Svētceļojums kā garīgās pārveides un sastapšanās telpa

15. jūlija agrā rītā devos uz Limbažiem, lai piedalītos savā pirmajā plānotajā svētceļojumā. Ekumēniskais svētceļojums uz īpašo – Latvijā vienīgo ekumēnisko – Igates baznīcu Limbažu novadā notika jau astoto reizi, tāpēc dažādu konfesiju pārstāvētā svētceļnieku grupa šķita pavisam saliedējusies un atraisīta savā ticības un gara gaismas ceļā.

Ceļa pirmais posms no Limbažiem līdz Lielezera maiznīcai tika vadīts, dziedot un sirsnīgi sveicinot pretimnācējus, kuri ar patiesu prieku mūsu sveicienus arī atņēma. Savukārt, nākošais ceļa posms, projām no lielceļa, mūs aizveda uz pieklusinātāku dabas nostūri; mēs nonācām uz demontētu sliežu reljefas meža takas. Šajā posmā es novēroju ne tikai lielāku saules aktivitāti, jo laika ziņā tuvojāmies dienas vidum, bet, ceļa putekļiem zem pēdām kūpot, pamanīju arī, kā manā dvēseles telpā paceļas kādu senu pārdzīvojumu drumslas.

Kurp ved manas ticības ceļš un kā svētceļojuma pieredze spēj to labāk izgaismot? Šis ir jautājums, kas pavadīja mani vēl trešajā dienā pēc Igates ceļojuma, kad iepriekšējā vakarā izlēmu apmeklēt Šauļu apkaimē tik nozīmīgo Krusta kalnu. Manas domas par Krusta kalna apmeklējumu sakrita arī ar manu Šauļos kritušā un apglabātā vecvectēva piemiņas godināšanu, kuru, šķiet, neviens no mūsu dzimtas agrāk tā arī netika uzmeklējis. Jāatzīst, ka mana pievēršanās luterāņu ticībai, kas apzināti aizsākās pirms apmēram pieciem gadiem, laikā, paralēli sakrita arī ar posmu manā dzīvē, kura laikā pievērsos arī savas dzimtas vēstures izzināšanai savas vecāsmātes izcelsmes vietā – Sēlijā.

Attiecībā uz tām emocionālajām grūtībām, ar kurām sastapos agrāk minētajā dzīves posmā, jāatzīst, ka tikai ar laika distanci apjaušu, cik liela nozīme šajā manas dzīves posmā bijusi tā dēvētajām paaudžu traumām, pārrāvumiem, kurus agrākajās paaudzēs noteica kara un ekonomisko apstākļu juceklis. Šīs paaudžu traumas, kurās iestrēdzis izmisums, savas dzimtās viensētas pamešanas notikumi kara briesmu ēnā, atstājot zināmus nospiedumus dvēselē arī nākamajās paaudzēs. Šādas grūtības cilvēkos iezīmē gan dzīves jēgas trūkumu, gan arī cilvēcisko attiecību un radošas pašrealizācijas grūtības.

Iespēja rast patvērumu vietā, kur dzīvojuši mani priekšteči, deva man iespēju

saredzēt arī tās grūtības, kādas piedzīvo cilvēciskās kopienas un draudzes dzīve lauku ciemata vidē,

kurā pagātnes mantojums kā savās iespējās, tā arī trūkumos ir nolasāms jo skaudrāk.

Nedaudz atskatoties uz savu dalību kā koristei Dziesmusvētku nedēļā, es gribētu arī to salīdzināt ar svētceļojuma formu vai vismaz svētceļojuma iespēju lauku, kurā bez uzstāšanās ar izcilību, mazliet kautrīgi ieslēpies arī tautas kopības dziedinošais aspekts, kura atslēga, manuprāt, slēpjas tieši piederībā. Interesanti, ka

Ričards Rors grēku interpretē kā piederības trūkumu, piederības –savai kopienai.

Savukārt svētku noskaņās ievēroju arī pa kādam apmulsušam komentāram attiecībā uz tām idejiskajām pretrunām, ko cilvēki mēdz saskatīt starp kristietību un tautas tradīcijām.
Pieļauju, ka savas spējas atzīt un dot vietu arī savām grūtībām dēļ, es saprotu arī tos cilvēkus, kuri savu trauksmainību mēdz izpaust tieši Dziesmusvētku satura un tautas gara mantojuma sakarā, kas mēdz nostrādāt kā psiholoģiskie palaidēj-mehānismi. Tam, kas tik asi un noliedzoši mēdz mūsos reaģēt, ir saistība ar mūsu dziļākās piederības un identitātes jautājumiem, kuriem pievērsties nav nemaz tik vienkārši. Šādi eksistenciāli jautājumi skar cilvēka būtības dziļākos slāņus, īpaši viņa brieduma un izlīguma ar pasauli procesu kontekstā.

Šiem tematiem sīkāk pievērsīšos savos nākamajos rakstos, kā arī “Dziļās ticības modināšanas” semināru ciklā, ko izstrādāju savas praktiskās teoloģijas izpētes un analīzes ietvaros.

Izsaku sirsnīgu pateicību māsai Inesei Šteinai un visiem pārējiem Limbažu – Igates baznīcas svētceļojuma organizatoriem, ar kuru gādību man bija iespēja novērtēt šo mīlestības un garīgās pārveides telpu, ko šāds kopīgs Dieva pielūgsmes veids spēj sniegt visiem tajā iesaistītajiem.

Raksta autore ir Sanita Novikova, LU teoloģijas studiju maģistrante, radošuma, izaugsmes un pārmaiņu pētniece – trenere, kopienas ideju veicinātāja