Halovīna diena. Laiks spokoties, pieminēt svētos vai stāstīt par Jēzu? (+video, audio)

31.oktobris ir Halovīna diena, un veikalu skatlogos, uz ielām un pat bērnistabās redzam dažādus tumsības tēlus — spokus, raganas, zombijus —,  bet populārajā kultūrā tie ik dienas ir klātesoši. Kādēļ šie tēli cilvēkus piesaista un kādus secinājumus varam no tā izdarīt? Kā pret Halovīna dienu attiekties kristiešiem?

Mārtiņš Zeltiņš ”Tuvumā.lv” redakciju informēja, ka 31. oktobris kristiešu vidū ir pasludināms par evaņģelizācijas nakti.  Mārtiņš ar domubiedriem, lapas ”cilvekuzvejnieki.lv” veidotājiem, ir aicinājis kristiešus, draudzes un kalpošanas iesaistīties aktīvā evaņģelizācijā 31. oktobrī, lai kopīgiem spēkiem cilvēkiem paustu vēsti par Jēzu.

“Šī ir mūsu iespēja ienest Evaņģēlija gaismu tumšākajā gada naktī, kad pasaule svin Halovīnu un dievina tumsu, padarot šos par gaismas svētkiem.

Mēs esam pasaules gaišums un pilsēta kalnā, kas nevar būt apslēpta. Tāpēc ļausim savai gaismai spīdēt tālu un spoži šajā naktī. Mums, kristiešiem, nav jābaidās no Halovīna svētkiem, kā to dara māņticīgi pagāni. Mēs apzināmies, ka mums apkārt vienmēr pastāv garīgā pasaule un ļaunie gari nekļūst ļaunāki vienā gada naktī. Sātans katru dienu staigā apkārt, meklēdams, ko tas varētu aprīt (1. Pētera 5:8). Taču “lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1. Jāņa 4:4). Dievs ir uz visiem laikiem “atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kolosiešiem 2:15). Sātans ir sakauts ienaidnieks,” teic M. Zeltiņš. Viņš atgādina, ka 31. oktobris ir arī diena, kad augustīniešu klostera mūks Mārtiņš Luters ar āmuru piesita pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm 95 tēzes ar reformācijas saucienu. “Lasot Svētos Rakstus, Mārtiņš Luters kļuva pārliecināts, ka viss nepieciešamais cilvēka glābšanai ir atrodams vienīgi Rakstos (Sola Scriptura), vienīgi Jēzū (Solus Christus), vienīgi caur ticību (Sola Fide) un vienīgi no žēlastības (Sola Gratia). Lutera tēzes lika nodrebēt viņa laika garīgās celtnes pamatiem. Šis ir tas mantojums, kuru kristieši visā pasaulē izvēlas pieminēt 31. oktobrī. Mārtiņa Lutera sauciens bija sauciens pēc evaņģelizācijas — lai šī Dieva taisnošanas Vēsts sasniedz ikvienu cilvēku,” norāda M. Zeltiņš.

Pats M. Zeltiņš kristietībai pievērsās pēc tam, kad kāds misionārs viņu uzrunāja uz ielas. Vēlāk M. Zeltiņš turpināja komunicēt ar misionāru, pievienojās kādai mājas draudzei un pat sāka studēt ‘‘Baltijas Pastorālajā institūtā”, lai kļūtu par mācītāju. M. Zeltiņš arī bijis misijā Ugandā, par ko jau rakstījām Tuvumā.lv.

Viņš aicina kristiešus veidot evaņģelizācijas komandu kopā ar saviem draugiem vai draudzes locekļiem. “Mēs varam būt draudzīgi un pasniegt cilvēkiem kādus saldumus kopā ar evaņģēlija bukletiņu. Iespējams, jums būs sava radoša un interesanta pieeja, kā jūs uzrunāsiet cilvēkus.

Šajā dienā cilvēku prātus jau nodarbina garīgas tēmas, tāpēc ir vieglāk uzsākt sarunu par Jēzu.”

Mājaslapā “cilvekuzvejnieki.lv/evangelizacijasnakts” varēja atzīmēt savu komandu kartē, lai tie, kuriem nav pašam sava komanda, varētu sazināties ar citām komandām, kurām pievienoties. Kā liecina informācija kartē 31.oktobrī, Vecrīgas ielās dodas komandas no draudzēm ”Prieka vēsts”, ”Street church”, ”Pilsētas kalnā”, ”Cilvēku zvejnieki”, YWAM Baltic DTS”, ”Evaņģēlija vēstneši”, Purvciemā —  ”Labās vēsts”. Liepājā ielās dodas draudze ”Prieka Vēsts”, Valgundes pagastā ”OVD jaunieši”, Dobelē ”Dobeles vasarsvētku draudze”.

Kāpēc mūsdienu sabiedrību piesaista tumsības tēli?

Pērn raidījumā “Savienots” viesojās filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane, teoloģe ar maģistra grādu un geštaltterapeite Anna Lieckalniņa-Krimele un skolotājs, mūziķis un autors Ingus Macats, lai diskutētu par Halovīna dienas izcelsmi un nozīmi mūsdienu sabiedrībā. 

No kreisās: raidījuma ”Savienots” viesi Ingus Macats, Anna Lieckalniņa-Krimele, raidījuma vadītājs Augusts Kolms un raidījuma viesis Skaidrīte Lasmane.

Ingus Macats izteica minējumu: “Mūsdienās mēs dzīvojam tādā miera laikā, un vienai daļai cilvēku ir patīkami komfortablā vidē pabaidīties- tu zini, ka reāli nekādas briesmas tev nedraud, bet kaut kādu adrenalīnu un asas izjūtas var dabūt ar tādu pabaidīšanos.” Anna Lieckalniņa- Krimele skaidroja, ka tīņu vecumā interese par Halovīnu ir saistīta arī ar seksuālo enerģiju. Bet no bērnu psiholoģiska viedokļa, ”ja bērni baidās, tad viņiem šīs bailes pārvarēt ļauj tas, ka viņi paši var kādu nobiedēt”. 

Savukārt Skaidrīte Lasmane skaidroja, ka “cilvēkiem reizēm gribas atslēgties no prāta kontroles un, kad šī atslēgšanās notiek, tad zemapziņas instinkti, impulsi, darbojas.” Viņa atgādināja, ka

Halovīnam ir saistība arī ar kristiešu svinēto Visu svēto dienu jeb dvēseļu dienu 1.novembrī,

bet, kas attiecas uz šausmu un spoku stāstiem, tie pastāvējuši ilgi pirms Halovīna tradīcijas. ”Šausmīgais un biedējošais  pārdzīvojums ir arī atveidots dažādās kultūras parādībās, piemēram, pasakās,” pauda S. Lasmane. Šajā laikā latviešu kultūrā starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir tā saucamais veļu laiks, kad latvieši centušies sazināties ar senčiem – mirušajām dvēselēm. “Bailes no veļu pasaules ir diezgan lielas, katrā kultūrā tās variē, bet visur ir gaismas un tumsas attiecības -tumsa gaismā, gaisma tumsā,” stāstīja S. Lasmane.

I.Macats piebilda, ka tumsa bieži vien saistās arī ar nāvi un domām par to, kas notiek pēc nāves. Viņš gan apšaubīja, vai Halovīns var būt durvis, kas atslēdz bērnu garīgumu. “Halovīns it kā ir visu svēto priekšvakars, bet nav nekāda sakara ar svētajiem,” secināja I. Macats.

Tikmēr S. Lasmane Lasmane norādīja: “Ir jau teoloģijas teorētiķi, minēšu Rūdolfu Otto, kurš svētumu vienlaicīgi saistīja ar kaut ko šausminošu. Kā saka, “tev būs Dievu bīties un mīlēt,” un tā ir godbijības kultūras daļa, jo godbijību jūt pret to, kas par mani augstāks.”

 I. Macats piebilda, ka Vecajā Derībā Dievs attēlots kā tāds, no kā vajag baidīties, un vēsturiski tam bija pamats. Taču A. Lieckalniņa- Krimele oponēja, ka ir jāturas tikai pie evaņģēlija. ”Jēzus vēsts ir par mīlestību, par kopā būšanu, atbalstīšanu, un tajā es nekādus briesmoņus nevaru saskatīt.” Jēzus mācīja novērsties no ļaunuma, neatdarīt sāpi ar sāpi un turēties pie labā.