“Jēzus ir dzīvs – ir ārsts arī tagad”. Jevgēnijas Švarces liecība par dziedināšanu

Slavēts Jēzus Kristus! Man ir liels prieks, ka varu liecināt par brīnumaino dziedināšanu, ko saņēmu pirms 12 gadiem. Līdzīgi tāpat kā Jēzus dziedināja pirms vairāk kā divtūkstoš gadiem.

Tajā laikā pirms divpadsmit gadiem mana vienīgā lielā vēlēšanās bija atbrīvoties no sāpēm ceļgalos, kurus biju savainojusi 2007./2008. gada ziemas periodā. Dzīves steigā slidenajā gadalaikā uz ledus pakritu vairākas reizes, pāris mēnešu laikā spēcīgi sasitot abus ceļgalus. Līdz pavasarim sāpes bija tik spēcīgas, ka paiet varēju kādus 50 metrus ar starplaiku pēc dažu minūšu atpūtas. Var teikt, ka kliboju ar abām kājām. Meita mani pavadīja, turēdama pie rokas. Atceros, izgājām no mājas līdz šosejai, kur palikām pasēdēt, atpūsties ceļa malā, jo jutu, ka nelokās mani ceļgali.

Tajā laikā dzīvojām Viļānu novadā, apmeklējām katoļu draudzi. Kaimiņiene man pateica, ka Rēzeknē būs dziedināšanas dievkalpojums, ko vadīs mācītājs un evanģēlists Mārcis Jencītis. Uzreiz nolēmu, ka man tur noteikti jābūt. Draudzē citiem un priesterim par to pateicu, bet saņēmu tikai brīdinājumu par aizdomīgu pasākumu. Es pārliecību nezaudēju, ka man jāapmeklē dievkalpojums, kur man obligāti jāsaņem dziedināšana un mani dziedinās Jēzus Kristus, nevis Mārcis Jencītis. Es biju pārliecināta un nezaudēju cerību un vēlēšanos. Nedēļas garumā dzīvoju ar lielu pārliecību, ko vēlāk formulēju kā ticības stiprināšanu, vairošanu. Apkārtējā vidē ar savu lielo vēlēšanos un ticību dzīvoju, atrados kā šaurajos vārtos.

Dziedināšanas un atbrīvošanas dievkalpojums notika Rēzeknes kultūras nama lielajā zālē, kur sēdvietas bija piepildītas. “Kristus pasaulei” pasākumā notika spēcīga, bagātīga, gavilējoša Dieva vārda slavēšana – Jēzus vārdam pateicība un Svētā Gara piesaukšana, aicināšana. Ieaicināšana šajā vietā – dievkalpojumā, svētrunā, katram sirdī un ar muti apliecinot savu ticību un paļāvību Svētā Gara darbībai. Mācītājs un evangēlists Mārcis Jencītis pazīst Dieva atbrīvojošo un dziedinošo spēku un nespēj par to klusēt. Dieva Vārda dievkalpojums bija svētruna, kurā iepazināmies vai vēlreiz atcerējāmies evanģēlija daudzās vietas par Jēzus dzīvi un darbību, dziedinot slimos: kurlos, aklos, mēmos, klibos, spitālīgos, kuriem piedeva grēkus, sakot, lai vairs negrēko, saglabā dvēseles šķīstību un veselību. Pēc dievkalpojuma sekoja  mācītāja aizlūgšana par dziedināšanu klātesošajiem zālē. Lūgšanas laikā teica, lai uzliekam paši sev roku uz sev problemātisko, sāpīgo vietu un sekojam, klausāmies, atkārtojam lūgšanas – noteikti jutīšot to brīdi,  kad saņem dziedinājumu. Es sēžot uzliku plaukstas uz ceļgaliem, aizvēru acis un ļāvos lūgšanai, Svētā Gara darbībai.

Pēkšņi abos ceļos mirkli sajutu asas, caurubjošas sāpes. Izbrīnā satrūkos, izbijos. Tajā pašā mirklī arī sapratu, kas notiek, sapratu, ka Dievs darbojas, ka Dievs ir dzīvs, Jēzus ir dzīvs – ir ārsts arī tagad.

Turpinājumā mācītājs aicināja uz skatuves pie mikrofona tos, kas saņēma dziedināšanu, kas tika dziedināti, saņēma no Jēzus dziedināšanu miesai un garam. Manas kājas pašas droši un viegli aizsteidzās liecināt par to, kam ticēju, gaidīju kā kaut ko pašsaprotamu un loģisku. Uz skatuves uznāca 10 liecinātāji, tik priecīgi kā mazi bērni vēlējās pastāstīt par notikušo. Visi stāstīja par iepriekšējām sūdzībām un mirdzošam acīm priecājās par  pārmaiņām, kas tikušas saņemtas. Visus neatceros, vienīgi par dziedināto kuņģi un par mani vecākas sievietes liecība arī par dziedinātiem ceļgaliem. Viņa pat nometās ceļos un tikpat žirgti piecēlās. Tāpat nodemonstrēju arī es. Mācītāja sieva Hanna fotografēja katru liecinātāju. Mācītājs, klausoties liecības, bija laimīgs, patiesi priecīgs un izteica pateicību Dievam. Dievkalpojumā piedalījās arī mana meita Līga un arī mana mamma, kas teica, ka uzlabojusies redze.

10 gadus pēc šī dievkalpojuma  draudzes “Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis un viņa komanda atkal bija Rēzeknē. Šoreiz interesenti bija pulcējušies Rēzeknes kultūras nama  mazajā zālē. Vēlējos satikties, pateikties, būt klāt, satikt savu “veco paziņu”. Uzzinājis par mani, mācītājs uzreiz mani sēdināja blakus pirmajā rindā, lai pie mikrofona atkal varētu liecināt visiem. Stāstīju visu iepriekš piedzīvoto un to, ka arī pēc dziedināšanas daudzreiz pakritu uz ceļgaliem, sasitu.

Zinu patiesību, ka Jēzus ir uzvarētājs.

Vēlāk zvanīja un precizēja faktus par dziedināšanu  un internetā www.kristuspasaulei.lv arhīvā ir mana liecība par dziedināšanu.

Pagājušā gada vasarā draudze “Krisus pasaulei” kalpotāji, mūziķi, slavētāji, aizlūdzēji viesojās Rēzeknes viesnīcas “Latgale” telpās. Mācītāja toreiz nebija, viņš bija Ukrainā. Mārcim Jencītim ir labi palīgi kalpotāji, kas ir patiesi atgriezušies kristieši, evanģēlisti. Šajā reizē es saņēma aizlūgšanu dvēseles mierinājumam par sevi pēc vīra nāves, kad jutu lielu vainas nastu un pašpārmetumus.

Paldies Jēzum, kas dod brīvību dvēselei.

Bet 2019. gada rudenī manas dvēseles dziedināšana turpinājās. Dievs sūtīja man sargenģeli šoreiz no Rīgas draudzes “River Riga”. Zinu, ka Dievs mani mīl un viņš zina, ko man visvairāk vajag. Evanģelizējot Rēzeknē pie “Rimi” veikala un piedāvājot aizlūgt par drosmi, mani uzrunāja sieviete Mairita no “River Riga”, un uzaicināja uz mājas lūgšanu grupu. Tālāk no 2019.gada novembra līdz 2020. gada augustam viņa brauca uz Rēzekni vienu dienu nedēļā, evanģelizēja un aizlūdza par Rēzeknes garīgu atmodu.

Jēzus ir tas pats – vakar, šodien un mūžīgi. Dieva priekšā ejam pazemībā, nožēlā, piedodot sev un citiem. Lūdz piedošanu, svētī savus mīļos un ienaidniekus! Lūdz, lai notiek Dieva griba, ļaujies Dieva mīlestībai un vadībai kā bērns pakļaujas vecāku gādībai! Galvenais, pieņemt Jēzu kā savas dvēseles Glābēju!

Lai tava roka izstiepjas dziedinot un zīmes un brīnumi, lai notiek caur Tava svētā kalpa Jēzus vārdu. Apustuļu darbi 4: 30

Līga Prikule, meita:

“Manas bērnības atmiņas ir, ka mammai bija arī depresija. Neatceros vairs, ka tik ļoti sāpēja kājas. Laikam man tolaik bija savas rūpes un intereses.. Mamma tika dziedināta, bet tomēr ir jāturpina arī sekot savai veselībai. Viņai jau liekas, ka pietiek ar Dieva Vārdu un dziedināšanu. Bet ārsti arī var palīdzēt, ja vien cilvēks grib iet pie ārsta.

Tagad, pandēmijas laikā, mamma apzinīgi nēsā masku. Nenoliedz “Covid- 19” esamību. Ja saslimtu, tad protams ievērotu karantīnu un pa taisno kontaktētos ar Jēzu, lūgtu dziedināšanu, nepieciešamības gadījumā sazinātos ar ģimenes ārstu, nevis ietu pie mācītāja. Viņa arī priecājas, ka šajā pandēmijas laikā nav informēta par  viltus ziņām un neseko pandēmijas laika sazvērestību teorijām, jo nelieto regulāri internetu. Jo interneta pieejamībai ir liela nozīme viltus ziņu izplatībā. Mamma regulāri klausās Latvijas Radio1 un Latvijas kristīgo radio. Viņa uzskata, ka mazāk esot interneta ziņu vidē ir mierīgāka dzīve. Daudz uzturas svaigā gaisā un regulāri staigā kājām. Tātad, kājas nesāp, prieks par to.”