Kādi 2019. gada notikumi ietekmēs Latviju nākotnē? Kristiešiem nozīmīgu notikumu tops (+ VIDEO, AUDIO)

Atgādinām par notikumiem Latvijā, kas 2019. gadā bija nozīmīgi kristiešu vidū un izraisīja rezonansi arī plašākā sabiedrībā. Turpinām rakstu sēriju par nozīmīgiem notikumiem (pasaules notikumu apskats- šeit).

Latvijas notikumu tops veidots, pārskatot Latvijas ziņas, ar kurām 2019. gadā dalījāmies sociālajā tīklā “Twitter”. Secību noteicām ar balsojumu aptaujā mūsu komandas, draugu un atbalstītāju slēgtajā grupā sociālajā tīklā “Facebook”.

1) Āgenskalna baptistu baznīca atgūst torni

2019. gada 31. janvārī “pēc 54 gadu ilga pārtraukuma Āgenskalna baptistu baznīca atguva tās sākotnējo izskata daļu – torni, ko padomju gados nojauca ideoloģisku apsvērumu dēļ,” rakstīja lsm.lv. ”Pēc Otrā Pasaules kara padomju vara baznīcas telpas draudzei atsavināja, lai ierīkotu tur TV studiju. 1961.gadā notika pēdējais dievkalpojums. 1965.gadā nojauca torni, pārbūvēja draudzes telpu, piebūvēja tai paralēlu piebūvi, likvidēja ieejas portālu,” vēstīja BNN, atsaucoties uz Otto Ozolu. Tornis atgūts, pateicoties draudzes locekļu ziedotajiem līdzekļiem vairāku gadu garumā. 

LNT ziņu sižets šeit.

2) Pēc traģiskām dzemdībām apsūdzēti Jelgavas ”Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes” locekļi un mācītāja sieva

Pērn novembrī sabiedrības uzmanības centrā nonāca ziņa, ka Jelgavas tiesā tiek skatīta krimināllieta par mātes un bērna nāvi mājdzemdībās – notikušo uz pirmā vāka atspoguļoja laikraksts ”Latvijas avīze”. Mātei netika sniegta medicīniskā palīdzība – dzemdības mājās ticības pārliecības dēļ pieņēma sievietes vīrs Renārs Jēgermanis, tēvs Valdis Simsons un ”Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes” garīgā līdera sieva Solvita Dāvida. Kā rakstīja medijos, apsūdzētajiem nebija medicīniskā izglītība, pie komplikācijām netika izsaukta ātrā palīdzība, un paļāvušies uz Dieva prātu, atbalstot dzemdētāju ”ar Dieva vārdu un lūgšanām”. Notikums izsauca mediju interesi ne vien par traģēdijas apstākļiem, bet arī par draudzi un tās locekļu dzīvesveidu. Piemēram, portāla ”jauns.lv” raksta autors izteica minējumu, ka ”iespējams, ka pašreiz sektas līderu intereses savam pulkam piesaistīt cilvēkus ir saistītas nevis ar rūpēm par dvēseļu glābšanu un mūžīgas dzīves nodrošināšanu, bet gan lēta un paklausīga darbaspēka piesaistīšanu savam biznesam.” Lasi vairāk šeit. Savukārt publikācijā žurnālā ”Ir” šogad uzdots jautājums, ”kāpēc Latvijā var brīvi turpināt darbu Pirmā evaņģēliskā Jēzus draudze, kurā sludinātie uzskati apdraud cilvēku veselību un dzīvību?”.

3) Uzrādīta apsūdzība priesterim Pāvelam Zeiļam par cilvēku tirdzniecību

Pērn līdz tiesai nonāca krimināllieta, kurā par bezpalīdzības stāvoklī esošas personas seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību apsūdzēto vidū ir Rēzeknes-Aglonas diecēzes katoļu priesteris Pāvels Zeiļa. Par cietušajiem šajā lietā atzītas divas personas – kāds bezpalīdzības stāvoklī esošs pilngadīgs vīrietis ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī vēl viens vīrietis, kurš nozieguma izdarīšanas brīdī bijis nepilngadīgs.

Lietas izskatīšanu gan nebija iespējams uzsākt, jo priesteris Zeiļa neieradās uz tiesu attaisnojošu iemeslu dēļ. Nākamā tiesas sēde plānota šī gada martā. Priesteris Zeiļa savu vainu neatzīst.

4) Atvērtajos ”čekas maisos” atrod un analizē kristiešus

2019. gads pagāja, vairākos medijos analizējot informāciju, kas atklājās tā dēvētajos ”čekas maisos” jeb LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos. Tie tika publicēti 2018. gada izskaņā Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā. Piemēram, ”Delfi.lv” gada garumā piedāvāja interviju un rakstu ciklu “Maisi vaļā”. Piemēram, analizēts tagadējā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) arhibīskapa metropolīta Aleksandra Kudrjašova aģenta kartītes saturs, Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata politiskā loma padomju laikos. Rakstu sērijā publicēti materiāli  ”’Maisi vaļā’: Priesteri – gan VDK ziņotāji, gan cietušie; arhibīskaps Stankevičs: kā mēs paši rīkotos?”, kardināla Jāņa Pujata komentārs ”Jānis Pujats: Vēlreiz par baznīcas un VDK attiecībām. Kas ir īstie čekas aģenti?”, ”Maisi vaļā’: Kristīgās konfesijas stingrā VDK kontrolē” utt.

Intervijā VDK izpētes komisijas loceklis Linards Muciņš komentēja atklājumus par vairāku konfesiju kristiešiem, tostarp piemin, ka čekas maisos atrasti arī vecticībnieki, čekas aģentu vidū bijuši vairāki luterāņu arhibīskapi u.c.  Pārsteidzošs fakts, ka divdesmit gadu garumā reģistrēto baptistu sludinātāja Voldemāra Ašnevica ģimenē Ventspilī slēpies nereģistrētas “baptistu-šķeltnieku” draudzes līderis Genādijs Krjučkovs un ka Latvijā, Cēsu rajonā, bija pirmā nelegālā baptistu tipogrāfija. (Vairāk lasīt šeit un video skatīt- zemāk.)

Klausies arī radio raidījumu ”Savienots” par ”čekas maisiem” šeit:

5) VID veicis kratīšanu katoļu dievnamos

Valsts ieņēmumu dienests pērn veica kratīšanu Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes baznīcā un citos dievnamos. Kratīšanas saistītas ar iespējamu saņemto ziedojumu pretlikumīgu izmantošanu.

“Kāds katoļu baznīcas priesteris turēts aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Iespējams, ka automašīnu priesteris iegādājies ar PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID atklājis dokumentu viltošanu, grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu,” rakstīja apollo.lv, atsaucoties uz LNT ziņām. Katoļu bīskaps Andris Kravalis noliedza VID izteiktos pārmetumus, tostarp noliedza dokumentu viltošanu un pauda neizpratni par VID rīcību, norādot, ka katru gadu draudze iesniegusi grāmatvedības pārskatus un līdz šim dienestam nav bijušas pretenzijas.

Pēc šiem notikumiem tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču un aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

6) Pirmo reizi Latvijas armijā garīgo aprūpi uzņemas sieviete

Latvijas armijā kopš pagājušā gada janvāra sākuma ir jauna kapelāne – Estere Pumpura. ”Tā ir kliedzoša atbilde luterāņu baznīcas liegumam ordinēt sievietes – šādi Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne Rudīte Losāne raksturo to, ka pirmo reizi vēsturē Latvijas armijā garīgo aprūpi uzņemas sieviete,” teikts LNT ziņās.

Klausies arī radio raidījuma ”Savienots” diskusiju par sievietes lomu baznīcā, piedaloties Esterei Pumpurai, šeit:

7) Latvijas lepnuma nomināciju “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” iegūst kristiete Dina Grīnberga

Nominācijā “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” balvu savai meitai Dinai Grīnbergai pasniedz viņas mamma Iveta Peters. Aizkustinošs mirklis, jo Dina nezināja, ka mamma, kura dzīvo Vācijā, ieradīsies uz ceremoniju. Pārsteigums un aizkustinājums bija liels un patiess! Dina ir tehniskā ortopēde, kura palīdz cilvēkiem ar invaliditāti pierast pie protēzes. Viņas padomi un konsultācijas ir ļoti vērtīgi, jo Dinai pašai kopš bērnības vienas kājas vietā ir protēze.

2019. gadā “Latvijas lepnuma” balvu nominācijā “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” saņēma tehniskā ortopēde Dina Grīnberga, kura ikdienā strādā Vaivaru rehabilitācijas centrā. Viņai pašai ir kājas protēze – savu kāju zaudēja 12 gadu vecumā, kad to amputēja, lai izārstētu no kaulu vēža, raksta skaties.lv. Dina palīdz ne tikai cilvēkiem Latvijā, viņa, piedaloties kristīgajā akcijā ”Zvaigzne Austrumos”, devusies arī uz Jordāniju, lai kā asistente palīdzētu Sīrijas kara bēgļiem.

8) Par katoļu baznīcas palīgbīskapu kļūst Andris Kravalis

Pagājušā gada maijā katoļu priesteris Andris Kravalis kļuva Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu, viņa konsekrācijas dievkalpojums notika Rīgas Domā, tiešraides video nodrošināja Latvijas Televīzija. ”Kravalis pēc iesvētīšanas bīskapa kārtā pateicās gan tiem garīdzniekiem, kuri sekmējuši viņa kļūšanu par diakonu, priesteri un tagad – bīskapu, gan arī Rīgas doma draudzei, kas atļāvusi šo dievkalpojumu svinēt luterāņu dievnamā,” rakstīja delfi.lv.

Kravalis par bīskapu tika nominēts šā gada 8. martā. Palīgbīskapu parasti pēc diecēzes bīskapa lūguma ieceļ pāvests ar mērķi palīdzēt pārvaldīt diecēzi. Kravalis pēc konsekrācijas kalpo kā bīskaps bez savas teritorijas kā tas ir, piemēram, Liepājas vai Jelgavas diecēzes bīskapiem. Viņa pienākumos ietilps palīdzēt arhibīskapam Z. Stankevičam viņa bīskapa kalpojumā.

9) Saeimas deputātiem iesniegta petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”, kā arī “Atklāta vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā

2019.gada 6. februārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām ar 7699 parakstiem tika iesniegta petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”, kā arī “Atklāta vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā”. Atklātā vēstule iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam. Parakstus sāka vākt 2018. gada novembrī Latvijas simtgadei veltītajā Tautas lūgšanu sapulcē “Dievs, svētī Latviju”. “Petīciju parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs un goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs, Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kā arī citi kristīgo apvienību vadītāji,” vēstī lkr.lv.

Vadītāju sapulce 2018.gadā.

“Vēstulē uzsvērts, kādas negatīvas sekas Latvijai rada kristīgo morāles standartu ignorēšana izglītības sistēmā, kā arī bezatbildīga dzīvesveida un viendzimuma attiecību popularizēšana. Latvijas vadītāji tiek aicināti atbalstīt idejas, iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kas atbilst valsts konstitūcijā noteiktajām vērtībām, kā arī aizsargāt tradicionālo ģimenes modeli kā Satversmē garantētu nemaināmu vērtību,” rakstīts ”parlatviju.lv”.

Savukārt 2019. gadā notikušajā ”Tautas lūgšanu sapulcē” savākti 1914 paraksti Pateicības vēstulei, kas šī gada 28. janvārī iesniegta Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, kā arī Ministru kabinetam un Valsts prezidentam. “Pateicības vēstules mērķis ir pateikties Latvijas valdībai par līdz šim paveikto darbu, kā arī par saglabāto himnu „Dievs, svētī Latviju!”, latviešu valodu, reliģijas un vārda brīvību, kristīgām un ģimenes vērtībām un citiem labiem darbiem un lēmumiem mūsu valsts labā,” rakstīts ”parlatviju.lv”.

10) Izlaupīta luterāņu baznīca Sarkandaugavā