu draudžu un konfesiju kristiešus internetā laikposmā no šī gada janvāra līdz aprīlim.

Vēlējāmies noskaidrot, kāda nozīme kristiešu ikdienā ir Bībelei. Cik tā ir svarīga? Vai un kā Bībeli kristieši lasa un saprot? Aptauja internetā bija anonīma (google platformā).

Aptaujas jautājumu izstrāde

Aptaujas anketas jautājumus veidojām, konsultējoties gan ar tiem, kas studējuši teoloģiju, tostarp prot Bībeles oriģinālvalodu, nozīmes skaidro simboliski, gan kas Bībeli skaidro burtiski. Jautājumu izstrādē konsultēja arī sociālantropologs, kurš nepieder nevienai kristiešu draudzei.

Links uz aptauju bija pieejams medijā “Tuvuma.lv”, mūsu lapās sociālajos tīklos, kā arī dažādu konfesiju cilvēkus lūdzām izplatīt anketu, sūtot e-pasta vēstules.

Kopumā piedalījās 383 cilvēki vecumā no 15 līdz 75 gadiem. 81,4 % sievietes, 18,6% vīriešu. Piedalījās ne vien Latvijas iedzīvotāji (gan no pilsētām- Rīgas, Liepājas, Talsiem, Daugavpils, Ventspils, Pierīgas, Jelgavas, Ogres, Rēzeknes, Saldus, Jēkabpils, Jūrmalas, Valmieras u.c, gan novadiem), bet arī no Lielbritānijas, Vācijas, Īrijas, Norvēģijas, Igaunijas u.c.

Anketu aizpildīja līdzīgā proporcijā  katoļu (106), luterāņu (99) un baptistu pārstāvji (81). Mazāk piedalījās dažādu citu konfesiju pārstāvji (17 metodisti, 17 vasarsvētku, 6 adventisti, 5 anglikāņi, 2 pareizticīgie) vai kristieši no draudzēm, kas nepieder nevienai konfesijai (28). Jāatzīmē, ka 7 norādīja, ka ir kristieši, bet nepieder nevienai draudzei. 2 norādīja, ka nav kristieši, bet 12 norādīja ”cits”.

Pētījuma aktualitāte

“Tulkojums, bet vēl vairāk skaidrojums vienmēr ir atkarīgs no cilvēka garīgās pieredzes. [..] Lai kurš arī nerunātu par Rakstiem, viņa runa ne mazāk mums stāsta par viņu pašu, kā par Evaņģēliju. Komentējamo vietu izvēle un pats komentārs, sarunas intonācija un gala secinājumi – tas viss ir atkarīgs no cilvēka pieredzes un kultūras.” Pareizticīgo diakons Andrejs Kurajevs, vairāk lasi šeit.

Pirms iepazīstinu ar pētījuma rezultātiem, mazliet pastāstīšu vairāk, kāpēc radās ideja veikt pētījumu.

2015.gada vasarā mēs, domubiedru grupa, dibinājām nodibinājumu ”Kristīga dzīvesveida izpētes fonds,” kas izveidoja un uztur mediju, ko šobrīd lasi, — ”TUVUMĀ” (Tuvuma.lv). Viena no mūsu iecerēm — veicināt pētniecisko žurnālistiku, analizējot un skaidrojot dažādu kristiešu kopienu uzskatus, pārliecību, dzīves pieredzi un paradumus, galu galā —meklējot, kas mums kā kristiešiem visiem ir kopīgs —, lai veicinātu savstarpēju saprašanos, cieņu un nestu mieru pasaulē.

Ikdienā vērojam norises sabiedrībā un sabiedrisko domu Latvijā un pasaulē.

Dažādos medijos latviešu valodā ir pamanāms, ka daļā rakstu vai televīzijas sižetu kristieši ir atspoguļoti (vai tiek komentēti) kā naidīgi, radikāli, liekulīgi, skandalozi vai ar vēl dažādām citām negatīvām īpašībām apveltīti ļaudis. Radās doma, ka viens no iemesliem, kas šķeļ sabiedrību, varētu būt pašu kristiešu savstarpēji aizspriedumi un nezināšana par to, kādas ir mūsu attiecības ar Bībeli. Tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kādi tad mēs īsti esam kā kopums, kā Bībeles lasītāji. Cik aktīvi un pārliecināti, vienoti vai pretrunīgi.

Vispārīgi fakti par paradumiem

Respondentu komentāri brīvā formā:

“Iesaku arī citiem izmantot universālo aplikāciju datoram, telefonam un planšetei Bible Study – ērti lasīt paralēli gan 2 valodās, gan veco un jauno tulkojumu.”

“Cilvēks, aizmirstot mājās telefonu, uzreiz ies atpakaļ, lai paņemtu, bet, ja mājās atstās Bībeli, par to īpaši neuztrauksies. Cik skaudra patiesība arī manā dzīvē, diemžēl. Bībele ir neizsakāma vērtība, kuru Dievs mums uztic, lai runātu uz mums, atklātu Sevi un norādītu, ko vēlas no mums.”

97,4% no respondentiem ir sava Bībele. 95,8% lieto Bībeli – drukātu grāmatu. 39% lieto Bībeli telefonā vai planšetē. 29,7% lieto vietni www.bibele.lv, 15,35 % lieto Bībeles citātu izvilkumus, kas drukāti uz lapiņas; 14,2% lasa Bībeles citātus kristiešu pasākumos, projicētus uz sienas.

35,3% lasa latviešu valodā paralēli gan veco, gan jauno tulkojumu. 25,5% lasa jauno tulkojumu, 34,2% lasa veco tulkojumu.

No visiem, kas atbildēja, viena daļa lasa arī angļu valodā (klasiskajā NKJV – 13,9%, angļu valodā NIV 11,3%, modernajā NRSV 7,6%); 12,1% lasa arī krievu valodā; 5 % oriģinālvalodā – grieķu.

 

Kas mūs vieno?

Piedāvājām novērtēt skalā no 1 (pilnīgi nepiekrītu) līdz 5 (pilnīgi piekrītu) dažādus izteikumus. Daži respondenti norādīja, ka bijis grūti atbildēt uz divdaļīgajiem apgalvojumiem, ja par vienu daļu būtu sakāms ”jā”, bet otru ”nē”, tomēr veidojām tos apzināti, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par kādām sakarībām. Pieņemam, ka gadījumos, kad par vienu daļu bija šaubas, tika izvēlēta neitrāla atbilde (atzīme 3).

Sākšu ar atbildēm, kas liecina par vairākuma pārliecību.

Pārliecinošs pārsvars – 95% – pilnībā vai drīzāk piekrita izteikumam, ka “Bībele ir jālasa visu mūžu un nekad dzīves laikā nav iespējams pateikt, ka nu ir viss saprasts.” 

4,2% skalā no ”pilnīgi nepiekrītu” (1) līdz ”pilnīgi piekrītu” (5) izvēlējās vidējo atzīmi (3), paliekot neitrāli. Izteikumu noliedza 0,8% respondenti.

Nākamais jautājums, kurā vērojama vairākuma vienprātība, bija par to, vai “kristiešiem ir bīstami lasīt individuāli Bībeli, nekonsultējoties ar mācītājiem/priesteriem.” Šo izteikumu 74,7% pilnībā vai drīzāk noliedza.

Tātad, jālasa visu mūžu, visu saprast nav iespējams un drīkst lasīt individuāli. Tik tālu šķiet, ka kristieši ir vienprātīgi. Tomēr no nākamo jautājumu analīzes izriet, ka tomēr uzskatos ir gana lielas atšķirības.

Jautājumā, kurš vairs nebija vispārīgs, bet gan uzdots tieši: “Cik pārliecināts Tu jūties par savu spēju saprast Bībelē rakstīto?” atklājās, ka 42,7% uzskata, ka tie saprot visu vai lielākoties visu Bībelē lasīto (tātad, jau savas dzīves laikā). Līdzīgs īpatsvars, 43,5%, atzina, ka saprot daļēji, bet 4,2% norādīja, ka maz ko saprot. 

Komentāri brīvā formā:

“Bībele ir saruna ar dzīvo Dievu. Tā mēs Viņu iepazīstam, komunicējam. Bez šādas regulāras sarunas nav attiecību vai arī tās ir ļoti virspusējas. Bībele ir spēks katrai jaunai dienai.”

“Daudzi baidās no tā, ka var izlasīt nepareizu Bībeles tulkojumus. Es uzskatu, ka sagrozītas Bībeles daļas Dievs cilvēkam nemaz neatļaus atcerēties – Viņš to nepieļaus. Kā barībai – toksiskās vielas tiek izvadītas… Bet kas ir nepieciešams – tas gan paliek, un tiek atsaukts atmiņā.”

Man šķiet, ka Jaunās derības kristietim Dievs Bībelē atklāto raksta arī sirdī un Viņš arī vada tos, kas pēc tā ir meklējuši. Pats es vairāk dzenos pēc tā, lai savā dzīvē piedzīvotu Bībelē rakstīto, nevis tik vien kā saprast.”

“Mēģināju lasīt Bībeli – burti mazi, teksts nesaprotams, dievkalpojumos mācītāji ne vienmēr skaidri nolasa un komentē Bībeles saturu, turklāt gadās atnākt uz poļu misi un vispār neko nesaprast.”

Ko darām, ja nesaprotam?

Kad vaicājām, kas tiek darīts, ja Bībelē lasītais nav saprasts (varēja norādīt vairākus variantus), atbildēja, ka:

  • 58,5% meklē skaidrojumu kādā Bībeles komentārā vai citā grāmatā;
  • 54,1% lūdz un jautā Svētajam Garam;
  • 46,2% jautā skaidrojumu mācītājam vai priesterim;
  • 33,6% jautā kādam, kas nav mācītājs vai priesteris;
  • 8,9% necenšas saprast.

Kā redzams, procenti ir salīdzinoši līdzīgi.

Draudžu gani nav pirmie, pie kā meklē Bībeles skaidrojumu. Pat nedaudz populārākas ir grāmatas vai individuāla atbilžu meklēšana (caur Svēto Garu), un tikai nedaudz atpaliek sarunas ar jebkuru citu kristieti.

Šī parādība varētu būt izskaidrojama ar to, ka daļa kristiešu ir pārliecināti, ka pats Dievs uz viņiem runā caur Bībeli. Kā redzams pēc aptaujas datiem, 51 % piekrita izteikumam, ka “Bībelē katrs teikums ir Svētā gara iedvesmots un ikvienam cilvēkam saprotams, ja vien lasītājs ir īsts kristietis.” 27,2 % izvēlējušies neitrālo atzīmi, bet 21,3% tam pilnībā vai drīzāk nepiekrīt.

 

Skepse pret zinātni

Nedaudz vairāk par pusi neinteresē zinātnieku pētījumi.

58,6 % uzskata, ka, lasot Bībeli, nav nepieciešams “vadīties pēc zinātnieku izpētītā par tulkojumu precizitāti, arheologu atrastajām liecībām, pētījumiem par mītiem u.tml.”

16,9% uzskata, ka ir nepieciešams vadīties pēc zinātnieku izpētītā. 24,5% izvēlējās neitrālo atzīmi.

43,9 % pilnībā vai drīzāk neatzīst “zinātnieku interpretācijas par evolūciju; tikai Bībelē ir uzrakstīta visa patiesība, un tā jāuztver burtiski.” Savukārt 30,7 % pilnībā vai drīzāk atzīst zinātnieku interpretācijas par evolūciju. 24,3% atzīmējuši vidējo neitrālo atzīmi (3).

No komentāriem:

Bībeles grupu vadītājiem vajadzētu būt ar teoloģisko izglītību. Cilvēkam, kurš pieaugušā vecumā atgriezies pie Dieva, jāsāk ar bērnu Bībeli.”

“Mani bieži mulsina, ka priesteri uzskata, ka viņi vienmēr labāk zina, kas pateikts, lai gan mūsdienās daudzi laji ir labāk izglītoti nekā daļa priesteru.”

“Pirms sākt lasīt Veco Derību, būtu jāzina ebreju tautas vēsture, lai nebūtu tā, kā man viens kolēģis teica: ” Kas tie par Svētajiem Rakstiem – kā lappuse, tā spainis asiņu”, vai jālasa Bībele, blakus turot pieejamos komentārus un skaidrojumus.”

“Domāju, ka labāk Bībeli lasīt ar stareca,garīgtēva komentāru. Lai nav tā, ka katrs pārlieku tulko pēc savas saprašanas.”

“Evolūcija ”pērtiķis – cilvēks” nav pieņemama. Burtiska uztveršana ? Ne ar prātu vien Bībele ir jāuztver.”

14,2% lasa kopā ar ģimeni

55,9% uzskata, ka ir “ieteicams Bībeles skaidrojumu rast diskusijas ceļā kopā ar vēl kādu”. 32,6%, izvēlējās vidējo atzīmi (3).

Citā jautājumā, kur pavisam tieši prasījām, vai lasāt Bībeli kopā ar vēl kādu, atklājās, ka:

  • dievkalpojuma vai mises laikā lasa 39,9%;
  • kopīgi lasa mazajā grupā 36%;
  • kopīgi lasa ģimenes lokā 14,2%.

Tātad, pārsvarā Bībele tiek studēta individuāli.

Brīži, kad to darīt, un prakses ir visdažādākās, un atkal nevar runāt par vairākuma paradumiem. Bībeli lasa:

  • kad vajag iedrošinājumu (47%);
  • kad vēlas kaut ko uzzināt (45,1%);
  • kad klājas grūti (31,2%);
  • pēc Bībeles lasīšanas plāna (19,7%).

Vaicājot, kā tiek izvēlēta Rakstu vieta, noskaidrojām, ka:

  • 45,5% mērķtiecīgi meklē kādas tēmas, atslēgvārdus atkarībā no tā, kāds jautājums ieinteresējis.
  • 41,6% nejauši izvēlēto vietu (kas uzšķiras);
  • 35% pēc Bībeles lasīšanas plāna;
  • 28,2% atkārtoti lasa to, kas bijis minēts dievkalpojumā, misē vai kristiešu pasākumā;
  • 26,1% lasa pēc kārtas, sākot ar Veco Derību;
  • 15,3% pamatā lasa Jauno derību un skatās paralēlās vietas Vecajā Derībā (ja norādītas jaunajā tulkojumā).

No komentāriem:

“Nesen sastapos ar kādas blogeres aicinājumu pievienoties izaicinājumam lasīt katru dienu kādu no Sālamana pamācībām. Lai veicinātu Bībeles lasīšanu, ko līdzīgu varētu ierosināt arī kristiešu soc.tīklu lapas, priesteri vai citi ticīgie. Tas būtu aizraujošs veids, kā katram individuāli un tomēr kopā “piesēsties” pie Rakstiem.”

“Lasot Bībeli, es iepazīstu Dievu Radītāju, kāds Viņš patiesībā ir, jo, klausoties vai lasot citu komentārus par Bībeli, es varu uzzināt tikai tā cilvēka saredzēto par Dievu.”

No visiem respondentiem 50,9 % atbildējuši, ka Bībeli lasa katru dienu. Tikai 2,1% norādīja, ka vispār nelasa Bībeli.

Bībele- bibliotēka?

44,3% pilnībā nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt uzskatam, ka “Bībele ir bibliotēka, kas sastāv no dažādu autoru grāmatām un katra ir skaidrojama un vērtējama atšķirīgi.” Savukārt 35,6 % tam pilnībā vai drīzāk piekrīt. 20,1% neitrālā atzīme.

Par to, kāpēc ir tik pretrunīga attieksme pret Bībeli, varētu veikt padziļinātu pētījumu. Visticamāk tie, kas Bībeli uztver kā vienotu dievišķu kopumu, īpaši neiedziļinās vēstures faktos un konfesionālās atšķirībās, un arī nemeklē kādu Bībeles skaidrotāju, kam šādas zināšanas būtu. Bet gandrīz tikpat daudz ir tādu, kas Bībeli uztver pavisam atšķirīgi, un, iespējams, tie arī vairāk paļaujas uz izglītotu teologu skaidrojumiem, interesējas par vēsturnieku, zinātnieku atklājumiem.

 

Lai vairāk saprastu savstarpējās sakarības (atšķirīgās konfesijās, vecuma grupās, ģeogrāfiskās vietās u.c.), būtu nepieciešams pētījumu turpināt. Viens no pētījuma tālākajiem jautājumiem varētu būt –  kā mēs vērtējam Bībeles jauno tulkojumu, vai un kā tas ietekmē mūsu uzskatus par mūsu dzīvi, dzīves veidu.

Kā zināms, dažādās konfesijās ir atšķirīga attieksme pret vairākām Vecās derības grāmatām, kanons atšķiras. “Protestanti atzīst 39 grāmatas, katoļi – 46, Etiopijas pareizticīgie – 54 (citiem pareizticības novirzieniem ir mazāks autoritatīvo VD grāmatu skaits),” lasāms Bībeles biedrības mājaslapā.

2012.gadā izdotais jaunais Bībeles tulkojums latviešu valodā ir starpkonfesionāls, strīdīgās grāmatas ir ievietotas starp Veco un Jauno Derību kā “deiterokanoniskās grāmatas” jeb ”Vecās Derības apokrifi”. Vai šīs daļas runā uz mums gluži tāpat kā citas?

Bet par to citreiz…